• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pārresoru koordinācijas centrs: Par Nacionālā attīstības plāna prioritāšu pamatojuma ziņojumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2012., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/244168

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienests: Par valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšanu

Vēl šajā numurā

16.02.2012., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pārresoru koordinācijas centrs: Par Nacionālā attīstības plāna prioritāšu pamatojuma ziņojumu

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sagatavojis Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojuma projektu. Ziņojums sagatavots atbilstoši NAP izstrādes metodikā paredzētajam uzdevumam – balstoties uz vispusīgu esošās situācijas analīzi, noteikt nākamā plānošanas perioda prioritātes, kurās koncentrējami ieguldījumi gan no valsts budžeta, gan ārējo finanšu palīdzību (t.sk. Eiropas Savienības struktūrfondiem).

NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums ir balstīts uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030" (Latvija 2030) noteikto prioritāšu un risinājumu ieviešanas analīzi, kā arī pašreizējās situācijas atšķirību no vēlamās (t.s. gap analysis) un SVID novērtējumu. Prioritāšu pamatojuma ziņojumu ir sagatavojuši PKC eksperti, taču tuvāko divu nedēļā laikā notiks tā publiskā apspriešana.

Kā NAP vadmotīvu PKC eksperti piedāvā noteikt "labklājības pieaugumu" visos līmeņos – sākot ar indivīdu, uzņēmumu un beidzot ar valsti kopumā. Atbilstoši īstenotajai analīzei tiek piedāvātas trīs Latvijas vidēja termiņa attīstības prioritātes – "cilvēka drošumspēja", "tautas saimniecības izaugsme" un "izaugsmi atbalstošas teritorijas". Katrai no prioritātēm tiek piedāvāti būtiskākie rīcības virzieni, kā arī noteikti makrolīmeņa indikatori, lai varētu mērīt iecerēto mērķu sasniegšanas pakāpi.

Prioritāte "Cilvēka drošumspēja" ir vērsta uz to, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju spēju adaptēties strauji mainīgajai ārējai videi, jebkurā situācijā būt pārliecinātiem par savām spējām gūt pietiekamus ienākumus un citādi nodrošināt savu un sabiedrības attīstību. Šajā prioritātē paredzēts koncentrēties uz tādiem darbības virzieniem kā nodarbinātība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana, dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, demogrāfija, saliedētība, radošums un citas vērtības.

Otrā prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" vistiešākajā mērā saistīta ar NAP vadmotīva – labklājības pieauguma – sasniegšanu, orientējoties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti, produktivitātes pieaugumu, vienlaikus neaizmirstot par nepieciešamību uzņēmējiem vadīties no sociālās atbildības principiem. Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē ir ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.

Trešās prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ietvaros plānots veicināt tādu teritoriju attīstību, kur efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti. Šīs prioritātes galvenie darbības virzieni ir pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, nelauksaimnieciskā ražošana, lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde, dabas kapitāla pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.

Noteiktās prioritātes ir savstarpēji integrētas un ir īstenojamas paralēli, ciešā saistībā viena ar otru. Atbilstoši šim uzstādījumam tiks veikts turpmākais darbs pie NAP izstrādes – zem katras prioritātes identificētajos darbības virzienos tiks sagatavoti konkrēti uzdevumi, kas jāpaveic līdz 2020.gadam, lai sasniegtu iecerētos mērķus. Katram uzdevumam būs noteikts konkrēts atbildīgais, laika termiņš sasniegšanai, kā arī sasaiste ar konkrētu finansējuma avotu un reģionu, kurā uzdevums jāīsteno.

NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums 15.februārī tika prezentēts Ministru kabineta locekļiem neformālā ministru semināra laikā, savukārt 16.februārī ar to tiks iepazīstināti NAP izstrādes vadības grupas locekļi. Savu viedokli par ziņojuma projektu aicināts izteikt ikviens sabiedrības loceklis. Ar ziņojuma projektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā, un komentārus līdz 27.februāra pulksten 17 var sūtīt uz elektroniskā pasta adresi pkc@pkc.mk.gov.lv.

Dace Apsīte-Plezere, PKC konsultante

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!