Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr. 127 "Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2012., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/244507

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.128

Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.784 "Noteikumi par alkoholisko dzērienu daudzuma noteikšanu, spirta uzskaiti un spirta daudzuma kontroles kārtību"

Vēl šajā numurā

24.02.2012., Nr. 32

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 127

Pieņemts: 21.02.2012.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.127

Rīgā 2012.gada 21.februārī (prot. Nr.10 27.§)

Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 18.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ziņojamās, reģistrējamās un valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (turpmāk – infekcijas slimība) (1.pielikums) un kārtību, kādā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, juridiskā persona, kas veic laboratoriskos izmeklējumus, ja šī persona ir iesaistīta pārtikas, dzīvnieku, vides un dzīvnieku barības laboratoriskajā kontrolē (turpmāk – akreditēta laboratorija), pilnvarots veterinārārsts kautuvē, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, ziņo par infekcijas slimībām Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk – dienests).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. novietne – atsevišķi norobežota platība, kas veido vienu epizootoloģisko vienību lauksaimniecības dzīvnieku, akvakultūras dzīvnieku un bišu saimju pastāvīgai vai pagaidu turēšanai, tostarp zooloģiskajā dārzā un cirkā;

2.2. uzņēmums – vienota teritorija vai teritorijas daļa, kas atbilstoši iekārtota un tiek izmantota šķirnes mājputnu (iegūst inkubējamās olas vaislas mājputnu ganāmpulka atjaunošanai), vaislas mājputnu (iegūst inkubējamās olas produktīvo mājputnu audzēšanai), vaislas cāļu (audzē vaislas mājputnu cāļus līdz to produktīvā vecuma sasniegšanai) vai produktīvo cāļu (audzē produktīvo mājputnu cāļus līdz to dēšanas sezonai) audzēšanai un turēšanai, kā arī inkubators;

2.3. saslimšanas gadījums – apstiprināta dzīvnieka saslimšana ar jebkuru no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām infekcijas slimībām vai infekcijas slimības atklāšana dzīvnieka kautķermenī vai līķī;

2.4. infekcijas slimības uzliesmojums – uzņēmumā, novietnē, transportlīdzeklī, kautuvē vai jebkurā citā vietā, kurā atrodas dzīvnieki, apstiprināts viena vai vairāku dzīvnieku saslimšanas gadījums;

2.5. primārs infekcijas slimības uzliesmojums – infekcijas slimības uzliesmojums, kas nav epizootoloģiski saistīts ar iepriekšējo infekcijas slimības uzliesmojumu tajā pašā dalībvalsts reģionā, vai infekcijas slimības pirmais reģistrācijas gadījums citā dalībvalsts reģionā;

2.6. sekundārs infekcijas slimības uzliesmojums – jebkurš infekcijas slimības uzliesmojums, kas tiek konstatēts pēc pirmo reizi apstiprinātas dzīvnieku saslimšanas (saslimšanas gadījuma);

2.7. apstiprināta infekcijas slimība – infekcijas slimības ierosinātāja atklāšana dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā, izmantojot metodes, kuras atzinusi Pasaules dzīvnieku veselības organizācija, bet paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem ir ņēmis un to rezultātus izvērtējis dienesta inspektors, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts;

2.8. ziņojamā infekcijas slimība – infekcijas slimība, par kuru 24 stundu laikā pēc tās konstatēšanas valsts teritorijā dienests ziņo Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai, Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm;

2.9. reģistrējamā infekcijas slimība – infekcijas slimība, par kuras esību valsts teritorijā un veiktajiem apkarošanas pasākumiem dienests regulāri ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un pārtikas aprites pastāvīgajā komitejā, un Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai;

2.10. valsts uzraudzībā esoša infekcijas slimība – infekcijas slimība, kuras uzraudzība un kontrole tiek veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu, kā arī valsts programmu.

3. Noteikumi neattiecas uz infekcijas slimībām, kas diagnosticētas eksperimentāliem nolūkiem audzējamiem dzīvniekiem un laboratorijas dzīvniekiem.

4. Šo noteikumu 1.pielikumā minēto infekcijas slimību apstiprina dienesta amatpersona, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts, ja ir ievērotas šādas prasības:

4.1. paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem ņem dienesta amatpersona, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu, pārtikas un dzīvnieku barības apriti;

4.2. akreditētā laboratorijā vai references laboratorijā veikto paraugu izmeklējumu rezultāti apliecina infekcijas slimības ierosinātāja klātbūtni;

4.3. infekcijas slimības diagnozi nosaka vai lēmumu par infekcijas slimības ierosinātāja esību dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā pieņem dienesta amatpersona, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts, ievērojot normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu noteiktos, slimības diagnozi apstiprinošos nosacījumus, kā arī dzīvnieku barības vai pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto infekcijas slimības ierosinātāja apstiprināšanas kārtību un izvērtējot patoloģiskos, laboratoriskos vai dzīvnieka klīniskos izmeklējumus.

5. Ja saņemts ziņojums par infekcijas slimības ierosinātāja atklāšanu dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā, bet nav ievērotas šo noteikumu 4.punktā minētās prasības, uzskata, ka pastāv aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai infekcijas slimības ierosinātāja esību vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā.

II. Informācijas sniegšana Pārtikas un veterinārajam dienestam

6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo praktizējošam veterinārārstam vai pilnvarotajam veterinārārstam kautuvē, ja ir aizdomas par:

6.1. dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minētajām infekcijas slimībām;

6.2. šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minēto infekcijas slimību ierosinātāja esību vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā.

7. Praktizējošs veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē pēc šo noteikumu 6.punktā minētā ziņojuma saņemšanas un gadījumos, ja viņam pašam ir aizdomas par šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minēto infekcijas slimību ierosinātāja esību dzīvniekos, vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā:

7.1. veic dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un, ja aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu 1.pielikuma I vai II daļā minētajām infekcijas slimībām ir pamatotas, nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai;

7.2. veic izpēti saskaņā ar dzīvnieku barības vai pārtikas apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ņem paraugus un nosūta tos uz references laboratoriju vai akreditētu laboratoriju.

8. Ja ir apstiprināta šo noteikumu 1.pielikuma II daļā minētā infekcijas slimība dzīvniekiem vai šīs slimības ierosinātāja esība vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā, pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts vienas darbdienas laikā par to ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai (2.pielikums).

9. Akreditētā laboratorija un references laboratorija ziņo dienesta centrālajam aparātam un attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai:

9.1. nekavējoties vienas stundas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, par šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minēto infekcijas slimības ierosinātāju atklāšanu izmeklējamajā paraugā;

9.2. elektroniski vienas darbdienas laikā par šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 2., 3., 5., 8., 9., 12., 13., 23., 24., 34., 45., 46. un 56.punktā minēto infekcijas slimību ierosinātāju atklāšanu izmeklējamajā paraugā.

III. Ziņošana par infekcijas slimībām

10. Dienests pēc šo noteikumu 9.punktā minētā ziņojuma saņemšanas, ja tas attiecas uz šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minētajām infekcijas slimībām, 24 stundu laikā ziņo Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai, Eiropas Komisijai un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm par:

10.1. jebkuras šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minētās infekcijas slimības apstiprinātu primāru vai sekundāru uzliesmojumu;

10.2. normatīvajos aktos par infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu, epizootiju uzliesmojuma likvidēšanu un draudu novēršanu noteikto ierobežojumu atcelšanu valsts teritorijā attiecībā uz šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minēto infekcijas slimību (informāciju sniedz pēc pēdējā infekcijas slimības uzliesmojuma izplatīšanās apturēšanas).

11. Šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētajā ziņojumā norāda šādu informāciju:

11.1. ziņojuma sūtīšanas diena;

11.2. ziņojuma sūtīšanas laiks;

11.3. valsts nosaukums (Latvija);

11.4. infekcijas slimības nosaukums un ierosinātāja nosaukums;

11.5. infekcijas slimības uzliesmojuma kārtas numurs;

11.6. infekcijas slimības uzliesmojuma veids (primārs, sekundārs);

11.7. ar konkrēto infekcijas slimības uzliesmojumu saistīta uzliesmojuma atsauces numurs;

11.8. administratīvā teritorija (pagasts, novads), uzņēmuma vai novietnes ģeogrāfiskā atrašanās vieta (adrese), kurā konstatēts infekcijas slimības primārais vai sekundārais uzliesmojums;

11.9. administratīvā teritorija (pagasts, novads), kuru skar ar infekcijas slimības apkarošanu saistīti ierobežojumi, kas noteikti normatīvajos aktos par infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu un epizootiju uzliesmojuma likvidēšanu un draudu novēršanu;

11.10. dzīvnieku saslimšanas apstiprinājuma datums;

11.11. datums, kad ziņotājam radušās aizdomas par dzīvnieku saslimšanu;

11.12. aptuvenais dzīvnieku pirmās inficēšanās datums;

11.13. slimības izcelsme;

11.14. veiktie kontroles pasākumi;

11.15. pret infekcijas slimību uzņēmīgo dzīvnieku skaits, kas grupēti šādi (norāda uzņēmīgo dzīvnieku skaitu administratīvajā teritorijā vai teritorijā, kas pakļauta ierobežojumiem): liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda pret infekcijas slimību uzņēmīgo dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas, bites (norāda pret infekcijas slimību uzņēmīgo stropu skaitu), citas dzīvnieku dzimtas;

11.16. saslimušo dzīvnieku skaits uzņēmumā vai novietnē, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda slimības skarto dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas, bites (norāda infekcijas slimības skarto stropu skaitu);

11.17. nobeigušos dzīvnieku skaits, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda uzņēmumā vai novietnē nobeigušos dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas;

11.18. nokauto vai nogalināto dzīvnieku skaits, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda pēc vajadzības – tikai vēžveidīgie un zivis) (norāda nokauto dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas;

11.19. iznīcināto dzīvnieku vai iznīcināto kautķermeņu skaits, kas grupēti šādi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, putni (arī mājputni), zirgu dzimtas dzīvnieki, akvakultūras dzīvnieki (norāda iznīcināto akvakultūras dzīvnieku svaru vai daudzumu, reizinot ar 1000), savvaļas dzīvnieku sugas, bites (norāda iznīcināto stropu skaitu);

11.20. pēdējais paredzamais dzīvnieku kaušanas vai nogalināšanas datums;

11.21. pēdējais paredzamais dzīvnieku līķu iznīcināšanas datums.

12. Papildus šo noteikumu 11.punktā minētajai informācijai par cūku Āfrikas mēri un cūku klasisko mēri norāda šādu informāciju:

12.1. attālums līdz tuvākajai novietnei, kurā audzē cūkas;

12.2. cūku skaits un veids (vaislas cūkas, nobarojamās cūkas, sivēni) inficētās novietnes telpās;

12.3. dzīvnieku infekcijas slimības skarto cūku skaits un veids (vaislas cūkas, nobarojamās cūkas, sivēni) novietnes inficētajās telpās;

12.4. infekcijas slimības diagnostikas metode;

12.5. infekcijas slimības konstatēšanas vieta (piemēram, novietne, transportlīdzeklis, kautuve);

12.6. informācija par primāro savvaļas cūku saslimšanas gadījumu.

13. Ja tiek apstiprināta kāda no šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minētajām akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām:

13.1. par akvakultūras dzīvnieku eksotisko un neeksotisko infekcijas slimību uzliesmojumu apstiprinājumu visā valsts teritorijā, iecirknī vai upju baseinā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai definēts kā akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības neskarts, papildus ziņo kā par primāro uzliesmojumu, norādot zonas vai teritorijas nosaukumu un tās aprakstu;

13.2. to akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumus, kas nav minētas šo noteikumu 13.1.apakšpunktā, uzskata par sekundāriem uzliesmojumiem un par tiem papildus ziņo katru mēnesi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

14. Dienests katru nedēļu pirmajā darbdienā informē Eiropas Komisiju par jebkuru šo noteikumu 1.pielikuma I daļā minēto infekcijas slimību apstiprinātiem sekundāriem uzliesmojumiem valsts teritorijā, norādot šo noteikumu 11.punktā minētās ziņas.

15. Šo noteikumu 14.punktā minētās ziņošanas periods ir nedēļa, kas beigusies iepriekšējās svētdienas pusnaktī.

16. Ja valstī tiek īstenota obligāta vai brīvprātīga infekcijas slimību uzraudzības un kontroles programma (turpmāk – programma) un vairs netiek konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 14., 15., 16., 17., 18. un 19.punktā minētās infekcijas slimības, pret kurām ir uzņēmīgas aitas un kazas, dienests iesniedz Eiropas Komisijā šo faktu apliecinošus dokumentus, norādot šādu informāciju:

16.1. infekcijas slimības līdzšinējā izplatība Latvijas teritorijā;

16.2. saistībā ar valsts uzraudzību veikto pārbaužu rezultāti, ko pamato seroloģiskie, mikrobioloģiskie, patoloģiskie vai epidemioloģiskie izmeklējumi;

16.3. infekcijas slimības pēdējais reģistrācijas fakts dienesta datu uzskaites sistēmā;

16.4. laikposms, kurā veikta infekcijas slimības uzraudzība;

16.5. ja nepieciešams, laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret attiecīgo infekcijas slimību, un administratīvā teritorija vai ģeogrāfiskais apgabals, kurā noteikts šāds aizliegums;

16.6. dienesta iekšējā kārtība, kādā apstiprina infekcijas slimības esību vai neesību.

17. Dienests informē Eiropas Komisiju par jebkurām izmaiņām šo noteikumu 16.punktā minētajā informācijā.

18. Ja valstī tiek īstenota obligātā vai brīvprātīgā programma, kas saistīta ar šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 9., 20., 34., 46., 50., 51., 52., 53. vai 54.punktā minēto infekcijas slimību, dienests attiecīgo programmu iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā, norādot šādu informāciju:

18.1. infekcijas slimības izplatība valsts teritorijā;

18.2. vai attiecīgā slimība ir ziņojamā infekcijas slimība;

18.3. programmas uzsākšanas iemesli, ievērojot slimības nozīmīgumu un programmas izmaksas un izdevīgumu;

18.4. ģeogrāfiskais apgabals vai administratīvā teritorija, kurā paredzēts īstenot programmu;

18.5. dzīvnieku veselības statusa kategorijas, ko piemēro novietnēm, dzīvnieku veselības prasības katrai dzīvnieku sugai, ievedot dzīvniekus novietnē, un veicamās laboratorisko testu procedūras;

18.6. programmas uzraudzības procedūras un ziņas par to, kā dzīvnieku īpašnieki vai turētāji ir iesaistīti programmas ieviešanā;

18.7. veicamās darbības, ja novietnē esošie dzīvnieki kāda iemesla dēļ zaudē tiem piešķirto veselības statusu;

18.8. infekcijas slimības apkarošanas pasākumi, ko veic, ja laboratorisko testu rezultāti ir pozitīvi;

18.9. tirdzniecības nediskriminējošais raksturs valsts teritorijā attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību.

19. Ja valstī nav konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 9., 20., 34., 46., 50., 51., 52., 53. vai 54.punktā minētās infekcijas slimības, tad lēmuma pieņemšanai, ar kuru tiek piešķirts no atsevišķām infekcijas slimībām brīvas valsts statuss, dienests Eiropas Komisijā iesniedz šādu informāciju:

19.1. infekcijas slimības apraksts un tās izplatības vēsture Latvijas teritorijā;

19.2. valsts uzraudzības laboratorisko testu rezultāti, kā arī seroloģiskās, mikrobioloģiskās, patoloģiskās vai epizootoloģiskās izpētes rezultāti;

19.3. laikposms, kurā par infekcijas slimību ziņo dienestam;

19.4. laikposms, kurā veikta infekcijas slimības uzraudzība;

19.5. ja nepieciešams, laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret attiecīgo infekcijas slimību, un administratīvā teritorija vai ģeogrāfiskais apgabals, kurā noteikts šāds aizliegums;

19.6. veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesību valstī.

20. Dienests ziņo Eiropas Komisijai par izmaiņām šo noteikumu 19.punktā minētajā informācijā.

21. Ja valstī tiek īstenota tādu infekcijas slimību obligātā vai brīvprātīgā programma, pret kurām ir uzņēmīgi zirgu dzimtas dzīvnieki (1.pielikuma II daļas 29., 71., 72., 73. un 74.punkts), dienests to iesniedz izskatīšanai Eiropas Komisijā, norādot šādu informāciju:

21.1. infekcijas slimības izplatība valsts teritorijā;

21.2. programmas pamatojums, ievērojot slimības nozīmīgumu, un programmas izmaksas un izdevīgums;

21.3. ģeogrāfiskais apgabals vai administratīvā teritorija, kurā īsteno programmu;

21.4. dzīvnieku veselības statusa kategorijas;

21.5. prasības dzīvnieku veselības statusa noteikšanai un laboratorisko testu procedūras;

21.6. programmas uzraudzības pasākumi;

21.7. rīcība, ja novietnē esošie dzīvnieki kāda iemesla dēļ zaudē tiem piešķirto veselības statusu;

21.8. infekcijas slimības apkarošanas pasākumi, ko veic, ja laboratorisko testu rezultāti ir pozitīvi;

21.9. tirdzniecības nediskriminējošais raksturs valsts teritorijā attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību.

22. Dienests katru gadu līdz 31.maijam ziņo Eiropas Komisijai par katru saslimšanas gadījumu ar šo noteikumu 1.pielikuma I daļas 2., 6., 7., 11. un 20.punktā un II daļas 2., 3., 4., 5., 8., 9. un 12.punktā minētajām infekcijas slimībām, norādot informāciju par programmām, ko īsteno valsts teritorijā, ieskaitot informāciju par citām infekcijas slimībām, kurām saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu valstij ir piešķirtas papildu garantijas.

23. Ja valstī tiek īstenota programma, kas saistīta ar šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 5., 34., 35. vai 36.punktā minēto infekcijas slimību, dienests to iesniedz Eiropas Komisijā, norādot šādu informāciju:

23.1. infekcijas slimības izplatība valsts teritorijā;

23.2. programmas pamatojums, ievērojot slimības nozīmīgumu, un programmas izmaksas un izdevīgums;

23.3. ģeogrāfiskais apgabals vai administratīvā teritorija, kurā īsteno programmu;

23.4. dzīvnieku veselības statusa kategorijas, ko piemēro novietnēm, dzīvnieku veselības prasības katrai dzīvnieku sugai, ievedot dzīvniekus novietnē, un veicamās laboratorisko testu procedūras;

23.5. programmas uzraudzības procedūras, kuru rezultātus ne retāk kā reizi gadā iesniedz izskatīšanai Eiropas Komisijā;

23.6. veicamās darbības, ja novietnē esošie dzīvnieki kāda iemesla dēļ zaudē tiem piešķirto veselības statusu;

23.7. infekcijas slimības apkarošanas pasākumi, ko veic, ja laboratorisko testu rezultāti ir pozitīvi.

24. Ja valstī tiek īstenota obligātā vai brīvprātīgā programma, kas saistīta ar šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 5., 47., 48. vai 49.punktā minēto infekcijas slimību, un šī infekcijas slimība vairs netiek konstatēta, tad lēmuma pieņemšanai, ar kuru tiek piešķirts no atsevišķām infekcijas slimībām brīvas valsts statuss, dienests Eiropas Komisijā iesniedz šādu informāciju:

24.1. infekcijas slimības apraksts un tās izplatības vēsture Latvijas teritorijā;

24.2. saistībā ar valsts uzraudzību veikto pārbaužu rezultāti, ko pamato seroloģiskie, mikrobioloģiskie, patoloģiskie vai epidemioloģiskie izmeklējumi un apliecinājums, ka par infekcijas slimību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ziņots dienestam;

24.3. laikposms, kurā veikta infekcijas slimības uzraudzība;

24.4. ja nepieciešams, laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret attiecīgo infekcijas slimību, un administratīvā teritorija vai ģeogrāfiskais apgabals, kurā noteikts šāds aizliegums;

24.5. veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesību valstī.

25. Ja valstī tiek īstenota tādu infekcijas slimību apkarošanas programma, pret kurām ir uzņēmīgi putni, ieskaitot mājputnus (1.pielikuma II daļas 11., 24., 34. un 41.punkts), dienests to iesniedz izskatīšanai Eiropas Komisijā, norādot šādu informāciju:

25.1. infekcijas slimības izplatība valsts teritorijā;

25.2. programmas mērķis, ievērojot slimības nozīmīgumu, un programmas izmaksas un izdevīgums;

25.3. ģeogrāfiskais apgabals vai administratīvā teritorija, kurā īsteno programmu;

25.4. dzīvnieku veselības statuss, ko piešķir putnu novietnēm un mājputnu uzņēmumiem, kā arī katra veselības statusa kritēriji un izmantojamās laboratorisko testu metodes;

25.5. programmas uzraudzības pasākumi;

25.6. rīcība, ja uzņēmumā esošie dzīvnieki kāda iemesla dēļ zaudē tiem piešķirto veselības statusu;

25.7. infekcijas slimības apkarošanas pasākumi, ko veic, ja laboratorisko testu rezultāti ir pozitīvi.

26. Ja valstī nav konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma II daļas 11., 24., 34. un 41.punktā minētās infekcijas slimības, pret kurām ir uzņēmīgi mājputni, tad lēmuma pieņemšanai, ar kuru tiek piešķirts no atsevišķām infekcijas slimībām brīvas valsts statuss, dienests Eiropas Komisijā iesniedz šādu informāciju:

26.1. infekcijas slimības apraksts un tās izplatības vēsture Latvijas teritorijā;

26.2. saistībā ar valsts uzraudzību veikto pārbaužu rezultāti, ko pamato seroloģiskie, mikrobioloģiskie, patoloģiskie vai epidemioloģiskie izmeklējumi, un apliecinājums, ka par infekcijas slimību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ziņots dienestam;

26.3. laikposms, kurā veikta infekcijas slimības uzraudzība;

26.4. ja nepieciešams, laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret attiecīgo infekcijas slimību, un administratīvā teritorija vai ģeogrāfiskais apgabals, kurā noteikts šāds aizliegums;

26.5. veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesību valstī.

27. Dienests ziņo Eiropas Komisijai par jebkurām izmaiņām šo noteikumu 26.punktā minētajā informācijā.

28. Dienests katru gadu līdz 31.maijam sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu par iepriekšējā gadā reģistrētajām zoonozēm, to ierosinātājiem, zoonožu ierosinātāju antimikrobu rezistences uzraudzības programmas rezultātiem, zoonožu avotiem, zoonožu ierosinātāju pārnešanas faktoriem, saslimstības tendencēm un citu epizootoloģisko un epidemioloģisko informāciju, iekļaujot informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Regulas (EK) Nr.2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli 3.panta 2.punkta "b" apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

29. Šo noteikumu 28.punktā minētajā pārskatā iekļauj šādu informāciju par zoonožu, to ierosinātāju un zoonožu ierosinātāju antimikrobu rezistences uzraudzību:

29.1. izstrādātās uzraudzības sistēmas apraksts (paraugu ņemšanas stratēģija, paraugu ņemšanas biežums, paraugu veidi, zoonožu gadījuma definīcijas, laboratoriskās vai citu veidu diagnostikas metodes);

29.2. vakcinācijas politikas un citu zoonožu profilakses pasākumu izklāsts;

29.3. zoonožu kontroles mehānisma apraksts, pievienojot arī zoonožu kontroles un apkarošanas programmu aprakstu, ja tās ir apstiprinātas;

29.4. to pasākumu apraksts, kuri tiek veikti zoonožu diagnozes apstiprināšanas gadījumā;

29.5. zoonožu ziņošanas un reģistrācijas sistēmas apraksts;

29.6. informācija par izmaiņām saslimstībā ar zoonozēm.

30. Dienests sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai šo noteikumu 28.punktā minēto informāciju par katru pirmo reizi pārskatā iekļauto zoonozi vai laboratoriski izdalīto zoonozes ierosinātāju un turpmāk sagatavo un nosūta informāciju katru gadu kā papildinājumu, norādot šādu informāciju:

30.1. uzņēmīgo dzīvnieku populācija, kā arī ganāmpulku skaits un dzīvnieku kopējais skaits pa sugām;

30.2. laboratoriju un uzraudzībā iesaistīto institūciju skaits un vispārīgs šo institūciju apraksts;

30.3. izmaiņas zoonožu, to ierosinātāju un zoonožu antimikrobu rezistences uzraudzības sistēmā;

30.4. izmaiņas iepriekšējā pārskatā norādītajās laboratorisko izmeklējumu vai citu veidu metodēs;

30.5. laboratorisko izmeklējumu rezultāti, tostarp izdalītā zoonozes ierosinātāja turpmākās tipizēšanas vai cita veida identifikācijas rezultāti;

30.6. zoonožu, to ierosinātāju un zoonožu ierosinātāju antimikrobu rezistences novērtējums, zoonožu izplatīšanās tendence, zoonožu avoti un zoonožu ierosinātāju pārnešanas faktori;

30.7. epizootoloģiskā un epidemioloģiskā situācija valstī saistībā ar aprakstā iekļauto zoonozi vai zoonozes ierosinātāju;

30.8. ja zoonozes ierosinātājs konstatēts dzīvniekiem vai pārtikas produktos, – zoonozes ierosinātāja kā infekcijas avota saistība ar cilvēku saslimšanas gadījumiem, lietojot pārtikas produktus;

30.9. kontroles un apkarošanas pasākumi cilvēku saslimšanas gadījumu profilaksei un zoonožu izplatīšanās samazināšanai;

30.10. cita informācija, kas ir svarīga zoonožu epizootoloģiskajā un epidemioloģiskajā uzraudzībā un kontrolē, kā arī informācija, kas ir svarīga Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ko pieprasa Eiropas Komisija;

30.11. dati par izmeklēto epizootoloģisko vienību skaitu (ganāmpulku, paraugu vai preču partiju skaits) un pozitīvo paraugu skaits, kā arī zoonožu vai to ierosinātāju teritoriālā izplatība.

31. Dienests šo noteikumu 28.punktā minētajā pārskatā iekļauj šādu informāciju par zoonožu un to ierosinātāju konstatēšanu pārtikā un zoonožu uzliesmojumu, kas saistīts ar pārtikas produktu lietošanu:

31.1. dati par uzliesmojumu kopskaitu pārskata periodā;

31.2. dati par zoonožu uzliesmojumu laikā saslimušo un mirušo cilvēku skaitu;

31.3. ziņas par zoonožu uzliesmojuma ierosinātāju, tostarp ierosinātāja serotipiem, vai cita aprakstoša epizootoloģiski vai epidemioloģiski svarīga informācija. Ja serotipa noteikšana vai ierosinātāja identifikācija nav iespējama, to argumentēti pamato;

31.4. informācija par zoonožu uzliesmojumos iesaistīto pārtiku, pārnešanas faktoriem vai objektiem;

31.5. ziņas par objektiem, kuros konstatēta inficētas pārtikas aprite;

31.6. zoonožu izplatību veicinošie faktori.

32. Dienests šo noteikumu 28.punktā minētajā pārskatā iekļauj Veselības ministrijas sniegto informāciju par iepriekšējā gadā reģistrētajām zoonozēm, to ierosinātājiem, zoonožu ierosinātāju antimikrobu rezistences uzraudzības programmas rezultātiem, zoonožu avotiem, zoonožu ierosinātāju pārnešanas faktoriem, saslimstības tendencēm un citu epidemioloģisko informāciju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1982.gada 21.decembra Direktīvas 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā;

2) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;

3) Padomes 1991.gada 28.janvāra Direktīvas 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā;

4) Padomes 1992.gada 13.jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK;

6) Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešajām valstīm;

7) Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešajām valstīm.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.februāra
noteikumiem Nr.127

Ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību saraksts

I. Ziņojamās dzīvnieku infekcijas slimības

Nr.
p.k.

Dzīvnieku infekcijas slimības nosaukums
latviešu valodā

Dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja nosaukums
latīņu valodā

Uzņēmīgās dzīvnieku kārtas, dzimtas, sugas

1.

Zirgu Āfrikas mēris Reoviridae dzimta, Orbivirus Zirgu dzimta (Equidae)

2.

Cūku Āfrikas mēris Iridovirus, Poxvirus Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae)

3.

Putnu gripa (augsti patogēnie un zemi patogēnie putnu gripas ierosinātāji) Orthomyxoviridae dzimta, Influenzavirus A Putnu klase (Aves)

4.

Infekciozais katarālais drudzis Reoviridae dzimta, Orbivirus Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotidae)

5.

Govju sūkļveida encefalopātija Prions Govis

6.

Cūku klasiskais mēris Flaviviridae dzimta, Pestivirus Cūku dzimta (Suidae) un pekaru dzimta (Tayassuidae)

7.

Kontagiozā govju pleiropneimonija Mycoplasma mycoides var. mycoides Vēršu apakšdzimta (Bovines) (arī zebras, bifeļi, bizoni un jaki)

8.

Vaislas sērga Trypanosoma equiperdum Zirgu dzimta (Equidae)

9.

Zirgu encefalomielīts (visu veidu, arī Venecuēlas zirgu encefalomielīts) Togaviridae dzimta, Alphavirus, Flaviviridae dzimta, Flavivirus Zirgu dzimta (Equidae)

10.

Zirgu infekciozā anēmija Retroviridae dzimta, Lentivirus Zirgu dzimta (Equidae)

11.

Mutes un nagu sērga Picornaviridae dzimta, Aphthovirus Pārnadžu kārta (Artiodactyla) un Āzijas zilonis (Elephas maximus)

12.

Zirgu ļaunie ienāši (Malleus) Burkholderia mallei Zirgu dzimta (Equidae)

13.

Nodulārā eksantēma (dermatīts) Poxviridae dzimta, Capripoxvirus Vēršu dzimta (Bovidae) un žirafu dzimta (Giraffidae)

14.

Ņūkāslas slimība Paramyxoviridae dzimta, Rubulavirus Putnu klase (Aves)

15.

Mazo atgremotāju mēris Paramyxoviridae dzimta, Morbillivirus Vēršu dzimta (Bovidae) un cūku dzimta (Suidae)

16.

Rifta ielejas drudzis Bunyaviridae dzimta, Phlebovirus Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu sugas, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae)

17.

Govju mēris Paramyxoviridae dzimta, Morbillivirus Pārnadžu kārta (Artiodactyla)

18.

Aitu un kazu bakas Poxviridae dzimta, Capripoxvirus Vēršu dzimta (Bovidae)

19.

Mazā stropu vabole Aethina tumida Medusbišu ģints un kameņu ģints (Bombus)

20.

Cūku vezikulārā slimība Picornaviridae dzimta, Enterovirus Cūku dzimta (Suidae) un pekaru dzimta (Tayassuidae)

21.

Tropilelapsoze Tropilaelaps Medusbišu ģints (Bombus)

22.

Vezikulārais stomatīts Rhabdoviridae dzimta, Vesiculovirus Pārnadžu kārta (Artiodactyla) un zirgu dzimta (Equidae)

23.

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze Iridoviridae dzimta, Ranavirus Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), asaris (Perca fluviatilis)

24.

Epizootiskais čūlu sindroms Aphanomyces invadans Catla, Channa, Labeo, Mastacembelus, kefales (Mugil), Puntius un Trichogaster ģinšu zivis

25.

Virālā hemorāģiskā septicēmija Rhabdoviridae dzimta, Novirhabdovirus Siļķu ģints (Clupea spp.), sīgu ģints (Coregonus sp.), līdaka (Esox lucius), pikša (Gadus aeglefinus), Klusā okeāna menca (Gadus macrocephalus), menca (Gadus morhua), Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus), taimiņš (Salmo trutta), akmeņplekste (Scophtalmus maximus), brētliņa (Sprattus sprattus), alata (Thymallus thymallus)

26.

Vēžu balto plankumu slimība Nimaviridae dzimta, Whispovirus Decapoda kārta

27.

Dzeltenās galvas slimība Ronaviridae dzimta, Okavirus Ziemeļu brūnā garnele (Penaeus aztecus), ziemeļu rozā garnele (Penaeus duorarum), kuruma garnele (Penaeus japonicus), lielā tīģergarnele (Penaeus monodon), Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (Penaeus stylirostris), baltā garnele (Penaeus vannamei)

28.

Taura sindroms Dicistroviridae dzimta, Cripavirus Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (Penaeus stylirostris), baltā garnele (Penaeus vannamei)

29.

Infekciozā hematopoētiskā nekroze Rhabdoviridae dzimta, Novirhabdovirus Ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (Oncorhynchus kisutch), Tālo Austrumu lasis (Oncorhynchus masou), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), nerka (Oncorhynchus nerka), amago lasis (Oncorhynchus rhodurus), čaviča (Oncorhynchus tshawytscha), Atlantijas lasis (Salmo salar)

30.

Lašu infekciozā anēmija Orthomyxoviridae dzimta, Isavirus Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta)

31.

Perkinsoze Perkinsus marinus Karaliskā Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), austrumu austere (Crassostrea virginica)

32.

Mikrocitoze Mikrocytos mackini Karaliskā Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), austrumu austere (Crassostrea virginica), olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila), īstā (dabiskā) austere (Ostrea edulis)

33.

Marteilioze Marteilla refringens Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles austere (Ostrea chilensis), īstā dabiskā austere (Ostrea edulis), Ostrea puelchana, mīdija (Mytilus edulis), Vidusjūras mīdija (Mytilus galloprovencialis)

34.

Bonamioze Bonamia ostreae, Bonamia exitiosus Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles austere (Ostrea chilensis), olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila), Ostrea denselamellosa, īstā dabiskā austere (Ostrea edulis), Ostrea puelchana

35.

Koi herpesvīruss Herpesviridae dzimta, Herpesvirus-3 Sazāns (Cyprinus carpio)

II. Reģistrējamās dzīvnieku infekcijas slimības

Nr.
p.k.

Dzīvnieku infekcijas slimības nosaukums latviešu valodā

Dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja nosaukums latīņu valodā

Uzņēmīgās kārtas, dzimtas, sugas

1.

Amerikas peru puve Paenibacillus larvae ssp. larvae Medusbišu ģints (Apis)

2.

Sibīrijas mēris Bacillus anthracis Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), ziloņu dzimta (Elephantidae), zirgu dzimta (Equidae) un nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae)

3.

Bruceloze Brucella abortus, Brucella melitensis Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) un pundurbriežu dzimta (Tragulidae)

4.

Infekciozais epididimīts Brucella ovis Kamieļu dzimta (Camelidae), pundurbriežu dzimta (Tragulidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), vēršu dzimta (Bovidae), antilopju dzimta (Antilocapridae)

5.

Bruceloze Brucella suis Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae), briežu dzimta (Cervidae), zaķu dzimta (Leporidae), muskusvērsis (Ovibos moschatus)

6.

Ebola Filoviridae dzimta, Ebolavirus Pērtiķu kārta (Primates) (izņemot cilvēku ģints primātus)

7.

Pērtiķu bakas Poxviridae dzimta, Chordopoxvirinae apakšdzimta, Orthopoxvirus Grauzēju kārta (Rodentia) un pērtiķu kārta (Primates) (izņemot cilvēku ģints primātus)

8.

Govju enzootiskā leikoze Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Deltaretrovirus Govis

9.

Tuberkuloze Mycobacterium bovis Zīdītāju klase (Mammalia) (galvenokārt antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), pundurbriežu dzimta (Tragulidae))

10.

Cūku enzootiskais encefalomielīts (Tešenas slimība) Picornaviridae dzimta, Enterovirus Cūku dzimta (Suidae)

11.

Psitakoze Chlamydia psittaci Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)

12.

Trakumsērga Rabies Plēsēju kārta (Carnivora) un sikspārņu kārta (Chiroptera), kā arī sugas, kurām konstatēta saslimšana

13.

Transmisīvā sūkļveida encefalopātija (izņemot govju sūkļveida encefalopātiju) Prions Vēršu dzimta (Bovidae), briežu dzimta (Cervidae), kaķu dzimta (Felidae) un sermuļu dzimta (Mustelidae)

14.

Kontagiozā agalaktija Mycoplasma agalactiae Aitas, kazas

15.

Paratuberkuloze Mycobacterium paratuberculosis Aitas, kazas, govis

16.

Kazeozais limfadenīts Corynebacterium pseudotuberculosis Aitas, kazas

17.

Plaušu adenomatoze Retroviridae dzimta, Betaretrovirus Aitas, kazas

18.

Maedi–visna slimība Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Lentivirus Aitas, kazas

19.

Vīrusa ierosinātais kazu artrīts/encefalīts Retroviridae dzimta, Lentivirus Aitas, kazas

20.

Trušu hemorāģiskā slimība Caliciviridae dzimta, Lagovirus ģints Trušveidīgie

21.

Kampilobakterioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

22.

Ehinokokoze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

23.

Listerioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

24.

Salmoneloze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

25.

Trihineloze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

26.

E.coli izraisīta infekcija, O157:H7 Verotoksigēnais Escherichia coli celms (VTEC) Visas uzņēmīgās sugas
27. Kalici vīrusa izraisīta infekcijas slimība Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās un slimības ierosinātāja pārnesējsugas
28. Vīrusu hepatīts A Hepatīta A vīrusa infekcijas slimības Moluski kā slimības ierosinātāja pārnesējsuga
29. Gripa (izņemot putnu gripu) Influenza virus Visas uzņēmīgās sugas
30. Posmkāju jeb insektu pārnēsājamās vīrusu izraisītās infekcijas slimības Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
31. Borelioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
32. Botulisms Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
33. Leptospiroze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
34. Tuberkuloze un tās ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis Visi izolētie ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi pērtiķu kārtas un kaķu dzimtas dzīvnieki
35. Vibrioze Visi izolētie ierosinātāji (arī Vibrio parahaemolitica, Vibrio vulnificus) Visas uzņēmīgās sugas
36. Jersinioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
37. Anisakioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
38. Kriptosporidioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
39. Cisticerkoze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
40. Toksoplazmoze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
41. Mikoplazmoze Visi izolētie ierosinātāji, sevišķi M. gallisepticum, M. meleagridis,
M. synoviae
Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi strausi, vistas un tītari
42. Difilobotrioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas
43. Ērču vīrusencefalīts Flaviviridae dzimta

Flavivirus

Visas uzņēmīgās sugas
44. Melioidoze Burkholderia pseudomallei Visas uzņēmīgās sugas
45. Q drudzis un citas riketsiozes Coxiella burnetti Govis, aitas, kazas
46. Tularēmija Fransiella tularensis Trušveidīgie
47. Aujeski slimība Herpesviridae dzimta, Alphaherpesvirinae apakšdzimta, Varicellovirus ģints Cūkas
48. Govju infekciozais rinotraheīts/pustulozais vulvovaginīts Herpesviridae dzimta, Varicellovirus ģints, Bovine herpesvirus 1 Govis
49. Cūku transmisīvais gastroenterīts (cūku epidēmiskā diareja) Coronaviridae dzimta, Coronavirus ģints Cūkas
50. Ūdeļu vīrusenterīts Parvoviridae dzimta, Parvovirus ģints, ūdeļu Enteritisvirus Ūdeles
51. Aleutu slimība Parvovirus Ūdeles
52. Eiropas peru puve Melissococcus plutonius Bites
53. Varroze Varroa destructor, Varroa jacobsoni Bites
54. Akarapidoze Acarapis woodi Bites
55. Trušu miksomatoze Poxviridae dzimta, Leporipoxvirus ģints, Myxoma virus Trušveidīgie
56. Hlamidioze Chlamydophila spp. Visas uzņēmīgās sugas
57. Cūku reproduktīvais respiratorais sindroms Arterivirus ģints, Arteriviridae dzimta, Nidovirales kārta Cūkas
58. Govju virusālā diareja Flaviviridae dzimta, Pestivirus ģints, govju diarejas vīruss 1 un govju diarejas vīruss 2 Govis
59. Pastereloze Pasteurella multocida Govis, aitas, kazas, cūkas, truši, mājputni
60. Rietumnīlas drudzis Flaviviridae dzimta, Flavivirus ģints Visas uzņēmīgās sugas
61. Briežu epizootiskā hemorāģiskā slimība Prions Brieži
62. Govju babezioze Babesia bovis, Babesia bigemina Govis
63. Govju trihomonoze Tritrichomonas foetus Govis
64. Putnu infekciozais bronhīts Coronavirus Mājputni
65. Putnu infekciozais larigotraheīts Herpesvirus Vistas, fazāni, pāvi
66. Infekciozais burzīts (Gumboro slimība) Birnaviridae dzimta, Avibirnavirus ģints Vistas
67. Mareka slimība Herpesviridae dzimta, Mardivirus ģints Mājputni
68. Tītaru rinotraheīts Paramyxoviridae dzimta, Metapneumovirus ģints Tītari
69. Pīļu virusālais hepatīts Hepadnaviridae dzimta, Avihepadnavirus Zosis
70. Upes vēžu mēris Aphanomyces astaci Upes vēži
71. Kontagiozais ķēvju metrīts Taylorella equigenitalis Zirgi
72. Zirgu piroplazmoze Babesia divergens, Babesia bigemina Zirgi
73. Zirgu rinopneimonija Herpesviridae dzimta, Varicellovirus ģints Zirgi
74. Zirgu virusālais arterīts Arterivirus dzimta Zirgi
75. Karpu pavasara virēmija Rhabdoviridae dzimta, Vesiculovirus ģints Karpu dzimta
76. Tripanosomoze Trypanosoma evansi Visas uzņēmīgās sugas
77. Krimas–Kongo hemorāģiskais drudzis Bunyaviridae dzimta, Nairovirus ģints Visas uzņēmīgās sugas
78. Atgremotāju ūdenssirds slimība Ehrlichia ruminantium Mājas un savvaļas atgremotāju sugas
79. Japānas encefalīts Flaviviridae dzimta, Flavivirus ģints Mājas cūka, zivju gārnis
80. Jaunās pasaules skrūvtārpa slimība Cochliomyia hominivorax Visas uzņēmīgās sugas
81. Vecās pasaules skrūvtārpa slimība Chrysomya bezziana Visas uzņēmīgās sugas
82. Nipah vīrusa encefalīts Nipahvirus Visas uzņēmīgās sugas
83. Govju anaplazmoze Anaplasma marginale Govis
84. Teilerioze Theileria annulata Govis
85. Nairobi slimība Bunyaviridae dzimta, Nairovirus ģints Aitas, kazas
86. Girodaktiloze Gyrodactylus salaris Atlantijas lasis, varavīksnes forele, Ziemeļamerikas strauta forele, alata, Ziemeļamerikas ezera forele, brūnā forele
87. Sarkanās jūras plauža iridovirālā slimība Iridoviridae dzimta, Iridovirus ģints Zivis (Pagrus major, Seriola quinqueradiata, Seriola dumerili, Lateolabrax sp. un Lates calcarifer, Thunnus thynnus, Oplegnathus fasciatus, Caranx delicatissimus, Siniperca chuatsi, Sciaenops ocellatus, Mugil cephalus un Epinephelus spp.)
88. Nekrotiskais hepatopankreatīts α-Proteobacteria kārta Klusā okeāna baltā garnele (Penaeus vannamei), zilā garnele (P. stylirostris), ziemeļu baltā garnele (P. setiferus), ziemeļu brūnā garnele (P. aztecus)
89. Infekciozā muskuļaudu nekroze Myonecrosisvirus Klusā okeāna baltā garnele (Penaeus vannamei)
90. Baltās astes slimība Macrobrachium rosenbergii nodavirus kopā ar ekstramazu vīrusu Vēži
91. Infekciozā hipodermālā un hematopoētiskā nekroze Brevidensovirus dzimta, Parvoviridae ģints, Penaeus stylirostris densovirus Vēži
92. Leišmanioze Leishmania Visas uzņēmīgās sugas
93. Kamieļu bakas Poxviridae dzimta, Orthopoxvirus ģints Kamieļi

III. Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības

Nr.
p.k.

Dzīvnieku infekcijas slimības nosaukums latviešu valodā

Dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja nosaukums latīņu valodā

Uzņēmīgās kārtas, dzimtas, sugas

1.

Putnu gripa Orthomyxoviridae dzimta, Influenzavirus A Putnu klase (Aves)

2.

Infekciozais katarālais drudzis Reoviridae dzimta, Orbivirus Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotidae)

3.

Govju sūkļveida encefalopātija Prions Govis

4.

Cūku klasiskais mēris Flaviviridae dzimta, Pestivirus Cūku dzimta (Suidae) un pekaru dzimta (Tayassuidae)

5.

Q drudzis un citas riketsiozes Coxiella burnetti Govis, aitas, kazas

6.

Zirgu infekciozā anēmija Retroviridae dzimta, Lentivirus Zirgu dzimta (Equidae)

7.

Hlamidioze Chlamydophila spp. Visas uzņēmīgās sugas

8.

Ņūkāslas slimība Paramyxoviridae dzimta, Rubulavirus Putnu klase (Aves)

9.

Lašu infekciozā anēmija Orthomyxoviridae dzimta, Isavirus Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta)

10.

Amerikas peru puve Paenibacillus larvae ssp. larvae Medusbišu ģints (Apis)

11.

Sibīrijas mēris Bacillus anthracis Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), ziloņu dzimta (Elephantidae), zirgu dzimta (Equidae) un nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae)

12.

Bruceloze Brucella abortus, Brucella melitensis Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) un pundurbriežu dzimta (Tragulidae)

13.

Bruceloze Brucella suis Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae), briežu dzimta (Cervidae), zaķu dzimta (Leporidae), muskusvērsis (Ovibos moschatus)

14.

Govju enzootiskā leikoze Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Deltaretrovirus Govis

15.

Tuberkuloze Mycobacterium bovis Zīdītāju klase (Mammalia) (galvenokārt antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), pundurbriežu dzimta (Tragulidae))

16.

Trakumsērga Rabies Plēsēju kārta (Carnivora) un sikspārņu kārta (Chiroptera), kā arī sugas, kurām konstatēta saslimšana

17.

Transmisīvā sūkļveida encefalopātija (izņemot govju sūkļveida encefalopātiju) Prions Vēršu dzimta (Bovidae), briežu dzimta (Cervidae), kaķu dzimta (Felidae) un sermuļu dzimta (Mustelidae)

18.

Kampilobakterioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

19.

Ehinokokoze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

20.

Listerioze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

21.

Salmoneloze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

22.

Trihineloze Visi izolētie ierosinātāji Visas uzņēmīgās sugas

23.

Tuberkuloze un tās ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis Visi izolētie ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi pērtiķu kārtas un kaķu dzimtas dzīvnieki

24.

Mikoplazmoze Visi izolētie ierosinātāji, sevišķi M. gallisepticum, M. meleagridis,
M. synoviae
Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi strausi, vistas un tītari

25.

Aujeski slimība Herpesviridae dzimta, Alphaherpesvirinae apakšdzimta, Varicellovirus ģints Cūkas

26.

Cūku reproduktīvais respiratorais sindroms Arterivirus ģints, Arteriviridae dzimta, Nidovirales kārta Cūkas

27.

Govju infekciozais rinotraheīts/pustulozais vulvovaginīts Herpesviridae dzimta, Varicellovirus ģints, Bovine herpesvirus 1 Govis

28.

Paratuberkuloze Mycobacterium paratuberculosis Aitas, kazas, govis

29.

Govju virusālā diareja Flaviviridae dzimta, Pestivirus ģints, govju diarejas vīruss 1 un govju diarejas vīruss 2 Govis

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.februāra
noteikumiem Nr.127

Ziņojums par apstiprinātu infekcijas slimības diagnozi vai infekcijas slimības ierosinātāja atklāšanu vidē, dzīvnieku barībā vai pārtikā

Zemkopības ministre L.Straujuma

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim