Eiropas Parlaments: Par izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu

15.februārī pieņemtajās rezolūcijās Parlaments aicina vairāk pūļu veltīt izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai un nabadzības apkarošanai. Parlamenta vērtējumā par Komisijas gada izaugsmes pētījumu un nodarbinātības pamatnostādnēm norādīts, ka dalībvalstīm jāīsteno strukturālo reformu priekšlikumi un jāuzlabo arī pārredzamība, lai uzlabotu ekonomikas politikas koordināciju.

Pirms balsojuma par Gada izaugsmes pētījuma izvērtēšanu atbildīgais deputāts Žans Pols Gozē teica: “Mēs vēlamies, lai dalībvalstis pilda savus solījumus par strukturālajām reformām. Reformas ir jāīsteno arī dzīvē, ne tikai uz papīra.”

Deputāte Mareije Kornelisena, kas sagatavoja rezolūciju par Gada izaugsmes pētījuma nodarbinātības un sociālajiem aspektiem, uzsvēra, ka starp fiskālo politiku un nodarbinātības politiku ir plaisa, kas jālikvidē. “Abas problēmas vienlaikus var atrisināt, uzlabojot ekonomikas pārvaldību.”

Deputāte, kas sagatavojusi ziņojumu par nodarbinātības pamatnostādnēm, Pervenša Beresa uzsvēra: “Parlaments vēlas līdzsvaru starp stratēģijas “Eiropa 2020” un Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem. Dalībvalstis šobrīd pārlieku koncentrējušās uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, tādējādi kaitējot izaugsmei un ieguldījumiem.”

Nepietiek ar budžeta samazināšanu, lai atjaunotu ekonomiku

Budžeta, izaugsmes un nodarbinātības pasākumi ir jāskata kā vienoti, uzsvērts rezolūcijās. Piemēram, rezolūcijā par 2012.gada izaugsmes pētījumu teikts, ka Komisija neņem vērā “vajadzību steidzami rīkoties, lai atbalstītu īstermiņa darbību un nodarbinātību”. Rezolūcijās deputāti uzsver arī nepieciešamību iegūt investoru, patērētāju un pilsoņu uzticēšanos un norāda, ka Komisijas gada izaugsmes pētījumā tam pievērsts pārāk maz uzmanības.

Rezolūcijā uzsvērts, ka “jāpalielina valstu atbildības sajūta par pārmaiņām, par kurām ir izlemts saistībā ar turpmāko ekonomikas pārvaldību, un šo pārmaiņu demokrātiskā leģitimitāte”. Deputāti aicina Komisiju sniegt izsmeļošāku informāciju par dalībvalstu rīcību vai rīcības trūkumu attiecībā uz saņemtajiem reformu ieteikumiem. Rezolūcijā norādīts arī, ka minēto reformu priekšlikumu nepilnīga īstenošana kavēs izaugsmi.

Tajā pašā rezolūcijā arī norādīts, ka bankām jāizsniedz vairāk aizdevumu reālajai ekonomikai, un aicina līdz vasarai iesniegt priekšlikumus tiesību aktu izmaiņām, lai atrisinātu banku krīzi.

Nodarbinātība un sociālie aspekti

Rezolūcijā par izaugsmes pētījuma sociālajiem un nodarbinātības aspektiem deputāti aicina Eiropadomi nodrošināt, lai fiskālā konsolidācija nepalielinātu nabadzību vai nekavētu centienus risināt bezdarba problēmu, īpaši jauniešu vidū.

Deputāti aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ieviest Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmu, lai katram jaunietim pēc četru mēnešu ilga bezdarba nodrošinātu tiesības uz darbu, praksi, papildu apmācību vai darbu apvienojumā ar apmācību.

Viņi aicina Eiropadomi ieviest arī finanšu darījumu nodokli.

Deputāti rezolūcijā arī pauž bažas par to, ka pašlaik noteiktie dalībvalstu mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus nodarbinātības, izglītības un nabadzības samazināšanas jomā.