• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 17.janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.01.2012., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/ta/id/242934

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 12.janvārī

Vēl šajā numurā

19.01.2012., Nr. 11

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 17.janvārī

FM: Par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtībā

17.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināja grozījumus noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju. Atbilstoši grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” no 2012.gada 1.janvāra reverso PVN maksāšanas kārtību piemēro ne tikai kokmateriālu un metāllūžņu piegādēm un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem, bet arī būvniecības pakalpojumiem. Līdz ar to ir veikti atbilstoši grozījumi MK noteikumos par PVN deklarāciju, nosakot izmaiņas PVN deklarācijas par taksācijas periodu un tās pielikumu veidlapu paraugos, kā arī to iesniegšanas kārtībā.

Noteikumu projekts paredz, ka apliekamai personai ir jāiesniedz apvienota PVN deklarācija par visiem iepriekšējiem kārtējā ceturkšņa vai puses kalendārā gada mēnešiem, ja tai mainās taksācijas periods no ceturkšņa vai puses kalendārā gada uz mēnesi sakarā ar to, ka taksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu vērtība ir pārsniegusi 35 000 latu.

Paredzēts papildināt noteikumos minētos piemērus ar situāciju, kurā skaidrota apvienotās PVN deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība, ja apliekamai personai taksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu vērtība ir pārsniegusi 35 000 latu. Tāpat plānots noteikt, ka apliekamā persona, iesniedzot apkopoto PVN deklarāciju, tajā kā taksācijas periodu norāda to mēnesi, kurā taksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu vērtība pārsniedz 35 000 latu.

Grozījumi attiecināmi arī uz būvniecības pakalpojumiem, par kuriem PVN maksājams reversajā kārtībā, nosakot, kā tie jānorāda deklarācijā. Būvniecības pakalpojumi, par kuriem PVN būs maksājams reversajā kārtībā, PVN deklarācijā būs uzrādāmi līdzīgi, kā tas jau ir noteikts kokmateriālu piegādēm un ar kokmateriāliem saistītiem pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādēm un ar metāllūžņiem saistītiem pakalpojumiem.

Noteikumi papildināti ar jaunas sadaļas izveidošanu PVN deklarācijā – “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs”. Šajā sadaļā norāda pārmaksāto PVN summu, kas pārsniedz 1000 latu un ir izveidojusies taksācijas periodā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem likumā minēto darījumu, par kuriem PVN maksā reversajā kārtībā, nodrošināšanai.

 

FM: Par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanas gaitu

Ministru kabinets 17.janvārī uzklausīja konsultanta “SEB Enskilda” sniegto informāciju par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas īstenošanas gaitu un potenciālo investoru atkārtoti iesniegtajiem sākotnējiem (nesaistošajiem) piedāvājumiem.

Ņemot vērā konsultanta izvērtējumu un ieteikumu, valdība nolēma atbalstīt sarunu turpināšanu par visām aktīvu paketēm, uzaicinot potenciālos investorus piedalīties nākamajā procesa stadijā – veikt padziļināto izpēti.

Šobrīd, kā arī visā pārveides procesa gaitā Hipotēku banka turpina strādāt stabili un droši, nodrošinot klientiem pakalpojumus gan komercsegmentā, gan realizējot valsts attīstības programmas. Hipotēku banka ir gatava realizēt komercdaļas pārdošanas procesu, nodrošinot visu līgumsaistību izpildi un pakalpojumu pieejamību klientiem.

Pēc pircēju saistošo piedāvājumu saņemšanas, vadoties pēc konsultanta izvērtējuma un ieteikuma, Finanšu ministrija sadarbībā ar Hipotēku banku un konsultantu iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē priekšlikumus Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas tālākai īstenošanai.

Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu realizācijai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaikus nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību. Pārveides procesa gaitā Hipotēku bankas darbība tiek fokusēta uz tautsaimniecībai būtiskiem virzieniem – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu, infrastruktūras attīstīšanu un citiem nacionālās attīstības projektiem MK apstiprinātu programmu ietvaros.

Tā kā attīstības bankai/institūcijai galvenokārt ir papildinoša loma un tai nav jākonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, Hipotēku bankas daļai, kas nav tieši saistīta ar attīstības funkciju veikšanu, t.i., komercdaļai, tiks nodrošinātas attīstības iespējas privātajā sektorā.

Hipotēku bankas pārveide tiek veikta saskaņā ar 2009.gada 24.novembrī MK apstiprināto koncepciju par VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par attīstības banku un šā gada 12.aprīlī MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistīto bankas komercdaļas nodalīšanu.

 

FM: Par Latvijas dalību Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā

17.janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts rīkojuma projekts, kas paredz Latvijas Republikas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Globālajā forumā par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu mērķiem (OECD).

Šobrīd Latvija ir starp tām četrām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm (Latvija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija), kas nav OECD Globālā foruma dalībnieces. Pievienojoties forumam, Latvija parādīs savu apņemšanos veikt efektīvu starptautisko sadarbību (paplašinātu informācijas apmaiņu) nodokļu jomā.

Lai pievienotos OECD Globālajam forumam, jānosūta finanšu ministra parakstīta vēstule, kurā tiek apstiprināts, ka Latvija apņemas:

• ieviest caurskatāmības un informācijas apmaiņas starptautisko standartu;

• piedalīties un dot ieguldījumu citu jurisdikciju (valstu, teritoriju) paveiktā darba novērtēšanā, kā arī atļaut veikt identisku Latvijas paveiktā darba novērtēšanu;

• veikt dalības maksas nomaksu OECD Globālā foruma budžetā.

Pievienošanās OECD Globālajam forumam nodrošinās Latvijai dalību unikālā forumā, kurā piedalās arī pārstāvji no visiem ārzonu finanšu centriem, kas ievērojami sekmēs Latvijas iespējas veikt sarunas par nodokļu informācijas apmaiņas līgumu noslēgšanu ar tiem.

Mehānisms, kura ietvaros tiek veikts citu tās pašas jomas profesionāļu paveiktā darba novērtējums, ir unikāls kompetences padziļināšanas avots par ārzonu jurisdikciju normatīvo aktu ietvaru par caurskatāmības nodokļu jautājumiem. Latvija kā OECD Globālā foruma dalībvalsts tiks aicināta veikt citu dalībvalstu novērtējumu, un vienlaikus arī Latviju vērtēs citas foruma dalībvalstis. Tā Latvijas varēs uzlabot nodokļu sistēmas efektivitāti.

Pievienojoties forumam, Latvijai tehnisko palīdzību sniegs arī citas starptautiskās organizācijas, kas sadarbojas ar OECD Globālo forumu. Tas palīdzēs Latvijai sasniegt starptautiskos standartus un uzlabot juridisko un normatīvo aktu ietvaru. Tāpat Latvijai tiks piešķirta balss OECD Globālā foruma lēmumu pieņemšanas procesā.

Latvijai ir noteikta zemākā iespējamā dalības maksa OECD Globālā foruma budžetā 2012.gadā 10 612 latu vai 15 000 eiro apmērā, kas tiks segta Finanšu ministrijas resoram 2012.gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. OECD Globālais forums ir daudzpusējs instruments, kura ietvaros gan dalībvalstis, gan valstis, kas tādas nav, kopš 2000.gada veikušas darbu caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā. Pašreiz 98 jurisdikcijas (valstis, teritorijas) ir OECD Globālā foruma dalībnieces.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par jauna amata – jaunākais kārtībnieks – ieviešanu Valsts policijā

17.janvārī Ministru kabinets (MK) izdeva jaunus noteikumus, kas paredz jauna amata ieviešanu Valsts policijā (VP) – jaunākais kārtībnieks, lai nodrošinātu policijas uzdevumu izpildi.

Pēdējo gadu ekonomiskās krīzes un tai sekojošā VP darbinieku atlīdzības būtiskā samazinājuma rezultātā ir izveidojusies situācija, ka arvien turpina pieaugt to amatpersonu skaits, kuras atvaļinās no dienesta VP.

Ņemot vērā, ka kritiskā situācija VP ir izveidojusies tieši instruktoru amatos, minētie noteikumi paredz VP ieviest jaunu amatu – jaunākais kārtībnieks ar speciālo dienesta pakāpi “ierindnieks”.

Minētajā amatā tiks ieceltas amatpersonas ar vidējo izglītību, un šo amatpersonu sākotnējā profesionālā apmācība notiks atbilstoši iepriekš sagatavotai 10 dienu programmai, pēc tam kārtojot pārbaudījumu. Amatpersonai papildus tiks uzlikts pienākums pārbaudes laikā sākt mācības pilna laika plūsmā VP koledžā arodizglītības programmā “Policijas darbs”.

Jaunākajiem kārtībniekiem atbilstoši kompetencei varēs noteikt tiesu kārtībnieka, objektu apsardzes, konvojēšanas, patrulēšanas un citus amata pienākumus VP amatpersonas vadībā, kura ieņem augstāku amatu.

Šāds pagaidu risinājums plānots līdz 2013.gada 31.decembrim. Līdz ar termiņa izbeigšanos šo amatu likvidēs.

Tās amatpersonas, kuras koledžā sekmīgi apgūs arodizglītības programmu un iegūs atbilstošu kvalifikāciju, tiks pārceltas kārtībnieka amatos. Savukārt tās amatpersonas, kuras nebūs apguvušas minēto arodizglītības programmu, tiks atvaļinātas no dienesta.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par ilgtspējīgu sadarbību ar Šveices augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām

Latvijā tiks veicināta ilgtspējīga sadarbība ar Šveices augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, piesaistot Šveices augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju personālu, kuri pasniegs lekcijas vai dalīsies zinātniskās darbības pieredzē Latvijas augstskolās un zinātniskajās institūcijās.

Šā mērķa īstenošanai 17.janvārī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas “Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka grantu shēmas un apakšprojektu finansējumu, prasības apakšprojektu iesniegumu noformēšanai un iesniegšanai, apakšprojekta iesniedzēju un sadarbības partneru loku, apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas procedūru un kritērijus, starpniekinstitūcijas kā grantu shēmas apsaimniekotāja kompetenci, kā arī lēmumu pieņemšanas par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu un rezultātu paziņošanas kārtību.

2011.gada 30.maijā starp Šveices Konfederācijas vēstniecību Latvijā, Finanšu ministriju un Valsts izglītības attīstības aģentūru tika parakstīts un stājās spēkā sadarbības programmas grantu shēmas “Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” īstenošanas līgums. Atbilstoši līgumā noteiktajai pienākumu sadalei starp institūcijām grantu shēmas starpniekinstitūcija ir valsts pārvaldes iestāde “Valsts izglītības attīstības aģentūra”, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem pēc grantu shēmas projekta līguma noslēgšanas un apakšprojektu iesniegumu konkursa nolikuma apstiprināšanas Ministru kabinetā ir jāizsludina apakšprojektu iesniegumu konkurss.

Grantu shēmas īstenošana veicinās sadarbību augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības jomā ar Šveici un pastarpināti sadarbību starp Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām kā sadarbības partneriem apakšprojektu ietvaros. Tiks attīstīts un paaugstināts Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju potenciāls, nodrošinot pastiprinātu pieeju kvalitatīvai augstākajai izglītībai un pētniecībai. Apakšprojektu iesniegumu atklāts konkurss nodrošinās apakšprojektu iesniedzējiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas.

Grantu shēmas īstenošanas periodā kopumā plānotas 45 pētnieku vizītes, kā rezultātā izveidotos vismaz 30 partnerības ar Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām.

Atklāta konkursa ietvaros apakšprojektiem pieejamais finansējums ir 529 411 Šveices franki jeb 312 352 lati.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību

Valdība 17.janvārī vienojās pilnveidot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru noteikšanai, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu to aprēķināšanas kārtību cilvēkiem, kuri šajā periodā vai tā daļā bijuši bērna kopšanas atvaļinājumā.

Ir noteikta atsevišķa vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbniekiem, kuri tās aprēķina perioda daļā ir atradušies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanai piešķirtajā bezalgas atvaļinājumā.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda daļā cilvēks bijis grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanai piešķirtajā bezalgas atvaļinājumā un bērna kopšanas atvaļinājumā, iemaksu algas aprēķinā neieskaitīs šo atvaļinājumu kalendāra dienas. Tāpat apdrošināšanas iemaksu algas summā neieskaitīs to iemaksu algu, kas šo atvaļinājumu laikā cilvēkiem izmaksāta.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem cilvēkiem, kuri bezdarbnieka statusu būs ieguvuši pēc 2012.gada 1.janvāra.

Savukārt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Vienlaikus precizēta vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru noteikšanai.

Aprēķina perioda kalendāra dienu skaitā neieskaitīs slimības kalendāra dienas, par kurām izmaksāts slimības pabalsts, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma, bērna kopšanai piešķirtā bezalgas atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma kalendāra dienas.

Tāpat apdrošināšanas iemaksu algā neieskaitīs arī piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto cilvēkam izmaksājis šo atvaļinājumu laikā.

Iepriekš minēto paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība” un “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”, kas 17.janvārī apstiprināti valdībā.

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātā cilvēka apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

 

LM: Par dzimumu līdztiesības īstenošanas plānu 2012.–2014.gadam

Izglītība, nodarbinātība, veselība un uzņēmējdarbība ir būtiskākās jomas, kurās vērojama dzimumu nelīdztiesība, sieviešu un vīriešu stāvokļa krasas atšķirības, konstatēts Labklājības ministrijā (LM) izstrādātajā plānā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam.

Lai gan dzimumu līdztiesības principi ir iestrādāti vairākos tiesību aktos un politikas dokumentos, dzimumu līdztiesība de facto vēl nav sasniegta – ne Latvijā, ne citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Par to liecina atšķirīgie statistikas dati un atšķirīgā vīriešu un sieviešu situācija, kā arī dzimumu disproporcija vairākumā dzīves jomu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī lai veicinātu sieviešu un vīriešu stāvokļa uzlabošanos, plānā ir iekļauti četri rīcības virzieni:

• dzimumu lomu un stereotipu mazināšana;

• sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana;

• sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū;

• dzimumu līdztiesības politikas uzraudzība un novērtēšana.

Minēto virzienu īstenošanai plānotas vairākas aktivitātes, piemēram, pirmsskolas izglītības pedagogu apmācība par puišu un meiteņu vienlīdzīgām iespējām un stereotipu par viena vai otra dzimuma lomām negatīvo ietekmi. Veselības jomā plānots pievērst uzmanību vīriešu veselības prevencijai, jo īpaši vīriešu ārējo nāves cēloņu mazināšanai (pašnāvības, ceļu satiksmes negadījumi, noslīkšana u.c.). Plānā ir ietverta jauna tēma, kas līdz šim Latvijā nav tikusi pētīta un aktualizēta, proti, sieviešu un vīriešu ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām.

Aktivitātes plānots īstenot esošā finansējuma ietvaros, vai arī tās ir paredzēts finansēt no dažādiem ārvalstu finanšu instrumentiem.

Plāns turpina iepriekšējo attīstības plānošanas dokumentu “Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2004.–2006.gadam” un “Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam” iesākto politiku dzimumu līdztiesības jomā.

Plāns izstrādāts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Tiesībsarga biroju, Resursu centru sievietēm “Marta”, Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ziemeļu Ministru padomes biroju Rīgā.

Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam 17.janvārī apstiprināts valdībā.

Latvijā un ES dzimumu līdztiesības politikas veidošanā tiek izmantota dzimumu līdztiesības integrētā pieeja (angļu valodā gender mainstreaming). Tas nozīmē, ka visās darbības jomās un visos līmeņos tiek izvērtēta likumu, politiku un pasākumu ietekme uz abu dzimumu situāciju.

Dzimumu līdztiesība nozīmē indivīdu tiesību un iespēju ierobežojumu novēršanu ne tikai tiesību aktos, bet šādu principu ievērošanu arī visās dzīves jomās. Jāuzsver, ka dzimumu līdztiesība nenozīmē noliegt fizioloģiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, bet gan attiecas uz sieviešu un vīriešu sociālajām lomām.

 

LM: Par kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā tiek pārskatīta piešķirtā invaliditātes grupa

Turpmāk plānots invaliditāti noteikt bez atkārtotas ekspertīzes jeb uz mūžu arī neatgriezenisku veselības traucējumu gadījumos. Par to 17.janvārī Labklājības ministrija (LM) informēja valdību.

Pašreiz invaliditāti uz mūžu nosaka cilvēkiem, kuriem ir anatomiski defekti, piemēram, ir rokas plaukstas vai noteiktu pirkstu trūkums, notikusi kājas vai pēdu amputācija, pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs, kurlmēmums vai abpusējs kurlums, kā arī citos gadījumos.

Savukārt turpmāk, ja cilvēkam piecu gadu laikā konstatēti stabili neatgriezeniski funkcionēšanas jeb veselības traucējumi, invaliditāti varētu noteikt bez atkārtotas ekspertīzes jeb uz mūžu. Lai to īstenoti, jāveic izmaiņas noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību.

Pērn atkārtoti invaliditāti noteica gandrīz 28 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 6719 invaliditāte noteikta uz mūžu. Pēdējos gados 25% cilvēku no kopējā invalīdu skaita, kuriem veikta atkārtota ekspertīze, ir noteikta invaliditāte uz mūžu.

Tas noteikts informatīvajā ziņojumā “Par kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā tiek pārskatīta personām piešķirtā invaliditātes grupa”, ar ko 17.janvārī iepazinās valdība.

 

LM: Par Valsts darba inspekcijas direktora apstiprināšanu

17.janvārī valdība vienojās pārcelt līdzšinējo Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora vietnieku un direktora pienākumu izpildītāju Renāru Lūsi VDI direktora amatā, informē Labklājības ministrija (LM).

Pārcelšana notiek saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo un trešo daļu labas pārvaldības nodrošināšanai valsts interesēs, kā arī lai nodrošinātu racionālu un kvalitatīvu Valsts darba inspekcijas funkciju izpildi, ņemot vērā R.Lūša atbilstību VDI direktora amatam izvirzītajām prasībām.

R.Lūsim ir akadēmiskā augstākā izglītība (maģistra grāds ekonomikā) un profesionālā augstākā izglītība (darba aizsardzībā). Pirms savas profesionālās darbības sākšanas VDI R.Lūsis ir bijis ilggadējs LM Darba departamenta direktora vietnieks un Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs.

R.Lūsim ir ilggadēja pieredze starptautiskos sadarbības jautājumos dažādās Eiropas Savienības līmeņa komitejās un projektos kā Latvijā, tā arī citās valstīs ar Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas kompetenci saistītajās darba apstākļu uzlabošanas jomās.

Atgādinām, ka R.Lūsis VDI direktora vietas izpildītāja pienākumus pildīja kopš 2011.gada 14.februāra.

Labklājības ministrija informē, ka pagājušā gada otrajā pusē diskutētā un rosinātā triju inspekciju apvienošana nenotiks. VDI turpinās darbu kā līdz šim, savukārt uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bāzes, pievienojot šobrīd LM esošo sociālo pakalpojumu sniedzēju kvalitātes kontroles funkciju, plānots veidot LM pakļautībā esošu neatkarīgu institūciju.

Šobrīd šīs institūcijas izveide ir plānošanas stadijā. Lēmumu par tās izveidi pieņems valdība un provizoriskais jaunās institūcijas darbības uzsākšanas laiks ir 2013.gada 1.janvāris.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par kārtību, kādā veic zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem

17.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Valsts zemes dienesta (VZD) izstrādāto kārtību, kādā veic zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem. Kārtība paredz, ka VZD uztur sarakstus zemes kadastrālai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem un publicē tos savā mājaslapā, kā arī organizē zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz šim šos darbus veica VSIA “Latvijas Valsts mērnieks”, taču tagad šī funkcija ir nodota VZD.

Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem veic:

• bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem atjaunotas īpašuma tiesības, piešķirot zemi tajā administratīvajā teritorijā, kurā bijušais zemes īpašums atradās līdz 1940.gada 21.jūlijam;

• bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem īpašuma tiesības atjaunotas, piešķirot līdzvērtīgu zemi citā administratīvajā teritorijā no personas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ un zeme vēl nav uzmērīta uzsāktās tiesvedības dēļ;

• bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem īpašuma tiesības atjaunotas, piešķirot līdzvērtīgu zemi citā administratīvajā teritorijā no personas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ;

• visu iepriekš minēto personu mantiniekiem – laulātiem, bērniem un mazbērniem, politiski represētajām personām un 1.grupas invalīdiem.

Par valsts budžeta līdzekļiem uzmēra zemes vienību tādā platībā, uz kuru ir atjaunotas īpašuma tiesības un kura iekļaujas normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā noteiktās pieļaujamās platību atšķirības robežās. Kārtība precizē iesniegumu iesniegšanu un iesniedzamos dokumentus, kas apliecina iesniedzēja tiesības zemes kadastrālai uzmērīšanai par valsts budžeta līdzekļiem.

Lai pretendētu uz valsts budžeta finansējumu kadastrālajai uzmērīšanai, zemes lietotājiem viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu jāpiesaka uzmērīšana VZD. Ja termiņš tiek nokavēts, to neatjauno un zemes lietotājs zaudē tiesības uz budžeta finansējumu.

Saskaņā ar apstiprināto kārtību zemes lietotājiem, kuriem konkrētajā gadā ir piešķirts finansējums, VZD nosūta paziņojumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu zemes kadastrālajai uzmērīšanai un apliecinājuma (piekrišanas) veidlapu par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi.

Zemes lietotājiem aizpildītais un parakstītais apliecinājums 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas jāiesniedz VZD. Ja tas netiek izdarīts, zemes lietotājs var zaudēt tiesības uz budžeta finansējumu.

Tāpat noteikumi paredz pārejas kārtību, kādā VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” nodod VZD par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmo zemes vienību sarakstus, kā arī sarakstu ar zemes vienībām, kas izslēgtas no saraksta, un visu uzkrāto dokumentāciju par zemes kadastrālo uzmērīšanu. Pēc VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” sniegtās informācijas, rindā uz valsts budžeta finansēto mērniecību ir iekļautas 6456 zemes vienības.

 

TM: Par jaunu kārtību ieslodzīto nodarbināšanā

17.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu. Jaunā kārtība nosaka notiesātā iesaistīšanu darbā, pārcelšanu un atbrīvošanu no tā, darba samaksas izmaksāšanas kārtību.

Notiesāto nodarbina, ja ir saņemts viņa rakstisks iesniegums un ja ir vakanta amata vieta cietuma saimnieciskajā apkalpē vai komersanta izveidotā darba vietā. Tāpat notiesāto pieņem darbā ieslodzījuma vietā, ja viņa prasmes un zināšanas atbilst veicamajam darbam. Notiesātais iesniedz iesniegumu cietuma priekšniekam, kurš 14 dienu laikā to izskata un informē notiesāto par iespēju strādāt.

Kārtība paredz, ka notiesātais, kas sodu izcieš atklātā cietumā un vēlas strādāt ārpus cietuma teritorijas, patstāvīgi meklē nodarbināšanas iespējas.

Atrodot darbu ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais iesniedz cietuma priekšniekam iesniegumu, kurā norāda darba vietu, adresi, amatu un lūdz izdot Sodu izpildes kodeksā noteikto rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā.

Kārtība detalizēti nosaka gadījumus, kad notiesāto atbrīvo no darba. Atbrīvošanas termiņi ir atšķirīgi no sabiedrībā pastāvošajiem, jo notiesāto nodarbinātības mērķis ir atšķirīgs no sabiedrībā pastāvošā.

“Nodarbinātība ir notiesāto resocializācijas sastāvdaļa, savukārt resocializācija kā soda izpildes mērķis ir nostiprināta Sodu izpildes kodeksā un tiesu praksē paustajās atziņās. Piemēram, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ieslodzīto personu darbs vērtējams kā sociāli lietderīga aktivitāte. Darba galvenais mērķis nav ienākumu gūšana, bet gan resocializācijas iespēju pavēršana ieslodzītajiem, lai nezaudētu sociālās prasmes un darba iemaņas,” par ieslodzīto nodarbinātības nozīmību saka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Komersants vai brīvības atņemšanas iestāde darba samaksu izmaksā notiesātajam bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz cietuma deponēto līdzekļu uzskaites kontu Valsts kasē.

Šāds regulējums nepieciešams, lai nepieļautu skaidras naudas apriti brīvības atņemšanas iestādē, kas varētu veicināt konfliktus starp notiesātajiem vai jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Atklātā cietumā notiesātajam algu izmaksā ar pārskaitījumu viņa norādītajā kontā bankā.

Kārtības izstrādē ņemti vērā TM saņemtie ieslodzīto iesniegumi, kuros minēti problēmjautājumi par nodarbināšanas īpatnībām cietumos.

2011.gadā cietumos strādāja (dati uz 31.07.2011.) 1182 notiesātie, saimnieciskajā apkalpē – 572, bet komersantu izveidotajās darba vietās – 610 notiesātie. Ieslodzītie strādāja šūšanas ražotnēs komersantu izveidotajās darba vietās Rīgas Centrālcietumā, Brasas, Jelgavas un Iļģuciema cietumā, bet Daugavgrīvas, Jelgavas, Šķirotavas un Valmieras cietumā – kokapstrādes ražotnēs un kokizstrādājumu izgatavošanā. Makšķernieku piederumus notiesātie izgatavoja Šķirotavas un Iļģuciema cietumā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

ZM: Par papildu valsts tiešo atbalstu ģenētiski augstvērtīgu un augstražīgu dzīvnieku saglabāšanai

17.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai”.

Noteikumi sagatavoti, lai nodrošinātu papildu valsts tiešo atbalstu par pakalpojumu, kas ietver izmaksas, kas saistītas ar sieviešu kārtas vaislas dzīvnieku atbilstības izvērtēšanu uzņemšanai ciltsgrāmatā, ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes datu izvērtēšanu.

Noteikumi paredz atbalstam nepieciešamās summas un kārtību, kādā piešķir un izmaksā papildu valsts tiešā atbalsta maksājumu, lai nodrošinātu vaislas sivēnmāšu, piena šķirņu slaucamo govju, gaļas šķirņu zīdītājgovju un teļu, kā arī vaislas aitu māšu, piena šķirņu slaucamo kazu un tīršķirnes vaislas ķēvju sagatavošanas ierakstīšanai ciltsgrāmatā, ģenētiskās kvalitātes noteikšanas un produktivitātes datu izvērtēšanas pakalpojumu.

Kopējais atbalsta apmērs paredzēts 8 148 206 lati, no kuriem cūkkopības nozarei – 832 000 latu, piensaimniecības nozarei – 6 364 580 latu, gaļas liellopu audzēšanas nozarei – 615 700 latu, kazkopības nozarei – 44 226 lati, aitkopības nozarei – 278 200 latu, zirgkopības nozarei – 13 500 latu.

Atbalstu 2012.gadā plānots izmaksāt kā vienreizēju maksājumu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visiem ciltsgrāmatas kārtotājiem, noteikumos atbalsta saņēmēju loks ir papildināts ar kazkopības un zirgkopības nozari. Papildu valsts tiešais atbalsts ļaus saglabāt valstī ģenētiski augstvērtīgu un augstražīgu dzīvnieku populāciju.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par 2011./2012. tirdzniecības gada linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmo vienību daudzumu linu pārstrādātājiem

17.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.635 “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”. Izmaiņas noteikumos nosaka 2011./2012. tirdzniecības gada garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru.

2011./2012. tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 2540 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras un kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzums ir 5993 kilogrami par vienu linu un kaņepju sējumu hektāru. Linšķiedras un kaņepju šķiedras nosakāmās vienības ir linu un kaņepju maksimālais šķiedru daudzums kilogramos no hektāra, par kuru šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem ir iespējams saņemt atbalstu.

Atbalstu garās linšķiedras stiebru apstrādei un šķiedrai audzēto īso linšķiedras un kaņepju stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem līdz 2011./2012. tirdzniecības gadam, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stiebriem, par kuriem ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkuma līgums.

Zemkopības ministrija katru gadu pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtajiem datiem nosaka garās linšķiedras un īsās linšķiedras, kā arī kaņepju šķiedru nosakāmo vienību daudzumu par vienu sējumu hektāru un izdara atbilstošu grozījumu MK noteikumos.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!