Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas interesēm atbilstoša ES līguma izstrādi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2012., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/243437

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā

Vēl šajā numurā

31.01.2012., Nr. 17

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas interesēm atbilstoša ES līguma izstrādi

Saeimas Eiropas lietu komisija 13.janvārī atbalstīja nacionālo pozīciju "Par starptautisku līgumu par pastiprinātu ekonomisko savienību", kurā skaidrota Latvijas nostāja sarunām par jaunā Eiropas Savienības (ES) līguma izstrādi.

"Eiropas Savienībā notiek aktīvs darbs, izstrādājot līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu un eirozonas pārvaldības mehānismu. Lai arī jaunais līgums uz mums tiešā veidā attieksies tikai pēc eiro ieviešanas, tomēr valdības uzdevums ir jau tagad, tā tapšanas stadijā, panākt Latvijai svarīgu nosacījumu iekļaušanu līguma tekstā," norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Līdz janvāra beigām plānota jaunā ES līguma izstrādāšana, kas paredzētu, ka ES dalībvalstis tikai izņēmuma gadījumos nacionālos budžetus veido ar deficītu. Tāpat līgumā paredzēta fiskālās disciplīnas normu iekļaušana nacionālajā likumdošanā, kā arī īpaša eirozonas pārvaldības mehānisma veidošana, Saeimas deputātiem skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministrs pauda nostāju, ka patlaban tiek veidots pietiekami elastīgs mehānisms un darba kārtībā nav ne Māstrihtas kritēriju pastiprināšana, ne prasība nacionālos budžetus to sastādīšanas laikā saskaņot ar Eiropas Komisiju. Tāpat, saņemot dalībvalstu iebildumus, svītrota prasība dalībvalstu konstitūcijas papildināt ar fiskālās disciplīnas normām. E.Rinkēvičs pieļāva, ka politiska vienošanās par līguma tekstu varētu tikt panākta 30.janvāra Eiropadomē.

Tieši šajās dienās notiek aktīvs darbs pie līguma teksta izstrādes, un Latvija atkārtoti uzsvērs, ka neatbalsta Māstrihtas kritēriju izmaiņas un iestrādātajam mehānismam jābūt pietiekami elastīgam jautājumu risināšanā – lai uzsāktās Eiropas Komisijas pārkāpumu procedūras būtu samērīgas un atbilstu izdarītā pārkāpuma smagumam. Tāpat Latvijai svarīgi, lai nenotiktu administratīvo un birokrātisko normu dublēšanās – ir jāveido vienota informācijas un pārskatu sniegšanas procedūra.

Izskatot Latvijas nacionālās pozīcijas p­rojektu, tika apspriesta arī iespēja šā starptautiskā līguma projektu skatīt Saeimas sēdē un detalizētāk iepazīties ar Ministru kabineta komentāriem par katru topošā līguma pantu.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!