Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 13. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Vētra (savienības "Latvijas ceļš" frakcija)

:Šodien Saeimas plenārsēde sākās ar darba kārtības izmaiņu apspriešanu, un viens no darba kārtības izmaiņu apspriežamajiem jautājumiem bija izslēgt no darba kārtības jautājumu par Latvijas Medicīnas akadēmijas vai Rīgas Stradiņa Universitātes satversmes apstiprināšanu. Pēc īsas diskusijas šinī jautājumā tika noraidīts Sociālo un darba lietu komisijas neargumentētais priekšlikums šo izskatīšanu atlikt uz diviem mēnešiem, kas patiesībā nozīmētu šīs satversmes izskatīšanas atlikšanu uz šī gada beigām, jo tad sākas brīvlaiks, tad ir atkal jau rudens sesija un, viena no Latvijas lielākajām augstskolām paliktu bez apstiprinātas satversmes.

Kā nākošo izskatīja šo pašu jautājumu sakarā ar Ministru prezidenta Viļa Krištopana iesniegto priekšlikumu atlikt šo satversmes izskatīšanu līdz brīdim, kamēr tiek precizēts Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas un Bērnu slimnīcas statuss. Šo priekšlikumu deputāti atbalstīja, un jau pirmdien ir nolikta tikšanās pie Ministru prezidenta, lai saskaņotu viedokļus attiecībā uz šo jautājumu, un Satversmes apstiprināšanu varētu iekļaut Saeimas darba kārtībā.

Nākošais diskusiju objekts šodien bija likumprojekts "Par prokuroru izdienas pensijām", un viens no svarīgākajiem jautājumiem bija, no kura datuma ieviest šīs paaugstinātās pensijas. Tomēr tika atbalstīts priekšlikums, kas ir balstīts Budžeta likumā, un tātad šīs izmaiņas nevar sākties pusgadā, jo tad tas būtu pretrunā ar finansiālajiem nosacījumiem šobrīd Latvijas budžetā.

Vēl es gribētu minēt diezgan daudzos interesantos priekšlikumus saistībā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Triju Zvaigžņu ordeni"", kas ir saistīts ar ordeņa pasniegšanu Valsts prezidentam. Deputāti šo projektu atbalstīja, manuprāt, galvenokārt tāpēc, ka tika izteikti tik daudzi priekšlikumi, ka, lai varētu tos apkopot un nonāktu pie kāda gan deputātiem, gan tautai pieņemama viedokļa, visi šie priekšlikumi ir jāizskata. Šis likumprojekts ir izskatīts pirmajā lasījumā.

Vēl es gribētu atzīmēt vienu likumprojektu, par ko gan lielas diskusijas neizraisījās, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs likumprojekts — "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", jo šinī jomā Latvijā situācija ir gauži bēdīga. Reglamentējošie akti pārsvarā skar darba drošību, bet par darba cilvēku veselību, kā to saglabāt un kā kompensēt situācijā, ja tā ir bojāta, te vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu. No darba cilvēka viedokļa tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, un arī tas tika akceptēts.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Nedaudz precizēšu savu amatu — es esmu Jaunās partijas frakcijas priekšsēdētājas vietniece un arī līdzpriekšsēdētāja šajā partijā.

Es šodien nerunāšu tik daudz par to, kas notika Saeimas plenārsēdē, jo noteikti tālākie runātāji to minēs. Domāju, ka visus pašreiz interesē aktuālais jautājums par to, vai Jaunā partija paliks koalīcijā un atbalstīs esošo valdību, vai arī no šīs valdības izies, tādējādi atstās koalīciju, paliekot opozīcijā kopā ar jau opozīcijā esošām partijām.

Šajā nedēļā mums notika vairākas tikšanās, notika vairākas valdes sēdes. Svarīgākā tikšanās, es domāju, bija tikšanās ar Ministru prezidentu, kas notika vakar. Mēs runājām un izvaicājām Ministru prezidentu par konkrētiem faktiem un konkrētām lietām, kas neapmierina viņu esošā ekonomikas ministra darbā un kas bija reālais pamats ekonomikas ministra atstādināšanai no viņa amata. Galvenokārt, protams, tiek minētas dažādas profesionālas nepilnības viņa darbībā, dažādu likumprojektu savlaicīga neiesniegšana Ministru kabinetā, bet nevienam nav noslēpums, ka galvenais strīdus ābols tomēr ir privatizācija, tā ir Privatizācijas aģentūras darbība, tā ir lielo uzņēmumu privatizācija, kā arī dažādu amatpersonu iecelšana vai atcelšana no amatiem.

Jaunā partija pašreiz nav pieņēmusi konkrētu lēmumu palikt vai atstāt koalīciju, jo es domāju, ka vēl līdz nākošajai trešdienai ir priekšā vesela virkne notikumu, kas ietekmētu mūsu partijas pieņemto lēmumu. Tas, ko mēs secinājām no sarunas ar Krištopana kungu, ir pirmkārt, ka Krištopana kungs joprojām vēlas redzēt Jauno partiju kā koalīcijas partneri, uzskatot, ka esošie ministri un potenciālie ministri ir profesionāli darboties spējīgi cilvēki, piemēram, uzslavējot Labuckas kundzi par varbūt neredzamo darbu, ko viņa ir veikusi Tieslietu ministrijā un sakārtojusi daudzas lietas, kas iepriekšējos gados nav sakārtotas. Otra lieta, ko viņš minēja, ka viņš darīs visu iespējamo, lai tas, kas pašreiz ir izskanējis kā finansiālu grupējumu spēja ietekmēt valdības darbu, tiktu samazināts vai vispār nebūtu. Un tas, protams, ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja valdība strādā kā komanda, jo visvieglāk ir valdīt un dot kaut kādus ieteikumus jebkurai komandai tādā brīdī, ja tiek izmantots princips "skaldi un valdi", kas varbūt pašreiz zināmā mērā ir noticis valdībā.

Tādēļ šodien negribu apgalvot, ka mēs paliksim vai nepaliksim pozīcijā, bet gribu apgalvot to, ka Jaunā partija aizstāv savu ministru, izsaka pilnīgu uzticību tam, ko viņš ir darījis iepriekš savā profesionālajā darbībā un, ja gadījumā Jaunā partija paliks pozīcijā un ieņems ekonomikas ministra vietu, tad iesāktās reformas tiks turpinātas, jo mēs norunājām ar Ministru prezidenta kungu vēl vienu tikšanos, kur mēs pārspriedīsim tos principus, pie kuriem mēs varam strādāt šajā valdībā un tos principus, kurus mēs nekad nepārkāpsim jebkuros apstākļos, kas varētu rasties, teiksim, strādājot valdībā.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija)

:Tautas partija šodien iesniedza steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam V.Krištopanam un zemkopības ministram P.Salkazanovam par stāvokli lauksaimniecībā. Mēs zinām, ka nākošajā nedēļā zemnieki plāno vairākas protesta akcijas. Ir pat traģiski notikumi, kad Kurzemes pusē kāds no zemniekiem ir izdarījis pašnāvību, nespējot savilkt galus vairs savā saimniecībā, nespējot norēķināties ar kreditoriem. Situācija lauksaimniecībā ar katru dienu kļūst kritiskāka, un mēs uzskatījām par savu pienākumu pirms zemnieku protestu akcijām iesniegt valdībai konkrētus jautājumus, lai nedaudz šo saspīlējumu mazinātu. Neskatoties uz to, ka Saeimas sēde šodien ritēja nedaudz ilgāk par stundu, Saeima noraidīja un nevēlējās runāt par lauksaimniecības problēmām šodien, cerot, ka nākošnedēļ, tāpat kā tas ir bijis vienmēr, zemnieki nebūs tik labi organizēti un nespēs neko izdarīt un nespēs noorganizēt šīs protesta akcijas. Man jāizsaka nožēla, ka tā šodien ir noticis. Ceru, ka valdība tomēr pievērsīsies šīm problēmām daudz aktuālāk, neskatoties uz to, ka otrdien Ministru kabinets noraidīja lēmuma projektu par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļai, ko mēs jau velkam no novembra, lai gan Zemkopības ministrija izstādījusi konkrētus pierādījumus un pierādījusi negodīgas konkurences apstākļus no Polijas cūkgaļas ražotājiem, neskatoties uz to, ka zemnieki ir zaudējuši 2,9 miljonus šā cūku kara rezultātā un joprojām nespēj nodot gaļu realizācijā, tādā veidā ir spiesti barot cūkas un ciest vēl lielākus zaudējumus. Visi šie jautājumi ir neatliekami, un mēs uzskatām, ka mēs nedrīkstam atlikt vēl uz nedēļu vai uz divām nedēļām konsultēties, spriest, ir jāpieņem kardināli lēmumi, lai vismaz šo vienu nozari sakārtotu.

Problēmas sagaida arī piena ražotājus, jo situācija tirgū ir pilnīgi neskaidra. Mani personīgi ļoti uztrauca vakardienas Krievijas valdības krišana. Tūlīt arī kārtējā rubļa krišanās, kas pierāda to, ka nekādas cerības eksporta tirgos Krievijā šogad nav sagaidāmas, kad piena produktiem būs vēl lielāks spiediens, un, acīmredzot rezultātā būs straujš piena cenu kritums šajā vasarā.

Tāpat nedaudz pārdomātāk valdībai vajadzēs skatīties arī uz jautājumu, kā nodrošināt nākošās ražas graudu intervenci, jo šobrīd 40 tūkstoši tonnu graudu, kas atrodas intervences noliktavās, nedod drošības sajūtu, ja nav zināms, par kādiem līdzekļiem, nerealizējot šos graudu atlikumus, būs iespējams nopirkt nākošos graudus. Tādēļ ceru, ka šī jautājuma atlikšana tomēr netiks ievilkta, un jau nākošajā nedēļā tiks pieņemti kaut kādi konkrēti lēmumi, lai tomēr kaut cik stabilizētu stāvokli lauksaimniecībā un nomierinātu lauku iedzīvotājus.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija)

: Šodien tiešām bija ļoti īsa Saeimas sēde, un par svarīgākajiem likumiem, kuri tika skatīti un pieņemti, tika jau runāts. Es minēšu tikai dažus no tiem. Liels prieks, ka šodien pirmajā lasījumā pieņēma mūsu frakcijas sagatavoto likumprojektu "Par zemes īpašumu tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai". Jā, es gribētu atgādināt kāda ir bijusi vēsture, proti, Saeima ar likumu šai organizācijai ir atdevusi visus iepriekšējos īpašumus, tikai vienu bija aizmirsusi, un tādēļ mēs uzskatījām, ka tas ir mūsu pienākums labot šo kļūdu un pieņemt šo likumu. Pašreiz tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, un es ceru, ka tas veiksmīgi tiks pieņemts arī turpmāk.

Jau par minēto Latvijas Medicīnas akadēmijas satversmes apstiprināšanu. Šis likumprojekts tika izņemts no darba kārtības, jo manā skatījumā būtiskākais jautājums ir tāds, ka, apstiprinot šo satversmi, tiek lemts nevis vienas juridiskās personas liktenis, bet triju, un, ja mēs šobrīd redzam, ka pastāv viedokļu dažādība Paula Stradiņa slimnīcā, tad šo jautājumu vajadzētu risināt ļoti uzmanīgi, ļoti lēni, kārtīgi izdebatējot valdībā, ievērojot visu ieinteresēto pušu intereses, lai šis likums tiktu pieņemts pēc iespējas labāks. Tādēļ iepriecina tas, ka jau pirmdien premjers sauc pie sevis visas ieinteresētās puses, lai turpinātu risināt šo jautājumu.

Nedaudz vārdu par minēto pieprasījumu. Savā iepriekšējā sēdē mūsu frakcija skatīja jautājumu par iekšējā tirgus aizsardzību, par zemkopības jautājumiem. Mēs sagatavojām pieprasījumu premjeram, zemkopības ministram un ekonomikas ministram ar konkrētiem priekšlikumiem, konkrētiem pasākumiem, kas būtu jādara, lai uzlabotu situāciju lauksaimniecībā un iekšējā tirgus aizsardzību. Taču mēs uzskatījām, ka šādā veidā, ka vienā dienā iesniedz pieprasījumu un tajā pašā dienā jau ministram ir jāatbild, vienkārši nebūs nepieciešamās kvalitātes, ir nepieciešams laiks, lai nodotu šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, lai ministri var sagatavoties un pēc tam Saeimā ziņot par veiktajiem konkrētajiem pasākumiem.

Tā kā darba kārtība bija īsa, es īsi minēšu jautājumus, kas ir ieplānoti mūsu partijas darbībā tuvākajā laikā, proti, sestdien ir mūsu partijas konference, kurā tiks skatīti statūtu grozījumi, un 29.maijā ir mūsu partijas kongress. Vēl gribu izteikt tādu cerību un atbalstu Jaunajai partijai, es ļoti ceru, ka Jaunā partija tiks galā ar šīm problēmām, kuras ir pēdējā laikā bijušas, ka būs ļoti veiksmīgas sarunas starp premjeru un Jauno partiju, un visas domstarpības tiks atrisinātas, un Jaunā partija turpinās cītīgi darboties koalīcijā, un nākošajā ceturtdienā, kad tiks skatīts Tautas partijas sagatavotais priekšlikums par neuzticību valdībai, tad šis priekšlikums izgāzīsies ar lielu blīkšķi.

A.Mugurēvičs (Latvijas sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Es gribētu runāt nevis par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem likumiem, bet par steidzamo pieprasījumu, ko iesniedza Tautas partijas deputātu grupa. Tātad par kritisko stāvokli lauksaimniecībā. Un paskaidrot arī sociāldemokrātu viedokli šajā jautājumā. Jā, mēs piekrītam, ka lauksaimniecībā stāvoklis ir ļoti smags, un tādēļ mēs arī apsveicam šo zemnieku organizāciju darbību un viņu aktivitātes, lai darbotos kā spiediena grupa, kas piespiestu valdību ātrāk risināt šos jautājumus. Un es gribētu atzīmēt, ka šajā darbā ir arī rezultāti. Pēc pagājušās nedēļas lauku konsultatīvās padomes sēdes notika vēl arī tautsaimniecības komisijas sēde un lauksaimniecības apakškomisijas sēde, kurās tika uzklausīti gan Feifera kungs, gan Salkazanova kungs, un bija arī Ministru kabineta sēde otrdien, kurā tika izskatīti lauksaimnieku konsultatīvās padomes iesniegtie priekšlikumi, kuru daļa arī tika pieņemta, varbūt ne visi, un arī tas Zemkopības ministriju neapmierināja, un arī Salkazanova kungs šajā sakarā izteica savu viedokli. Sociāldemokrāti arī balsoja pret steidzamību šim priekšlikumam, ir jādod laiks, lai valdība spētu vienu otru lietu jau atrisināt, un tā kā tika noteikti konkrēti termiņi dažiem jautājumiem, praktiski šie termiņi beidzas jau nākamnedēļ, tad loģiskāk būtu šos jautājumus izskatīt nākamajā nedēļā, skatoties, vai šīs lietas tiešām tiek virzītas uz priekšu un vai valdība ir spējīga strādāt virzienā, kas ir nepieciešams Latvijas ražotājiem.

Tādēļ arī sociāldemokrāti neatbalstīja šī pieprasījuma steidzamību, jo mēs uzskatām, ka šeit ir arī savi zemūdens akmeņi. Tautas partija kā opozīcijas partija, protams, vēlas izraisīt arī valdības krīzi, taču šāda valdības krīze jebkurā gadījumā tikai novilcinātu šo Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas ražotājiem svarīgo jautājumu risināšanu. Tādēļ es ceru, ka Latvijas zemnieki šo jautājumu un pieprasījumu atlikšanu uztvers ar izpratni un mēs esam gatavi strādāt turpmāk kopā gan ar ražotāju asociācijām, gan ar pārējām zemnieku organizācijām, lai atrisinātu visus šos sasāpējušos jautājumus.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Mani un mūsu frakciju ļoti uztrauc situācija, kad Saeima pieņem lēmumus, nerespektējot pastāvošo likumdošanu. Tā ir ļoti bīstama tendence, un pirmais jautājums, par kuru es gribu runāt, ir Latvijas Medicīnas akadēmijas satversmes apstiprināšana. Apspriežot šo jautājumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tika konstatēts, ka patiešām pastāv pretrunas starp šo satversmi un pastāvošo likumdošanu. Tomēr komisija nolēma virzīt šo satversmi uz Saeimas plenārsēdi, kaut manā skatījumā vienīgais pareizais lēmums būtu noraidīt to satversmi, jo Saeima vienkārši nevar neko grozīt, var tikai apstiprināt satversmi tādu, kāda tā ir, vai noraidīt.

Otrais jautājums skar likumu par Kara invalīdu savienību īpašumu atjaunošanu. Tur ir problēma, ka šis likumprojekts pēc būtības neatbilst patiesībai, sākot no paša likumprojekta nosaukuma, jo pašreizējā Latvijas Kara invalīdu savienība nav tā Kara invalīdu savienība, kas eksistēja Latvijā, sākot no 1917.gada, un turklāt ir Augstākās tiesas Senāta lēmums, kas neatzīst šo organizāciju par vecās organizācijas pārmantotāju. Protams, Saeimai ir tiesības pieņemt lēmumu par uzdāvināšanu un Saeima var uzdāvināt valsts īpašumu kādai sabiedriskai organizācijai, bet mēs nevaram motivēt šo lietu ar īpašumtiesību atjaunošanu. Patiešām nav nopietni runāt par to, ka mēs atdodam īpašumu dibinātājiem, jo no 1917.gada dibinātājiem vienkārši neviens vairs nav dzīvs. Pēc mana uzskata, Latvija nav tik bagāta valsts, lai mētātos ar namīpašumiem, un turklāt ir iesniegta Augstākajā tiesā apelācija par šo īpašumu atjaunošanu, un tiesiskā ceļā šis jautājums nav vēl atrisināts.