• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par saliedētību un cieņu pret Latviju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.2012., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/244123

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi

Vēl šajā numurā

15.02.2012., Nr. 26

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par saliedētību un cieņu pret Latviju

13.februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Dr.theol. Juris Rubenis, Saeimas komisijas priekšsēdētājs deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī manifesta atbalstītāji parakstīja Labas gribas manifestu.

Manifestu parakstīja Daiga Bērziņa, Varis Brasla, Daina Bruņiniece, Mihails Gruzdovs, Jānis Jubalts, Renārs Kaupers, Pēteris Kļava, Marina Kosteņecka, Ilmārs Latkovskis, Māris Miķelsons, Marija Naumova, Gļebs Panteļejevs, Māris Saukāns, Jānis Stradiņš, Ingars Viļums. (Viņiem vakar priekšpusdienā pievienojās arī uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta svinīgo sēdi sanākušie LZA locekļi. – "LV" Red.)

Sākot no 14.februāra, Valsts prezidenta kancelejā ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam parakstīties zem tā darba dienās no pulksten 9.00 līdz 17.00. Saistībā ar iedzīvotāju lielo interesi Valsts prezidenta kancelejā būs iespējams parakstīties arī šajās brīvdienās, 18. un 19.februārī, no pulksten 9.00 līdz 15.00.

Manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras J.Rubenis iesniedza Valsts prezidentam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 7.februārī diskusijas "Garīgā dimensija un politika" laikā. Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju I.Latkovski, pieņēma lēmumu uzrunāt atsevišķus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ar aicinājumu parakstīt manifestu.

Valsts prezidenta preses dienests

 

 

Labas  gribas  manifests

Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību.

Mēs visi esam cilvēki, savā dziļākajā būtībā vienādi vērtīgas būtnes, katrs ar saviem izaicinājumiem un tiesībām īstenot savus sapņus.

Katram no mums ir iespējas augt, īstenot mūsu garīgos uzdevumus. Tas nenozīmē meklēt vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, bet mācīties kļūt redzīgākiem, saprotošākiem, atvērtākiem, iecietīgākiem, vairāk realitātei pamodinātiem cilvēkiem.

Mēs esam vienojušies kopīgā mīlestībā un cieņā pret Latviju kā mūsu visu dzimteni. Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošās tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas.

Pilnvērtīga sabiedrības integrācija ir iespējama, tikai sasniedzot dziļāku un plašāku apziņas attīstības līmeni. Tāpēc mēs izvēlamies nekultivēt cilvēka zemākos instinktus un ēnas, bet veicināt mūsu visu izaugsmi. 

Mēs apzināmies, ka agresija un naids vienmēr pagriežas pret tiem, kas to iniciējuši. Mīlestībā pret Latviju mēs apņemamies neveicināt naidu, agresiju un neiecietību. Mēs atsakāmies gūt labumu no bailēm un lietot agresīvu leksiku. Mēs mācīsimies agresīvi nereaģēt uz agresiju, ko pauž radikāli un neiecietīgi cilvēki.

Mēs uzskatām, ka jebkura problēma ir atrisināma savstarpējas cieņas un atbildības pilnā dialogā starp ieinteresētajām pusēm. Mēs vēlamies pārspēt katrs savu egocentrismu ar pārliecību, ka tas ir īstais ceļš pretī lielākam mūsu sabiedrības briedumam un brīvībai.

Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, taču uzskatām, ka mūsu aicinājums ir celt tiltus starp atšķirīgiem cilvēkiem arī tad, ja tas nozīmē atstāt komforta zonu, kļūt neaizsargātam, ievainojamam un panest pretrunu spriegumu.

Mēs apzināmies, ka sevī nesam redzamas un neredzamas, apzinātas un neapzinātas pagātnes pēdas un ievainojumus. Mēs apzināmies, ka vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas – kurš vairāk vainīgs.

Mēs apzināmies, ka piedošanas mācīšanās prasa daudz pūļu un laika, bet mēs vēlamies to īstenot mūsu Latvijas valsts, sabiedrības un mūsu bērnu nākotnes vārdā un tādēļ aicinām visus labas gribas cilvēkus, kuriem dārga Latvijas nākotne, pievienoties šim aicinājumam, apliecinot to ar savu parakstu.

Rīgā 2012.gada 13.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!