Sestā daļa

Komercķīla

 

XXV nodaļa. Vispārīgie noteikumi

424. pants. Komercķīla

(1) Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šā likuma noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Ķīlu reģistrā, kuru kārto ar likumu uz to pilnvarota institūcija (ķīlu reģistra turētājs).

(2) Komercķīlai ir prioritāte attiecībā pret nereģistrētu ķīlu, tai skaitā pret rokas ķīlu, neatkarīgi no nodibināšanas pamata un datuma.

(3) Komercķīlai piemērojami Civillikuma ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi, ciktāl šai likumā nav noteikts citādi.

425. pants. Komercķīlas priekšmets

(1) Par komercķīlas priekšmetu var būt:

1) komersantam piederoša kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta;

2) 1. punktā minēto lietu kopība;

3) uzņēmums 11. panta izpratnē;

(2) Lidmašīnas un sauszemes mehāniskie transporta līdzekļi un to piekabes, kā arī uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas, pajas, slēgtas emisijas akcijas un obligācijas var būt par komercķīlas priekšmetu neatkarīgi no tā, kam šīs lietas pieder.

(3) Ķīlas tiesība, kuras priekšmets ir lietu kopība, aptver gan šās kopības jau esošās sastāvdaļas, gan arī nākamās, ja vien nav skaidri redzams, ka komercķīlas devēja nodoms bijis ieķīlāt vienīgi šīs lietu kopības sastāvu, kāds tas bijis ķīlas tiesības nodibināšanas laikā.

426. pants. Lietas, kas nevar būt par komercķīlas priekšmetu

(1) Par komercķīlas priekšmetu nevar būt saistību dokumenti, kurus var pārvest uz citu personu ar pārvedu uzrakstu (indosamentu) un nekustamais īpašums.

(2) Ja uzņēmums ir ieķīlāts kā lietu kopība, pirmajā daļā minētie dokumenti un nekustamais īpašums uzskatāmi par izslēgtiem no lietu kopības. Pušu vienošanās par pretējo nav spēkā.

427. pants. Komercķīlas devējs

(1) Komercķīlas devējs ir persona, kas piešķir komercķīlas tiesību.

(2) Ar ieķīlāšanu neizbeidzas komercķīlas devēja īpašuma tiesība uz ieķīlāto lietu. Ja puses nav vienojušās par citu, komercķīlas devējs ieķīlāto lietu var valdīt un lietot, kā arī patērēt savām vajadzībām vispārpieņemto normu ietvaros, kamēr labprātīgi nenodod to valdīt komercķīlas ņēmējam vai kamēr viņu uz to nepiespiež tiesas ceļā.

428. pants. Komercķīlas ņēmējs

Komercķīlas ņēmējs ir persona, kas pieņem komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai.

429. pants. Ar komercķīlu nodrošinātais prasījums

(1) Ja nav noteikti norunāts pretējais, komercķīla nodrošina ne tikai galveno prasījumu, bet arī blakus prasījumus.

(2) Ja ir pielīgta nodrošināta prasījuma maksimālā summa un prasījums pārsniedz šo summu, tad prasījuma daļa, kas pārsniedz šo maksimālo summu, uzskatāma par nenodrošināto prasījumu un ir apmierināma vispārējā kārtībā.

(3) Kad komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs vienojas par nodrošināta prasījuma summas, ja tāda bija pielīgta, vai ieķīlātās mantas apjoma palielināšanu, šāds palielinājums uzskatāms par jaunu ieķīlājumu, kas nodibināms un reģistrējams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

430. pants. Komercķīlas tiesība un apdrošināšanas atlīdzība

Ja komercķīlas priekšmets ir apdrošināts, komercķīla ietver arī prasījuma tiesību uz apdrošināšanas atlīdzību.

 

XXVI nodaļa. Komercķīlas nodibināšana

431. pants. Komercķīlas nodibināšana

(1) Komercķīlu nodibina uz līguma pamata un reģistrē atbilstoši šā likuma noteikumiem Ķīlu reģistrā.

(2) Ja puses ir noslēgušas līgumu par komercķīlas nodibināšanu, bet komercķīla nav reģistrēta, komercķīlas ņēmējs nevar izlietot savu tiesību, un komercķīla nav spēkā pret trešajām personām, bet komercķīlas līgums tādēļ nezaudē savu spēku. Komercķīlas ņēmējs var celt personīgu prasību pret komercķīlas devēju. Prasības priekšmets, kad visā citā ziņā līgums par komercķīlas nodibināšanu galīgi noslēgts, ir reģistrācija, un neviena no pusēm nevar bez otras puses piekrišanas atkāpties no saistības tā iemesla dēļ, ka komercķīlas nodibināšana nav reģistrēta. Pirmtiesība šādai komercķīlai tiek noteikta no reģistrācijas brīža.

432. pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma saturs

(1) Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam (turpmāk - pieteikums) ir jāsatur šādas ziņas:

1) komercķīlas devēja, parādnieka (ja tas nav komercķīlas devējs) un komercķīlas ņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas dati (fiziskajām personām - vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un personas kods, bet ja tāda nav - personu apliecinošā dokumenta dati);

2) ieķīlātās mantas apraksts un raksturojums.

(2) Pieteikumā iekļauj arī šādu informāciju:

1) komercķīlas pārvaldnieka identifikācijas dati, ja tāds ir iecelts;

2) komercķīlas ņēmēja tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs šādas tiesības viņam ir piešķīris;

3) aizliegums izvest ieķīlāto sauszemes transporta līdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas, ja šāds aizliegums ir noteikts;

4) nodrošināta prasījuma maksimālā summa latos, ja tāda ir pielīgta.

(3) Ja tiek ieķīlāta lietu kopība un tajā ietilpst lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, pieteikumā šādas lietas jāuzskaita atsevišķi. Ja kāda no minētajām lietām nav iekļauta pieteikumā, tā uzskatāma par izslēgtu no ieķīlātās lietu kopības.

(4) Īpašumtiesību reģistrs šā likuma izpratnē ir institūcija, kura reģistrē īpašumtiesības uz noteiktām lietu kategorijām. Lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, šā likuma izpratnē ir uzņēmumi, nekustamais īpašums, kuģi, lidmašīnas, sauszemes mehāniskie transporta līdzekļi un to piekabes, kā arī uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas.

(5) Pieteikumā papildus var iekļaut arī citu informāciju.

433. pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma forma

(1) Pieteikumu noformē uz īpašas veidlapas.

(2) Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets. Dažādām lietu kategorijām var noteikt dažādas pieteikuma veidlapas paraugus.

434. pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikuma parakstīšana

(1) Pieteikumu paraksta komercķīlas devējs. Ja pieteikums tiek noformēts uz tiesas nolēmuma pamata, pieteikumu paraksta komercķīlas ņēmējs.

(2) Parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli. Ja parakstītājs iesniedz pieteikumu Ķīlu reģistrā personīgi, paraksta notariāla apliecināšana nav nepieciešama. Šai gadījumā iesniedzēja personību pārbauda Ķīlu reģistra turētāja atbildīgais darbinieks, par ko izdara attiecīgu atzīmi uz pieteikuma.

(3) Ja vairāki komercķīlas devēji ieķīlā vienu nedalītu lietu, kas ir viņu kopīpašums, pieteikumu paraksta visi komercķīlas devēji vai viņu īpaši šim gadījumam pilnvarotais pārstāvis, ievērojot šā panta noteikumus.

435. pants. Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, kā arī divos eksemplāros dokumentu, uz kura pamata tiek nodibināta komercķīla, un dokumentu, no kura izriet nodrošināmais prasījums.

(2) Ja komercķīlu piesaka reģistrācijai uz tiesas nolēmuma pamata 431. panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā, reģistrācijas pieteikumam pievieno arī šā nolēmuma tiesas apliecinātu norakstu divos eksemplāros.

436. pants. Pieteikuma iesniegšana reģistrācijai

Pieteikumu reģistrācijai iesniedz tā parakstītājs, viņa pārstāvis vai arī nosūta pa pastu.

437. pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Saņemtos pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs reģistrē speciālā žurnālā to iesniegšanas secībā, katram pieteikumam piešķirot numuru. Žurnālā un pieteikumā Ķīlu reģistra turētājs ieraksta pieteikuma iesniegšanas datumu, laiku un numuru.

(2) Pieteikumus Ķīlu reģistra turētājs izlemj iesniegšanas secībā vienas darbdienas laikā, neieskaitot iesniegšanas dienu.

(3) Izskatot pieteikumu, Ķīlu reģistra turētājs pārliecinās vienīgi par to, vai:

1) pieteikums noformēts atbilstoši šā likuma prasībām;

2) cits Ķīlu reģistrā reģistrētais fakts nav par juridisku šķērsli komercķīlas reģistrācijai;

3) ir samaksāta valsts nodeva.

438. pants. Komercķīlas reģistrācija

(1) Ja pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem nav 437. panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu, par ko tiek izdarīts ieraksts Ķīlu reģistrā un pieteikumā.

(2) Ķīlu reģistrā ieraksta visas pieteikumā iekļautās ziņas. Ķīlu reģistrā un pieteikumā norāda komercķīlas reģistrācijas numuru, datumu, laiku un komercķīlas ņēmēja kārtu.

(3) Komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam pēc reģistrācijas katram vienā eksemplārā izsniedz Ķīlu reģistra turētāja apliecinātu caurauklotu un cauršūtu komercķīlas reģistrācijas aktu. Pēc puses lūguma aktu var nosūtīt pa pastu ar ierakstītu vēstuli.

439. pants. Atteikums reģistrēt komercķīlu

(1) Ja reģistrācija ir atteikta, Ķīlu reģistra turētājs rakstveidā informē iesniedzēju par atteikuma iemesliem un nosūta atpakaļ dokumentus, kas bija pievienoti pieteikumam. Pēc iesniedzēja lūguma minētie dokumenti var tikt nosūtīti pa pastu.

(2) Reģistrācijas atteikumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā Latvijas Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā.

440. pants. Komercķīlas reģistrācijas papildus noteikumi, ja tiek ieķīlāta lieta, īpašumtiesības uz kuru ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā

(1) Ja pieteikumā saskaņā ar 432. panta trešo daļu ir uzskaitītas lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, un pieteikumam un tam pievienotajiem dokumentiem nav šā likuma 437. panta trešajā daļā minēto trūkumu, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlas reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienā nosūta attiecīgajam īpašumtiesību reģistram pieteikuma norakstu atzīmes par komercķīlu izdarīšanai.

(2) Uz saņemtā pieteikuma noraksta pamata attiecīgais īpašumtiesību reģistrs divu dienu laikā izdara atzīmi par komercķīlu katrai no tām lietām, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrētas šai reģistrā.

(3) Par atzīmes izdarīšanu vai par atteikumu izdarīt atzīmi īpašumtiesību reģistrs nekavējoties paziņo Ķīlu reģistra turētājam.

(4) Īpašumtiesību reģistrs atsaka izdarīt atzīmi, ja pastāv juridiski šķērsļi ķīlas tiesības reģistrācijai.

(5) Pēc paziņojumu par atzīmju izdarīšanu saņemšanas no īpašumtiesību reģistriem Ķīlu reģistra turētājs reģistrē komercķīlu. Ja īpašumtiesību reģistrs atsaka atzīmes izdarīšanu juridisku šķēršļu dēļ, Ķīlu reģistra turētājs komercķīlu reģistrē, bet no ieķīlātās mantas izslēdz lietu, atzīme uz kuru atteikta. Par lietas izslēgšanu no ieķīlātās mantas tiek izdarīts ieraksts reģistrācijas pieteikumā.

(6) Komercķīlas tiesību atzīmē pilnā apjomā katrai lietai.

(7) Atzīme nenodibina atsevišķu ķīlas tiesību, bet nodibina komercķīlas ņemēja pirmtiesību pret nākamajiem ķīlas ņēmējiem saņemt apmierinājumu no komercķīlas.

(8) Ja tiek ieķīlāts sauszemes transporta līdzeklis vai tā piekabe, īpašumtiesību reģistrs transporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara atzīmi par komercķīlas nodibināšanu un tās nodibināšanas datumu. Ja komercķīlas devējam ir noteikts aizliegums izvest šo transporta līdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas, apliecībā izdara ierakstu arī par to.

(9) Ja manta ir ieķīlāta kā lietu kopība un tai pievienojas jaunā lieta, kura saskaņā ar 10. panta trešo daļu ir atsevišķi jāuzskaita reģistrācijas pieteikumā, komercķīlas devējam piecu dienu laikā no īpašumtiesību iegūšanas dienas jāpiesaka šis grozījums pieteikumā iekļautajās ziņās Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas devējs noteiktajā termiņā grozījumus nav pieteicis, komercķīlas ņēmējs var prasīt šo grozījumu reģistrāciju tiesas ceļā.

441. pants. Komercķīlas reģistrācijas akts

(1) Komercķīlas reģistrācijas akts sastāv no šādiem dokumentiem:

1) izraksts no Ķīlu reģistra;

2) pieteikuma noraksts;

3) pieteikumam pievienotie dokumenti.

(2) Reģistrācijas aktā neiekļauj dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

442. pants. Komercķīlas pārjaunojums un komercķīlas noteikumu grozījumi

(1) Komercķīlas pārjaunojuma gadījumā jaunā komercķīla reģistrējama atbilstoši šā likuma noteikumiem, bet atceltā komercķīla tiek dzēsta.

(2) Ja puses groza vai papildina Ķīlu reģistrā ierakstītās ziņas, šie grozījumi vai papildinājumi jāpiesaka reģistrācijai Ķīlu reģistrā.

(3) Ja grozījumi skar īpašumtiesību reģistros ierakstītās ziņas, Ķīlu reģistra turētājs ziņu izmaiņu dienā par izdarītajiem grozījumiem informē attiecīgo īpašumtiesību reģistru.

443. pants. Ierakstu spēkā stāšanās

Ieraksti Ķīlu reģistrā ir spēkā ar to izdarīšanas brīdi.

444. pants. Ieraksta labošana

(1) Ja Ķīlu reģistra ierakstos tiek konstatēta pārrakstīšanās kļūda vai neatbilstība reģistrācijas pieteikumam, kļūdu izlabo pēc Ķīlu reģistra turētāja vai ieinteresētās personas iniciatīvas. Ķīlu reģistra turētājs par konstatēto kļūdu informē komercķīlas devēju un visus komercķīlas ņēmējus un nosaka termiņu atsauksmes iesniegšanai.

(2) Pēc šā termiņa notecēšanas Ķīlu reģistra turētājs izlemj jautājumu par ieraksta izlabošanu. Atbildes neiesniegšana vai noraidoša atsauksme nav šķērslis kļūdas labošanai. Acīmredzamas kļūdas var izlabot nepieprasot atsauksmi.

(3) Jaunam lēmumam, ar ko labo kļūdu, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības nostiprinātas līdz šā lēmuma taisīšanai, izņemot gadījumu, kad tiesas ceļā ir pierādīts, ka, iesniedzot pieteikumu, šīs personas bijušas ļaunticīgas.

445. pants. Valsts nodeva

(1) Par komercķīlas nodibināšanas, pārjaunojuma un dzēšanas reģistrāciju, par tiesībām iepazīties ar Ķīlu reģistra ierakstiem, par rakstiskās informācijas saņemšanu no Ķīlu reģistra, kā arī par komercķīlas noteikumu grozījumu un nodrošinātā prasījuma cesijas reģistrāciju ir maksājama valsts nodeva.

(2) Valsts nodevas apmērus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt to personu loku, kas pilnīgi vai daļēji ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas.

446. pants. Attiesāšana un trūkumi

Ja lietu, ko komercķīlas ņēmējs saņēmis par komercķīlu labticīgi, trešā persona attiesā, vai lietā izrādās tādi būtiski trūkumi, kuri tās vērtību samazina tiktāl, ka šī vērtība nesasniedz ar to nodrošināmā prasījuma apmēru, tad komercķīlas ņēmējam ir tiesība visu viņam no tā radušos zaudējumu atlīdzību prasīt no komercķīlas devēja.

447. pants. Komercķīlas ņēmēja tiesības un pienākumi, ja komercķīlas priekšmets nodots viņa valdījumā

(1) Komercķīlas ņēmējam visu to laiku, kamēr ieķīlātā lieta atrodas viņa valdījumā (tieši vai caur komercķīlas pārvaldnieku), jārūpējas par to kā gādīgam saimniekam.

(2) Ja ieķīlātā lieta bojāta vai gājusi bojā komercķīlas ņēmēja vai komercķīlas pārvaldnieka vainas dēļ, vai nu aiz nepietiekošas rūpības, vai aiz rupjas neuzmanības, vai ļauna nolūka, tad komercķīlas ņēmējam jāatlīdzina komercķīlas devējam zaudējumi.

(3) Ja ieķīlātās lietas bojājas vai iet bojā noziedzīga nodarījuma vai nepārvaramas varas rezultātā, tad komercķīlas ņēmējs par to neatbild un zaudējumus cieš lietas īpašnieks.

(4) Komercķīlas ņēmējs nedrīkst viņam ieķīlāto lietu lietot, ja vien tas viņam nav noteikti atļauts.

(5) Ja komercķīlas ņēmējs izlieto ieķīlāto lietu pretrunā norunai un rezultātā lietu bojā vai iznīcina, tad komercķīlas ņēmējs atbild par radušos zaudējumu arī tajā gadījumā, kad tas rodas nejauši vai nepārvaramas varas rezultātā.

(6) Ja komercķīlas ņēmēja prasījums ir kaut kādā kārtā nolīdzināts vai viņa komercķīlas tiesība kā citādi izbeigusies, tad viņam ieķīlāta lieta nekavējoties jāatdod komercķīlas devējam, ja vien komercķīlas ņēmējam nav bijusi tiesība arī pēc tam lietu aizturēt vai ja viņš pats nav kļuvis par tās īpašnieku un var to pierādīt.

(7) Komercķīlas ņēmējs var aizturēt komercķīlas priekšmetu arī par visiem saviem pārējiem, pat personiskiem prasījumiem pret komercķīlas devēju; bet šī tiesība viņam ir tikai pret pašu komercķīlas devēju un tā mantiniekiem, bet ne pret trešām personām. Bez tam tiesība aizturēt lietu neaptver tiesību to pārdot cita prasījuma nolīdzināšanai.

448. pants. Svešas lietas ieķīlāšanas sekas

(1) Ja kāds labticīgi pieņem par komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai tādu kustamu lietu, kuru īpašnieks labprātīgi uzticējis komercķīlas devējam un īpašumtiesības uz šādu lietu nav reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, tad komercķīlas tiesība paliek spēkā.

(2) Ja ir ieķīlāta noziedzīgā ceļā dabūta lieta, tad komercķīlas tiesība ir spēkā, iekams īpašnieks šo lietu nav atprasījis. Atprasīšanas gadījumā komercķīlas tiesība izbeidzas, un komercķīlas ņēmējs savu prasījumu, kā arī prasību par izdevumu un zaudējumu atlīdzību var vērst tikai pret komercķīlas devēju.

449. pants. Komercķīlas ņēmēju pirmtiesība

(1) Komercķīlas devējs uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu var piešķirt vairāk nekā vienu komercķīlu.

(2) Pirmtiesība starp komercķīlas ņēmējiem, kam ir komercķīlas tiesība uz vienu un to pašu ieķīlāto mantu, tiek noteikta pēc komercķīlas reģistrācijas laika: pirmtiesība ir tam komercķīlas ņēmējam, kura komercķīlas tiesība reģistrēta agrāk.

(3) Ar rakstisku vienošanos starp komercķīlas ņēmējiem var mainīt komercķīlu ņēmēju pirmtiesību.

(4) Pirmtiesības maiņu reģistrē Ķīlu reģistrā. Pieteikumu reģistrācijai paraksta vienošanās aktā pilnvarota persona, un tam pievieno visu to komercķīlas ņēmēju notariāli apliecinātu piekrišanu, kuriem šādas maiņas rezultātā izmainās komercķīlas pirmtiesība vai kuru intereses tiek aizskartas.

 

XXVII nodaļa. Komercķīlas pārvaldnieks

450. pants. Komercķīlas pārvaldnieks

(1) Komercķīlai komercķīlas ņēmējs jebkurā brīdī var iecelt komercķīlas pārvaldnieku. Par komercķīlas pārvaldnieku var būt gan fiziskā, gan juridiskā persona.

(2) Komercķīlas pārvaldnieks rīkojas kā komercķīlas ņēmēja pilnvarnieks atbilstoši Civillikumā paredzētiem pilnvarojuma noteikumiem, ciktāl šai likumā nav noteikts citādi.

(3) Samaksu par komercķīlas pārvaldnieka funkciju veikšanu nosaka, komercķīlas ņēmējam un komercķīlas pārvaldniekam savstarpēji vienojoties.

451. pants. Komercķīlas pārvaldnieka iecelšana

(1) Komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē Ķīlu reģistrā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vienlaicīgi ar komercķīlas nodibināšanu, ziņas par pārvaldnieku iekļauj komercķīlas reģistrācijas pieteikumā. Ja komercķīlas pārvaldnieka iecelšanu reģistrē vēlāk, to reģistrē uz komercķīlas ņēmēja rakstiska pieteikuma pamata. Šai gadījumā pirms komercķīlas pārvaldnieka iecelšanas reģistrācijas komercķīlas ņēmējam par iecelšanu rakstiski jāinformē komercķīlas devējs.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem dažādas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku var iecelt vai atcelt pirmais komercķīlas ņēmējs. Ja viņš nevēlas realizēt šīs savas tiesības, viņš var nodot šīs tiesības citam komercķīlas ņēmējam, ievērojot komercķīlas ņēmēju pirmtiesības.

(3) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem vienas kārtas komercķīlas ņēmējiem, komercķīlas pārvaldnieku viņi var iecelt vai atcelt, vai atteikties par labu citam komercķīlas ņēmējam no savām tiesībām iecelt komercķīlas pārvaldnieku tikai savstarpēji vienojoties.

452. pants. Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras

(1) Komercķīlas pārvaldniekam ir tiesības darboties komercķīlas ņēmēja vārdā visās attiecībās, kas izriet no likuma un komercķīlas līguma, tomēr izdarīt pārjaunojumus vai atteikties no kādām tiesībām komercķīlas pārvaldnieks drīkst tikai uz īpaša komercķīlas ņēmēja rakstiskā pilnvarojuma pamata. Citi pilnvaru ierobežojumi ir spēkā pret trešajām personām tikai tad, ja šīs personas ir zinājušas vai tām bija jāzina par šādiem ierobežojumiem.

(2) Ja persona ir reģistrēta kā komercķīlas pārvaldnieks saskaņā ar šā likuma noteikumiem, jebkura šās personas rīcība pilnvaru robežās ir saistoša komercķīlas ņēmējam.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nodrošināto prasījumu nodod citai personai, komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras saglabājas, un komercķīlas pārvaldnieks rīkojas jaunā komercķīlas ņēmēja vārdā, ja pie nodošanas puses nav vienojušās par citu. Arī komercķīlas ņēmēja - fiziskās personas nāve un komercķīlas ņēmēja - juridiskās personas izbeigšanās neizbeidz komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras - tās paliek spēkā, un, ieķīlātai mantai pārejot jaunieguvējam, komercķīlas pārvaldnieka rīcība kļūst saistoša jaunieguvējam.

453. pants. Komercķīlas pārvaldnieka atcelšana un pilnvaru izbeigšanās

(1) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaras izbeidzas ar komercķīlas tiesības izbeigšanos.

(2) Iecelto komercķīlas pārvaldnieku komercķīlas ņēmējs var jebkurā brīdī atcelt.

(3) Komercķīlas pārvaldnieks, ja tam ir dibināts iemesls, var atteikties no komercķīlas pārvaldnieka pienākumu pildīšanas, divus mēnešus iepriekš paziņojot par to komercķīlas ņēmējam. Komercķīlas līgumā puses var paredzēt arī īsāku paziņošanas termiņu.

(4) Komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanos reģistrē Ķīlu reģistrā uz komercķīlas ņēmēja rakstiska pieteikuma pamata. Pirms komercķīlas pārvaldnieka pilnvaru izbeigšanās reģistrācijas komercķīlas ņēmējs par to rakstiski informē komercķīlas devējs.

 

XXVIII nodaļa. Trešās personas

454. pants. Ķīlu reģistra ierakstu saistošais spēks

(1) Ieraksti Ķīlu reģistrā ir saistoši trešajām personām, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.

(2) Apstākļi, kas nav reģistrēti Ķīlu reģistrā, ir saistoši trešajām personām tikai, ja trešā persona zināja vai tai bija jāzina par šiem apstākļiem.

(3) Ķīlu reģistra ieraksti attiecībā pret trešām personām uzskatāmi par pareiziem, un trešām personām nav pienākuma pārbaudīt Ķīlu reģistra ierakstu atbilstību likumam.

455. pants. Ķīlu reģistra ierakstu publiskums

Ķīlu reģistram ir publisks raksturs, un jebkura persona, samaksājot valsts nodevu, var iepazīties ar Ķīlu reģistra ierakstiem, iesniegtajiem komercķīlas reģistrācijas pieteikumiem un saņemt no tiem izrakstus.

456. pants. Komercķīlas devēja tiesības atsavināt ieķīlāto mantu

(1) Komercķīlas devējs drīkst atsavināt ieķīlāto mantu tikai ar komercķīlas ņēmēja rakstisku atļauju. Atsavinājuma gadījumā komercķīlas tiesība pāriet uz tiesībām uz saņemto atlīdzību.

(2) Ja atsavina lietas, īpašumtiesības uz kurām ir reģistrējamas īpašumtiesību reģistrā, slēgtās emisijas akcijas un obligācijas vai ja ārpusbiržas tirgū atsavina publiskajā apgrozībā esošos vērtspapīrus, vai arī ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atsavina lietu, kas acīmredzami nav viņa parasti ražojamā vai pārdodamā lieta, vai ja parasti ražojamās vai parasti pārdodamās lietas tiek atsavinātas neparasti lielos apjomos, ieguvējam ir jāpārliecinās, vai lietas nav ieķīlātas, un, ja ir ieķīlātas - jāpārbauda, vai atsavinājums ir atļauts.

(3) Atļauta atsavinājuma gadījumā ķīlas tiesība uz atsavināto lietu izbeidzas, ja vien ar ieguvēju nav panākta cita vienošanās.

(4) Ja komercķīlas devējs atsavina ieķīlāto lietu bez komercķīlas ņēmēja atļaujas (neatļauts atsavinājums), komercķīla uz atsavināto lietu:

1) pāriet ieguvējam atsavinātās lietas vērtības apmērā, ja viņš zinājis vai viņam bija jāzina, ka lieta ir ieķīlāta un atsavinājums nav atļauts (ļaunticīgs ieguvums);

2) izbeidzas, ja ieguvējs ir labticīgs.

457. pants. Nodrošinātā prasījuma cesija

(1) Cedējot nodrošināto prasījumu, cesionāram tiek nodotas arī visas komercķīlas ņēmēja tiesības, ja vien cedenta un cesionāra vienošanās nav noteikts citādi.

(2) Cesiju reģistrē Ķīlu reģistrā uz komercķīlas ņēmēja rakstiska pieteikuma pamata. Pēc cesijas reģistrācijas komercķīlas ņēmējam rakstiski par to jāinformē komercķīlas devējs.

XXIX nodaļa. Komercķīlas tiesības

izlietošana un izbeigšanās

458. pants. Komercķīlas tiesības izlietošana

(1) Ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek termiņā izpildīts, bet ja prasījuma izpilde sadalīta vairākos termiņos, tad, tiklīdz palaists garām kāds no šiem termiņiem, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā) un pārdot ieķīlāto mantu izsolē.

(2) Mantas izsoli komercķīlas ņēmējs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vēl vienā laikrakstā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles datuma.

(3) Ja komercķīlas ņēmējs nav pārņemis ieķīlāto mantu savā valdījumā, viņš Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā var lūgt saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

(4) Ja komercķīlas ņēmējs bez ievērojama iemesla vilcinās pārdot komercķīlas priekšmetu, tad kreditori, kas vērsuši piedziņas uz pārpalikumu, var lūgt tiesu, lai komercķīlas ņēmējam noteic laiku komercķīlas pārdošanai.

(5) Ja komercķīlas devējs tiek atzīts par maksātnespējīgu, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību var tikt ierobežotas likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

459. pants. Tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles

(1) Komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šīs tiesības ir reģistrētas Ķīlu reģistrā. Šāda tiesība var tikt atsaukta tikai, komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam savstarpēji vienojoties.

(2) Ja uz vienu un to pašu komercķīlas priekšmetu komercķīla ir piešķirta vairākiem komercķīlas ņēmējiem, tiesība pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles var tikt piešķirta tikai visiem komercķīlas ņēmējiem. Ja šāda tiesība tika piešķirta, nodibinot pirmo komercķīlu, uzskatāms, ka šāda tiesība tiek piešķirta arī visiem nākamajiem komercķīlas ņēmējiem. Pēc otrās komercķīlas nodibināšanas šāda tiesība var tikt atsaukta tikai, komercķīlas devējam vienojoties ar visiem komercķīlas ņēmējiem.

460. pants. Komercķīlas tiesības izlietošana, ja komercķīlas priekšmets ir uzņēmums vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) visa manta kā lietu kopība

Ja komercķīlas priekšmets ir uzņēmums vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) visa manta kā lietu kopība, komercķīlas ņēmējs var izlietot komercķīlas tiesību tikai tiesas ceļā, Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā lūdzot saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

461. pants. Komercķīla un aizturējuma tiesība

Ja kādai personai saskaņā ar Civillikuma 1734.-1740. pantu ir aizturējuma tiesība attiecībā uz komercķīlas priekšmetu, šī persona nevar izlietot savu aizturējuma tiesību pret komercķīlas ņēmēju, un aizturēta manta nekavējoties jāizdod komercķīlas ņēmējam pēc paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu iesniegšanas Ķīlu reģistrā.

462. pants. Komercķīlas tiesības izlietošana pirms termiņa

(1) Komercķīlas ņēmējs ir tiesīgs pirms termiņa izlietot komercķīlas tiesību un apmiernāt savu nodrošinātu prasījumu, ja:

1) ieķīlātā manta tiek sadalīta;

2) komercķīlas devēja komercdarbība ir apturēta vai izbeigta, vai spēkā stājies nolēmums par komercķīlas devēja bankrota procedūras uzsākšanu;

3) ieķīlātā manta tiek atsavināta bez komercķīlas ņēmēja atļaujas;

4) ieķīlātā manta pilnīgi vai lielākā daļā gājusi bojā;

5) ieķīlātā manta ir pamesta.

(2) Puses var noteikt arī citus gadījumus, kad komercķīlas tiesība var tikt izlietota pirms termiņa.

463. pants. Paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības, pirms komercķīlas tiesības izlietošanas komercķīlas ņēmējam Ķīlu reģistrā jāiesniedz paziņojums par komercķīlas tiesības izlietošanu (turpmāk - paziņojums). Paziņojuma kopiju pirms paziņojuma iesniegšanas Ķīlu reģistrā komercķīlas ņēmējs nosūta komercķīlas devējam.

(2) Paziņojumā norāda:

1) komercķīlas devēja un komercķīlas ņēmēja nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas datus (fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, pastāvīgo dzīves vietu un personas kodu, bet ja tāda nav - personu apliecinošā dokumenta datus);

2) ieķīlātās mantas aprakstu;

3) komercķīlas reģistrācijas datumu un numuru;

4) prasījumu, kura sakarā tiek izlietota komercķīlas tiesība;

5) apstākli, kas dod komercķīlas ņēmējam tiesības izlietot komercķīlas tiesību.

(3) Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, Ķīlu reģistra turētājs nosūta viņiem paziņojuma kopiju.

464. pants. Ieķīlātās mantas atsavināšana

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības un ir pagājušas 15 dienas no paziņojuma par komercķīlas tiesības izlietošanu iesniegšanas, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu, lai pārdošanas ceļā iegūtos līdzekļus izmantotu nodrošinātā prasījuma apmierināšanai.

(2) Komercķīlas ņēmējs ieķīlātās mantas pārdošanu var veikt pats vai uzdot to trešajām personām.

(3) Komercķīlas ņēmējam ieķīlātā manta jāpārdod par vislabāko cenu, kura ir iespējama pārdošanas laikā un nenovilcina pārdošanu. Ja ieķīlāto mantu pārdod bez izsoles un komercķīlas devējs apstrīd noteikto cenu, komercķīlas ņēmējam ir jāpierāda cenas pamatotība. Cenas apstrīdēšana neaptur ieķīlātās mantas pārdošanu.

(4) Ieķīlātās mantas pārdošana notiek uz komercķīlas devēja rēķina.

465. pants. Ieņēmumu depozitārijs

(1) Ja ieķīlātā manta tiek pārdota bez tiesas starpniecības un uz šo mantu ir nodibinātas vairākas komercķīlas, komercķīlas ņēmējam, kas izlieto komercķīlas tiesību, pirms ieķīlātās lietas pārdošanas ir jānorāda persona, kas realizēs ieķīlāto mantu un saņems pārdošanas ieņēmumus - ieņēmumu depozitāriju, ja vien ar visiem komercķīlas ņēmējiem nav panākta vienošanās par citu kārtību.

(2) Par ieņēmumu depozitāriju var būt komercbanka, zvērināts revidents, zvērināts notārs vai zvērināts advokāts.

(3) Par ieņēmumu depozitāriju nevar būt komercķīlas devējs, komercķīlas ņēmējs un komercķīlas pārvaldnieks.

466. pants. Samaksa par ieķīlātās mantas pirkumu, ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji

(1) Ieķīlātās mantas pārdošanas ieņēmumus iegulda atsevišķā kontā komercbankā.

(2) Ieķīlātās mantas pārdevējs uz Ķīlu reģistra datu pamata izveido sarakstu, kurā norāda:

1) komercķīlas ņēmējus, kuriem ir tiesības uz pārdošanas ieņēmumiem;

2) summas lielumu, uz kuru katram komercķīlas ņēmējam ir tiesības;

3) komercķīlas ņēmēju prasījumu pirmtiesību.

(3) Kad saraksts ir sastādīts, tā sastādītājs nogādā saraksta kopiju komercķīlas devējam un visiem Ķīlu reģistrā uzrādītajiem komercķīlas ņēmējiem, kam ir komercķīlas tiesības uz pārdodamo mantu.

(4) Ja komercķīlas ņēmējs vai komercķīlas devējs nepiekrīt sastādītajam sarakstam, viņš piecu darbdienu laikā no saraksta nogādāšanas brīža var informēt sastādītāju par saviem iebildumiem. Šādā gadījumā saraksta sastādītājam ir pienākums minētai personai nogādāt vai nu grozītu sarakstu, vai paziņojumu, ka iebildumi ir pieņemti zināšanai, bet saraksts paliek negrozīts.

(5) Ja galīgā saraksta sastādīšana kāda iemesla dēļ kavējas, var sastādīt pagaidu sarakstu, atstājot pietiekošu rezervi jebkurām nenoskaidrotām vai apstrīdētām summām.

467. pants. Pārdošanas ieņēmumu sadale

(1) Pārdošanas ieņēmumi ir jāsadala 30 dienu laikā no pārdošanas dienas.

(2) Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, var veikt pārdošanas ieņēmumu sākotnējo sadali, balstoties uz pagaidu sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar 466. pantu.

(3) Pārdošanas ieņēmumus sadala šādā secībā:

1) ieņēmumu depozitārija atalgojums;

2) pārdošanas izdevumi;

3) izdevumi komercķīlas glabāšanai un pārvaldīšanai;

4) komercķīlas ņēmēju prasījumi atbilstoši viņu pirmtiesībām;

5) ar komercķīlu saistītie, bet nenodrošinātie prasījumi.

(4) Atlikusī summa tiek izmaksāta komercķīlas devējam.

(5) Ieņēmumi tiek aprēķināti un izmaksāti latos.

(6) Ja kāda komercķīlas ņēmēja prasījumam termiņš vēl nav iestājies, attiecīgu ieņēmumu daļu rezervē līdz prasījuma termiņa iestāšanās brīdim, ja vien starp komercķīlas ņēmēju un komercķīlas devēju nav citas rakstiskās vienošanās.

(7) Neapmaksāta nodrošināta prasījuma daļa uzskatāma par nenodrošināto prasījumu un ir apmierināma vispārējā kārtībā.

(8) Pēc pārdošanas ieņēmumu izmaksas mantas pārdevējs visu ar ieķīlātās mantas pārdošanu saistīto dokumentāciju kopā ar savu pārskatu par pārdošanas ieņēmumu sadali nodod komercķīlas devējam.

468. pants. Komercķīlas tiesības izbeigšanās

(1) Komercķīla izbeidzas, ja:

1) komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs par to rakstiski vienojas;

2) komercķīlas ņēmējs rakstiski atsakās no komercķīlas tiesības;

3) nodrošinātais prasījums ir apmierināts vai kā citādi beidz pastāvēt;

4) ja šā likuma 457. panta kārtībā tiek nodots nodrošinātais prasījums, vienlaicīgi nenododot arī komercķīlas tiesību;

5) ir iestājies atceļošs nosacījums vai iestājies termiņš komercķīlas tiesībai, kas bijusi nodibināta ar nosacījumu vai uz zināmu laiku;

6) ieķīlātā manta ir patērēta, gājusi bojā vai citādi beigusi pastāvēt un šī manta nebija apdrošināta vai par to citu iemeslu dēļ apdrošināšanas atlīdzība nepienākas.

(2) Komercķīlas ņēmējam ir pienākums piecu darbdienu laikā no dienas, kad viņš uzzināja par komercķīlas tiesības izbeigšanos, par to paziņot Ķīlu reģistram. Uz šā paziņojuma pamata Ķīlu reģistra turētājs dzēš ierakstu par komercķīlu. Ja par komercķīlu nodibināšanu tika izdarītas atzīmes īpašumtiesību reģistros, Ķīlu reģistra turētājs informē attiecīgo īpašumtiesību reģistru par komercķīlas ņēmēja paziņojumu. Uz Ķīlu reģistra turētāja informācijas pamata attiecīgais īpašumtiesību reģistrs dzēš atzīmi par komercķīlu. Ja tika ieķīlāts sauszemes transporta līdzeklis vai tā piekabe, īpašumtiesību reģistrs transporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara atzīmi par komercķīlas dzēšanu.

Septītā daļa

Komercdarījumi

 

XXX nodaļa. Vispārīgie noteikum

469. pants. Komercdarījuma jēdziens

(1) Komercdarījumi ir visi tie darījumi, ko slēdz komersants, veicot komercdarbību.

(2) Darījums ir komercdarījums arī tad, ja tikai viens tā dalībnieks ir komersants. Šādā gadījumā noteikumi par komercdarījumiem piemērojami attiecībā uz abām pusēm, izņemot, ja patērētāju tiesības aizsargājošo vai citu likumu speciālās normas izslēdz šādu iespēju.

470. pants. Komercdarījuma prezumpcija

(1) Komersanta slēgts darījums, šaubu gadījumā, uzskatāms par komercdarījumu.

(2) Komersanta parakstīti saistību dokumenti attiecināmi uz viņa komercdarbību, ja vien no dokumenta neizriet pretējais.

471. pants. Komersantu paziņojumu un darbību iztulkošana

(1) Komercattiecību ietvaros vienas puses paziņojums vai citādas darbības ir tulkojamas atbilstoši tās gribai, ja otra puse zināja vai nevarēja nezināt, kāda ir šī griba.

(2) Ja viena puse nezināja un nevarēja zināt otras puses gribu, tad paziņojums vai cita darbība tulkojama atbilstoši tādam ieskatam, kāds būtu saprātīgai personai, kas darbojas tādos pat apstākļos, kādos darbojas otra puse.

(3) Vērtējot puses gribu vai ieskatu, kāds būtu saprātīgai personai, jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, ieskaitot paražas, pušu sarunas un savstarpējās attiecībās izveidojušos praksi, kā arī pušu turpmāko rīcību.

472. pants. Paražu un prakses ietekme

(1) Pusēm ir saistošas jebkuras paražas, par kuru ievērošanu tās ir vienojušās, un prakse, kādu tās izveidojušas savstarpējās attiecībās.

(2) Ja puses nav citādi vienojušās, uzskatāms, ka tās ir atzinušas par pašsaprotamu ievērot līgumattiecības (ieskaitot līguma noslēgšanu), paražas, kuras tām bija zināmas vai kuras nevarēja nezināt un kuras attiecīgajā komercdarbības jomā ir plaši pazīstamas un parasti tiek ievērotas.

473. pants. Godprātības pienākums

(1) Komercdarījumos pusei jāizturas pret otru pusi ar rūpīga komersanta godprātību.

(2) Civillikumā noteiktie izņēmuma gadījumi, kad parādnieks atbild tikai par rupju neuzmanību vai viņam ir pienākums izrādīt par cita mantu un interesēm tādu rūpību, ar kādu viņš izturas pret savu mantu un interesēm, attiecas arī uz komersantu.

474. pants. Piemērojamā likuma izvēles brīvība

(1) Ja likums pieļauj ārvalsts likuma piemērošanu, pusēm ir tiesības brīvi izvēlēties, kuras valsts likums regulēs viņu līgumsaistības.

(2) Ārvalsts likums nav piemērojams Latvijas Republikā, ja tas runā pretim Latvijas Republikas sabiedriskai iekārtai vai labiem tikumiem, vai likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām.

(3) Piemērojamā likuma maiņas pēc līguma noslēgšanas neiespaido līguma spēkā esamību un nedrīkst pasliktināt trešo personu stāvokli.

475. pants. Likuma piemērošana, ja līdzēji nav izvēlējušies piemērojamo likumu

(1) Ja līdzēji nav izvēlējušies, kādu likumu piemērot to līgumattiecībās, jāvadās no tās valsts likuma, ar kuru līgums visciešāk saistīts. Tomēr, ja līguma patstāvīgi nošķirama daļa ciešāk saistīta ar citu valsti, tad šajā daļā izņēmuma veidā var vadīties pēc šīs valsts likuma.

(2) Tiek pieņemts, ka visciešāk līgums ir saistīts ar to valsti, kur līguma noslēgšanas laikā ir tās puses rezidence (atrodas juridiskas personas galvenā institūcija, pastāvīgi dzīvo fiziska persona, kurai jāveic līgumam raksturīgais izpildījums (parādnieks).

(3) Pieņēmumu, kas norādīts otrajā daļā, nepielieto, ja nav iespējams noteikt līgumam raksturīgo izpildījumu, vai ja kādi apstākļi norāda, ka līgums saistīts ar citu valsti.

476. pants. Līguma spēkā esamības kritēriji

(1) Līguma vai tā atsevišķa noteikuma (sastāvdaļas) spēkā esamība ir nosakāma pēc likuma, no kura puses vadījušās slēdzot līgumu. Tomēr šajā jautājumā var vadīties arī pēc attiecīgās puses rezidentvalsts likuma, ja kādi apstākļi norāda, ka nav pieņemami vadīties pēc pušu izvēlētā likuma.

(2) Ja abi līdzēji ir Latvijas Republikā dzīvojošas fiziskas personas vai reģistrētas juridiskas personas, tad līgums ir spēkā, ja tas atbilst pušu izvēlētā vai Latvijas Republikas likuma prasībām par līguma formu.

(3) Ja līdzēji ir dažādu valstu personas, tad līgums ir spēkā, ja tas atbilst līdzēju izvēlētā likuma vai vienas no līdzēju rezidences valstīm likuma prasībām par līguma formu.

(4) Ja līgumu slēdz pārstāvis, tad valsts, kurā viņš darbojas, pielīdzināma valstij, kuras likuma prasības otrās un trešās daļas gadījumos ņemamas vērā, novērtējot līguma spēkā esamību.

477. pants. Piemērojamā likuma darbības ietvari

(1) Likums, kurš atbilstoši 474.-476. pantiem piemērojams slēdzot līgumu, ir piemērojams arī:

1) līguma iztulkošanā (interpretēšanā);

2) līgumsaistību izpildē;

3) nosakot līguma pārkāpuma sekas, arī zaudējumu atlīdzības pienākumu;

4) saistību izbeigšanas, izpildes kontroles un ierobežošanas jautājumos;

5) nosakot līguma spēkā neesamības sekas.

(2) Līguma izpildīšanas veidu un tiesiskās aizsardzības līdzekļu un sankciju pielietošanu līguma pārkāpšanas gadījumā nosaka tās valsts likumi, kur līgums jāizpilda.

478. pants. Pilnvarnieka un pilnvarotāja attiecībās piemērojamais likums

(1) Pilnvarnieka un pilnvarotāja savstarpējās attiecības pilnvarojuma līgumā un tiesības pret trešām personām nosaka tas likums, kas regulē līgumu starp pilnvarnieku un pilnvarotāju.

(2) Attiecības starp pilnvarnieku un pilnvarotāja parādnieku, ieskaitot jautājumus par pilnvarnieka tiesībām vērsties pret parādnieku sakarā ar līgumsaistībām, nosaka likums, kas piemērojams pilnvarotāja un viņa parādnieka attiecībām.

479. pants. Parādnieka un trešo personu attiecībās piemērojamais likums

(1) Ja viena līdzēja parādu pret otru ir pienākums apmierināt trešajai personai vai viņa to ir apmierinājusi, tad šīs trešās personas un parādnieka tiesiskās attiecībās piemērojams likums, kas regulē viņu savstarpējās saistības.

(2) Ja prasījumi sakarā ar līgumu ceļami pret vairākām personām (līdzparādniekiem) un viena no viņām ar kreditoru ir norēķinājusies, tad līdzparādnieku tiesiskās attiecībās piemērojams likums, kas regulē viņu savstarpējās saistības.

480. pants. Pierādīšanas nasta un pierādījumi

(1) Likums, kas regulē līguma noslēgšanu, piemērojams arī attiecībā uz pierādīšanas nastas prezumpciju vai regulējumu attiecīgajās līgumattiecībās.

(2) Līgums vai darbība, kas veikta, domājot, ka tiem ir likumīgs spēks, pierādāmi ar jebkuriem pierādīšanas līdzekļiem, kas atbilst likumam, sakarā ar kuru līgums atzīstams par formāli spēkā esošu.

481. pants. Darījuma forma

(1) Ja likums par atsevišķiem darījumu veidiem nenosaka citādi, nav obligāti, lai darījums būtu izteikts rakstiskā formā vai ievērota kāda cita īpaša forma.

(2) Līgums, kas noslēgts telegrammu apmaiņas rezultātā, kā arī izmantojot telegrāfu, telefaksa vai citus elektroniskās saziņas līdzekļus, uzskatāms par noslēgtu rakstiskā formā, ja vien netiek pierādīta tehniska kļūda, kuras rezultātā informācija tikusi būtiski sagrozīta.

482. pants. Darījumu formas neievērošanas sekas

Ja likums nosaka darījuma rakstisku formu, tad līdz rakstiskai noformēšanai tas nav spēkā. Tomēr, ja mutisks līgums pilnīgi vai daļēji izpildīts, rodas sekas, kas noteiktas Civillikuma 1488. pantā.

483. pants. Vispārīgo noteikumu attiecināmība

(1) Vispārīgie noteikumi, kas ietverti 469.-482. pantā, attiecas uz komercdarījumiem, kas nav regulēti šajā likumā (pārvadājumu, franšīzi, būvniecību, nomu u.c.), izņemot biržu, banku un apdrošināšanas darījumus.

(2) Līdzēji drīkst slēgt līgumu, kas satur dažādu veidu līgumu elementus. Uz šādu līgumu attiecas normas, kas regulē šos dažādos līgumu veidus, ievērojot 474. panta otrajā daļā noteikto, ja vien līdzēji nav vienojušies nepiemērot tos vai citus noteikumus.

 

XXXI nodaļa. Līguma noslēgšana

484. pants. Oferte

(1) Oferte ir vienai vai vairākām konkrētām personām adresēts priekšlikums slēgt līgumu, ja tas ir pietiekoši noteikts un izsaka priekšlikuma devēja (oferenta) apņemšanos akcepta gadījumā uzskatīt sevi par saistību uzņēmušos.

(2) Priekšlikums, kas adresēts nenoteiktam personu lokam, uzskatāms tikai par priekšlikumu izdarīt ofertes, ja vien persona, kura izdarījusi šādu priekšlikumu, nav tieši norādījusi uz ko citu.

485. pants. Ofertes saistošais spēks

(1) Oferte un atbilde uz to (akcepts) saista oferentu un ofertes adresātu šajā likumā noteiktā kārtībā.

(2) Šī likuma noteikumus nepiemēro līgumiem, ja cita kārtība ir tieši vai netieši noteikta ofertē vai atbildē uz to, vai arī izriet no tirdznieciskām paražām vai prakses, kas izveidojusies starp līgumslēdzējām pusēm.

(3) Kamēr līgums nav noslēgts, oferents var atsaukt oferti. Tā ir atsaukta, ja ofertes adresāts paziņojumu par tās atsaukšanu saņēmis pirms akcepta nosūtīšanas.

486. pants. Ofertes spēkā stāšanās

Oferte stājas spēkā ar brīdi, kad to ir saņēmis ofertes adresāts. Ofertē izteiktais priekšlikums nerada tajā piedāvāto saistību, bet var radīt pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas adresātam radušies, ja vēlāk oferte tiek atsaukta, izņemot 487. panta otrajā daļā un 488. pantā noteiktos gadījumus.

487. pants. Ofertes atsaukšanas nepieļaujamība

Oferte nevar tikt atsaukta, ja tajā ar norādījumu par noteiktu akcepta termiņu vai citādā veidā norādīts, ka tā nav atsaucama, vai arī - ja ofertes adresātam bija saprātīgi iemesli uzskatīt, ka oferti par neatsaucamu, un ofertes adresāts ir atbilstoši rīkojies.

488. pants. Ofertes steidzama atsaukšana

Ar paziņojumu par atsaukšanu, ko adresāts saņēmis agrāk par pašu oferti vai vienlaicīgi ar to, oferte var tikt atsaukta pat tad, ja tā nav atsaucama.

489. pants. Ofertes noraidīšana

Oferte, arī neatsaucamā, zaudē spēku, ja oferents saņēmis no adresāta paziņojumu par ofertes noraidīšanu.

490. pants. Akcepts

(1) Akcepts ir adresāta paziņojums vai tā citas darbības, kuras izsaka piekrišanu ofertei. Klusēšana vai bezdarbība nav atzīstamas par akceptu, izņemot, ja puses par to ir nepārprotami vienojušās.

(2) Ofertes akcepts stājas spēkā ar brīdi, kad oferents saņēmis adresāta piekrišanu.

(3) Akcepts nav spēkā, ja oferents nesaņem adresāta piekrišanu oferenta noteiktajā termiņā, bet, ja šāds termiņš nav bijis noteikts, tad saprātīgā termiņā, ņemot vērā darījuma apstākļus, tai skaitā oferenta izmantoto sakaru līdzekļu ātrumu.

491. pants. Akcepts darbības formā

Ja saskaņā ar oferti vai atbilstoši komerciālajām paražām ofertes adresāts, nepaziņojot oferentam, parāda piekrišanu ofertei, izdarot kādu darbību, kas vērsta uz līguma izpildi, akcepts stājas spēkā ar brīdi, kad izdarīta šāda darbība, ar noteikumu, ka tā izdarīta 490. panta trešajā daļā minētā termiņa ietvaros.

492. pants. Atbilde ar ofertes grozīšanu

(1) Atbilde uz oferti, kurā izteikts akcepts, bet kura sakarā ar papildinājumiem, ierobežojumiem vai nosacījumiem nesaskan ar oferti, uzskatāma par ofertes noraidījumu un jaunu oferti.

(2) Atbilde uz oferti, kuras mērķis ir akcepts, bet kas satur papildinošus, precizējošus vai citādus noteikumus, kuri ofertes noteikumus būtiski nemaina, atzīstama par akceptu, ja vien oferents bez nepamatotas kavēšanās neiebilst pret šīm izmaiņām. Ja oferents to nedara, tad līgums uzskatāms par noslēgtu ar atbildē ietvertajiem noteikumiem.

493. pants. Akceptam noteiktais termiņš

(1) Akcepta termiņš, kuru oferents ar konkrētu dienu skaitu noteicis vēstulē, sākas ar tajā noteikto datumu vai arī, ja šāds datums vēstulē nav norādīts, ar nodošanas pastā zīmoga datumu uz aploksnes, bet, ja šāda datuma nav - ar gala punkta pasta zīmogu.

(2) Akcepta termiņš, kuru oferents ar konkrētu dienu skaitu noteicis telegrammā, sākas ar brīdi, kad telegramma nodota nosūtīšanai. Ja akcepta termiņu oferents noteicis, izmantojot teletaipu vai telefaksu, akcepta termiņš sākas no šāda paziņojuma nodošanas brīža.

(3) No akcepta termiņa netiek izslēgtas tā laikā ietilpstošās svētku dienas un brīvdienas. Tomēr, ja paziņojums par akceptu nevar tikt nogādāts oferentam termiņa pēdējā dienā tāpēc, ka šī diena oferenta atrašanās vietā ir svētku diena vai brīvdiena, akcepta termiņš turpinās līdz nākošās darba dienas beigām.

494. pants. Akcepta nokavējums

(1) Nokavējies akcepts saglabā akcepta spēku, ja oferents nevilcinoties nosūta ofertes adresātam paziņojumu par akcepta pieņemšanu.

(2) Ja no ofertes saņēmēja vēstules vai citāda veida rakstiska paziņojuma par ofertes akceptu redzams, ka, nosūtot normālos apstākļos, tas būtu saņemts savlaicīgi, nokavējies akcepts saglabā akcepta spēku, ja vien oferents pēc akcepta bez vilcināšanās nenosūta ofertes adresātam paziņojumu, ka viņš uzskata savu oferti par spēku zaudējušu.

495. pants. Akcepta atcelšana

Akceptu tā izdarītājs var atcelt un tas nav viņam saistošs, ja oferents paziņojumu par akcepta atcelšanu saņēmis agrāk par akcepta spēkā stāšanos vai vienlaicīgi ar to.

496. pants. Līguma stāšanās spēkā

Līgums tiek uzskatīts par noslēgtu ar brīdi, kad stājas spēkā ofertes akcepts, ja vien līguma raksturs (reāllīgums) vai īpaša vienošanās neprasa arī lietas nodošanu.

497. pants. Priekšlīgums un nodomu protokols

(1) Priekšlīgums ir vienošanās, kuras viena vai abas puses apņemas noteiktā laikā nākotnē noslēgt līgumu, kura izpildes priekšmets vispārīgā veidā ir noteikts ar šo vienošanos.

(2) Priekšlīgums var būt izteikts nodomu protokolu veidā.

(3) Priekšlīgums (arī priekšlīgums, kas izteikts nodomu protokolā) ir noslēdzams rakstiskā formā. Pretējā gadījumā tas nav spēkā un nerada nekādas sekas.

498. pants. Saistības no priekšlīguma

(1) Pusei, kura priekšlīgumā uzņēmusies saistību nākotnē noslēgt līgumu, ir pienākums pēc otras puses pieprasījuma noslēgt bez kavēšanās attiecīgo līgumu. Ja priekšlīgumā saistību noslēgt līgumu uzņēmušās abas puses, tad to pieprasīt var jebkura no viņām.

(2) Ja puse, kura uzņēmusies saistību nākotnē noslēgt līgumu, šo saistību nepilda, otra puse ir tiesīga pieprasīt, lai līguma saturu nosaka tiesa vai, ja līgumā norādīts, trešā persona. Ja puse, kas uzņēmusies saistību noslēgt līgumu, nepamatoti atsakās to darīt, no viņas var prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies saistības neizpildīšanas dēļ.

499. pants. Līguma satura noteikšana pēc priekšlīguma

Līguma saturu (sastāvdaļas) puses, tiesa vai trešā persona nosaka atbilstoši mērķim, kāds bija skaidri izteikts ar priekšlīguma noslēgšanu (nodomu protokolā), ievērojot priekšlīguma noslēgšanas apstākļus un taisnīguma un labas ticības (godprātības) principus.

500. pants. Noilgums priekšlīguma izpildes prasībai

Prasība par līguma satura noteikšanu ar tiesas vai trešās personas nolēmumu un par zaudējumu atlīdzību noilgst viena gada laikā, skaitot no dienas, kad tiesīgā puse pieprasīja no priekšlīguma izrietošā līguma noslēgšanu, ja vien priekšlīgumā nav noteikts cits termiņš, kas tomēr nedrīkst pārsniegt trīs gadus.

501. pants. Saistības noslēgt priekšlīgumam atbilstošu līgumu izbeigšanās

(1) Saistība noslēgt priekšlīgumam atbilstošu līgumu izbeidzas, ja priekšlīgumā noteiktā termiņā tiesīgā puse nepieprasa no otras puses līguma noslēgšanu.

(2) Saistītā puse var prasīt, lai tiesa atzīst saistību par izbeigušos, ja apstākļi, no kuriem puses vadījās, noslēdzot priekšlīgumu, vēlāk ir tik stipri mainījušies, ka līguma noslēgšanu vienai pusei nevar uzskatīt par saprātīgu. Šāda prasība ir apmierināma, ja par pārgrozījušamies apstākļiem saistītā puse ir savlaicīgi ziņojusi otrai pusei vai tas citādi ir kļuvis zināms otrai pusei.

(3) Saistītajai pusei jāatlīdzina otrai pusei zaudējumi, kas radušies, neziņojot par apstākļu pārgrozīšanos, ja vien otrai pusei par to nav citādi kļuvis zināms.

 

XXXII nodaļa. Darījuma izpildījums, laušana, grozīšana

502. pants. Darījuma pienācīgs izpildījums

(1) Tiesiski noslēgts darījums jāizpilda pienācīgi saskaņā ar darījuma un likuma noteikumiem, bet, ja tādu nav, - atbilstoši šī likuma 472. un 473. panta noteikumiem.

(2) Darījuma izpildījums ir pienācīgs, ja to izdarījusi un saņēmusi īstā persona īstā vietā, īstā laikā un pienācīgā veidā.

503. pants. Darījuma izpildījuma vieta

(1) Darījums ir jāizpilda vietā, kas noteikta darījumā vai kas nosakāma pēc paša darījuma rakstura.

(2) Ja par izpildījuma vietu nav nekas norunāts un to nevar noteikt no paša darījuma rakstura, tad izpildījumu var prasīt vai piedāvāt jebkurā vietā, kur to var izdarīt bez apgrūtinājuma vai neērtības otrai pusei, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad saistība izpildāma parādnieka atrašanās vietā.

504. pants. Darījuma izpildījuma termiņš

(1) Parādniekam no darījuma izrietošā saistība jāizpilda:

1) ja darījumā noteikts vai tas ļauj noteikt izpildes datumu - šajā datumā;

2) ja darījumā noteikts vai tas ļauj noteikt izpildes laika periodu - jebkurā brīdī šī perioda ietvaros, ja vien no apstākļiem neizriet, ka izpildes datumu nosaka kreditors;

3) jebkurā citā gadījumā - saprātīgā termiņā pēc līguma noslēgšanas.

(2) Parādniekam saistība jāpilda noteiktā termiņā bez kreditora īpaša atgādinājuma vai paziņojuma, ja vien līgums, likums vai paraža neparedz kreditora ziņojumu par gatavību pieņemt izpildījumu vai ja viņam pirms izpildījuma nav jāveic darbības, kuru neveikšana padara izpildījumu neiespējamu.

505. pants. Darījuma izpildes veids

(1) Saistība jāizpilda ar īsto priekšmetu pilnā apjomā darījumā vai likumā noteiktajā veidā.

(2) Kreditors ir tiesīgs nepieņemt darījuma izpildījumu pa daļām vai ar citu nekā līgts priekšmetu, ja līgums vai likums neparedz ko citu.

(3) Ja kreditors tomēr pieņem daļēju izpildījumu vai viena priekšmeta vietā citu, tad viņš ar to nezaudē neko no savām tiesībām attiecībā uz izpildījumu kopumā vai ar nomaiņu saistītām sekām.

506. pants. Tiesības lauzt līgumu

(1) Tiesības lauzt līgumu (atkāpties no līguma vai celt prasību par līguma laušanu) ir tikai tad, kad tas ir paredzēts likumā, tieši norunāts līgumā vai izriet no darījuma rakstura.

(2) Ja darījuma dalībniekam ir tiesības atkāpties no līguma (to lauzt), tad šo tiesību realizācija ir spēkā tikai, ja tas darīts zināms otrai pusei paziņojuma veidā.

507. pants. Līguma tiesiskas laušanas sekas

(1) Līguma tiesiski pamatota laušana atbrīvo abas puses no to saistībām saskaņā ar līgumu, saglabājot tiesības piedzīt zaudējumus, kādi radušies otras puses prettiesiskas rīcības rezultātā un kurus iespējams atlīdzināt. Līguma laušana neskar nekādus līguma noteikumus, kuri attiecas uz strīdu izšķiršanas kārtību vai pušu tiesībām un pienākumiem līguma laušanas gadījumā.

(2) Puse, kura līgumu izpildījusi pilnīgi vai daļēji, var pieprasīt otrai pusei visa tā atgriešanu atpakaļ, ko pirmā puse ir piegādājusi vai samaksājusi saskaņā ar līgumu. Ja abām pusēm jāveic saņemtā atgriešana atpakaļ, viņām tas ir jādara vienlaicīgi.

508. pants. Darījuma pamata zuduma sekas

(1) Darījuma pamats zūd, ja apstākļi, ko viena vai abas darījuma puses, noslēdzot darījumu, ir skaidri izteikti likušas tā pamatā un kas ir kļuvuši par līguma sastāvdaļu, vēlāk tik būtiski mainās, ka, vadoties no labas ticības un paražām, nevar prasīt darījuma izpildi.

(2) Ja darījuma pamats pēc darījuma noslēgšanas zūd, tad attiecīgajam darījuma dalībniekam (parādniekam) ir tiesības atkāpties no darījuma noteikumiem, lai pieskaņotu saistības jaunajiem apstākļiem. Ja saistību pieskaņošana jaunajiem apstākļiem, vadoties no labas ticības un paražām, nav iespējama, tad attiecīgajam dalībniekam ir tiesības līgumu lauzt.

509. pants. Kreditora pienākums pieņemt izpildījumu

Kreditoram jāpieņem darījuma izpildījums, ko parādnieks piedāvā viņam vai viņa vietniekam noteiktajā veidā, īstā laikā un īstā vietā. Neliels parādnieka nokavējums nav pamats atteikumam pieņemt izpildījumu, ja vien parādnieks, piedāvājot izpildījumu, piesola arī zaudējumu atlīdzību vai ja nokavējumam nav nekādas nozīmes.

510. pants. Līguma grozīšana un izbeigšana ar pušu vienošanos

(1) Līgums var tikt grozīts vai izbeigts pušu vienošanās ceļā, ievērojot otrajā daļā minētās prasības attiecībā uz formu.

(2) Rakstisks līgums, kurā noteikts, ka jebkuras līguma izmaiņas vai tā izbeigšana izdarāma ar pušu rakstveida vienošanos, nevar tikt grozīts vai izbeigts citādā veidā. Taču puses rīcība, kas liecina par piekrišanu grozīt vai izbeigt līgumu, atņem tai tiesību atsaukties uz šo noteikumu tik lielā mērā, cik lielā mērā otra puse paļāvās uz tādu rīcību.

511. pants. Samaksa naudā

Maksājuma saistībā nevienu nevar piespiest saņemt naudas vietā vērtspapīrus.

512. pants. Samaksai nepieciešamie pasākumi

Maksājuma saistībās pienākums samaksāt cenu ietver tādu pasākumu veikšanu un tādu formalitāšu ievērošanu, kuras var tikt prasītas saskaņā ar līgumu vai saskaņā ar likumiem un noteikumiem, lai darītu iespējamu maksājuma izdarīšanu.

513. pants. Procenti

Ja puse pieļāvusi termiņa nokavējumu cenas vai citas summas samaksā, otrai pusei ir tiesības uz procentiem no šīs summas, nekaitējot jebkurai prasībai par zaudējumu atlīdzināšanu, kuri var tikt piedzīti, pamatojoties uz 514.-516. panta.

 

XXXIII nodaļa. Atbildība komercdarījumos

514. pants. Zaudējuma atlīdzības pienākums

Katram, kas ir pārkāpis no komercdarījuma izrietošas saistības, ir pienākums atlīdzināt zaudējumu, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

515. pants. Zaudējuma sastāvs līgumsaistībās

Zaudējums, kas rodas, vienai pusei, ja otra puse pārkāpj līgumu, ir mantiskais samazinājums, ieskaitot sagaidāmās peļņas atrāvumu. Atlīdzināmā zaudējuma summa nedrīkst pārsniegt zaudējumu, kuru līgumu pārkāpusī puse līguma slēgšanas brīdī objektīvi varēja paredzēt kā iespējamās sekas līguma pārkāpumam, ņemot vērā apstākļus, par kuriem viņa tai laikā zināja vai par kuriem viņai vajadzēja zināt.

516. pants. Zaudējuma novēršanas pasākumi

Pusei, kura atsaucas uz līguma pārkāpumu, jāveic tādi pasākumi, kuri attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi zaudējuma, ieskaitot sagaidāmās peļņas atrāvumu, samazināšanai, kuri rodas līguma pārkāpuma rezultātā. Ja viņa neveic tādus pasākumus, tad līgumu pārkāpusī puse var pieprasīt atlīdzināmo zaudējumu samazināšanu par summu, par kādu tie varēja tikt samazināti.

517. pants. Līgumsods

(1) Līgumsods ir līgumā vai likumā noteikta samaksa, ko līguma dalībniekam ir pienākums samaksāt, ja viņš saistību neizpilda vai neizpilda pienācīgi.

(2) Līgumsodu var noteikt naudā vai kādā citā vērtībā.

518. pants. Līgumsoda apmērs

Līgumsoda apmērs nav ierobežots ar zaudējuma lielumu, kāds paredzams no līguma neizpildīšanas.

519. pants. Parādnieka pienākums izpildīt saistību natūrā

Līgumsoda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt saistību, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. Līgumā var paredzēt kreditora tiesības prasīt vai nu līgumsoda samaksu, vai saistības izpildījumu.

520. pants. Līgumsods par nokavējumu (nokavējuma nauda)

Nokavējuma nauda ir samaksa, ko līguma dalībniekam ir pienākums samaksāt, ja viņš saistību neizpilda laikā. Nokavējuma nauda aprēķināma no neizpildītās daļas, ja vien likumā vai līgumā nav noteikts citādi.

521. pants. Līgumsoda un zaudējumu atlīdzības savstarpējais sakars

(1) Līgumsoda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt zaudējumus, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

(2) Līgumā vai likumā par atsevišķiem saistību veidiem var būt noteikts, ka līgumsoda samaksu neieskaita zaudējuma atlīdzībā un tas samaksājams neatkarīgi no zaudējuma atlīdzības (kumulatīvs līgumsods).

522. pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Puse neatbild par jebkuras savas saistības neizpildīšanu, ja pierādīts, ka tā bija tāda šķēršļa radīta, kurš nepakļaujas puses kontrolei, un ka no puses saprātīgi nevarēja gaidīt ne šī šķēršļa ņemšanu vērā, līgumu slēdzot, ne izvairīšanos no šī šķēršļa, ne šķēršļa vai tā seku pārvarēšanu.

(2) Ja puse nav izpildījusi savu saistību sakarā ar to, ka izpildi nav veikusi trešā persona, kuru viņa iesaistījusi visa līguma vai tā daļas izpildē, šī puse tiek atbrīvota no atbildības tikai tajā gadījumā, ja:

1) viņa tiek atbrīvota no atbildības saskaņā ar iepriekšējo punktu: un/vai

2) viņas iesaistītā persona tāpat būtu tikusi atbrīvota no atbildības, ja norādītā punkta noteikumi tiktu piemēroti šai personai.

(3) Atbrīvošana no atbildības, kuru paredz šis pants, ir attiecināma tikai uz to periodu, kura laikā pastāv dotais šķērslis.

(4) Pusei, kura neizpilda savu saistību, ir jānosūta paziņojums otrajai pusei par šķērsli un tā ietekmi uz puses spēju veikt izpildi. Ja otra puse nav saņēmusi šo paziņojumu saprātīgā termiņā pēc tam, kad par šo šķērsli kļuva vai vajadzēja kļūt zināmam pusei, kura nepilda savu saistību, pēdējā puse atbild par zaudējumiem, kuri ir sekas tam, ka šāds paziņojums netika saņemts.

(5) Nekas šajā pantā neliedz katrai no pusēm realizēt jebkuras tiesības, citādas nekā pieprasījums atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar šo likumu.

523. pants. Kreditora darbība vai bezdarbība

Puse nevar atsaukties uz otras puses saistību neizpildīšanu tik lielā mērā, cik šo neizpildīšanu izraisījušas pirmās puses pašas darbība vai bezdarbība.

 

XXXIV nodaļa. Komercdarījumu atsevišķi veidi

1. apakšnodaļa. Preču pirkuma-pārdevuma līgums

 

Vispārīgie noteikumi

524. pants. Preces pirkuma-pārdevuma jēdziens

(1) Preces pirkums-pārdevums ir līgums, ar kuru viena puse (pārdevējs) apsola otrai (pircējam) par norunātu naudas summas samaksu atdot īpašumā zināmu lietu (preci).

(2) Šī likuma ietvaros pirkums-pārdevums tiek apzīmēts arī par pirkumu vai pārdevumu.

525. pants. Likuma piemērošanas ierobežojumi

Šis likums netiek piemērots, ja pārdod:

1) preces, kuras tiek iegādātas personiskajām, ģimenes vai mājsaimniecības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad pārdevējs jebkurā laikā pirms vai līguma slēgšanas brīdī nezināja un viņam nevajadzēja zināt, ka preces tiek iegādātas šādām vajadzībām;

2) izsolē;

3) izpildot spriedumu vai citā veidā, saskaņā ar likumu;

4) fondu vērtspapīrus, akcijas, nodrošinājuma dokumentus, apgrozījuma dokumentus vai naudu;

5) gaisa un ūdens transporta kuģus, kā arī kuģus uz gaisa spilvena;

6) elektroenerģiju,

7) nekustamu īpašumu.

526. pants. Pirkuma nošķiršana no uzņēmuma un darba līguma

(1) Līgums par tādu preču piegādi, kuras paredzētas izgatavošanai vai ražošanai, tiek uzskatīts par pirkuma - pārdevuma līgumu, ja vien puse, kura pasūta preces, neuzņemas saistības piegādāt būtisku daļu materiālu, kuri nepieciešami tādu preču izgatavošanai vai ražošanai.

(2) Šis likums netiek piemērots līgumiem, kuros preču piegādātājas puses saistību dominējoša daļa sastāv no darba izpildes vai citu pakalpojumu sniegšanas.

527. pants. Piemērojamie likumi

Jautājumos, kas nav regulēti šajā likumā, jāvadās no Civillikuma un citiem likumiem.

528. pants. Puses nodomu noskaidrošana

(1) Paziņojums vai citāda puses rīcība tiek interpretēta saskaņā ar puses nodomu, ja otra puse zināja vai nevarēja nezināt, kāds bija šis nodoms.

(2) Ja pirmā daļa nav piemērojama, tad paziņojums vai citāda puses uzvedība tiek interpretēta saskaņā ar to izpratni, kura būtu saprātīga, ja tā darbotos tādā pašā veidā kā otra puse analoģiskos apstākļos.

(3) Nosakot puses nodomus vai izpratni, kura būtu saprātīga, nepieciešams ņemt vērā visus lietas atbilstošos apstākļus, ieskaitot pārrunas, jebkuru praksi, kuru puses noteikušas savās savstarpējās attiecībās, paražas un jebkuru sekojošu pušu uzvedību.

529. pants. Paražas

(1) Puses ir saistītas ar jebkuru paražu, par kuru viņas vienojušās, un ar praksi, kuru viņas noteikušas savās savstarpējās attiecībās.

(2) Ja nav vienošanās par citu, tiek uzskatīts, ka puses domājušas viņu līgumam vai līguma slēgšanai piemērot paražu, par kuru tās zināja, vai par kuru tām vajadzēja zināt, un kura starptautiskajā tirdzniecībā ir plaši pazīstama, un kuru šāda veida līgumos attiecīgajā tirdzniecības jomā puses pastāvīgi ievēro.

530. pants. Līguma forma

Nav nepieciešams, lai pirkuma - pārdevuma līgums tiktu noslēgts vai apstiprināts rakstiskā formā vai lai tas pakļautos citai prasībai attiecībā uz formu. Tas var tikt pierādīts jebkuriem līdzekļiem, tai skaitā ar liecinieku liecībām.

531. pants. Starptautiska līguma forma

(1) Starptautisks pirkuma-pārdevuma līgums ir noslēdzams rakstiskā formā. Rakstiski izdarāma arī līguma grozīšana vai pārtraukšana, pusēm vienojoties.

(2) Šī likuma izpratnē "rakstiska forma" ietver sevī telegrammu un teleksu.

(3) Jebkurš šī likuma noteikums, kurš pieļauj, ka pirkuma-pārdevuma līgums, tā grozīšana vai pārtraukšana, pusēm vienojoties, vai oferte, akcepts vai jebkura cita gribas izpausme tiktu izdarīta nevis rakstveidā, bet jebkurā citā veidā, nav piemērojams, ja starptautiskā pirkuma līgumā kaut viena no pusēm ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants.

532. pants. Ofertes pietiekama noteiktība

Oferte preču pirkuma-pārdevuma līgumam ir pietiekoši noteikta, ja tajā ir noteikta prece un tieši vai netieši tiek noteikts daudzums un cena, vai arī ir paredzēta kārtība daudzuma un cenas noteikšanai.

533. pants. Akceptā ietverti oferti būtiski mainoši noteikumi

Atbildē uz oferti, kuras mērķis ir to akceptēt, par ofertes noteikumus būtiski mainošiem tiek uzskatīti papildu vai atšķirīgi noteikumi, kuri attiecas, citu starpā, uz cenu, maksājumu kārtību, preču kvalitāti un daudzumu, piegādes vietu un laiku, vienas puses atbildības apjomu pret otru pusi vai strīdu izskatīšanu.

534. pants. Līguma grozīšana un izbeigšana ar vienošanos

(1) Līgums var tikt grozīts vai izbeigts pušu vienošanās ceļā.

(2) Rakstisks līgums, kurš satur noteikumu, kas pieprasa, lai jebkuras līguma izmaiņas vai tā pārtraukšana, pusēm vienojoties, tiktu izdarīti rakstiskā formā, nevar citādā veidā tikt mainīts vai izbeigts pusēm vienojoties. Tomēr puses rīcība var liegt tai iespēju atsaukties uz norādīto noteikumu tik lielā mērā, cik lielā mērā otra puse paļāvās uz tādu rīcību.

535. pants. Līguma būtisks pārkāpums

Vienas puses pieļauts līguma noteikumu pārkāpums ir būtisks, ja tas rada otrai pusei tādu kaitējumu, ka šī otrā puse lielā mērā zaudē to, ar ko tai bija tiesības rēķināties saskaņā ar līgumu, izņemot gadījumus, kad līguma noteikumus pārkāpusī puse nebija paredzējusi tādu iznākumu un saprātīga persona, darbojoties analoģiskos apstākļos, to nebūtu paredzējusi.

536. pants. Kļūdains vai aizkavēts ziņojums

Ja vien savādāk nav tieši paredzēts šī likuma nodaļā, gadījumā, ja paziņojums, pieprasījums vai cits ziņojums ir puses dots vai izdarīts saskaņā ar XXXIII nodaļu ar konkrētajos apstākļos nepieciešamajiem līdzekļiem, aizkavēšanās vai kļūda sūtījuma pārsūtīšanā vai arī tā nenogādāšana uz paredzēto vietu neatņem šai pusei tiesības atsaukties uz savu sūtījumu.

537. pants. Nolēmums par izpildi natūrā

Ja saskaņā ar šī likuma noteikumiem vienai no pusēm ir tiesības pieprasīt no otras puses kādas saistības izpildi, tiesai nav pienākums pieņemt nolēmumu par tās izpildi natūrā, izņemot ja tiesai tas jādara, attiecībā uz tādiem pirkuma - pārdevuma līgumiem, kurus šis likums neregulē.

 

Pārdevēja pienākumi

538. pants. Pienākums nodot preci

Pārdevējam ir pienākums nodot pircējam preci, uz to attiecošos dokumentus un īpašuma tiesības uz preci atbilstoši līguma un šī likuma prasībām.

539. pants. Preces nodošanas vieta

Ja pārdevējam nav preces piegādes pienākums kādā citā noteiktā vietā, viņa piegādes pienākumi ir šādi:

1) ja pirkuma - pārdevuma līgums paredz preces pārvešanu - nodot preci pirmajam pārvadātājam, nodošanai pircējam;

2) ja gadījumos, kuri nav paredzēti 1.apakšpunktā, līgums attiecas uz specifisku preci vai uz atsevišķi neizdalītu preci, kura ir jāizņem no noteiktiem krājumiem vai arī jāizgatavo vai jāsaražo, un puses līguma slēgšanas brīdī zināja to, ka prece atrodas vai arī tai jābūt izgatavotai vai saražotai noteiktā vietā - nodot preci pircēja rīcībā šajā vietā;

3) citos gadījumos - nodot preci pircēja rīcībā tai vietā, kur līguma slēgšanas brīdī atradās pārdevēja uzņēmums.

540. pants. Preces transportēšana

(1) Ja pārdevējs, saskaņā ar līgumu, nodod preci pārvadātājam un ja prece līguma mērķiem nav precīzi identificēta, to marķējot, ar iekraušanas dokumentu palīdzību vai citādā veidā, pārdevējam ir jānodod pircējam paziņojums par nosūtīšanu, norādot preci.

(2) Ja pārdevēja pienākums ir nodrošināt preces pārvešanu, pārdevējs slēdz līgumus, kuri ir nepieciešami preces pārvešanai uz piegādes vietu, izmantojot konkrētajos apstākļos nepieciešamos transportēšanas veidus, un uz noteikumiem, kādi ir parasti šādai transportēšanai.

(3) Ja pārdevējam nav pienākums preci apdrošināt, to transportējot, viņa pienākums ir pēc pircēja līguma nodot tam visu esošo informāciju, kura nepieciešama pircējam šādas apdrošināšanas veikšanai.

541. pants. Preces piegādes termiņš

Pārdevējs preci piegādā:

1) ja līgums nosaka vai ļauj noteikt piegādes datumu - šajā datumā;

2) ja līgums nosaka vai ļauj noteikt piegādes laika periodu - jebkurā brīdī šī perioda ietvaros, ja vien no apstākļiem neizriet, ka piegādes datumu nosaka pircējs; vai arī

3) jebkurā citā gadījumā - saprātīgā termiņā pēc līguma noslēgšanas.

542. pants. Dokumentu nodošana

Ja pārdevēja pienākums ir nodot dokumentus, kuri attiecas uz preci, viņam tas ir jāizdara laikā, vietā un formā, kādi ir pieprasīti līgumā. Ja pārdevējs nodevis dokumentus agrāk par norādīto laiku, viņš var līdz šī laika beigām novērst jebkuru dokumentu neatbilstību, ar noteikumu, ka, viņam realizējot šīs tiesības, pircējam netiek sagādātas nesaprātīgas neērtības vai nesaprātīgi izdevumi. Tomēr pircējam tiek saglabātas tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar šo likumu.

543. pants. Preces atbilstība

(1) Pārdevēja pienākums ir piegādāt preci, kura pēc daudzuma, kvalitātes, apraksta un iepakojuma atbilst līguma noteikumiem.

(2) Izņemot gadījumus, kad puses vienojušās par ko citu, prece neatbilst līguma noteikumiem, ja tā:

1) nav derīga mērķiem, kuriem tāda paša apraksta prece parasti tiek izmantota;

2) nav derīga jebkuram konkrētam mērķim, par kuru pārdevējam tieši vai netieši tika paziņots līgumu slēdzot, izņemot, ja no apstākļiem izriet, ka pircējs nepaļāvās vai arī viņam nebija saprātīgi paļauties uz pārdevēja kompetenci un spriedumiem;

3) nesatur tās preces īpašības, kuru pārdevējs nodevis pircējam kā paraugu vai modeli;

4) nav iepakota tādām precēm pieņemtā veidā, bet tāda neesamības gadījumā - veidā, kāds ir nepieciešams šīs preces saglabāšanai un aizsargāšanai.

(3) Pārdevējs neatbild saskaņā ar otro daļu par jebkuru preces neatbilstību, ja līguma slēgšanas laikā pircējs zināja vai nevarēja nezināt par tādu neatbilstību.

544. pants. Pārdevēja atbildība par preces neatbilstību

(1) Pārdevējs atbild saskaņā ar līgumu un šo likumu par jebkuru preces neatbilstību, kura pastāv brīdī, kad risks pāriet pircējam, pat, ja šī neatbilstība kļūst acīmredzama tikai vēlāk.

(2) Pārdevējs atbild par jebkuru preces neatbilstību, kura rodas pēc pirmajā daļā norādītā brīža, un ir sekas viņa rīcībai, ar kuru viņš pārkāpis jebkuru savu saistību, ieskaitot jebkuru tās garantijas pārkāpumu, ar kuru garantēts, ka tā vai cita perioda laikā prece būs derīga parastiem mērķiem, vai arī kādam konkrētam mērķim, vai arī saglabās noteiktās īpašības un kvalitāti.

(3) Atbildību par nedrošas preces izraisītām sekām nosaka citi likumi.

545. pants. Neatbilstību novēršana līdz piegādes termiņam

Pirmstermiņa piegādes gadījumā pārdevējam saglabājas tiesības līdz paredzētajam piegādes datumam piegādāt preces trūkstošo daļu vai daudzumu, vai arī jaunu preci piegādātās preces vietā, ja pēdējā neatbilst līguma noteikumiem, vai arī novērst jebkuru piegādātās preces neatbilstību, ar noteikumu, ka, viņam realizējot šīs tiesības, pircējam netiks sagādātas pārmērīgas neērtības vai pārmērīgi izdevumi. Tomēr pircējs saglabā tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar šo likumu.

546. pants. Preces apskates laiks

(1) Pircējs apskata preci vai nodrošina tās apskati tik īsā laikā, kāds ir konkrētajos apstākļos praktiski iespējams.

(2) Ja līgums paredz preces pārvadājumu, apskate var tikt atlikta līdz preces nogādāšanai piegādes vietā.

(3) Ja piegādes vieta tiek mainīta, precei atrodoties ceļā, vai arī, ja pircējs preci pārsūta, un pie tam pircējam nebija pieņemamas iespējas to apskatīt, bet pārdevējs līguma slēgšanas laikā zināja vai tam vajadzēja zināt par šādas izmaiņas vai pārsūtīšanas iespējamību, preces apskate var tikt atlikta līdz tās nonākšanai jaunajā piegādes vietā.

547. pants. Paziņojuma nenosūtīšanas sekas

(1) Pircējs zaudē tiesības atsaukties uz preces neatbilstību, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu, kurš satur datus par neatbilstības raksturu, saprātīgā termiņā pēc tam, kad pircējs to ir atklājis vai kad viņam to vajadzēja atklāt.

(2) Jebkurā gadījumā pircējs zaudē tiesības atsaukties uz preces neatbilstību, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu par to ne vēlāk kā divu gadu ilga termiņa ietvaros, skaitot no datuma, kad prece tika faktiski nodota pircējam, ja vien šis termiņš nav pretrunā ar līgumā noteikto garantijas laiku.

548. pants. Pārdevējam zināmi neatbilstības fakti

Pārdevējam nav tiesību atsaukties uz 546. un 547. panta noteikumiem, ja preces neatbilstība saistīta ar faktiem, par kuriem viņš zināja vai nevarēja nezināt un kurus viņš nav atklājis pircējam.

549. pants. Trešo personu tiesību ievērošana

Pārdevēja pienākums ir piegādāt preci brīvu no jebkurām trešo personu tiesībām vai interesēm, izņemot ja pircējs ir piekritis pieņemt ar tādām tiesībām vai interesēm saistītu preci. Taču, ja tādas tiesības vai intereses balstās uz rūpniecisku īpašumu vai uz citu intelektuālu īpašumu, tad pārdevēja pienākumus regulē 550. pants.

550. pants. Trešo personu tiesības, kas balstītas uz rūpniecisko vai citu intelektuālo īpašumu

(1) Pārdevēja pienākums ir piegādāt preci brīvu no jebkurām trešo personu tiesībām vai interesēm, kuras balstītas uz rūpniecisko īpašumu vai uz citu intelektuālo īpašumu, par kurām pārdevējs līguma slēgšanas brīdī zināja vai nevarēja nezināt, ar noteikumu, ka šādas tiesības vai intereses balstītas uz rūpniecisko īpašumu vai cita veida intelektuālo īpašumu:

1) pēc tās valsts likuma, kurā prece tiks atkārtoti pārdota vai citā veidā izmantota, ja līguma slēgšanas brīdī puses bija pārliecinātas, ka prece tiks atkārtoti pārdota vai citā veidā izmantota šajā valstī; vai

2) jebkurā citā gadījumā - saskaņā ar tās valsts likumu, kurā atrodas pircēja uzņēmums.

(2) Pārdevēja pienākums, kurš paredzēts pirmajā daļā, neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) līguma slēgšanas brīdī pircējs zināja vai nevarēja nezināt par tādām tiesībām vai interesēm; vai

2) tādas tiesības vai intereses ir sekas tam, ka pārdevējs ievērojis pircēja dotos tehniskos rasējumus, dizainu, formulas vai citus izejas datus.

551. pants. Pircēja paziņojums par trešo personu tiesībām

(1) Pircējs zaudē tiesības atsaukties uz 549. vai 550. pantu noteikumiem, ja viņš nenosūta pārdevējam paziņojumu, kas satur datus par trešās personas tiesību vai interešu raksturu, saprātīgā termiņā pēc tam, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par tādām tiesībām vai interesēm.

(2) Pārdevējam nav tiesību atsaukties uz pirmās daļas nosacījumiem, ja viņš zināja par trešās personas tiesību vai interesi un par tādas tiesības vai intereses raksturu.

552. pants. Attaisnojamas neziņošanas sekas

Neskatoties uz 547. panta pirmās daļas un 551. panta pirmās daļas noteikumiem, pircējs var samazināt cenu atbilstoši 558. panta nosacījumiem vai arī pieprasīt zaudējumu, izņemot neiegūto labumu, atlīdzināšanu, ja viņam ir pamatots attaisnojums tam, ka viņš nav devis nepieciešamo paziņojumu.

 

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi gadījumā, ja pārdevējs pārkāpis līgumu

553. pants. Pircēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi

(1) Ja pārdevējs nepilda kādu no savām līguma vai šī likuma saistībām, pircējs ir tiesīgs:

1) realizēt 554.-560. pantā noteiktās tiesības;

2) pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar 514.-516., 581. un 582. pantu.

(2) Ja pircējs realizē savas tiesības uz citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tas neatņem viņam tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu.

(3) Tiesa vai šķīrējtiesa nedod pārdevējam nekādu termiņa pagarinājumu, ja pircējs izmanto kādu no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurš vērsts pret līguma pārkāpumu.

554. pants. Pircēja izvēles tiesības

(1) Pircējs var pieprasīt no pārdevēja viņa saistību izpildi, ja tikai pircējs nepielieto tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš nav savienojams ar šādu prasību.

(2) Ja prece neatbilst līguma noteikumiem, pircējs var pieprasīt preces apmaiņu tikai, ja šī neatbilstība veido būtisku līguma pārkāpumu un prasība par preces apmaiņu pieteikta kopā ar paziņojumu, kas nosūtīts saskaņā ar 547. pantu, vai arī saprātīgā termiņā pēc tā.

(3) Ja prece neatbilst līguma noteikumiem, pircējs var pieprasīt no pārdevēja novērst šo neatbilstību izlabošanas ceļā, izņemot, ja tas nebūtu saprātīgi, ņemot vērā visus apstākļus. Prasība par preces neatbilstības līguma noteikumiem novēršanu jāiesniedz kopā ar paziņojumu, kas nosūtīts saskaņā ar 547. pantu, vai arī saprātīgā termiņā pēc tā.

555. pants. Papildus termiņš

(1) Pircējs var noteikt pārdevējam saprātīgi ilgu papildus termiņu viņa saistību izpildei.

(2) Izņemot gadījumus, kad pircējs saņēmis no pārdevēja paziņojumu par to, ka viņš nerealizēs izpildi šādā veidā noteiktajā termiņā, pircējs šī termiņa laikā nevar izmantot nekādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas vērsti pret līguma pārkāpumu. Taču pircējs līdz ar to nezaudē tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par izpildes termiņu neievērošanu.

556. pants. Nepilnību novēršana

(1) Ar noteikumu, ka tiek ievērots 557. pants, pārdevējs pat pēc piegādei noteiktā datuma var par saviem līdzekļiem novērst jebkuru nepilnību savu saistību izpildē, ja viņš var to izdarīt bez nepamatotas kavēšanās un nesagādājot pircējam pārmērīgas neērtības vai nedrošību attiecībā uz pircējam radušos izdevumu kompensāciju no pārdevēja puses.

(2) Tomēr pircējs saglabā tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar šo likumu.

(3) Ja pārdevējs lūdz pircēju paziņot, vai viņš pieņems izpildi, un pircējs neizpilda šo lūgumu saprātīga termiņa ietvaros, pārdevējs var realizēt izpildi termiņā, kurš norādīts viņa pieprasījumā. Pircējs šī termiņa laikā nav tiesīgs izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli, kurš nav savienojams ar pārdevēja saistību izpildi.

(4) Ja pārdevējs paziņo pircējam par to, ka viņš realizēs izpildi noteiktā termiņa ietvaros, tiek uzskatīts, ka šāds paziņojums satur arī lūgumu pircējam paziņot par savu lēmumu atbilstoši trešajā daļā noteiktajam.

(5) Pārdevēja pieprasījums vai paziņojums, saskaņā ar otro un trešo daļu, nav spēkā, ja pircējs tos nav saņēmis.

557. pants. Pircēja tiesības lauzt līgumu

(1) Pircējs var paziņot par līguma laušanu:

1) ja pārdevējs nepilda kādu no savām līguma vai šajā likumā paredzētajām saistībām un tas izraisa būtisku līguma pārkāpumu; vai arī

2) preces nepiegādāšanas gadījumā, ja pārdevējs nepiegādā preci arī papildus termiņa laikā, kuru pircējs noteicis saskaņā ar 555. panta pirmo daļu, vai arī paziņo, ka viņš neveiks piegādi šādā veidā noteiktajā termiņā.

(2) Ja pārdevējs piegādājis preci, pircējs zaudē tiesības paziņot par līguma laušanu, ja viņš to neizdarīs:

1) attiecībā uz piegādes termiņa nokavēšanu - saprātīgā termiņā pēc tam, kad viņš uzzinājis par to, ka piegāde ir veikta;

2) attiecībā uz jebkuru citu līguma pārkāpumu, izņemot piegādes termiņa nokavēšanu - saprātīga termiņa ietvaros:

a) pēc tam, kad viņš uzzinājis vai kad viņam vajadzēja uzzināt par tādu pārkāpumu;

b) pēc papildus termiņa izbeigšanās, kuru pircējs noteicis saskaņā ar 555. panta pirmo daļu, vai pēc tam, kad pārdevējs ir paziņojis, ka viņš neizpildīs savas saistības šāda papildus termiņa ietvaros; vai arī

c) pēc jebkura papildus termiņa izbeigšanās, kuru pārdevējs norādījis saskaņā ar 556. panta otro daļu, vai pēc tam, kad pircējs paziņojis, ka viņš nepieņems izpildi.

558. pants. Cenas samazināšana

Ja prece neatbilst līguma prasībām tad, neatkarīgi no tā, vai cena jau ir nomaksāta, pircējs var samazināt cenu tādā pašā proporcijā, kādā vērtība, kura piegādātajai precei faktiski bija piegādes brīdī, attiecas pret vērtību, kura precei tajā brīdī būtu bijusi, ja prece atbilstu līguma prasībām. Ja pārdevējs novērš nepilnības savu saistību izpildē saskaņā ar 545. vai 556. pantu vai arī ja pircējs atsakās pieņemt izpildi no pārdevēja puses saskaņā ar šiem pantiem, pircējs nevar samazināt cenu.

559. pants. Daļējs izpildījums

(1) Ja pārdevējs piegādā tikai preces daļu vai ja tikai preces daļa atbilst līguma prasībām, 554.-558. pants tiek piemēroti attiecībā uz trūkstošo daļu vai daļu, kura neatbilst līguma prasībām.

(2) Pircējs var paziņot par līguma laušanu kopumā tikai tad, ja piegādes nepilnīga izpildīšana vai preces neatbilstība līguma prasībām veido būtisku līguma pārkāpumu.

560. pants. Pirmstermiņa vai pārsniedzoša piegāde

(1) Ja pārdevējs piegādā preci pirms noteiktā datuma, pircējs var pieņemt piegādi vai atteikties no tās pieņemšanas.

(2) Ja pārdevējs piegādā lielāku preces daudzumu, nekā paredzēts līgumā, pircējs var pieņemt piegādi vai atteikties no piegādes liekā daudzuma pieņemšanas. Ja pircējs pieņem visu vai daļu no liekās piegādes daudzuma, viņam jāmaksā par to pēc līguma likmes.

 

Pircēja pienākumi

561. pants. Pienākums samaksāt un pieņemt

Pircējam pienākums ir samaksāt cenu par preci un pieņemt preces piegādi atbilstoši līguma un šīs likuma prasībām.

562. pants. Domājamā cena

Ja līgums ir noslēgts juridiski pareizā veidā, bet tajā tieši vai netieši nav noteikta cena vai nav paredzēta tās noteikšanas kārtība, tiek uzskatīts, ka puses, ja nav nekādas norādes uz ko citu, ir domājušas cenu, kāda līguma slēgšanas brīdī parasti tika ņemta par tādām precēm, kuras tika pārdotas līdzīgos apstākļos atbilstošā tirdzniecības nozarē un vietā.

563. pants. Cenas saistība ar svaru

Ja cena noteikta atkarībā no preces svara, tad šaubu gadījumā tā tiek aprēķināta pēc neto svara.

564. pants. Samaksas vieta

(1) Ja pircēja pienākums nav samaksāt cenu kādā citā noteiktā vietā, viņam tā jāsamaksā pārdevējam:

1) pārdevēja uzņēmuma atrašanās vietā; vai arī

2) ja maksājums jāizdara pret preces vai dokumentu nodošanu - to nodošanas vietā.

(2) Maksājumu izdevumu palielināšanos, kuru radījusi pārdevēja uzņēmuma atrašanās vietas maiņa, kura notikusi pēc līguma slēgšanas, sedz pārdevējs.

565. pants. Samaksas priekšnoteikumi

(1) Ja pircēja pienākums nav samaksāt cenu kādā citā konkrētā termiņā, viņam tā jāsamaksā, kad pārdevējs saskaņā ar līgumu un šo likumu pircēja rīcībā nodod vai nu pašu preci, vai nu preču rīcības dokumentus. Pārdevējs var noteikt, ka samaksa ir priekšnoteikums preces vai dokumentu nodošanai.

(2) Ja līgums paredz preces pārvadājumu, pārdevējs var to nosūtīt ar noteikumiem, ka prece vai preces rīcības dokumenti netiks nodoti pircējam citādi, kā pret cenas samaksu.

(3) Pircēja pienākums nav samaksāt cenu līdz tam laikam, kamēr viņam nav radusies iespēja apskatīt preci, izņemot gadījumus, kad pušu saskaņotā piegādes vai maksājuma kārtība nav savienojama ar šādas iespējas gaidīšanu.

566. pants. Samaksas laiks

Pircēja pienākums ir samaksāt cenu tai dienā, kura noteikta vai var tikt noteikta saskaņā ar līgumu un šo likumu, bez jebkāda pieprasījuma vai jebkādu formalitāšu izpildes no pārdevēja puses.

567. pants. Piegādes pieņemšana

Pircēja pienākums pieņemt piegādi sevī ietver:

1) visu darbību veikšanu no viņa puses, kuras varētu no viņa saprātīgi sagaidīt, lai dotu iespēju pārdevējam veikt piegādi, un

2) preces pieņemšanu.

 

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja pircējs pārkāpis līgumu

568. pants. Pārdevēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi

(1) Ja pircējs nepilda kādu no savām saistībām saskaņā ar līgumu vai šo likumu, pārdevējs var:

1) realizēt 569.-572. pantā paredzētās tiesības;

2) pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, kā tas paredzēts 514.-516., 581 un 582. pantā.

(2) Ja pārdevējs realizē savas tiesības ar citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tas neatņem viņam tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu.

(3) Tiesa vai šķīrējtiesa nedod pircējam nekādu termiņa pagarinājumu, ja pārdevējs pielieto kādu tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas vērsts pret līguma pārkāpumu.

569. pants. Pārdevēja izvēles tiesības

Pārdevējs var pieprasīt no pircēja cenas samaksu, piegādes pieņemšanu vai citu viņa saistību izpildi, ja tikai pārdevējs nav ķēries pie tāda tiesiskā aizsardzības līdzekļa pielietošanas, kurš nav savienojams ar šādu prasību.

570. pants. Papildus termiņš

(1) Pārdevējs var noteikt saprātīga ilguma papildus termiņu pircējam viņa saistību izpildei.

(2) Izņemot gadījumus, kad pārdevējs ir saņēmis pircēja paziņojumu par to, ka viņš nepildīs savas saistības tādā veidā noteiktajā termiņā, pārdevējs nevar šī termiņa laikā pielietot jebkādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas vērsti pret līguma pārkāpumu. Tomēr pārdevējs līdz ar to nezaudē tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu par izpildes termiņa pagarināšanu.

571. pants. Pārdevēja tiesības paziņot par līguma laušanu

(1) Pārdevējs var paziņot par līguma laušanu:

1) ja saskaņā ar līgumu vai šo likumu jebkuras pircēja saistības neizpildīšana no pircēja puses ir būtisks līguma pārkāpums; vai arī

2) ja pircējs papildus termiņa laikā, kuru pārdevējs noteicis saskaņā ar 570. panta pirmo daļu, neizpilda savu saistību samaksāt cenu vai pieņemt preces piegādi, vai paziņo par to, ka viņš to neizdarīs šādā veidā noteikta termiņa ietvaros.

(2) Ja pircējs ir samaksājis cenu, pārdevējs zaudē tiesības paziņot par līguma laušanu, ja vien viņš to neizdarīs:

1) attiecībā uz pircēja nokavēto izpildes termiņu - līdz tam, kad pārdevējs uzzinājis par notikušo izpildi; vai arī

2) attiecībā uz jebkuru citu līguma pārkāpumu, neskaitot izpildes termiņa nokavējumu - saprātīga termiņa ietvaros:

a) pēc tam, kad pārdevējs uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt par šādu pārkāpumu; vai arī

b) pēc papildus termiņa izbeigšanās, kuru pārdevējs noteicis, saskaņā ar 570. panta pirmo daļu, vai pēc tam, kad pircējs ir paziņojis, ka neizpildīs savas saistības šāda papildus termiņa ietvaros.

572. pants. Specifikācija

(1) Ja saskaņā ar līgumu pircēja pienākums ir noteikt formu, izmērus vai citus preci raksturojošos datus un ja viņš to neizdara laikā, par kuru puses vienojušās, vai arī saprātīgā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas, pēdējais var, nekaitējot jebkurām citām tiesībām, kuras var tam būt, pats to veikt saskaņā ar tām pircēja prasībām, kuras var būt zināmas pārdevējam.

(2) Ja pārdevējs pats sastāda specifikāciju, viņa pienākums ir sīki informēt pircēju par tās saturu un noteikt saprātīgu termiņu, kura laikā pircējs var sastādīt citu specifikāciju. Ja, pēc pārdevēja paziņojuma saņemšanas, pircējs to neizdarīs šādā veidā noteiktajā laikā, specifikācija, kuru sastādījis pārdevējs, kļūst obligāta.

 

Riska pāreja

573. pants. Riska pārejas sekas

Preces nozaudēšana vai bojājums pēc tam, kad risks pārgājis pircējam, neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt cenu, ja tikai nozaudēšana vai bojājums nebija pārdevēja darbību vai nolaidības izraisīti.

574. pants. Riska pāreja preces transportēšanā

(1) Ja pirkuma - pārdevuma līgums paredz preces pārvešanu un pārdevējam nav pienākums nodot to kādā noteiktā vietā, risks pāriet pircējam, kad prece nodota pirmajam pārvadātājam preces nodošanai pircējam atbilstoši pirkuma - pārdevuma līgumam. Ja pārdevēja pienākums ir nodot preci pārvadātājam kādā noteiktā vietā, risks nepāriet pircējam, kamēr prece nav nodota pārvadātājam šajā vietā. Tas apstāklis, ka pārdevējs ir pilnvarots paturēt uz preci attiecošos dokumentus, neietekmē riska pāreju.

(2) Neskatoties uz to, risks nepāriet pircējam, kamēr prece dotā līguma mērķiem nav precīzi identificēta, to marķējot, ar iekraušanas dokumentu palīdzību, ar pircējam nosūtītu paziņojumu vai citādā veidā.

575. pants. Risks par ceļā esošu preci

Pircējs uzņemas risku par preci, kura pārdota, tai atrodoties ceļā, no līguma noslēgšanas brīža. Ja apstākļi uz to norāda, pircējs uzņemas risku no brīža, kad prece nodota pārvadātājam, kurš izdevis pārvadājuma līgumu apstiprinošus dokumentus. Ja pirkuma - pārdevuma līguma slēgšanas brīdī pārdevējs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka prece ir nozaudēta vai bojāta, un viņš par to nepaziņoja pircējam, tāds nozaudējums vai bojājums ietilpst pārdevēja riskā.

576. pants. Pieņemta vai pieņemšanai piedāvāta prece

(1) Gadījumos, uz kuriem neattiecas 574. un 575. panta noteikumi, risks pāriet pircējam brīdī, kad viņš ir pieņēmis preci, vai, ja viņš to nedara noteiktajā laikā, no brīža, kad prece novietota pieņemšanai pircēja rīcībā un viņš pieļauj līguma pārkāpumu, nepieņemot piegādi.

(2) Ja pircēja pienākums ir pieņemt preci ne tajā vietā, kur atrodas pārdevēja uzņēmums, bet kādā citā vietā, risks pāriet, kad iestājies piegādes termiņš un pircējam ir darīts zināms, ka prece novietota pieņemšanai viņa rīcībā šajā vietā.

(3) Ja līgums attiecas uz vēl neidentificētu preci, tiek uzskatīts, ka prece nav novietota pieņemšanai pircēja rīcībā, kamēr tā šī līguma mērķiem nav skaidri identificēta.

577. pants. Pārdevēja pārkāpumu nozīme

Ja pārdevējs pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, 574.-576. pantu noteikumi neietekmē sakarā ar tādu pārkāpumu pircēja rīcībā esošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

 

Pircēja un pārdevēja saistībām kopēji noteikumi

578. pants. Izpildes apturēšana paredzama pārkāpuma dēļ

(1) Puse var apturēt savu saistību izpildi, ja pēc līguma noslēgšanas kļūst redzams, ka otra puse neizpildīs ievērojamu daļu no savām saistībām:

1) tādēļ, ka puse nespēj izpildīt saistības vai nespēj maksāt; vai arī

2) puses rīcības rezultātā, sagatavojot izpildi vai realizējot līguma izpildi.

(2) Ja pārdevējs jau ir nosūtījis preci pirms pirmajā daļā noteikto iemeslu atklāšanās, viņš var nepieļaut preces nodošanu pircējam, pat ja pircēja rīcībā ir dokuments, kurš dod viņam tiesības saņemt preci. Šī daļa attiecas tikai uz tiesībām uz preci attiecībās starp pircēju un pārdevēju.

(3) Pusei, kura aptur izpildi, neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts līdz vai pēc preces nosūtīšanas, ir nekavējoties jānosūta paziņojums par to otrajai pusei un jāturpina izpilde, ja otra puse uzrāda pietiekošas garantijas savu saistību izpildei.

579. pants. Līguma laušana paredzama pārkāpuma dēļ

(1) Ja pirms noteiktā līguma izpildes datuma kļūst skaidrs, ka viena no pusēm izdarīs būtisku līguma pārkāpumu, otra puse var paziņot par līguma laušanu.

(2) Ja laiks atļauj, pusei, kura ir nolēmusi paziņot par līguma laušanu, ir jānosūta pamatots paziņojums otrajai pusei, lai dotu viņai iespēju uzrādīt pietiekošas garantijas savu saistību izpildei.

(3) Otrās daļas prasības nav piemērojamas, ja otra puse paziņojusi, ka tā nepildīs savas saistības.

580. pants. Līgums preču piegādei atsevišķās daļās

(1) Ja, gadījumā, kad līgums paredz preces piegādi atsevišķās daļās, viena no pusēm nepilda kādas savas saistības attiecībā uz jebkuru preču piegādes daļu, un šī nepildīšana rada būtisku līguma pārkāpumu attiecībā uz šo daļu, otra puse var paziņot par līguma laušanu attiecībā uz šo preču piegādes daļu.

(2) Ja viena puse nepilda kādu no savām saistībām attiecībā uz jebkuru preču piegādes daļu, un tas dod otrai pusei pamatotu iemeslu uzskatīt, ka līguma būtisks pārkāpums tiks izdarīts attiecībā uz nākošajām preču piegādes daļām, viņa var paziņot par līguma laušanu nākotnē, ar noteikumu, ka viņa to izdarīs saprātīgā termiņā.

(3) Pircējs, kurš paziņo par līguma laušanu attiecībā uz kādu preces piegādes daļu, var vienlaicīgi paziņot par tā laušanu attiecībā uz jau piegādātām vai vēl piegādājamām daļām, ja to savstarpējās saiknes rezultātā tās nevar tikt izmantotas mērķim, kuru puses bija paredzējušas līguma slēgšanas brīdī.

581. pants. Cenu starpības samaksa, ja veikts aizvietojošs pirkums

Ja līgums ir lauzts un ja saprātīgā veidā un saprātīgā termiņā pēc laušanas pircējs ir nopircis citu preci vietā vai pārdevējs pārdevis preci, puse, kura pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, var piedzīt starpību starp līguma cenu un cenu pēc vietā izdarītā darījuma, kā arī jebkurus papildus zaudējumus, kuri var tikt piedzīti, pamatojoties uz 515. pantu.

582. pants. Cenu starpības samaksa, ja nav veikts aizvietojošs pirkums

(1) Ja līgums ir lauzts un ja eksistē pašreizējā cena dotajai precei, puse, kura pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, ja tā nav veikusi iepirkumu vai pārdošanu citam saskaņā ar 581. pantu, var pieprasīt starpības starp cenu, kura noteikta līgumā, un cenu uz līguma laušanas brīdi, kā arī jebkuru papildus zaudējumu atlīdzināšanu, kuri var tikt piedzīti, pamatojoties uz 515. pantu. Ja puse, kura pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu, lauzusi līgumu pēc preces pieņemšanas, cenas uz līguma laušanas brīdi vietā tiek piemērota cena uz pieņemšanas brīdi.

(2) Pirmās daļas mērķiem pašreizējā cena ir cena, kura pārsvarā eksistē tai vietā, kurā bija jāveic piegāde, vai, ja šajā vietā neeksistē pašreizējās cenas, cena tādā citā vietā, kura kalpo par saprātīgu aizstājēju, ņemot vērā preces transportēšanas izdevumu starpību.

583. pants. Neiespējamība atdot atpakaļ preci

(1) Pircējs zaudē tiesības paziņot par līguma laušanu vai pieprasīt no pārdevēja preces apmainīšanu, ja pircējs nespēj atdot atpakaļ preci pēc būtības tādā pašā stāvoklī, kādā viņš to ir saņēmis.

(2) Pirmās daļas noteikumi netiek piemēroti:

1) ja neiespējamību atdot atpakaļ preci vai atdot atpakaļ preci tādā pašā pēc būtības stāvoklī, kādā pircējs to saņēmis, nav izraisījusi viņa darbība vai bezdarbība; vai arī

2) ja prece vai preces daļa kļuvuši nelietojami vai sabojājušies 546. pantā paredzētās apskates rezultātā; vai arī

3) ja pircējs preci vai tās daļu pārdevis normālas tirdzniecības gaitā izlietojis vai pārtaisījis normālas lietošanas gaitā līdz tam, pirms viņš pamanīja vai viņam vajadzēja pamanīt preces neatbilstību līgumam.

584. pants. Tiesības, ja nav izmantotas iespējas lauzt līgumu

Pircējs, kurš zaudējis tiesības paziņot par līguma laušanu vai pieprasīt no pārdevēja preces apmainīšanu saskaņā ar 583. pantu, saglabā tiesības uz visiem pārējiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus paredz līgums un šis likums.

585. pants. Procenti par atmaksājamo cenu

(1) Ja pārdevēja pienākums ir atmaksāt cenu, viņam tāpat ir jāsamaksā procenti par to, skaitot no cenas samaksas datuma.

(2) Pircējam ir jānodod pārdevējam visi ienākumi, kurus pircējs ir guvis no preces vai tās daļas:

1) ja viņa pienākums ir atgriezt atpakaļ preci pilnībā vai daļēji; vai arī

2) ja viņš nespēj atgriezt atpakaļ preci pilnībā vai daļēji, vai atgriezt preci pilnībā vai daļēji tai pašā pēc būtības stāvoklī, kurā viņš to ir saņēmis, bet viņš tomēr ir paziņojis par līguma laušanu vai ir pieprasījis no pārdevēja preces apmaiņu.

586. pants. Pārdevēja pienākums saglabāt preci

Ja pircējs pieļauj nokavējumu piegādes pieņemšanā vai, tajos gadījumos, kad cenas samaksai un preces piegādei jānotiek vienlaicīgi, ja pircējs nesamaksā cenu, bet prece vai nu atrodas pārdevēja valdījumā, vai pārdevējs ir spējīgs citādā veidā kontrolēt tās valdījumu, pārdevējam ir jāveic tādi pasākumi, kādi dotajos apstākļos būtu saprātīgi preces saglabāšanai. Viņam ir tiesības aizturēt preci, kamēr pircējs nekompensēs viņa pamatotus izdevumus.

587. pants. Pircēja pienākums saglabāt preci

(1) Ja pircējs ir saņēmis preci un domā realizēt tiesības atteikties no tās, pamatojoties uz līgumu vai uz šo likumu, viņam jāveic tādi pasākumi, kādi dotajos apstākļos būtu saprātīgi preces saglabāšanai. Viņam ir tiesības aizturēt preci, kamēr pārdevējs nekompensēs viņa pamatotus izdevumus.

(2) Ja pircējam nosūtītā prece tika nodota viņa rīcībā piegādei paredzētajā vietā un viņš realizē tiesības atteikties no tās, pircēja pienākums ir sākt preces valdīšanu pārdevēja vārdā ar noteikumu, ka tas var tikt izdarīts bez cenas samaksas un bez pārmērīgām neērtībām un pārmērīgiem izdevumiem. Šie noteikumi netiek piemēroti, ja pārdevējs vai persona, kas pilnvarota saņemt preci viņa vārdā, atrodas preces piegādei paredzētajā vietā. Ja pircējs sāk valdīt preci, pamatojoties uz šo daļu, viņa tiesības un pienākumus regulē pirmās daļas noteikumi.

588. pants. Preces nodošana glabājumā trešajai personai

Puse, kurai jāveic pasākumi preces saglabāšanai, var to nodot trešās personas noliktavā uz otras puses rēķina, ja tikai ar to saistītie izdevumi nav nesaprātīgi.

589. pants. Glabājamās preces pārdošana

(1) Puse, kuras pienākums ir veikt pasākumus preces saglabāšanai saskaņā ar 586. un 587. pantu, var to pārdot jebkurā pienācīgā veidā, ja otra puse nesaprātīgi kavējusies sākt valdīt preci vai pieņemt to atpakaļ, vai samaksāt cenu vai saglabāšanas izdevumus, ar noteikumu, ka otrai pusei tika nosūtīts saprātīgs paziņojums par apņemšanos pārdot preci.

(2) Ja prece ātri bojājas vai ja tās saglabāšana rada pārmērīgus zaudējumus, pusei, kurai jāsaglabā prece saskaņā ar 586. un 587. pantu, ir jāveic saprātīgi pasākumi tās pārdošanai. Viņai iespēju robežās jānosūta otrajai pusei paziņojums par savu apņemšanos veikt pārdošanu.

(3) Pusei, kura pārdod preci, ir tiesības ieturēt no pārdošanā iegūtās summas to daļu, kura ir vienāda ar nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem par preces saglabāšanu un pārdošanu. Atlikums viņai ir jānodod otrajai pusei.

 

Pirkuma līguma sevišķie veidi

590. pants. Pirkums ar pārbaudi vai apskati

(1) Ja pirkuma līgumā pircējam noteiktas iepriekšējās pārbaudes vai apskates tiesības, tad pirkums uzskatāms par noslēgtu ar atliekošu nosacījumu, ka pircējs izlemj par lietas noderīgumu viņam.

(2) Šāds līgums pārdevēju saista no tā noslēgšanas brīža, bet pircējs to var vai nu atstāt spēkā, vai no tā atkāpties, pie kam pēdējā gadījumā viņam nav jāpaziņo atkāpšanās iemesls.

(3) Pārbaudes vai apskates tiesību realizāciju nosaka Civillikuma 2066.- 2068. pants.

591. pants. Mēģinājuma pirkums

(1) Mēģinājuma pirkums ir neliela preču daudzuma iegāde ar nolūku iepazīties ar preces īpašībām, kā arī lai novērtētu tās derīgumu un lietošanas vērtību.

(2) Ja pirkuma līgumā noteikts, ka pircējs pērk preci iepazīšanās nolūkā, lai izlemtu par lielāka preču daudzuma pirkšanu, tad šāds noteikums dod pircējam tiesības turpmākos pirkumus pušu saskaņotu apjomu robežās veikt uz mēģinājuma pirkumā ietvertiem konkrētiem noteikumiem.

592. pants. Pirkums ar vēlāku specifikāciju

(1) Ja pirkuma līgums noslēgts ar nosacījumu, ka preču sortimentu vai citus pirkuma priekšmeta precizējošus rādītājus pircējs paziņos noteiktā termiņā vēlāk, pārdevējam ir pienākums izpildīt termiņā iesniegtās specifikācijas noteikumus.

(2) Pārdevējam ir tiesības pieprasīt specifikācijas iesniegšanu termiņā. Ja pircējs noteiktā termiņā neiesniedz specifikāciju, pārdevējam ir tiesības piegādāt līgumā paredzētās atvietojamās lietas vai atkāpties no līguma un pieprasīt no pircēja zaudējumu atlīdzību.

593. pants. Preču pārdošana par pazeminātu cenu (izpārdošana)

(1) Preču pārdošana par pazeminātu cenu (izpārdošana) komersantam jāizsludina vismaz 10 dienas pirms tās sākšanās, izliekot sludinājumu pārdošanas vietā.

(2) Preces, kuras pārdod par pazeminātu cenu izpārdošanas (preču krājuma samazināšanas) nolūkā, jābūt skaidri nodalītām no precēm, kuru cenas nav mainītas.

(3) Aizliegts saistīt vienas preces pārdošanu par pazeminātu cenu ar pienākumu pircējam iegādāties vēl kādu preci.

(4) Aizliegts izsludināt un veikt vienu un to pašu preču izpārdošanu, ja nav pagājuši pieci mēneši pēc pēdējās izpārdošanas.

2. apakšnodaļa. Piegāde

594. pants. Piegādes līguma jēdziens

(1) Ar tirdznieciskās piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas nodot otrai (pasūtītājam)par atlīdzību preces (ķermeniskas lietas) vairākās partijās vai termiņā, kas nesakrīt ar līguma noslēgšanas brīdi.

(2) Piegādes līgumu var noslēgt gan par jau pastāvošām (esošām) precēm, gan par nākotnē vēl izgatavojamām vai iegūstamām precēm.

595. pants. Piegādes līguma būtiskās sastāvdaļas

(1) Piegādes līgums uzskatāms par noslēgtu tiklīdz puses ir vienojušās par piegādes priekšmetu un maksu. Pie tam līguma noslēgšanai nav nepieciešams, lai piegādājamās preces, to veidi, daudzums, kā arī cenas un piegādes termiņi būtu konkrēti noteikti, ir pieteikumi, ja puses vienojušās par paņēmienu (veidu), kā tos noteiks.

(2) Ja vienošanās par piegādes priekšmetu vai maksu ir galīgi neskaidra, tad līgums nav noslēgts.

596. pants. Piegādes līguma blakus nolīgumi

Piegādes puses var ietvert blakus nolīgumu par to, kā izdarāmi līguma noteikumu par priekšmetu un cenu precizējumi vai grozījumi pārgrozījušos apstākļu dēļ, kā arī par preču nogādes, pieņemšanas un samaksas kārtību un citiem noteikumiem.

597. pants. Tiesiskās attiecības pēc lietas nogādes pircējam

Kad piegādātājs pasūtīto lietu ir nogādājis pircēja pieņemšanai, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma-pārdevuma līguma noteikumiem.

3. apakšnodaļa. Maiņa

598. pants. Maiņas līgums komercdarbībā

Maiņas līgums komercdarbības ietvaros ir divu personu abpusējs solījums dot vienu priekšmetu pret otru. Par tirdznieciskās maiņas priekšmetu var būt lietas, kas komercdarbībā var būt par pirkuma vai piegādes līguma priekšmetu.

599. pants. Līguma slēdzēju tiesības un pienākumi

Līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi.

600. pants. Trešo personu tiesību ievērošana

Slēdzot līgumu, katrai pusei jāievēro trešo personu pirmpirkuma un izpirkuma tiesības attiecībā uz to lietu, ko viņa nodod otrai maiņas ceļā. Šo tiesību neievērošana nepadara maiņas līgumu par spēkā neesošu, bet neatbrīvo līdzēju no zaudējumu atlīdzības, kas trešajām personām nodarīti viņu tiesību neievērošanas (pārkāpšanas) dēļ.

4. apakšnodaļa. Komisijas līgums

601. pants. Komisijas līgums komercdarbībā

(1) Pēc komisijas līguma viena puse (komitents) uztic otrai pusei (komisionāram), bet šī otra puse uzņemas savā vārdā komitenta labā un uz viņa rēķina pirkt vai pārdot preces.

(2) Komisijas līgumam piemērojami šī likuma noteikumi, bet, ja tādu nav - Civillikums un citi likumi.

602. pants. Tirdznieciskās komisijas līguma forma

Tirdznieciskās komisijas līgums starp komisionāru un komitentu ir jāslēdz rakstveidā.

603. pants. Komitenta pienākums

(1) Komitenta pienākums ir sniegt komisionāram visu nepieciešamo informāciju par pārdodamās preces daudzumu, kvalitāti un speciālām īpašībām, ja tam ir būtiska nozīme tās realizācijā.

(2) Uzliekot preces pirkšanu, komitentam ir pienākums dot komisionāram rīkojumus (norādījumus) par preces daudzumu, tās īpašībām īpašiem noteikumiem.

(3) Komitentam ir pienākums iepazīstināt ar preces uzglabāšanas un transportēšanas noteikumiem.

(4) Komitents var dot rīkojumus par iespējamo minimālo un maksimālo cenu.

604. pants. Komisionāra pienākumi

Komisionāram ir pienākums:

1) izpildīt komitenta uzdevumu ar kārtīga komersanta rūpību un ievērojot komitenta intereses un rīkojumus;

2) sniegt komitentam pēc viņa pieprasījuma visas ziņas par līguma izpildes gaitu;

3) nekavējoties informēt komitentu par komisijas līguma izpildi, kā arī par jebkuru objektīvu neiespējamību izpildīt līgumu saskaņā ar komitenta gribu (precīzi ievērojot komitenta prasības);

4) nodot komitentam visu, kas iegūts ar līguma izpildīšanu;

5) iesniegt komitentam dokumentus, kas apliecina komisionāra izdevumu apmērus;

6) atlīdzināt komitentam zaudējumus, ja tādi radušies komisionāra vainas dēļ, arī tos, kas radušies komisionāram uzņemoties galvojumu par trešo personu.

605. pants. Komisionāra pienākums izpildīt darījumu ar trešo personu

(1) Komisionāram ir jāizpilda visi pienākumi un jārealizē tiesības, kas izriet no darījuma, ko viņš noslēdzis ar trešo personu.

(2) Komisionārs nav atbildīgs komitentam par to, vai trešā persona izpildījusi darījumu, kurš noslēgts ar šo personu uz komitenta rēķina, izņemot gadījumus, kad komisionārs uzņemas galvojumu, ka trešā persona šo darījumu izpildīs (delkredere).

(3) Ja trešā persona pārkāpj darījumu, kuru komisionārs ar to noslēdzis, izpildot komitenta uzdevumu, komisionāram bez kavēšanās par to jāziņo komitentam, kā arī jānodrošina attiecīgie pierādījumi.

(4) Komitents, kam ir paziņots, ka trešā persona pārkāpusi ar komisionāru noslēgtā darījuma noteikumus, ir tiesīga prasīt, lai viņam nodod komisionāra prasījumus pret šo personu pēc norādītā darījuma.

(5) Komisionārs, kurš galvo par trešo personu, uz līguma termiņa notecēšanas brīdi ir atbildīgs komitentam tādā apmērā, kādā izpildi var pieprasīt pēc noslēgtā līguma. Viņš var pieprasīt īpašu atlīdzību - (delkredere atlīdzību) par komisijas galvojumu.

606. pants. Komitenta rīkojumu obligātums

(1) Komisionāram ir pienākums atlīdzināt komitentam zaudējumu, ja viņš nepilda uzdevumu atbilstoši komitenta rīkojumiem.

(2) Ja, veicot uzdevumu, komisionārs nav ievērojis komitenta rīkojumus, komitents tiek atbrīvots no jebkādas atbildības un viņš var neatzīt komisionāra darījumu, kas noslēgts komitenta uzdevumā.

607. pants. Cena tirdznieciskās komisijas līgumā

(1) Komisionāram jāizpilda tirdznieciskās komisijas līgumā paredzētais uzdevums, ievērojot līgumā noteiktās (pušu apstiprinātās) cenas.

(2) Ja komisionārs nevar izpildīt komitenta uzdevumus pēc līgumā norādītajām cenām, viņam ir pienākums nekavējoties informēt komitentu par neiespējamību izpildīt noslēgto darījumu.

(3) Komisonāram, kas preci pārdevis par zemāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, jāatlīdzina komitentam starpība, ja vien komisionārs nepierāda, ka mantu nav bijis iespējams pārdot par noteikto cenu un ka mantas pārdošana par zemāku cenu novērsusi vēl lielākus zaudējumus.

(4) Ja komisionārs nopircis mantu par augstāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, tad komitentam, kas šādu pirkumu nevēlas pieņemt, par to bez kavēšanās jāpaziņo komisionāram, tiklīdz saņemts paziņojums par darījuma noslēgšanu ar trešo personu. Pretējā gadījumā atzīstams, ka komitents pirkumu pieņēmis.

(5) Ja komisionārs paziņo, ka cenas starpību ņem uz sava rēķina, tad komitents nav tiesīgs atteikties no darījuma, kas slēgts viņa labā (viņa uzdevumā).

608. pants. Līguma noslēgšana uz komitentam izdevīgākiem noteikumiem

(1) Izpildot tirdznieciskās komisijas līgumu, komisionāram jāievēro komitenta norādījumi un viņa uzdevumi jāpilda ar komitentam visizdevīgākiem noteikumiem.

(2) Ja komisionārs pārdevis preces par augstāku cenu, nekā līgumā norādījis komitents, vai arī iepircis preces par zemāku cenu, nekā noteicis komitents, tad ieguvumu saņem komitents, ja komisijas līgumā nav noteikts citādi.

609. pants. Preču kvalitāte tirdznieciskās komisijas līgumā

(1) Pēc tirdznieciskās komisijas līguma atļauts pirkt un pārdot, kā arī veikt citus darījumus tikai ar kvalitatīvām precēm, kurām nav izbeidzies garantijas vai derīguma termiņš.

(2) Komisionāram, pieņemot realizācijai preci no komitenta, kā arī iegādājoties komitenta labā preci no trešās personas, ir jāpārbauda preces kvalitāte. Komisionāram ir pienākums atteikties pieņemt nekvalitatīvu preci, ja vien no apstākļiem neizriet kas cits.

(3) Ja komisionārs, saņemot no trešās personas komitentam paredzētās preces, konstatē, ka tās ir bojātas vai nekvalitatīvas, viņam ir tiesības celt iebildumus vai pretenziju preču piegādātājam un/vai pārvadātājam. Komisionāram ir jārūpējas par bojājumu vai kvalitātes pārkāpumu pierādīšanu un par šiem faktiem nekavējoties jāinformē komitents.

610. pants. Atbildība par preču kvalitātes noteikumu neievērošanu tirdznieciskās komisijas līgumā

(1) Ja komisionārs pieņēmis pārdošanai no komitenta nekvalitatīvu preci un pārdevis to trešajai personai, tad trešā persona var prasīt no komisionāra mantisko zaudējumu novēršanu.

(2) Ja komisionārs saņēmis no trešās personas komitentam paredzētās preces, kuras ir bojātas vai nekvalitatīvas un kurās saskatāmi atklāti defekti, bet nav izpildījis savus pienākumus celt iebildumus, tad viņš atlīdzina komitentam visus radušos zaudējumus.

(3) Komisionārs ir atbrīvojams no atbildības gadījumos, kad precei bijuši slēpti defekti, kurus var atklāt tikai ekspluatācijas procesā. Šādos gadījumos atbildīgs ir komitents.

611. pants. Komitenta pienākums, ja viņš atceļ uzdevumus

Ja komitents pilnīgi vai daļēji atceļ komisionāram doto uzdevumu, pirms komisionārs noslēdzis attiecīgus darījumus ar trešajām personām, tad viņam jāsamaksā komisionāram komisijas atlīdzība par darījumiem, kurus komisionārs noslēdzis pirms uzdevuma atcelšanas, kā arī jāatlīdzina komisonāram izdevumi, kas viņam radušies pirms uzdevuma atcelšanas.

612. pants. Komisionāra atbildība par preču saglabāšanu

Komisionārs nes atbildību par viņam nodotiem preču zudumiem un bojājumiem, ja vien zudumi un bojājumi nav radušies tādu apstākļu ietekmē, kas nav atkarīgi no komisionāra pasākumiem preču saglabāšanai.

613. pants. Preces apdrošināšana

(1) Preces apdrošināšanu tirdznieciskās komisijas līgumā komisionārs veic tikai tad, ja komitents ir uzdevis viņam veikt šo darbību vai tas noteikts līgumā.

(2) Komitentam ir pienākums atlīdzināt komisionāram ar apdrošināšanu saistītos izdevumus.

614. pants. Komitenta pienākums apskatīt (pārbaudīt) preces un tiesības uzdot komisionāram nepieņemto preču uzglabāšanu un realizāciju

(1) Ja komitents uzticējis komisionāram veikt preču iepirkšanu, tad pie šādas iepirkšanas komitentam ir pienākums pašam preci apskatīt un informēt komisionāru par atklātajiem trūkumiem.

(2) Komitents ir tiesīgs atteikties no tādu preču pieņemšanas, kurās viņš ir atklājis trūkumus. Šai gadījumā komitents nepieņemto preču uzglabāšanu var uzdot komisionāram.

(3) Komisionārs, kurš uzglabā komitenta nepieņemtās preces, ir tiesīgs šīs preces realizēt uz komitentam visizdevīgākajiem noteikumiem, lai novērstu šo preču bojāšanos vai bojāeju vai atdot pārdevējam.

615. pants. Prasības no tirdznieciskās komisijas līgumiem

Komitents var vērst prasījumus pret komisionāra parādnieku tikai tad, ja komisionārs ir atteicies no savām prasījuma tiesībām.

616. pants. Avanss un kredīts tirdznieciskās komisijas līgumā

(1) Ja komisionārs bez komitenta ziņas un piekrišanas ir izsniedzis trešajai personai avansu vai piešķīris kredītu, tad komisionārs ir rīkojies uz savu risku.

(2) Pārdodot preci trešajai personai, komisionārs ir tiesīgs pagarināt preces cenas samaksas termiņu, ja komitents nav noteicis citādi.

(3) Ja komisionārs pārdod preci uz kredīta bez komitenta piekrišanas, viņam ir pienākums kā parādniekam nomaksāt komitentam radušos zaudējumus. Ja prece pārdota par zemāku cenu, nekā bija norādīts līgumā, tad komisionāram ir pienākums atlīdzināt radušos starpību.

617. pants. Vekseļa indosaments

Ja komisionārs uzņemas vekseļa pirkšanu un vekselis ir indosējams, tad viņam ir pienākums šo vekseli indosēt parastā veidā un bez nosacījumiem.

618. pants. Komisionāra komisijas nauda

(1) Komisijas atlīdzības apmērus nosaka, pusēm vienojoties.

(2) Komisijas naudu komisionārs ir tiesīgs pieprasīt pēc komisijas līguma izpildīšanas.

(3) Komisionārs ir tiesīgs saņemt no komitenta komisijas naudu arī tad, ja līgums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.

619. pants. Komisionāra izdevumu atlīdzināšana

Komitentam bez komisijas naudas samaksāšanas ir pienākums atlīdzināt komisionāram izdevumus par noliktavu telpu nomu, līgumā paredzēto apdrošināšanu un preču transportēšanu, ja citādi nav noteikts līgumā.

620. pants. Komisionāra aizturējuma tiesības

(1) Komisionārs var pierādīt savas tiesības uz viņa pārziņā esošajām komitenta precēm ar konosamenta, pavadzīmes vai noliktavas zīmes (kvīts) palīdzību.

(2) Komisionāram ir ķīlas tiesības uz komitenta precēm, ja komitents nav nokārtojis maksājumus par precēm, nav izsniedzis komisionāram līgumā paredzēto kredītu vai avansu, kā arī ja komitents atsakās maksāt komisijas naudu, delkredere atlīdzību vai atlīdzināt komisionāra izdevumus.

621. pants. Apmierinājums no aizturētajām precēm (komisonāra aizskarto mantisko interešu aizsardzība)

(1) Ja komisonārs 627. panta noteiktajā kārtībā aizturējis preces un ja pēc šāda aizturējuma komitents nav nomaksājis komisonāram pienākošās summas, komisonārs ir tiesīgs aizturētās preces izmantot savu aizskarto mantisko tiesību atjaunošanai.

(2) Komisonārs var vērst savu prasījumu pret komitenta galvotāju, ja tāds līgumā ir bijis.

622. pants. Komisionāra tiesības preci pirkt savām vajadzībām un pārdot savu preci

(1) Ja līgumā nav noteikts citādi, komisonārs pats sev drīkst pirkt preci, ko komitents viņam nodevis pārdošanai, ievērojot noteikumus par cenu. Komisionārs pie iepriekšminētā nosacījuma drīkst arī pats pārdot viņam piederošo preci komitentam.

(2) Komisijas līguma izpildes gadījumā komisionāra pienākums atskaitīties par pirkšanu vai pārdošanu ir izpildīts, ja viņš pierāda, ka preces pirktas par līgumā paredzētajām cenām.

5. apakšnodaļa. Glabājums

623. pants. Glabājuma līguma komercdarbībā

(1) Ar glabājuma līgumu viena puse, kurai glabāšana ir profesionāla darbība (komersants) uzņemas pret atlīdzību uzglabāt preci (kustamu lietu), ko viņam nodevusi otra puse (glabājuma devējs) un izsniegt to glabājuma devējam vai pēc viņa rīkojuma citai personai.

(2) Glabājuma līgumam komercdarbībā piemērojami šā likuma noteikumi, bet ja tādu nav - Civillikums un citi likumi.

624. pants. Komerciālie glabātāji

Komerciālie glabātāji ir komersanti, kas, izmantojot noliktavas, saldētavas, elevatorus u. tml., kas profesionālās darbības veidā veic preču glabāšanu vai glabāšanu un tirdzniecību.

625. pants. Glabājuma līguma noslēgšanas brīdis

Glabājuma līgums uzskatāms par noslēgtu, tiklīdz glabājuma devējs iedevis glabājuma priekšmetu glabātājam.

626. pants. Komerciālā glabājuma dokumenti

(1) Komerciālā glabājuma līgumam nav nepieciešama īpaša forma. To var noformēt rakstiska līguma veidā, kā arī izsniedzot noliktavas zīmi, kvīti vai citu glabājuma dokumentu.

(2) Glabājuma dokumenti var būt apgrozāmi un neapgrozāmi. Glabājuma dokuments (noliktavas zīme, konosaments u.c.) ir apgrozāms vērtspapīrs, ja:

1) pēc tā noteikumiem preces ir izsniedzamas uzrādītājam vai pēc viņa pavēles, vai

2) ārējā tirdzniecībā atzītos gadījumos, ja dokuments ir izrakstīts noteiktai personai vai viņas tiesībpārņēmējam (uz noteiktu personu vai viņas tiesībpārņēmēju).

(3) Citi dokumenti (noliktavas kvīts, parādzīme u.c.) ir neapgrozāmi.

(4) Konosaments, kurā norādīts konkrēts preces saņēmējs, nekļūst par apgrozāmu dokumentu arī tad, ja tajā ir atruna, ka prece izsniedzama pēc šīs personas vai citas konkrēti nosauktas personas rīkojuma (pavēles).

(5) Noliktavas zīmi var izsniegt jebkurš tirdznieciskais glabātājs. Noliktavas zīmei nav nepieciešama īpaša forma. Ja noliktavas zīmē nav kāda no 1. līdz 10.punktā norādītajām ziņām, glabātājs atbild par zaudējumiem, kas tādēļ radušies jebkurai personai:

1) glabātāja juridiskā adrese un viņa noliktavas atrašanās vieta;

2) noliktavas zīmes izsniegšanas datums;

3) noliktavas zīmes kārtas numurs;

4) norāde uz to, vai glabājamās preces izsniedzamas noliktavas zīmes uzrādītājam, konkrētai personai vai konkrēti nosauktai personai un pēc viņas pavēles;

5) glabāšanas un preču apstrādes (kopšanas) samaksas likmes;

6) preces vai taras, kurā tā atrodas, apraksts;

7) glabātāja vai viņa pilnvarotās personas paraksts;

8) ja glabājamā prece ir glabātāja un citu personu kopīpašums - norāde uz to;

9) norāde uz glabātāja ķīlas tiesībām un saistību nodrošinājuma pienākumiem sakarā ar glabājumu. Ja ķīlas tiesību un saistību nodrošinājuma izdevumu apmēri izdošanas brīdī noliktavas zīmē nav konkrēti nosakāmi, tad par to apmēra noteikšanas pamatu glabātājs var iekļaut noliktavas zīmē jebkurus citus noteikumus un atrunas, izņemot tādas, kas ir pretrunā ar šo likumu vai skar pienākumu atdot (izsniegt) preci un rūpēties par tās saglabāšanu.

627. pants. Komerciālā glabājuma līguma nodrošinājums

Persona, kurai izsniegts vai kura labticīgi ieguvusi noliktavas zīmi vai citu preču rīcības dokumentu, izņemot konosamentu, ir tiesīga piedzīt no dokumenta izsniedzēja zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka dokumentā norādītā prece nav saņemta vai bijusi nepareizi aprakstīta, izņemot gadījumu, ja dokumentā ir skaidri izteikts norādījums par to, ka dokumenta izsniedzējam nav zināms, vai noliktavā saņemta visa prece vai tās daļa, vai tā atbilst aprakstam, kas par preces veidu, daudzumu un stāvokli dots marķējumā vai uz birkas, vai kādā pavaddokumentā, kā arī ja preces saņemšana vai aprakstīšana izdarīta ar atrunām "saturs, stāvoklis un kvalitāte nav zināma", "atbilstoši paziņotajam saturam" un tamlīdzīgi. Šādām atrunām ir juridiska nozīme tikai tad, ja atruna atbilst īstenībai vai par atrunātajiem faktiem līguma dalībniekam vai dokumenta ieguvējam ir zināms no citiem avotiem.

628. pants. Glabātāja tiesības

(1) Glabātājam ir tiesības ar rakstveida paziņojumu pieprasīt, lai persona, kura glabā preci, vai cita persona, kurai ir tiesības uz šo glabājamo preci, samaksā noteikto atlīdzību un saņem preci pēc glabājuma dokumentā norādītā termiņa notecējuma, bet ja tāds nav norādīts, pēc viņa (glabātāja) noteiktā termiņa, kas nedrīkst būt mazāks par 30 dienām, notecējuma. Ja norādītajā termiņā preces nebūs izņemtas, glabātājam ir tiesības tās pārdot atbilstoši noteikumiem par ķīlu tiesību realizāciju un ieturēt sev pienākošās summas.

(2) Ja glabātājs labticīgi uzskata, ka šī panta pirmajā daļā norādītā paziņojumā noteiktajā preces realizācijas termiņā prece bojājusies vai tās vērtība samazināsies zemāk par ieķīlājuma summu, viņš var noteikt īsāku termiņu preces saņemšanai un, ja tajā prece nebūs izņemta, pārdot to publiskā izsolē. Izsole var notikt ne agrāk kā pēc vienas nedēļas pēc sludinājuma par pārdošanu izlikšanas vai publicēšanas.

(3) Ja prece tās īpašību vai stāvokļa dēļ var būt bīstama citām precēm, noliktavai vai apkārtējiem cilvēkiem un glabātājs par to ir uzzinājis pēc preces nodošanas glabājumā, viņam ir tiesības pārdot preces izsolē vai citādā veidā bez sludinājuma, bet savlaicīgi izsūtot paziņojumu visām viņam zināmām personām, kas var pretendēt uz šo preci.

(4) Ja glabātājam ar saprātīgām pūlēm neizdodas šādu preci pārdot, viņš var rīkoties citādā likumīgā veidā un nenes atbildību par šādu rīcību.

(5) Glabātājam līdz pārdošanai vai citādai rīcībai ar preci, tā jāizsniedz pēc attiecīga pieprasījuma katram, kam ir preces saņemšanas tiesības. No pārdošanā vai citādā rīcībā ar preci iegūtajiem ieņēmumiem glabātājam ir tiesības ieturēt sev no līguma izrietošo prasījuma apmierināšanai nepieciešamo summu. Atlikums jāsaglabā atdošanai personām, kurām pēc glabājuma līguma ir uz to tiesības.

629. pants. Preču uzglabāšanas noteikumi

(1) Ja noliktavas zīmē nav paredzēts citādi, glabātājam jāsaglabā preces pēc katras noliktavas zīmes atsevišķi tā, lai tās varētu jebkurā brīdī identificēt un izsniegt. Izņēmuma kārtā atļauta atvietojamu preču partiju glabāšana nenošķirti un to savstarpējā apmaiņa.

(2) Ja atvietojamu preču partijas netiek glabātas nošķirti, tad visām personām, kam ir tiesības uz to saņemšanu, ir kopīpašuma tiesības. Glabātājs ir atbildīgs katram glabājuma devējam viņam pienākošās daļas apmērā. Ja par glabājumā esošām precēm ir izdotas glabājuma zīmes, kas pārsniedz glabājumā esošo atvietojamo preču daudzumu, tiesības uz precēm ir tām personām, kurām glabājuma zīmes ir pienācīgi negociētas.

630. pants. Saglabājamās preces nodošana trešajai personai

Puse, kurai jāveic pasākumi preces saglabāšanai, var to nodot trešās personas noliktavā uz otras puses rēķina, ja tikai ar to saistītie izdevumi nav nesaprātīgi.

631. pants. Preces glabātāja pienākumi

(1) Puse, kuras pienākums ir veikt pasākumus preces saglabāšanai saskaņā ar iepriekšējiem pantiem, var to pārdot jebkurā pienācīgā veidā, ja otra puse nesaprātīgi kavējusies sākt valdīt preci vai pieņemt to atpakaļ, vai samaksāt cenu vai saglabāšanas izdevumus, ar noteikumu, ka otrai pusei tiks nosūtīts savlaicīgs paziņojums par apņemšanos pārdot preci.

(2) Ja prece ātri bojājas vai ja tās saglabāšana rada nesaprātīgus zaudējumus, puse, kurai jāsaglabā prece saskaņā ar iepriekšējiem pantiem, ir jāveic saprātīgi pasākumi tās pārdošanai. Viņai iespēju robežās jānosūta otrai pusei paziņojums par savu apņemšanos veikt pārdošanu.

(3) Pusei, kura pārdod preci, ir tiesības ieturēt no pārdošanā iegūtās summas to daļu, kura ir vienāda ar saprātīgiem izdevumiem par preces saglabāšanu un pārdošanu. Atlikums viņai ir jānodod otrajai pusei.

6. apakšnodaļa. Preču ekspedīcijas līgums

632. pants. Preču ekspedīcijas līguma jēdziens

Pēc preču ekspedīcijas līguma viena puse (ekspeditors) uzņemas veikt savā vārdā uz otras puses (preču nosūtītāja rēķina preču nosūtīšanu un ar to saistītas tehniskas un juridiskas darbības, izmantojot kravas pārvadātāja transporta pakalpojumus, bet preču nosūtītājs apņemas samaksāt noslēgto samaksu, līgumā paredzētos gadījumos izsniedzot avansu. Ja šajā likumā nav noteikts cits, ekspeditoram ir tādas tiesības un pienākumi kā komisionāram, it īpaši attiecībā uz preču saņemšanu, uzglabāšanu un apdrošināšanu.

633. pants. Ekspeditora tiesības

(1) Ekspeditoram ir tiesības līguma izpildei piesaistīt starpekspeditorus. Ja ekspeditors izmanto starpekspeditora pakalpojumus, tad pēdējam ir jārealizē iepriekšējam ekspeditoram piederošās tiesības, arī viņa ķīlas tiesības.

(2) Ekspeditoram var būt dotas tiesības rīkoties ar preci, pamatojoties uz konosamentu, kravas pavadzīmi vai apgrozāmu noliktavas zīmi.

(3) Atlīdzība par ekspedīciju un ekspeditoram radušies izdevumi samaksājami pēc preces nodošanas pārvadāšanai, ja citādi nav noteikts līgumā.

(4) Ekspeditoram nav tiesību prasīt no preču nosūtītāja augstāku maksu, nekā tā, kādu viņš nolīdzis ar pārvadātāju.

(5) Ekspeditoram ir aizturējuma tiesības uz viņa valdījumā nodotām precēm apmērā, kāds atbilst viņa tiesībām uz samaksu par ekspedīciju, atlīdzību par izdevumiem un izmaksām, kas saistīti ar ekspedīciju un pārvadājumu, kā arī avansiem, ko līguma izpildei ekspeditors izsniedz citām personām.

(6) Sākotnējā ekspeditora prasījumi un aizturējuma tiesības attiecīgā apmērā pāriet uz starpekspeditoru, ja pēdējais apmierina sākotnējā ekspeditora prasījumus sakarā ar līguma izpildes izdevumiem un samaksu. Tas pats ir spēkā arī attiecībā uz pārvadātāja prasījumiem un aizturējuma tiesībām, ja tās apmierinājis ekspeditora (starpekspeditora) prasījumus.

(7) Ja līgumā nav noteikts citādi, ekspeditoram ir tiesības pašam veikt preču pārvadāšanu (nogādi). Ja viņš šo tiesību izmanto, viņam ir pārvadātāja tiesības un pienākumi, arī tiesības uz parasto maksu par kravas pārvadāšanu un parasto ar pārvadāšanu saistīto izdevumu atlīdzību. Šī samaksa neizslēdz maksu par ekspedīciju. Ja ekspeditors un preču nosūtītājs ir vienojušies par kādu noteiktu pārvadāšanas izdevumu tāmi, ietverot tajā ekspedīcijas izdevumus, tad ekspeditors, kas veic pārvadājumus, var prasīt samaksu par ekspedīciju tikai tad, ja tāda īpaši paredzēta līgumā.

(8) Ja ekspeditors veic preču pārvadāšanu kopā ar citu nosūtītāju precēm (kopkravas pārvadāšanas līgums, kas noslēgts uz ekspeditora rēķina) un vienošanās par pārvadāšanas izdevumu likmi nav notikusi, tad ekspeditors drīkst prasīt apstākļiem atbilstošu pārvadāšanas samaksu, bet ne augstāk par parasto samaksu, kāda būtu par atsevišķu preču sūtījuma pārvadājumu.

634. pants. Noilguma termiņi ekspedīcijas līgumā

(1) Prasības noilguma termiņš prasījumiem pret ekspeditoru par preču nozaudēšanu, zudumu vai bojājumu, kā arī nogādes nokavējumu ir viens gads, ja līgumā nav noteikts garāks noilguma termiņš.

(2) Noilgums prasījumiem par preču bojājumu vai zudumu sākas ar tās dienas notecēšanu, kurā nogāde ir notikusi, bet par preču nozaudēšanas un nogādes nokavējumu - ar tās dienas notecēšanu, kurā precēm vajadzēja būt nogādātām saņēmējam.

(3) Šā likuma noteikumi ir piemērojami arī tad, ja kāds komersants, kurš nav profesionāls ekspeditors, savas komercdarbības ietvaros uzņemas uz citas personas rēķina savā vārdā izdarīt kādu preču nosūtīšanu, izmantojot kravas pārvadātāju pakalpojumus.

Pārejas noteikumi

1. Komerclikums stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

2. Ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu komersantu reģistrācija notiek tikai saskaņā ar Komerclikumu.

3. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai citos normatīvajos aktos, šajos citos normatīvajos aktos lietotie jēdzieni piemērojami šādi:

1) jēdziens "uzņēmējdarbība" citos normatīvajos aktos ir ekvivalents jēdzienam "komercdarbība" Komerclikuma izpratnē;

2) jēdziens "uzņēmējs" citos normatīvajos aktos ir ekvivalents jēdzienam "komersants" Komerclikuma izpratnē;

3) jēdziens "uzņēmējsabiedrība" citos normatīvajos aktos ir ekvivalents jēdzienam "komercsabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

4) jēdziens "statūtsabiedrība" citos normatīvajos aktos ir ekvivalents jēdzienam "kapitālsabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

5) jēdziens "līgumsabiedrība" citos normatīvajos aktos ir ekvivalents jēdzienam "personālsabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

6) jēdziens " līgumsabiedrība ar pilnu atbildību" citos normatīvajos aktos ir ekvivalents jēdzienam "pilnsabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

7) jēdzieni "meitas uzņēmums" un "mātes uzņēmums" citos normatīvajos aktos ir attiecīgi ekvivalenti jēdzieniem "meitas sabiedrība" un "mātes sabiedrība" Komerclikuma izpratnē;

4. Ja no cita normatīvā akta, kurā ar terminu "uzņēmums" apzīmēts tiesību subjekts, normas teksta vai būtības izriet, ka norma attiecināma uz uzņēmumu kā tiesību subjektu, tad šā likuma pirmās daļas III nodaļas normas nav piemērojamas, un jēdziens "uzņēmums" šajā citā normatīvajā aktā ir ekvivalents jēdzienam "komersants" Komerclikuma izpratnē.

5. Ar Komerclikuma spēkā stāšanās dienu zaudē spēku:

1) likums "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 27./28.nr.; 1992, 22./23.nr.; 1993, 3./4., 12./13., 18./19., 20./21., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6., 14.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 1998, 1.nr.);

3) likums "Par līgumsabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12.nr.; 1996, 22.nr.);

4) likums "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 9./10., 23./24.nr.; 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.);

5) likums "Par akciju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1995, 3., 20.nr.; 1996, 21.nr.; 1997, 13.nr.; 1998; 7.nr.);

6) likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; 1993, 10./11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 9.nr.; 1996, 19.nr.).

6. Ar 2002.gada 1.janvāri zaudē spēku:

1) likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7., 17., 49./50.nr.; 1996, 22.nr.);

2) likums "Par paju sabiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 23./24.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.);

3) likums "Par valsts uzņēmumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1996, 1.nr., 13.nr.);

4) likums "Par pašvaldības uzņēmumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 17./18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.; 1996, 22.nr.);

5) likums "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.);

6) likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1998, 1.nr.).

7. Individuālos uzņēmumus, zemnieku saimniecības un zvejnieku saimniecības pēc to īpašnieku pieteikumiem, kas iesniegti viena gada laikā pēc Komerclikuma spēkā stāšanās, Komercreģistra turētājs pārreģistrē par komercsabiedrībām. Pieteikumam pievienojami komercsabiedrības dibināšanas dokumenti saskaņā ar šā likuma prasībām. Komercreģistra turētājs pēc viena gada no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas patstāvīgi pārreģistrē individuālos uzņēmumus, zemnieku saimniecības un zvejnieku saimniecības, par kuriem nav saņemti pārreģistrācijas pieteikumi, par individuāliem komersantiem, ievērojot Komerclikuma pirmās. daļas V nodaļas noteikumus.

8. Saskaņā ar 6. punktā minētajiem likumiem nodibinātās paju sabiedrības, valsts uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi līdz 2002. gada 1. janvārim ir jāreorganizē par Komerclikumā paredzētiem komercsabiedrību veidiem vai arī to darbība jāizbeidz ar dalībnieku sapulces vai īpašnieka lēmumu. Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma ceturto daļu. Nedrīkst izmantot reorganizāciju nodalīšanas ceļā.

9. Paju sabiedrības var reorganizēt arī par kooperatīvajām sabiedrībām. Šādā gadījumā piemērojamas Komerclikuma piektās daļas XVIII nodaļas 2. apakšnodaļas noteikumi.

10. 7. punktā minētie uzņēmumi un 8. un 9. punktā minētās statūtsabiedrības un uzņēmumi, kuri tiek reorganizēti noteiktajā termiņā, tiek atbrīvoti no valsts nodevas par reģistrāciju vai pārreģistrāciju.

11. 8. punktā minētās statūtsabiedrības un uzņēmumi, kas nav reorganizēti līdz 2000. gada 1. janvārim, ir jālikvidē. Likvidācija notiek saskaņā ar Komerclikuma Trešās daļas XIV nodaļas noteikumiem.

12. Ja 8.punktā minētā statūtsabiedrība vai uzņēmums līdz 2000. gada 1. janvārim neiesniedz Komercreģistra turētājam pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu (336. pants) vai pieteikumu ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai (351. pants), līdz dalībnieku sapulces lēmuma vai tiesas nolēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu piemērojami 82. panta noteikumi.

13. Attiecībā uz statūtsabiedrībām un uzņēmumiem, kas nodibināti saskaņā ar 6. punktā minētajiem likumiem, līdz 2000. gada 1. janvārim piemērojami šie likumi. Jaunu statūtsabiedrību un uzņēmumu reģistrācija saskaņā ar šiem likumiem pēc Komerclikuma spēkā stāšanās nav atļauta.

14. Akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību viena gada laikā no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas ir jānodrošina šo sabiedrību statūtu un pārvaldes institūciju atbilstība Komerclikumam, kā arī jānodod atklātībā nododamās ziņas saskaņā ar Komerclikumu.

15. Līgumsabiedrībām viena gada laikā no Komerclikuma spēkā stāšanās dienas ir jānodrošina to dibināšanas dokumentu atbilstība Komerclikumam, kā arī jānodod atklātībā nododamās ziņas saskaņā ar Komerclikumu.

16. Attiecībā uz to statūtsabiedrību pamatkapitāla apmaksas apjomu un kārtību, kuras reģistrētas līdz Komerclikuma spēkā stāšanās dienai, piemērojami noteikumi, kas paredzēti šo sabiedrību dibināšanas līgumā un statūtos.

17. Prasībām, kurām Komerclikuma spēkā stāšanās dienā nav izbeidzies Civillikumā noteiktais noilguma termiņš, piemērojams Komerclikumā noteiktais prasības noilguma termiņš. Tomēr, ja Komerclikumā noteiktais noilguma termiņš ir garāks nekā attiecīgās prasības noilguma termiņš saskaņā ar Civillikumu, piemērojams Civillikumā noteiktais termiņš.

18. Uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem, kuri reģistrēti līdz 1993.gada 12.martam un kuriem pienākas peļņas nodokļa atvieglojumi, turpina tos izmantot šādā kārtībā:

1) ja ārvalstu ieguldītāja daļa uzņēmuma pamatkapitālā (statūtu fondā) nodokļa maksāšanas sākuma periodā un visu nodokļa maksājumu atvieglojuma darbības laiku pārsniedz 30 procentus, uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokļa maksāšanas uz diviem gadiem, sākot ar peļņas ieguves pirmo gadu (ieskaitot), bet nākamajos divos gados uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokli uzņēmumam samazina par 50 procentiem;

2) ja ārvalstu ieguldītāja daļa uzņēmuma pamatkapitālā (statūtu fondā) nodokļa maksāšanas sākuma periodā un visu nodokļa maksājumu atvieglojuma darbības laiku pārsniedz 30 procentus un šis uzņēmums veic darbību, kurai noteikts vislabvēlīgākais saimnieciskās darbības režīms (19. punkts), uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokļa maksāšanas uz trim gadiem, sākot ar peļņas ieguves pirmo gadu (ieskaitot), bet nākamajos divos gados uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokli uzņēmumam samazina par 50 procentiem;

3) ja ārvalstu ieguldītāja daļa uzņēmuma pamatkapitālā (statūtu fondā) nodokļa maksāšanas sākuma periodā un visu nodokļa maksājumu atvieglojuma darbības laiku pārsniedz 50 procentus, turklāt nav mazāka par 1 000 000 (vienu miljonu) ASV dolāru vai ir ekvivalenta šai summai jebkurā citā konvertējamā valūtā, uzņēmumu atbrīvo no uzņēmuma ienākuma (peļņas) nodokļa maksāšanas uz trim gadiem, sākot ar peļņas ieguves pirmo gadu (ieskaitot), bet nākamajos piecos gados uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokli uzņēmumam samazina par 50 procentiem.

19. Uzņēmumi ar ārvalstu ieguldījumiem, kuri reģistrēti laikā no 1993.gada 12.marta līdz 1995. gada 1. aprīlim un kuriem pienākas peļņas nodokļa atvieglojumi, turpina tos izmantot šādā kārtībā:

1) ja ārvalstu ieguldītāja daļa uzņēmuma pamatkapitālā (statūtu fondā) nodokļa maksāšanas sākuma periodā un visu nodokļa maksājumu atvieglojuma darbības laiku pārsniedz 30 procentus, turklāt nav mazāka par 50 000 (piecdesmit tūkstošiem) ASV dolāru vai ir ekvivalenta šai summai jebkurā citā konvertējamā valūtā, uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokļa maksāšanas uz diviem gadiem, sākot ar peļņas ieguves pirmo gadu (ieskaitot), bet nākamajos divos gados uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokli uzņēmumam samazina par 50 procentiem;

2) ja ārvalstu ieguldītāja daļa uzņēmuma pamatkapitālā (statūtu fondā) nodokļa maksāšanas sākuma periodā un visu nodokļa maksājumu atvieglojuma darbības laiku pārsniedz 30 procentus, turklāt nav mazāka par 50 000 (piecdesmit tūkstošiem) ASV dolāru vai ir ekvivalenta šai summai jebkurā citā konvertējamā valūtā un šis uzņēmums veic darbību, kurai noteikts vislabvēlīgākais saimnieciskās darbības režīms (19. punkts), uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokļa maksāšanas uz trim gadiem, sākot ar peļņas ieguves pirmo gadu (ieskaitot), bet nākamajos divos gados uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokli uzņēmumam samazina par 50 procentiem;

3) ja ārvalstu ieguldītāja daļa uzņēmuma pamatkapitālā (statūtu fondā) nodokļa maksāšanas sākuma periodā un visu nodokļa maksājumu atvieglojuma darbības laiku pārsniedz 50 procentus, turklāt nav mazāka par 1 000 000 (vienu miljonu) ASV dolāru vai ir ekvivalenta šai summai jebkurā citā konvertējamā valūtā, uzņēmumu atbrīvo no uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokļa maksāšanas uz trim gadiem, sākot ar peļņas ieguves pirmo gadu (ieskaitot), bet nākamajos piecos gados uzņēmumu ienākuma (peļņas) nodokli uzņēmumam samazina par 50 procentiem.

20. Par nozarēm, kurām noteikts vislabvēlīgākais saimnieciskās darbības režīms 17. un 18. punkta izpratnē, uzskatāmas:

1) papīra un celulozes rūpniecība;

2) būvmateriālu rūpniecība;

3) lauksaimniecības mašīnu, traktoru, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības iekārtu un rezerves daļu ražošana;

4) linu un vilnas ražošana;

5) ostu saimniecības attīstība;

6) pārtikas rūpniecība;

7) farmaceitiskā rūpniecība;

8) tūrisma infrastruktūras attīstība;

9) elektronikas produkcijas ražošana;

10) lauksaimniecības produkcijas pārstrāde un glabāšana;

11) biotehnoloģiskā produkcija;

12) medicīnas iekārtas;

13) ar dabas aizsardzību saistīto ierīču ražošana un būvju celtniecība;

14) rūpniecības atkritumu un citu otrreizējo resursu pārstrāde;

15) mēbeļu ražošana;

16) enerģētika;

17) transports un sakari.

21. 17. un 18. punktā minētie atvieglojumi ir spēkā līdz 2004. gada 31. decembrim.

22. Ja meitas uzņēmuma mazākumakcionārs ir valsts vai pašvaldība, līdz privatizācijas pabeigšanai lēmuma par daļu piespiedu atpirkšanu (38.pants) sekas ir valsts vai pašvaldības daļu privatizācija saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

23. Līdz likuma spēkā stāšanās dienai nodibināto izšķirošo ietekmi reģistrē šajā likumā noteiktajā kārtībā līdz 1999.gada 31.decembrim.

Par Komerclikuma projektu,

nododot to Ministru kabineta akceptēšanai

Dipl.iur. Aigars Strupišs, Komerclikuma projekta autoru grupas vadītājs

1. Komerclikuma nepieciešamības pamatojums

Lai arī komerctiesības faktiski uzskatāmas par civiltietību sastāvdaļu vai atzaru, tomēr daudzās valstīs pastāv atsevišķi regulējumi. Arī Latvijā 1937. gada Civillikums jau no paša sākuma nebija paredzēts plašai piemērošanai komercattiecībām, ko pierāda fakts, ka 30. gadu beigās tika izveidota Komerclikuma projekta izstrādāšanas darba grupa. Tomēr šis darbs netika pabeigts.

Motīvi šo divu sfēru nodalīšanai:

1) komerctiesību starptautiskais raksturs;

2) komercattiecību nepārtrauktais un dinamiskais raksturs;

3) komercattiecību elastīgums un lielāka dispozivitāte (pušu brīvība);

4) sakarā ar komercattiecību dinamismu komercattiecībās pastāv lielāka riska pakāpe;

5) komercattiecībās ir lielāka nozīme informācijai.

Lielākajā valstu daļā, kur šīs sfēras ir nodalītas, ir cieša saikne starp Civillikumu un Komerclikumu. Komerclikums parasti tiek uzskatīts par speciālo likumu attiecībā pret Civillikumu, un Civillikuma normas darbojas, ja Komerclikumā attiecīgā regulācija nav paredzēta.

Pašlaik spēkā esošā Latvijas likumdošana, kura regulē komercattiecības, ir pieņemta 90. gadu sākumā, kad šīs attiecības tikko sāka attīstīties. Tika pieņemti atsevišķi likumi: likums "Par uzņēmējdarbību" (26.09.1990.), likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" (08.01.1992.), likums "Par līgumsabiedrībām" (05.02.1991.), likums "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" (23.01.1991.), likums "Par akciju sabiedrībām" (19.05.1993.), likums "Par paju sabiedrībām" (23.04.1991.), likums "Par kooperatīvājām (kopdarbības sabiedrībām" (06.08.1991.), likums "Par valsts uzņēmumu" (12.12.1990.), likums "Par pašvaldību uzņēmumu" (05.03.1991.), likums "Par LR Uzņēmumu reģistru" (20.11.1990.). Šo likumu uzdevums ir nodibināt tiesisko regulāciju attiecībā uz dažādām uzņēmējdarbības formām, reglamentējot komercattiecību statiku (subjektus), to reģistrācijas kārtību, iekšējās attiecības, kā arī vispārīgās attiecības ar trešajām personām. Tomēr šajos likumos pastāv vairākas problēmas, kuras ir nekavējoties jārisina.

Pirmkārt, šie likumi tikuši izstrādāti dažādos laika periodos un acīmredzami to ir veikuši dažādi autori. Tā rezulātā nav saskaņoti šo likumu pamatprincipi un terminoloģija, kas rada problēmas likumu savstarpējā mijiedarbībā, it īpaši no lietotāja viedokļa.

Otrkārt, pašlaik likumi paredz lielu uzņēmējdarbības formu skaitu (kopā 13), kas sarežģī izpratni. Kā atzīst ārvalstu eksperti, tik liels skaits ir raksturīgs postsociālisma valstīm, kur notikusi strauja pāreja uz tirgus ekonomiku. Attīstītajās valstīs šis skaitlis ir 4 līdz 7. Starp dažām Latvijā noteiktajām uzņēmējdarbības formām nepastāv būtiskas atšķirības (piemēram, starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību, paju sabiedrību un valsts (pašvaldības) uzņēmumu; starp līgumsabiedrību un ģimenes uzņēmumu); citas uzņēmējdarbības formas ir lieki formalizētas (piemēram, individuālais uzņēmums, zemnieka saimniecība, individuālais darbs).

Treškārt, atsevišķi uzņēmējdarbības likumi ir tikuši grozīti, neievērojot to savstarpējo saikni; tādējādi ir radušās nepamatotas atšķirības šo likumu pamatnostādnēs.

Ceturtkārt, vislielākā loma ir pievērsta likuma "Par akciju sabiedrībām" attīstīšanai, atstājot novārtā pārējo uzņēmējdarbības formu likumus, lai gan praktiski tieši pārējās uzņēmējdarbības formas, it īpaši SIA, ir visdaudzskaitlīgākās Latvijā.

Piektkārt, šo likumu izstrādāšanas laikā nebija nepieciešamības ņemt vērā ES direktīvas, līdz ar to šo likumu normas daudzos gadījumos būtiski atšķiras no direktīvu normām.

Sestkārt, pastāv nepamatota normu sadrumstalotība starp šiem atsevišķajiem likumiem. Daudzas normas neatrodas tur, kur tām vajadzētu atrasties pēc būtības, bet gan citos likumos. Kā vienu no piemēriem var minēt likumā "Par akciju sabiedrībām" noteikto Uzņēmumu reģistra pienākumu sniegt informāciju par akciju sabiedrībām; savukārt likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" šādas normas vispār nav, līdz ar to attiecībā uz SIA ir ļoti neskaidrs jautājums par informācijas atklātību. Ja šāda norma būtu nevis likumā "Par akciju sabiedrībām", bet gan citā likumā (piem., likumā "Par Uzņēmumu reģistru" vai atsevišķā Komerclikuma nodaļā), un tā būtu attiecināta ne tikai uz akciju sabiedrībām, bet arī uz citām statūtsabiedrībām, šādas problēmas nerastos.

Septītkārt, pašlaik Latvijas uzņēmējdarbības tiesībās dominē ultra vires ("ārpus pilnvarojuma") doktrīna, no kuras attīstītās valstis jau ir atteikušās. Šī doktrīna ir pretunā arī ar ES 1. sabiedrību direktīvu.

Astotkārt, spēkā esošajos uzņēmējdarbības likumos nepastāv citās valstīs izplatīti komerctiesību institūti (piemēram, speciālā komercpilnvara (prokurora), komercaģents); citi institūti ir nepietiekami reglamentēti (firma, reģistra ierakstu juridiskais statuss, reorganizācija).

Devītkārt, Komercattiecību dinamika (darbība) tiek aplūkota galvenokārt pēc 1937. gada Civillikuma, kurš jau sākotnēji bija paredzēts nekomerciālu attiecību reglamentācijai. Šobrīd ir vēl skaidrāk redzama Civillikuma neatbilstība mūsdienu dinamiskajām komercattiecībām, it īpaši ņemot vērā iepriekšminētos argumentus par labu komerctiesību sfēras nodalīšanai no vispārējās civiltiesību sfēras. Tādēļ rodas nepieciešamība veidot mūsdienīgu komercattiecību dinamikas reglamentāciju, kura atbilstu gan Latvijas vajadzībām, gan arī starptautiskajiem dokumentiem. Šajā aspektā īpaši ir jāuzsver mūsdienīgas ķīlu likumdošanas attīstība komercsfērā, kā arī ANO Vīnes un Romas Konvenciju normu ieviešanai Latvijas likumos.

Devītkārt, Komerclikumi pastāv daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā, Šveicē. Arī lielākā daļa postsociālistisko valstu ir ceļā uz komercsfēras nodalīšanu un attiecīgo normu kodifikāciju — Komerclikumi jau ir pieņemti Čehijā un Igaunijā. Latvijā, sekojot līdzšinējām kodifikācijas tradīcijām, Komerclikuma pieņemšana būs loģisks solis.

Komerclikuma pieņemšana palīdzēs:

Pirmkārt, novērst principiālas un terminoloģiskas pretrunas komercattiecību aktos, sistemātiski balstot tos visus uz vienotas teorētiskās bāzes, kā arī vienkāršos komercattiecību sfēru.

Otrākārt, saskaņot komercdarbības reglamentāciju ar ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām; vienota Komerclikuma gadījumā tas ir daudz vienkāršāk nekā izdarot grozījumus esošajos likumos, jo rodas iespēja vispārīgās normas atrunāt tikai vienreiz attiecībā uz visām komersantu formām.

Treškārt, labāk nodrošināties pret gadījumiem, kad savstarpēji saistītas normas tiek grozītas atrauti viena no otras, jo kodificēti tiesību akti pamatā ir labāk nodrošināti pret pārsteidzīgiem grozījumiem un līdz ar to nodrošina augstāku stabilitāti.

Ceturtkārt, tuvināties citu valstu praksei gan Eiropas (Vācija, Francija, Čehija u.c.), gan Baltijas (Igaunija) mērogā. Tas savukārt padarīs mūsu tiesību sistēmu atpazīstamu ārvalstu investoriem.

Piektkārt, Komerclikuma pieņemšana ieviestu jaunus komerctiesību institūtus, kuri pašlaik nepastāv; daudziem esošajiem tiesību institūtiem tiks dota precīzāka un detalizētāka reglamentācija.

Sestkārt, vienots Komerclikums ir daudz ērtāks no lietotāja viedokļa.

Septītkārt, vienots Komerclikums apjoma ziņā būs mazāks par visu esošo likumu mehānisku apkopojumu; tas panākams ar kodifikācijas palīdzību, izdalot kopīgās normas.

 

2. Komerclikuma īss apraksts

Kormerclikuma pamatuzdevumi ir:

1) noteikt komercattiecību sfēru;

2) noteikt komercdarbības formas;

3) noteikt prasības, kuras jāievēro attiecīgajām komersantu formām, it īpaši komersantu attiecībās ar trešajām personām;

4) sniegt komercdarījumu regulāciju.

Komerclikuma projekts ir balstīts uz vispārpieņemtiem komerctiesību pamatprincipiem, tai skaitā uz tiem, kuri ir ES komerctiesību pamatā — komercdarbības publiskums, trešo personu (īpaši — kreditoru) aizsardzība, mazākumakcionāru aizsardzība.

Komerclikuma projekta struktūra ir analoģiska vairākuma valstu komerclikumiem un ietver sevī šādas daļas:

Pirmā daļa. Komercdarbības vispārīgie principi

Tā ietver komersantu, uzņēmuma un komercdarbības definīcijas, dota firmas (uzņēmuma nosaukuma) regulācija, regulēta prokūra un komercpilnvara, kā arī komercstarpnieku darbība.

Otrā daļa. Komercreģistrs

Tiek regulēta ziņu nodošanas atklātībā kārtība un to juridiskais statuss, saskaņojot to ar ES sabiedrību 1. direktīvu.

Trešā daļa. Komersanti

Dota regulācija atsevišķiem komersantu veidiem — individuālajam komersantam personālsabiedrībai, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībai. Šī daļa lielā mērā balstās uz spēkā esošajiem likumiem "Par līgumsabiedrībām", "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" un "Par akciju sabiedrībām", tos kodificējot un saskaņojot ar ES 1., 2., 11. un 12. sabiedrību direktīvām, kā arī 5. direktīvas projektu.

Ceturtā daļa. Koncerni

Definēts koncerns, regulēta tā izveide, darbība, kā arī atbildība koncerna ietvaros.

Šī daļa ir saskaņota ar ES 9. sabiedrību direktīvas projektu.

Piektā daļa. Reorganizācija

Regulēta uzņēmumu apvienošanās un sadalīšanās, kā arī formas maiņas procedūra, pamatojoties uz ES sabiedrību 3. un 6. direktīvu.

Sestā daļa. Komercķīla

Tiks izstrādāti noteikumi komercķīlas (bezvaldījuma ķīlas) institūta darbībai, ieskaitot komercķīlas reģistrācijas noteikumus. Par pamatu ņemts Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas izstrādātais modeļa likums, pieskaņojot to Latvijas tiesību sistēmai.

Septītā daļa. Komercdarījumi

Izstrādāts komercdarījuma jēdziens, tā noslēgšana un izpildījums, kā arī atbildība.

Bez tam tiks reglamentēti arī atsevišķi komercdarījumu veidi. Šī daļa ir saskaņota ar NATO Vīnes un Romas konvencijām.

 

3. Būtiskākās izmaiņas

3.1. Terminoloģijas izmaiņas

Komerclikuma projektā ir paredzēta pāreja uz jaunu terminoloģiju, kura būtu savstarpēji saskaņota un kalpotu par pamatu arī citu normatīvo aktu terminoloģijai, kas pašlaik ir konceptuāli neprecīza un pretrunīga.

Jēdzienu "uzņēmējs" un no tā atvasinātos vārdus ("uzņēmējdarbība", "uzņēmējsabiedrība") paredzēts aizstāt ar jēdzienu "komersants", attiecīgi mainot pārējos jēdzienus ("komercdarbība", "komercsabiedrība"). Šīs izmaiņas ir izdarītas vairāku apvērsumu dēļ:

Pirmkārt, jēdziens "uzņēmējs" ir iegājies leksikā konceptuāli nepareizi. Tagad bieži vien uzņēmējsabiedrību valdes vai padomes locekļi vai pat akcionāri tiek saukti par "uzņēmējiem". Taču pēc būtības ar šo terminu pasaulē saprot personu (fizisku vai juridisku), kuras vārdā tiek veikta uzņēmējdarbība (komercdarbība). Līdz ar to, uzņēmējs šā vārds juridiskajā nozīmē, piemēram, akciju sabiedrība, nevis tās akcionāri vai valdes vai padomes locekļi.

Otrkārt, jēdziens "uzņēmējs" tiek lietots arī Civillikuma ceturtās daļas (saistību tiesības) piecpadsmitās nodaļas trešajā apakšnodaļā (uzņēmuma līgums). Jēdziena "uzņēmējs" nozīmes Civillikumā un likumā "Par uzņēmējdarbību" nebūt nav identiskas — var būt uzņēmējs Civillikuma izpratnē, kurš nav uzņēmējs likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē un otrādi. Vienādu jēdzienu lietošana dažādās nozīmēs padara tiesību sistēmu neskaidru un neprecīzu.

Cita būtiska izmaiņa ir jēdziena "uzņēmums" satura maiņa. Pašlaik ar jēdzienu "uzņēmums" apzīmē tiesību subjektu (sabiedrību ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrību, individuālo uzņēmumu, utt.). Citu valstu likumos jēdziens "uzņēmums" apzīmē mantas kopību zem vienota nosaukuma, kas tiek izmantota komercdarbībā. Šādā nozīmē jēdziens "uzņēmums" tika lietots arī pirmskara Latvijā (sk., piem., A.Lēbers. Tirdzniecības tiesību pārskats, Rīga, Valtera un Rapa, 1926., 38–44.lpp.). Līdz ar to, ar jēdzienu "uzņēmums" saprot nevis tiesību subjektu (kā pašlaik Latvijā), bet gan tiesību objektu. Līdz šim jēdziena "uzņēmums" lietošana tiesību objekta nozīmē Latvijā nav nepieciešama, jo pašlaik likumi nereglamentē saistību pāreju uzņēmuma pārejas vai reorganizācijas gadījumā, līdz ar to radot iespēju kreditoru krāpšanai. Komerclikumā šāda regulācija ir paredzēta, tāpēc ir jāmaina jēdziena "uzņēmums" saturs.

Terminoloģijas maiņa palīdzēs ātrāk pārvarēt līdzšinējās konceptuālās ačgārnības un ieviesīs vienotu izpratni par komerctiesību institūtiem.

3.2. Uzņēmējdarbības formu izmaiņas

Kā jau tika minēts, pastāvošā uzņēmējdarbības formu sistēma ir nepamatoti sarežģīta. Ir paredzēts aizstāt pastāvošās trīspadsmit uzņēmējdarbības formas ar piecām (sk. pielikumus nr. 1 un 2).

Sakarā ar šīm izmaiņām ir paredzēts, ka zināmā laika posmā Komerclikumā neparedzētās formas ir jāreorganizē:

paju sabiedrības — par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām vai kooperatīviem;

valsts un pašvaldību uzņēmumi — par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām;

statūtsabiedrību uzņēmumi — par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām;

sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi — par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām;

individuālie uzņēmumi, zemnieku (zvejnieku) saimniecības — par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām; šai gadījumā uzņēmuma īpašnieks var nereorganizēt uzņēmumu, bet reģistrēties kā individuālais komersants (lai atvieglotu reorganizācijas procesu, Komerclikuma Pārejas noteikumi paredz individuālo uzņēmumu īpašnieku automātisku pārreģistrāciju par individuālajiem komersantiem, ja no tiem noteiktā termiņā nav saņemts pieteikums par uzņēmuma reorganizāciju par komercsabiedrību);

ģimenes uzņēmumi — par personālsabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām.

Pēc Komerclikuma projektā noteiktā termiņa beigām (divi gadi no likuma spēkā stāšanās dienas) nereorganizētās uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi (izņemot individuālos uzņēmumus zemnieku (zvejnieku) saimniecības) pakļauti piespiedu likvidācijai.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības nav jāreorganizē par citām komercdarbības formām, taču noteiktā termiņā (viens gads) tām ir jāizveido pārvaldes struktūra un jāsaskaņo statūti ar Komerclikuma noteikumiem.

 

4. Nepieciešamie grozījumi citos likumos

Komerclikuma pieņemšanas rezultātā spēku zaudē visi likumi, kas pašlaik regulē uzņēmējdarbības sfēru (sk. Komerclikuma Pārejas noteikumu 5. un 6. punktu). Tāpēc Komerclikuma pieņemšana neprasa fundamentālas izmaiņas citos likumos. Taču būs nepieciešamas izmaiņas citos normatīvajos aktos terminoloģijas saskaņošanas jomā. Tas attiecas galvenokārt uz normatīvajiem aktiem nodokļu, grāmatvedības un gada pārskatu jomā.

Lai pārejas periodā līdz attiecīgu terminoloģisko grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos izslēgtu domstarpības par jēdzienu atšķirībām, Komerclikuma projekta Pārejas noteikumi nosaka Komerclikuma jēdzienu piemērošanu citu normatīvo aktu terminoloģijas kontekstā (sk. Komerclikuma Pārejas noteikumu 3. un 4. punktu).

 

5. Pārejas periods

Komerclikumam būtu jāstājas spēkā ne ātrāk kā 6 mēnešus pēc tā pieņemšanas, lai ieinteresētās personas iepazītos ar tā noteikumiem un sagatavotos pildīt Komerclikuma prasības.

Komerclikuma projekta Pārejas noteikumos ir paredzēts divu gadu pārejas termiņš, kurš nepieciešams reorganizācijas veikšanai.

Pārejas periods sadalās divos posmos:

Posms Termiņš Darbības

1. viens gads no 1) individuālie uzņēmumi, zemnieku

Komerclikuma (zvejnieku) saimniecības var iesniegt

spēkā stāšanās pieteikumus par uzņēmuma reorganizāciju

dienas par sabiedrību ar ierobežotu atbildību

vai akciju sabiedrību;

2) sabiedrības ar ierobežotu atbildību un

akciju sabiedrības saskaņo statūtus un

reorganizē pārvaldes struktūru atbilstoši

Komerclikumam.

2. divi gadi no 1) paju sabiedrības, viena īpašnieka

Komerclikuma uzņēmumi (izņemot individuālos

spēkā stāšanās uzņēmumus un zemnieku (zvejnieku)

dienas saimniecības) un ģimenes uzņēmumi

jāreorganizē par Komerclikumā

paredzētiem komercsabiedrību veidiem.

2) Komercreģistra turētājs pārreģistrē

individuālos uzņēmumus un zemnieku

(zvejnieku) saimniecības, par kuriem

1.posmā nav saņemti pieteikumi par

reorganizāciju par komercsabiedrību,

par individuālajiem komersantiem.

 

Rīgā 1998. gada 14. septembrī