Tuvojoties 1.aprīlim, kad spēkā stāsies Eiropas pilsoņu iniciatīva, plašsaziņas līdzekļos vairākkārt minēts, ka, savācot miljonu parakstu ES valstīs un iesniedzot pieteikumu Eiropas Komisijā, krievu valoda varētu kļūt par ES oficiālo valodu. Vai tas ir iespējams?

Nē. 1.aprīlī ES pilsoņi patiešām varēs sākt parakstu vākšanu, lai uzdotu EK risināt sev aktuālas problēmas, taču tas attieksies tikai uz jautājumiem, kas ir EK pārziņā. Citiem vārdiem – EK pēc pilsoņu iesnieguma jaunus noteikumus varēs rosināt tikai savu pilnvaru robežās. Ne dalībvalstu, ne ES oficiālo valodu noteikšana nav EK ziņā.

Par oficiālu ES valodu var kļūt tikai valoda, kam šāds statuss ir kādā no dalībvalstīm, ja to ierosina attiecīgās valsts valdība un ja tam piekrīt visas pārējās dalībvalstis. Pašlaik ir 23 šādas valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

Papildus oficiālajām valodām ES ir vairāk nekā 60 vietējo reģionālo vai mazākumtautību valodu kopienu, kurās regulāri runā 40 miljoni cilvēku. Attiecīgā valsts var lūgt ļaut šīs valodas lietot saziņā ar ES institūcijām – arī šajā gadījumā ir nepieciešama visu ES valstu valdību piekrišana un valstij jāuzņemas visi izdevumi, ieskaitot tulkošanu. Šāds statuss ir piecām reģionālajām valodām – galīciešu, katalāņu un basku Spānijā, gēlu (Skotijā) un velsiešu Lielbritānijā.

Tātad – lai krievu valoda iegūtu jebkādu statusu Eiropas Savienībā, tas vispirms jāiegūst kādā no dalībvalstīm. Ne Eiropas Komisija, ne kāda cita no ES iestādēm nevar – pat tad, ja tiktu savākts miljons parakstu – “no augšas” noteikt, kāda valoda lietojama Latvijā vai jebkurā citā ES valstī.

Kā darbojas Eiropas pilsoņu iniciatīva?

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu no 2012.gada 1.aprīļa miljons savienības pilsoņu varēs ierosināt Eiropas Komisijai izskatīt sevi interesējošu jautājumu un nākt ar likumdošanas priekšlikumiem par jautājumiem, kuri ir EK kompetencē. Kā tas darbosies?

• Kas var ierosināt?

Iniciatīvas jārīko pilsoņu komitejām, kurās ir vismaz septiņi ES pilsoņi, kas dzīvo vismaz septiņās dažādās dalībvalstīs. Neviens no šiem septiņiem pilsoņiem nedrīkst būt Eiropas Parlamenta deputāts.

• Cik parakstītāju nepieciešams?

Iniciatīvai jāsaņem atbalsts no vismaz viena miljona ES pilsoņu, kuri ir no vismaz septiņām ES dalībvalstīm. Organizatori paziņojumus var vākt vienu gadu, sākot no ierosinātās iniciatīvas reģistrācijas dienas.

• Cik parakstītāju vajadzēs no katras valsts?

Septiņās valstīs, kurās savākti paziņojumi par atbalstu, jāsasniedz minimālais paziņojumu skaits (no attiecīgās valsts ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu skaits, reizināts ar 750), Latvijā minimālais parakstu skaits ir 6000.

• Kāds ir parakstītāju minimālais vecums?

Minimālais vecums, kas jāsasniedz, lai varētu organizēt un atbalstīt iniciatīvu, ir vecums, no kura ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijā – 18 gadu.

• Ko EK nereģistrēs?

Organizatoriem sava iniciatīva jāreģistrē tīmekļa reģistrā, kuru nodrošina Komisija. Ziņas jāieraksta kādā no oficiālajām ES valodām. Komisijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde.

Komisija ierosināto iniciatīvu atsakās reģistrēt, ja pilsoņu komitejas sastāvs neatbilst noteikumiem, iniciatīva acīmredzami neietilpst Komisijas pilnvarās iesniegt prasītā tiesību akta priekšlikumu, tā ir klaji aizskaroša un nenopietna, iniciatīva ir acīmredzamā pretrunā Eiropas Savienības vērtībām.

• Kas notiek pēc parakstu savāk­šanas?

Kad no valstu iestādēm iegūti sertifikāti, kas apliecina parakstu īstumu, organizatori iesniedz iniciatīvu Komisijai.

Komisijai ir trīs mēneši laika to izskatīt un nolemt, kā rīkoties. Pa to laiku tā tiekas ar organizatoriem piemērotā līmenī, lai viņi var paskaidrot iniciatīvā ierosinātos jautājumus.

Organizētājiem būs iespēja iepazīstināt ar savu iniciatīvu atklātā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā.

Kā atbildi Komisija sagatavo paziņojumu, kurā tā paskaidro savus secinājumus par iniciatīvu, rīcību, ko tā plāno veikt, ja tāda tiek plānota, un šādas rīcības veikšanas vai neveikšanas iemeslus.

Skaidras ziņas par atbalstītājiem un finansējumu: organizatoriem regulāri jāsniedz jaunākā informācija par viņu iniciatīvas atbalsta un finansējuma avotiem.