Par atbildīgo dienestu sadarbību palu laikā

Gatavojoties pavasara paliem, 9.martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīkoja darba grupas sanāksmi par atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību gatavību pavasara plūdu periodā Daugavas upes baseinā.

Lai nodrošinātu saskaņotu un vienotu rīcību iespējamo plūdu apdraudējuma gadījumā un plūdu bīstamības novēršanā Daugavas upes baseinā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 9.martā tikās ar atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību pārstāvjiem.

Darba grupas sanāksmē puses vienojās, ka operatīvās informācijas apmaiņu un koordinētu savstarpējo rīcību palu laikā nodrošinās VUGD koordinācijas centrs, tādējādi garantējot efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās.

Atklājot darba grupas sanāksmi, VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš sacīja, ka tikšanās mērķis ir izstrādāt iesaistīto institūciju vienotu rīcību un komunikāciju. Katram dienestam, pašvaldībai, iesaistītajai institūcijai ir savi uzdevumi, bet tikai tad, ja rīcība būs saskaņota un koordinēta, sasniegsim vēlamo rezultātu.

Savukārt VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students akcentēja, cik svarīgs ir pašvaldības civilo aizsardzības komisiju darbs. Te ietilpst gan preventīvie pasākumi, gan rīcība plūdu laikā, gan arī pēc tam to seku likvidēšanā. Ikvienā posmā ir savi veicamie pasākumi, taču tie ir vienlīdz svarīgi.

Ūdens līmeni pavasara palu laikā Daugavā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums Baltkrievijā un Krievijā, jo 2/3 no upes kopējā baseina atrodas šo valstu teritorijā. Novērojumi liecina, ka nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras. Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, prognozējot šā gada pavasara palus, savā 6.marta ziņojumā informē, ka ledus lūšana rietumu daļas upēs gaidāma marta otrajā dekādē, austrumu un centrālās daļas upēs – marta trešajā dekādē, savukārt Daugavā palu maksimālais caurplūdums gaidāms 2000–2200 m³/s.

“Gatavojoties šā gada pavasara paliem, esmu gandarīts par veiksmīgo sadarbību ar VUGD, kas centralizēti savā koordinācijas centrā nodrošinās saņemtās informācijas apkopošanu un saskaņos darbu starp visām institūcijām,” sacīja AS “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis un piebilda, ka “Latvenergo” koncernā ir veikti ikgadējie sagatavošanās pasākumi, lai Daugavas hidroelektrostacijas sekmīgi strādātu palu laikā. Uzņēmumā palu laikā strādā komisija, kas organizē visu hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju sagatavošanu palu periodam, izskata palu izvadīšanas shēmas un hidroelektrostaciju darba režīmus. Lai nodrošinātu savlaicīgu apzināšanu, saskaņotu un efektīvu rīcību starp koncerna kapitālsabiedrībām, uzņēmumā darbojas ārkārtas un krīzes pārvaldīšanas vienotā sistēma. Pieredze rāda, ka pēdējos gados arī Latvijas mazās upes pavasaros pārplūst, tādēļ AS “Sadales tīkls”, rūpējoties par iedzīvotāju drošību un iekārtu ekspluatāciju, paaugstinoties ūdens līmenim, uz laiku atslēdz tās no sprieguma, kamēr iekārtas atkal kļūst drošas ekspluatācijai.

Darba grupas sanāksmē M.Kuņickis norādīja, ka ir aktualizēts palu perioda koordinācijā iesaistīto institūciju saraksts un kontaktpersonas, izveidots vienots e-pasts visai ar paliem saistītajai informācijai un uzstādīta vebkamera Pļaviņu HES, kas iesaistītajām pusēm – Pļaviņu domei, VUGD operatīvās vadības pārvaldei un Latvenergo – tiešsaistes režīmā ļaus monitorēt situāciju Daugavā.

Darba grupas sanāksmē piedalījās: iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks O.Āboliņš, AS “Latvenergo” valdes loceklis M.Kuņickis, Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece, VUGD Civilās aizsardzības priekšnieks V.Students, NBS AŠ J-3/5/7 departamenta Operāciju pārvaldes virsnieks majors Roberts Innus, pašvaldību pārstāvji no Aizkraukles un Jēkabpils pilsētas, Pļaviņu, Jēkabpils, Salas, Krustpils, Ogres, Līvānu, Jaunjelgavas, Ķeguma, Ikšķiles un Kokneses novada.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa