Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 6.martā

EM: Par būvniecības izmaksu indeksācijas vadlīnijām

Pieredze valsts un pašvaldību iepirkumu, kā arī Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā rāda, ka no tehniskā projekta apstiprināšanas līdz būvniecības līguma noslēgšanai un būvdarbu veikšanai var paiet ievērojams laika posms (iespējams pat vairāk nekā divi gadi). Šajā periodā būvniecības projekta cenas var būtiski izmainīties, kas rada problēmas kā projekta pasūtītājam, tā arī izpildītājam.

Tāpēc Ekonomikas ministrija izstrādājusi vienotus būvniecības darbu indeksēšanas principus publiski finansētiem būvniecības līgumiem, lai pārraudzītu izmaksu svārstības projektu īstenošanas gaitā un sniegtu noteiktas garantijas izpildītājam zaudējumu segšanai no izpildītāja neatkarīgu apstākļu dēļ pārmērīga cenu pieauguma gadījumā un pasūtītājam pret nepamatotu būvdarbu vērtības sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par vadlīnijām būvniecības izmaksu indeksācijai 6.martā tika skatīts un atbalstīts Ministru kabineta sēdē. Informatīvo ziņojumu sagatavojusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Informatīvajā ziņojumā ministrija ietvērusi priekšlikumus vairākiem būvniecības izmaksu indeksācijas aspektiem – pie kādiem nosacījumiem indeksēt; ko indeksēt; ar ko indeksēt un kā indeksēt.

Ministrija rosina izmaksu indeksēšanu veikt tikai tajos gadījumos, ja faktiskā inflācija (atbilstošā indeksa vērtība dotajā periodā) ir pārsniegusi kādu noteiktu iepriekš definētu cenu izmaiņu slieksni, un tiek indeksēts tikai pārsniegums virs sliekšņa. Atkarībā no ekonomiskā cikla posma var būt cenu pieauguma slieksnis vai arī samazinājuma slieksnis. Sliekšņus pārskata ik gadu, un tos attiecina uz konkrētā gadā slēgtiem līgumiem. Ļoti būtisku cenu izmaiņu gadījumā sliekšņus var pārskatīt arī ik ceturksni.

Ministrija rosina indeksāciju veikt tikai tiem projektiem, kur tā ir atrunāta būvniecības darbu izpildes līgumos un tiek ievērotas normatīvo aktu prasības iepirkuma jomā. Indeksācija būtu attiecināma tikai uz būvniecības darbiem, izmaksas indeksējot, sākot ar otro darbu izpildes gadu, un kā mazāko indeksācijas periodu nosakot ceturksni (var indeksēt arī pusgada vai gada izmaksas saistībā ar darbu nodošanas etapiem).

Pasūtītājs var izvēlēties, vai indeksēt visas būvniecības izmaksas kopumā, vai arī atsevišķi resursu izmaksas (strādnieku darba samaksa, būvmateriāli un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai), vai arī atsevišķu darbu izmaksas. Atsevišķos gadījumos var indeksēt arī tikai vienu konkrēta resursa veida (piemēram, degvielas) izmaksas. Visas tās izmaksu izmaiņas, kas saistītas ar nodokļu (darbaspēka nodokļi un netiešie nodokļi) izmaiņām, jāveic nesaistīti ar iepriekšminēto indeksāciju.

Izmaksu indeksēšanai izmantotie indeksi un indeksēšanas objekts (visas izmaksas vai atsevišķu resursu izmaksas) precīzi jāatrunā līgumā. Indeksācijā jāizmanto Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātie kompleksie būvniecības izmaksu indeksi atbilstošam būvniecības veidam vai arī speciālie resursu izmaksu indeksi (strādnieku darba samaksa, būvmateriāli un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai). Atsevišķos gadījumos var izmantot arī citus indeksus, norādot tā aprēķināšanas oficiālo avotu.

Ministru kabineta sēdē visām ministrijām tika uzdots turpmāk ievērot informatīvajā ziņojumā iekļauto nosacījumu un to ņemt vērā Ministru kabineta noteikumu izstrādē, kas attiecas uz ES fondu aktivitāšu īstenošanu. Slēdzot publiski finansētus būvniecības līgumus, jānodrošina būvniecības līgumu nosacījumu atbilstība izstrādātajām vadlīnijām būvniecības izmaksu indeksācijai. Atbildīgajām iestādēm, slēdzot iepriekš minētos līgumus, jānodrošina standarta nosacījumu izstrāde, kas iekļaujami būvniecības līgumos.

Vienlaikus tika nolemts, ka indeksēšanas slieksni būvizmaksu indeksiem noteiks Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 30.novembrim, tas jāpiemēro nākamā gadā izsludinātajiem konkursiem un atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Savukārt CSP jānodrošina visu būvizmaksu indeksu publicēšana CSP tīmekļa vietnē.

Vispārīgie principi (vadlīnijas) būvizmaksu indeksācijai ir izstrādāti, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto būvniecības izmaksu indeksu analīzi un OECD Statistikas direktorāta un Eurostat metodoloģisko publikāciju par būvniecības cenu indeksiem ar plašu informāciju par būvniecības cenu indeksiem citās valstīs, kā arī Eurostat publikāciju par būvniecības izmaksām un cenām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par 2013.gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku

6.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts MK rīkojuma projekts par valsts budžetu 2013.gadam, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013.–2015.gadam sagatavošanas grafiks.

Lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritēriju mērķus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu 2014.gadā, sagatavojot 2013. un 2014.gada valsts budžetu likumu projektus, valdībai ir jānodrošina turpmāka vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšana, lai tas atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai 2013.gadā nepārsniegtu 1,9% no IKP un 2014.gadā nepārsniegtu 1,1% no IKP.

Lai to īstenotu, ir laikus jāsāk darbs pie likumu projektu sagatavošanas, nodrošinot vispusīgu analīzi un diskusijas pirms galīgo lēmumu pieņemšanas.

FM: Par grozījumiem noteikumos par valsts vai pašvaldības zemes nomu

6.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts vai pašvaldības zemes nomu.

Grozījumi paredz precizēt punktus, kas attiecas uz publiskas personas zemes nomu, kā arī noteikt zemes nomas atvieglojumus.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikts, ka MK jānosaka apbūvēta zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtība. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu par valsts vai pašvaldības zemes nomu darbības joma paplašinās un nosaukums tiks izteikts likumam atbilstošā redakcijā “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu”.

Pašlaik noteikumi paredz, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksu gadā nosaka 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam likumos noteiktos nodokļus.

Ņemot vērā, ka nomas maksas apmērs ir piesaistīts zemes kadastrālajai vērtībai, kas lauku apvidos dažviet ir tik neliela, ka zemes vienības noteiktā nomas maksa nesedz pat nomas līguma slēgšanas administratīvos izdevumus, iznomātājam (publiskai personai) nav lietderīgi slēgt nomas līgumus un tos administrēt. Grozījumi paredz novērst šādus gadījumus, nosakot minimālo nomas maksas apmēru, lai iznomātājam nerastos zaudējumi ar tā īpašumā vai valdījumā esošu zemesgabalu iznomāšanu.

Izstrādātie grozījumi paredz arī noteikt zemes nomas atvieglojumus dzīvojamo māju īpašniekiem, kuriem šī dzīvojamā māja ir vienīgais īpašums pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus, ja personai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, kā arī ja personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu.

FM: Par Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja apstiprināšanu

6.martā Ministru kabinets (MK) pēc finanšu ministra vadītās atlases komisijas rekomendācijas apstiprināja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja amatā līdzšinējo biroja vadītāja pienākumu izpildītāju Daci Gaili. Pamatojoties uz MK lēmumu, finanšu ministrs Andris Vilks izdos rīkojumu iecelt D.Gaili IUB vadītāja amatā.

D.Gaile ir strādājusi IUB jau kopš tā dibināšanas 2002.gadā, ieņemot dažādus amatus. D.Gailes darbība desmit gadu laikā IUB ir bijusi tieši saistīta ar iepirkumu sistēmas attīstību un pilnveidošanu, apzinot un analizējot ES publiskā iepirkumu attīstības tendences.

D.Gaile tika izvēlēta publiskā konkursa kārtībā no septiņiem pretendentiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas sadarbību augstākajā izglītībā un pētniecībā

Lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzekļu 3 872 625,74 latu apjomā augstākās izglītības studentu un mācībspēku mobilitātei un divpusēju pētniecības projektu īstenošanai, 6.martā valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV05 “Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma” iesnieguma projektu”.

2011.gada 28.aprīlī starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti tika noslēgts Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā, kurā noteiktas prioritātes “Divpusēja sadarbība pētniecības jomā” ar finansējumu 4 500 000 eiro un “Divpusēja stipendiju programma” ar finansējumu 492 000 eiro. 2011.gada 8.jūnijā noslēgtajā Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandā par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā tika noteikta prioritāte “Stipendijas” ar finansējumu 518 250 eiro.

Saprašanās memorandos noteiktās prioritātes ir apvienotas vienā – ar MK rīkojumu apstiprinātajā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmā “Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma”.

Ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstu Latvijas augstskolas, sadarbojoties ar donorvalstu augstskolām, varēs īstenot studentu un personāla mobilitāti starp Latviju un EEZ valstīm, tostarp sagatavošanas vizītes.

Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsts paredzēts arī Latvijas un Norvēģijas augstskolu un pētniecības institūciju sadarbības veicināšanai, īstenojot pētniecības projektus sociālās un humanitārās zinātnēs un sabiedrības veselības jomā.

Programmas īstenošanu nodrošinās IZM, bet daļa programmas apsaimniekotāja funkciju tiks nodotas Valsts izglītības attīstības aģentūrai. Programmas Sadarbības komitejā darbosies arī Norvēģijas Pētniecības padome un Norvēģijas Centrs starptautiskajai sadarbībai izglītībā. Ar novērotāja statusu Sadarbības komitejā darbosies Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija un Kultūras ministrija, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Jauno zinātnieku asociācija, Latvijas Rektoru padome, Islandes Pētniecības centrs, Norvēģijas Finanšu instrumenta birojs un Lihtenšteinas Starptautisko izglītības lietu nacionālā aģentūra.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par papildu finansējuma novirzīšanu bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai

Labklājības ministrija (LM) bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai 2012.un 2013.gadā novirzīs papildu 9 miljonus latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma.

Tādējādi vairāk nekā 15 tūkstošiem bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespējams papildus nodrošināt apmācību ar kuponu metodi, t.sk. profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmās. Bezdarbnieku apmācību ar kuponu metodi Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) organizē arī pēc darba devēju pieprasījuma.

Paredzēts, ka ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu 2012.gadā apmācību pasākumos varētu piedalīties līdz 14 tūkstošiem jeb 12% no prognozētā vidējā bezdarbnieku skaita, bet 2013.gadā – 7,5 tūkstoši jeb 8% no prognozētā vidējā bezdarbnieku skaita.

“Papildu ES struktūrfondu finansējuma piešķiršana bezdarbnieku apmācību pasākumiem jau pērn saskaņota ar Eiropas Komisiju. Tas bija nepieciešams, jo bezdarbnieku atbalstam paredzētie ESF resursi bija plānoti pirms ekonomiskās krīzes, kad nevarēja paredzēt tik ievērojamu bezdarbnieku skaita pieaugumu un tik krasu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos,” norāda LM.

To paredz 6.martā valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” apašaktivitāti “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”.

Profesionālā apmācībā, pārkvalifikācijā vai tālākizglītībā var iesaistīties NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuri ir ieguvuši vismaz pamatizglītību.

Neformālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju iesaista, ja viņa prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām (vai šīs prasmes ir nepietiekamas) un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu.

Minēto apmācību laikā maksā arī 70 latu stipendiju par kalendāro mēnesi, bet pēc apmācību beigām bezdarbnieks saņem profesionālās kvalifikācijas apliecību vai profesionālās pilnveides izglītības apliecību, vai neformālās izglītības programmu apguves ietvaros iegūto zināšanu apliecinošu dokumentu.

Bezdarbniekiem ir iespēja izvēlēties izglītības programmu (no LM apstiprinātā apmācību jomu un profesiju saraksta) un izglītības iestādi. Plašāka informācija par kupona saņemšanas un izmantošanas iespējām pieejama NVA filiālēs.

LM: Par Demogrāfisko lietu padomes sastāva paplašināšanu

Valdība 6.martā vienojās paplašināt Demogrāfisko lietu padomes sastāvu, iekļaujot tajā arī Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas pārstāvi.

To paredz valdībā pieņemtie grozījumi Demogrāfisko lietu padomes nolikumā.

Demogrāfisko lietu padomi vada Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bet sekretariāta funkcijas pilda Labklājības ministrija.

Valdība pērn vienojās, ka Demogrāfisko lietu padomi turpmāk vadīs Ministru prezidents un tās mērķis ir veicināt vienotas valsts demogrāfiskās politikas izveidi un tās īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos. Vienlaikus arī Valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm ir noteikta Latvijas tautas ataudzes veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valsts piederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas reģionu attīstībai.

Līdz šim padomes sēdēs ir izskatīti gan veselības, gan izglītības, gan ekonomikas un tiesību jautājumi, kā arī citi būtiski aspekti, kas tiešā mērā ietekmē demogrāfisko situāciju.

Padomes sastāvā šobrīd ir ekonomikas, labklājības, finanšu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, kultūras, tieslietu, veselības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Saeimas sociālo lietu un cilvēktiesību komisijas deputāti, kā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes Statistikas un demogrāfijas katedras, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta, Stratēģiskās analīzes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un vairākām nevalstiskajām organizācijām – “Asociācija ģimene”, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība, “Nākotnes fonds” un “Latvijas Bērnu forums”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem likumā “Par aviāciju”

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) turpmāk, izskatot lietas par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā, būs tiesīga pieņemt lēmumu par soda naudas piemērošanu.

Pašlaik vienīgās sankcijas, kuras var piemērot CAA, ir izsniegto atļauju (sertifikātu) darbības apturēšana vai anulēšana, kas atsevišķos gadījumos, salīdzinot ar izdarīto pārkāpumu, nav samērīgas.

Atbilstoša sankciju piemērošanas mehānisma izveidi par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības jomā paredz arī starptautisko tiesību aktu prasības, tāpēc 6.martā valdībā pieņemti grozījumi likumā “Par aviāciju”. Lai stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Saeimā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu “Atbildība par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā”, kurā tiks noteikts pārkāpuma sastāvs, piemērojamā soda apmēra maksimālā robeža – 10 000 latu, kā arī noteikta kārtība, kādā CAA izskata konstatētās pārkāpumu lietas un pieņem lēmumus par soda piemērošanu.

Likumā iekļautas tiesību normas, kuras noteiks CAA inspektora statusu un tiesības, sniegs precīzu terminu skaidrojumu, kā arī noteiks gaisa kuģa īpašnieka un ekspluatanta atbildību un precizēs CAA funkcijas.

Satiksmes ministrija izstrādās un līdz 2012.gada 31.maijam iesniegs valdībā vēl vairākus normatīvo aktu projektus – “Noteikumus par Civilās aviācijas aģentūras inspektora apliecības paraugu”, “Noteikumus par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāja apliecības paraugu”, “Noteikumus par iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanu un lidostas caurlaides izsniegšanas kārtību”, kā arī grozījumus 2008.gada 2.jūnija MK noteikumos “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”.

SM: Par aviokompānijas airBaltic tālākās attīstības plānu

“Air Baltic Corporation” tālākai attīstīšanai par stabilu, pelnošu un ilgtspējīgu uzņēmumu tas ir jāpārveido.

Tā, iepazīstoties ar “Air Baltic Corporation” izpilddirektora Martina Gausa prezentēto uzņēmuma jauno biznesa plānu, 6.martā valdības sēdē norāda airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Biznesa plāns paredz padarīt efektīvāku aviokompānijas darbību, samazinot uzņēmuma zaudējumus, modernizējot floti un optimizējot maršrutu galapunktu skaitu, tajā pašā laikā saglabājot apkalpoto pasažieru skaitu.

airBaltic maršrutu tīkls saglabāsies stabils – ar aptuveni 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS valstīs. Tas ir ļoti svarīgi Rīgai kā Baltijas reģiona vienīgajam funkcionējošajam aviācijas tranzītmezglam.

Izstrādātais attīstības plāns neparedz šogad aviokompānijā veikt papildu finanšu injekcijas.

Lai nodrošinātu stabilu airBaltic darbību, 2011.gada nogalē Latvijas valsts ieguva 99,8% uzņēmuma akciju.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa