• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par uzņēmumu pārstrukturizāciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.01.2012., Nr. 14 https://www.vestnesis.lv/ta/id/243202

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas ainavās ieejot

Vēl šajā numurā

25.01.2012., Nr. 14

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par uzņēmumu pārstrukturizāciju

Eiropas Komisija ir sākusi Eiropas mēroga sabiedrisko apspriešanos par uzņēmumu pārstrukturizāciju un paredzamajām pārmaiņām. Apspriešana turpināsies līdz 2012.gada 30.martam. Tās mērķis ir noteikt veiksmīgu praksi un politiku saistībā ar pārstrukturizāciju un pielāgošanos pārmaiņām. Iegūtie rezultāti tiks izmantoti gaidāmajā nodarbinātības paketē, un tiem vajadzētu uzlabot turpmāko sadarbību starp darbiniekiem un darba devēju pārstāvjiem, valsts, vietējām un reģionālajām iestādēm un ES institūcijām. Šajā apspriešanā tiks noteikti arī konkrēti pārstrukturizācijas pasākumi, kuri var palīdzēt risināt nodarbinātības un sociālās problēmas un palīdzēt Eiropas uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju, izmantojot inovāciju un īstenojot ātru, taču vienmērīgu pielāgošanos pārmaiņām.

Pārstrukturizācija ir daļa no uzņēmējdarbības, un tas ir arī viens no veidiem, kā uzņēmums var saglabāt konkurētspēju. Ekonomikas un finanšu krīze ir radījusi spriedzi uzņēmējdarbībā – no 2002.gada līdz 2010.gadam Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs ir reģistrējis vairāk nekā 11 000 pārstrukturizācijas gadījumu un attiecību, kurā zaudēto darbavietu skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā radīto darbavietu skaits (1,8:1). Laikposmā no 2008.gada līdz 2010.gadam šī attiecība pieauga (2,5:1). Daudzi uzņēmumi un to darbinieki ir vienojušies par inovatīviem risinājumiem, lai ierobežotu zaudēto darbavietu skaitu. Šeit liela nozīme bija sociālajiem partneriem. Šīs iniciatīvas bijušas dažādas, tostarp izmaiņas darba laikā, sociālā dialoga veicināšana, pielāgošanās pasākumi vai valsts nodarbinātības dienestu iesaistīšanās. Tomēr tās var nebūt pietiekami efektīvas nemainīgi zema pieprasījuma apstākļos.

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, paziņojot par jauno Zaļo grāmatu, sacīja: “Lai nākotnē mēs varētu reaģēt labāk, mums ir jāsaprot, kāpēc daži risinājumi atsevišķās valstīs vai sektoros krīzes laikā bija tik veiksmīgi. Mums ir jāizvērtē, kā izmantot tādus pasākumus kā īsāku darba laiku, lai risinātu problēmas, ar kurām mums visticamāk būs jāsaskaras nākotnē.” Viņš arī piebilda: “Tāpat mēs vēlamies saprast, kā vislabāk novērtēt nākotnes nodarbinātības prasības un vajadzīgās prasmes, jo īpaši ņemot vērā jaunās problēmas un pieaugošo sociālo nevienlīdzību vairākās dalībvalstīs. Visbeidzot vēlamies arī noskaidrot, kā varētu ierobežot pārstrukturizācijas sociālo ietekmi.”

Komisārs arī uzsvēra, ka ES ir gatava palīdzēt dalībvalstīm un atbalstīt tās, izmantojot kohēzijas politiku, proti, Eiropas Sociālo fondu, kā arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu.

Zaļās grāmatas saturs

Šajā Zaļajā grāmatā ir runa par vairākiem jautājumiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta šādiem tematiem:

• No krīzes gūtā pieredze – vai esošie politiskie pasākumi un prakse ir piemēroti? Kādi ir faktori, kas liecina par panākumiem, un kādas problēmas gaidāmas nākotnē? Kā krīzes laikā ir darbojušās īsāka darba laika shēmas, un kā tās darbojās nemainīgi zema pieprasījuma apstākļos?

• Ekonomiskā un rūpnieciskā pielāgošanās – kādi pamatnosacījumi un esošā labā prakse saistībā ar pieeju finansējumam ir jāizmanto, veicot strukturālu pielāgošanos?

• Uzņēmumu pielāgošanās spēja un nodarbinātības iespējas – kāda ir vislabākā pieeja? Vai ir jāuzlabo esošās pamatnostādnes pārstrukturēšanas jomā un veidi, kā tās īstenot?

• Sinerģiju veidošana rūpniecības pārmaiņu procesā – kā uzlabot sinerģiju starp uzņēmumiem, vietējām iestādēm un citiem vietējiem pārstāvjiem? Kā sekmēt to, lai apmācība kļūtu par pastāvīgu cilvēkresursu pārvaldības daļu?

• Reģionālo un vietējo iestāžu nozīme – kā sekmēt publisko iestāžu atbalstu, ņemot vērā dažādas valstu tradīcijas?

• Pārstrukturizācijas darbību ietekme – ko uzņēmumi un darbinieki var darīt, lai līdz minimumam samazinātu pārstrukturizācijas ietekmi uz nodarbinātību un sociālo ietekmi, un kāda ir valsts politikas nozīme šo pārmaiņu veicināšanā?

Zaļo grāmatu papildina Komisijas dienestu darba dokuments “Pārstrukturizācija Eiropā 2011.gadā”, kurā ir runa par pieredzi, kas pēdējos gados gūta saistībā ar pārmaiņu paredzēšanu, vadību un pārstrukturizāciju.

Apspriešana turpināsies līdz 30.martam. Šajā laikā ikviens, kuram ir interese par šo tēmu, var sūtīt savus komentārus pa e-pastu vai pastu.

Pamatinformācija

Eiropas Komisija sāka diskusiju par pārstrukturizāciju 2010.gada oktobra rūpniecības politikas pamatiniciatīvā, pamatiniciatīvā “Jaunu prasmju un darbavietu programma”, kā arī Vienotā tirgus aktā. Komisija vēlas atsākt diskusiju par pārstrukturizāciju, ņemot vērā nesen gūto pieredzi.

Apspriešanās rezultāti tiks izmantoti gaidāmajā nodarbinātības paketē un atkārtoti uzsāktajā elastdrošības programmā. Tā var kļūt par pamatu jaunām ES līmeņa diskusijām par jaunu pārstrukturizācijas pamatdokumentu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!