Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 22. februāra rīkojums Nr. 93 "Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā Dzintara ielā 63, Rīgā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2012., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/244409

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.94

Par vienreizējā sociālā pabalsta piešķiršanu M.Čerpinskai sakarā ar trīnīšu piedzimšanu

Vēl šajā numurā

23.02.2012., Nr. 31

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 93

Pieņemts: 22.02.2012.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.93

Rīgā 2012.gada 22.februārī (prot. Nr.10 28.§)

Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā Dzintara ielā 63, Rīgā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (reģ. Nr.90009225180, adrese – Ernestīnes iela 34, Rīga, LV-1046) 2010.gada 28.decembrī iesniegto meža zemes transformācijas iesniegumu Nr.3186 (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. 2010.gada 29.decembrī Valsts meža dienestā atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un 21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā Dzintara ielā 63, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 109 0084) (turpmāk – nekustamais īpašums), transformēt meža zemi 0,3079 ha kopplatībā. Lai nodrošinātu militārā objekta – Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības – darbību, minētā nekustamā īpašuma teritorijā paredzēta ārējā žoga atjaunošana un būvniecība;

2.2. daļa no meža zemes, kuras transformāciju ierosina, – 1.kvartāla 1.nogabala daļa 0,0278 ha platībā – ietilpst Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

2.3. nekustamais īpašums atrodas dabas parka "Piejūra" teritorijā;

2.4. transformējamajā platībā koku ciršana nav nepieciešama, tāpēc plānotā darbība neradīs negatīvu ietekmi uz oglekļa sekvestrāciju;

2.5. finansējums ārējā žoga būvniecībai paredzēts valsts budžeta apakšprogrammā 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana";

2.6. ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2000.gada 9.marta lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.23420 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma tiesības valstij Aizsardzības ministrijas personā;

2.7. pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.pantu, nekustamajā īpašumā ir izvietota Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienība;

2.8. Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. Lai sasniegtu minētos mērķus, Nacionālie bruņotie spēki veic Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. un 6.1 pantā noteiktos uzdevumus;

2.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1418 "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums" 2.1. un 2.2.apakšpunktu nekustamā īpašuma, tai skaitā valsts militārās aizsardzības objektu, apsaimniekošana, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšana ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra funkcijas;

2.10. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto darbību veikšanai, ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Savukārt minēto noteikumu 3.1.apakšpunkts nosaka, ka transformāciju veic, ja tas nepieciešams ēku un būvju, tai skaitā infrastruktūras objektu, būvniecībai;

2.11.  nožogojuma būvprojekts ir izstrādāts 2009.gadā, un tas ir saskaņots un akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē;

2.12. ņemot vērā Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2009.gada 21.janvāra sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējumā minēto, ka Nacionālo bruņoto spēku teritorijas iežogošana nav pretrunā ar dabas parka "Piejūra" izveidošanas kritērijiem, paredzētās darbības teritorijā neatrodas īpaši aizsargājami biotopi un tehnisko noteikumu sagatavošana un ievērošana ļaus samazināt paredzētās darbības ietekmi uz vidi līdz minimumam, Vides pārraudzības valsts birojs 2009.gada 5.februārī pieņēma lēmumu (Nr.61 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu") nepiemērot ierosinātajai darbībai – Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības ārējā žoga būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā – ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Līdz ar to meža zemes transformācija ārējā žoga atjaunošanai un būvniecībai ap valsts aizsardzības objektu nav pretrunā ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsardzības aizsargjoslas noteikšanas mērķi un vides aizsardzības principiem, un tās ietekme uz vidi būs minimāla;

2.13. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2009.gadā ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr.RI 09 TN NBS Speciālo uzdevumu vienības ārējā žoga izbūvei;

2.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 23.punktu Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2011.gada 25.janvārī sniedza atzinumu par meža zemes Dzintara ielā 63, Rīgā, transformācijas pamatotību. 2011.gada 9.decembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sniedza precizētu atzinumu par meža zemes transformācijas iesniegumā norādītās plānotās darbības un nekustamā īpašuma plānotā lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam. Minētajā atzinumā norādīts, ka:

2.14.1. saskaņā ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi) 15.pielikumu "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" nekustamais īpašums daļēji atrodas apstādījumu un dabas teritorijā (dažādu funkciju, it īpaši ekoloģisko, rekreācijas un pilsētas tēla veidošanas funkciju nodrošināšanai saglabātas vai speciāli izveidotas, ar augiem apaugušas vai apaudzētas teritorijas (atļautā izmantošana atbilstoši minēto noteikumu 6.9.apakšnodaļai)) un publiskās apbūves teritorijā ar apstādījumiem (apbūves teritorija ar palielinātu apstādījumu īpatsvaru, kur primārā izmantošana ir sabiedrisku, izglītības, kultūras, zinātnes, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu un sporta būvju būvniecība (atļautā izmantošana atbilstoši minēto noteikumu 6.10.apakšnodaļai, kā arī 526.1. un 526.2.apakšpunktam));

2.14.2. saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2.114.apakšpunktu žogs – būve, kas pilda norobežošanas funkcijas, – ir atļautā izmantošana visos teritorijas izmantošanas veidos, tai skaitā apstādījumu un dabas teritorijā, kā arī publiskās apbūves teritorijā ar apstādījumiem, līdz ar to plānotā darbība – ārējā žoga atjaunošana un būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā – atbilst teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai;

2.14.3. uz nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemesgabala atrodas meža zeme 13,62 ha platībā un 0,3079 ha (1.kvartāla 1., 4., 7., 11., 17., 19. un 20.nogabalā) paredzēts transformēt par apbūves zemi ārējā žoga izbūvei. Tā kā transformējamā meža zeme daļēji ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (1.kvartāla 1.nogabals 0,0278 ha platībā), teritorijas atļautā izmantošana pieļaujama, ievērojot Aizsargjoslu likuma 36.pantā minētos aprobežojumus un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskos noteikumus;

2.14.4. izvērtējot Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 10.punktu, 13.5.apakšpunktu, 361. un 362.punktu, 517.1. un 524.2.3.apakšpunktu un 1.pielikuma publiskās infrastruktūras iedalījumu (1.2.apakšgrupa – sakaru objekti), secināms, ka plānotā darbība – ārējā žoga atjaunošana un būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā un ar to saistītā meža zemes transformācija – atbilst pašvaldības teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai;

2.14.5. saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 589.2.apakšpunktu pirms zemesgabalu sadalīšanas, apvienošanas vai jaunas būvniecības uzsākšanas detālplānojumu izstrādā teritorijām, kas minētas noteikumu 12.pielikumā un norādītas plānojuma grafiskās daļas plānā "Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas aprobežojumi" (17.pielikums) (ar dzeltenmelni svītrotu līniju). Nekustamais īpašums nav iekļauts to teritoriju sarakstā, kurām saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 12.pielikumu izstrādājami detālplānojumi. Ievērojot minēto, plānotā darbība nekustamā īpašuma teritorijā atbilst plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai un nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, lai transformētu meža zemi;

2.15. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot meža zemes transformācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē dabas parka "Piejūra" aizsardzību un izmantošanu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 24.punktu, 2011.gada 4.augustā ir sniegusi pozitīvu atzinumu (Nr.K-2-07/250 "Par meža zemes transformāciju Dzintara ielā 63, Rīgā") par meža zemes transformāciju Dzintara ielā 63, Rīgā, 0,3079 ha platībā, lai to izmantotu apbūvei, un transformācijas atbilstību to normatīvo aktu prasībām, kuri regulē dabas parka "Piejūra" aizsardzību un izmantošanu;

2.16. dabas parka "Piejūra" individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī funkcionālo zonējumu reglamentē Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumi Nr.204 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.204). Saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu un 1. un 2.pielikumu transformācijai paredzētā teritorija ietilpst dabas parka neitrālajā zonā (11.nogabals, daļēji 7. un 19.nogabals) un dabas parka zonā (1., 4., 17., 20.nogabals un daļēji 7. un 19.nogabals). Saskaņā ar noteikumu Nr.204 18.6.apakšpunktu dabas lieguma un dabas parka zonā aizliegts veikt zemes transformāciju, izņemot, ja tas nepieciešams noteikumu 12.11.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai vai jaunu inženierkomunikāciju būvniecībai atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam. Saskaņā ar noteikumu Nr.204  31.punktu ierobežojumi, kas minēti noteikumu 12.11.apakšpunktā, 16.punktā un 18.6.apakšpunktā, netiek piemēroti valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo objektu būvniecībai Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos;

2.17. saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmo un sesto daļu un Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumu Nr.496 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība" 36.punktu nekustamais īpašums ir uzskatāms par kritisko infrastruktūru, kura ir būtiska svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, un tās iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Kritiskās infrastruktūras objektu darbība ir vērsta uz drošības pasākumu īstenošanu tās teritorijā;

2.18. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktu aizsargjosla ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteikta, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos. Saskaņā ar šā panta trešo daļu to valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru valsts aizsardzības objektu nosaka Ministru kabinets. Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus;

2.19. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmā daļa nosaka aprobežojumus visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt 36.panta otrā daļa papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, pieļaujot izņēmuma gadījumus. Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka, saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē var renovēt vai restaurēt esošas ēkas un būves. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta 2.1 daļas 1.punktu esošas ēkas un būves tiek renovētas vai restaurētas, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešā un ceturtā daļa papildus iepriekš minētajiem aprobežojumiem nosaka aprobežojumus krasta kāpu aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes transformāciju.

3. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmo daļu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā.

Ja netiks atļauta meža zemes transformācija ārējā žoga atjaunošanai un būvniecībai, tiks apgrūtināta Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. un 6.1 pantā Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienībai noteikto uzdevumu pilnvērtīga izpilde. Pildot Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktos uzdevumus, Nacionālie bruņotie spēki nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, sagatavo personālsastāvu un vienības dalībai starptautiskajās operācijās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēkos, apmāca rezerves karavīrus, veic speciālās operācijas, kā arī citus uzdevumus. Ārējā žoga atjaunošana un būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā nepieciešama, lai nepiederošas personas arī turpmāk neiekļūtu valsts aizsardzības objektā. Turklāt nekustamā īpašuma teritorijas nožogošana nepieciešama gan valsts aizsardzības funkciju īstenošanai, gan ievērojamu sabiedrības interešu aizsardzībai – cilvēku dzīvības, veselības aizsardzības un drošības nodrošināšanai. Arī Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2009.gada 6.jūlija sprieduma lietā Nr.2008-38-03   9.2.apakšpunktā ir norādījusi, ka Satversmes 115.pantā ietvertās tiesības uz labvēlīgu vidi nav absolūtas.

Ārējā žoga atjaunošana un būvniecība gar valsts aizsardzības objektu, kura teritorija nav publiski pieejama, atbilst Latvijas Republikas Satversmes 2. un 3.pantā noteiktajām pamattiesībām un Nacionālo bruņoto spēku mērķim – aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas, jo īpaši, ņemot vērā to, ka Nacionālo bruņoto spēku pamatdarbība saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.panta pirmo daļu ir gādāt par valsts teritorijas aizsardzību un neaizskaramību.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī izvērtējot valstiski nozīmīgo interešu līdzsvaru, sabiedrības intereses un ietekmi uz vidi, Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu, nolemj atļaut nekustamajā īpašumā transformēt meža zemi 0,0278 ha platībā (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, 1.kvartāla 1.nogabalā), kas nepieciešama ārējā žoga atjaunošanai un būvniecībai. Transformējot meža zemi, koku ciršana nav paredzēta.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!