Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Rolands Neilands. Ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu sadale

2011.gada 22.decembrī 11.Saeima kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nolēma turpināt izskatīt 10.Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Likumprojekts paredz, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un izdevumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, sedzami pirms prasījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu. Likumprojekts ir izraisījis plašas diskusijas gan Saeimā, gan to tautsaimniecības nozaru vidū, ko skar likumprojekts – enerģētikā, namu apsaimniekošanā, banku nozarē, gan arī dzīvokļu īpašnieku vidū. Autora ieskatā, likumprojekts skar ne tikai minētās nozares un piedziņas ietvaros saņemtās naudas sadali starp kreditoriem, bet arī konstitucionālo tiesību principus, atsevišķus lietu tiesību institūtus, kā arī Latvijas starptautiskās saistības investīciju aizsardzības jomā. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka prasījumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un izdevumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu, ir jauns prasījumu veids. Tam nevar piekrist, jo šie prasījumi ir pastāvējuši arī pirms likumprojekta sagatavošanas.

• Arnis Zelčs. Politisko partiju konstitucionalitāte un kontrole 18.–21.gadsimtā

Raksta ietvaros ir salīdzinātas partiju definīcijas un kontroles iespējas ārvalstu konstitūcijās un speciālajos likumos. Autora mērķis ir apkopot partiju konstitucionalitātes kopīgās tendences un sniegt priekšlikumus Latvijas demokrātiskās iekārtas uzlabošanai. Salīdzinošās konstitucionālās tiesības var palīdzēt formulēt tādas tiesiskās attiecības, kuras konkrētajai konstitucionālajai iekārtai būs vislabāk piemērotas. 1787.gads tiesību zinātnē ir zīmīgs ar faktu, ka tad tika pieņemta pirmā rakstiskā konstitūcija – ASV konstitūcija, un līdz ar tās pieņemšanu pasaulē aizsākās strauja konstitucionālisma attīstība. ASV konstitūcijā ietvertie tiesību principi joprojām ir mūsdienu konstitucionālo tiesību pamats. Varas dalīšanas, federālisma, suverenitātes u.c. tiesību principi mūsdienu konstitūcijās ir sastopami daudzās valstīs ar dažādu pārvaldes veidu un formu. Šīs tiesību recepsijas ietvaros ir pievērsts maz uzmanības minēto tiesību principu lomai partiju un frakciju darbības ierobežošanai un kontrolei, kā tas bija iecerēts ASV dibinātāju ieskatā. Demokrātiskā iekārtā valsts vara tiek realizēta ar pārstāvju palīdzību, vēlēšanu ceļā nododot tautas pārstāvības institūtam noteiktu varas apjomu.

• Baiba Mālīte. Tiesības uz atlīdzinājumu par personas sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs

Likumdevējs, izdodot tiesību aktu, vai iestāde, veicot darbības valsts pārvaldes jomā, ierobežojot personas subjektīvo tiesību realizāciju sabiedrības interesēs vai uzliekot personām obligāti veicamus pienākumus, izvērtē samērīgumu starp atsevišķu personu un sabiedrības interesēm, un šis ierobežojums sabiedrības interesēs vai veicamais pienākums visām personām ir paciešams. Tomēr var būt kāda atsevišķa persona, kurai noteiktā obligātā pienākuma pildīšana vai subjektīvo tiesību realizācijas ierobežojuma ievērošana var izraisīt nesamērīgi lielākas ciešanas nekā visai pārējai sabiedrībai vienādos vai salīdzināmos apstākļos. Raksta mērķis ir aplūkot personas tiesības uz atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas radušies no šādām sevišķām ciešanām sabiedrības interesēs, un atlīdzinājuma piešķiršanas pamatus. Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešais teikums paredz: “Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.” Līdz ar Administratīvā procesa likuma stāšanos spēkā tika izvērsts Satversmes 92.panta trešā teikuma regulējums attiecībā uz personas tiesībām saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts ar valsts rīcību administratīvajā procesā.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv