Gan Latvijas valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas jau kopš pirmajiem atjaunotās valsts neatkarības gadiem ir saņēmušas regulāru Zviedrijas palīdzību dažādu sociāli orientētu projektu veikšanai. Zviedrijas valsts apdrošināšanas dienests piedalījās Latvijas pensiju sistēmas veidošanā, joprojām turpinās atbalsts 1996. gadā sāktajam Latvijas labklājības sistēmas reformas projektam, Zviedrijas līdzfinansējums ir piešķirts arī projektiem "Valsts darba inspekcijas uzraudzības darbības sistēmas pilnveidošana" un "Aktīvo darba tirgus pasākumu pilnveidošana". Zviedrijas pārstāvji piedalīsies arī Pasaules bankas finansētā veselības aprūpes reformas projekta realizācijā. Ar Zviedrijas finansiālu un organizatorisku atbalstu Latvijā darbojas divi bērnu sociālā atbalsta centri — profesionālās apmācības centrs bāreņiem un jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm "Cerību māja" Tukuma rajona Vānes pagasta Aizupē un Cēsu rajona Liepas pagasta Skangales muižā, kurā iekārtots bērnu bāreņu sociālās aprūpes un izglītības centrs.

Abu sociālās palīdzības centru, kā arī Rīgas pirmās internātskolas apmeklējums bija Zviedrijas sociālās apdrošināšanas ministres dienaskārtībā vakar. Jo, kā atzina gan viņa pati, gan Latvijas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, M.I.Klingvālai ir jārod pārliecība par Zviedrijas nodokļu maksātāju naudas lietderīgu un mērķtiecīgu izmantojumu Latvijā.

Kā vakar pēc tikšanās ar Latvijas izglītības un zinātnes ministru Jāni Gaigalu, Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāju Inetu Ielīti un divkārtējas tikšanās ar labklājības ministru Vladimiru Makarovu, tiekoties ar žurnālistiem, atzina M.I.Klingvāla, Latvijas un Zviedrijas sadarbībai nācis klāt jauns aspekts — cīņa pret bērnu seksuālu izmantošanu un cita veida vardarbību ģimenēs.

Bērnu seksuālās izmantošanas problēmai pati Zviedrijas sabiedrība pievērsusies nesen, kad pēc sociālo ekspertu komisijas atzinuma par šādas parādības esamību Zviedrijā 1996. gadā Stokholmā organizēts šim jautājumam veltīts kongress. Lai atbalstītu cīņu pret bērnu ļaunprātīgu fizisku izmantošanu, ar Zviedrijas palīdzību pagājušajā gadā šāds pasākums sarīkots arī Tallinā. Pašlaik uz aktīvu līdzdalību šajā programmā tiek aicināta arī Latvija — uzsvēra kopā ar ministri uz Latviju atbraukušais Bū Henriksons, Zviedrijā organizētās Baltijas jūras valstu reģiona riska zonas bērnu aizsardzības grupas pārstāvis. Tomēr, tā kā šādu konferenču rīkošana ir saistīta ar pārāk lieliem izdevumiem, ekspertu sadarbība turpmāk acīmredzot tiks organizēta ar interneta palīdzību — konsultācijās par to, kā atklāt bērnu seksuālās izmantošanas gadījumus, kā veidot statistiku un kā šiem bērniem palīdzēt atgūt psiholoģisko stabilitāti.

Komentējot gan līdzšinējās Zviedrijas puses aktivitātes, gan nākotnes ieceres, Latvijas labklājības ministram nācās atzīt:

— Laikā, kad Latvijas politiķi cīnās par amatiem, pasaule rūpējas par Latvijas bērniem, jo saprot, ka viņi būs tie, kas pelnīs pensijas un nodrošinās sociālo aprūpi pašlaik strādājošajai paaudzei.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore