Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00.

Sākam Saeimas 12.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par iespējamām izmaiņām 12.janvāra sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Zatlers, Ražuks, Eņģelis, Demiters un citi ir lūguši izdarīt izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Zatlera, Ražuka, Eņģeļa un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas un Klauža pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”. Tātad pieprasījums tiek iekļauts darba kārtībā.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut aiz sadaļas „Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 24, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es lūgtu, lai atbildīgā komisija būtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ņemot vērā Juridiskās komisijas pārslodzi.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 12.janvārī. Neapmaksātais atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Viļuma iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 9.janvāra līdz 13.janvārim. Arī šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta iesniegumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju.

Šo iesniegumu mēs saņēmām 27.decembrī.

Komisija saņēma pagājušajā nedēļā un izskatīja divās sēdēs šos dokumentus un sagatavoja lēmuma projektu par Zakuļa kunga iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Šī kandidatūra tika apspriesta visās frakcijas sēdēs, tātad divas reizes skatījām arī komisijas sēdes laikā un nolēmām virzīt šo kandidatūru apstiprināšanai.

Ir sagatavots attiecīgs lēmuma projekts, un lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Nu, galvenais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka mēs esam drusciņ pārsteigti par šādu rīcību. Es domāju, ka pēdējo dažu gadu laikā mēs visi esam redzējuši, ka finanšu sektors ir pietiekami svarīgs tautsaimniecībai. Mums bija visāda pieredze ar dažādām bankām, mēs esam redzējuši, cik lielu cenu par to mēs, visi nodokļu maksātāji, varam samaksāt un cik svarīga ir FKTK loma. Līdz ar to mēs vakardien diezgan skaidri nokomunicējām mūsu koalīcijas partnerim, ka mums nepietika laika, lai pietiekami izdiskutētu Zakuļa kunga kandidatūru. Mēs nedomājam – un mēs ceram, ka mēs neesam vienīgie –, ka sasteigti lēmumi ir nepieciešami un vienmēr labi lēmumi. Un mēs esam pārsteigti par to, kas te tagad notiek. Ka, neskatoties uz to, ka mēs palūdzām vēl papildu laiku – un runa nebija par to, ka mēs lūdzam daudz laika (mums nākamā frakcijas sēde būtu pirmdien), – ka tomēr šis jautājums tiek forsēts uz priekšu. Un tas rada noteiktu izbrīnu. Kāpēc ir tik svarīgi... kāpēc tik svarīgu lēmumu vajag pieņemt tik sasteigtā kārtā?

Tātad, ņemot vērā to, ka šis ir aizklāts balsojums, un to, ka kopumā mūsu frakcija tomēr nosliecas par labu Zakuļa kungam (nu, neskatoties tomēr uz tādām lietām kā diezgan acīm redzams pieredzes trūkums banku sektorā), es tomēr aicināšu savas frakcijas deputātus atbalstīt tagad Zakuļa kunga kandidatūru, bet es gribu uzsvērt, ka tomēr lielā mērā šī atbildība gulstas uz Latvijas... atbildība par to, kas notiks nākamo gadu laikā, gulstas uz to partiju pleciem, kuras virza tomēr šo kandidatūru.

Un vēlreiz es gribu uzsvērt, ka es nedomāju, ka sasteigti lēmumi ir vienmēr labi lēmumi. Un es tomēr aicinu nākotnē nu varbūt pievērst vairāk uzmanības un laika diskusijām un kandidātu izvērtēšanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šī kandidatūra parādījās 27.decembrī... tātad iesniegums bija. Atgādināšu, ka 8.decembrī mēs esam atbrīvojuši iepriekšējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju no amata, bet jau no 1.decembra mums ir zināma politiska informācija par to, ka nebūs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja.

Kolēģi! Latvijas Bankas prezidents kopā ar finanšu ministru ļoti rūpīgi, nopietni meklēja kandidātu šim amatam – ne pārāk veiksmīgi sākumposmā. Vēl gribētu piebilst to, ka tātad šodien ir 12. datums, jau bija iespēja 15 dienas strādāt ar šiem kandidātiem. Piemēram, frakcija „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” jau pagājušonedēļ tikās ar kandidātu, neskatoties uz to, ka ir atvaļinājuma laiks... starplaiks starp sesijām.

Kolēģi! Ir divas tiesvedības: viena tiesvedība par noziedzīgo nodarījumu, kur tiek turētas aizdomās bankas amatpersonas, un ir maksātnespējas lieta. Komisijai ir vajadzīga vadība, komisijai ir vajadzīgs vadītājs.

Un tāpēc nav skaidrs vispār, kāpēc varētu būt šādi iebildumi, ja principā mēs iebilstam vai piekrītam, bet vēl neesam paspējuši izskatīt. Jautājumu par ostu realizāciju jūs paspējāt izskatīt, neskatoties uz to, ka ir atvaļinājuma laiks, bet jautājumu par amatpersonu, kas nav politiska amatpersona, jautājumu par amatpersonu, kas ir Latvijas Bankas virzīta amatpersona, jūs nepaspējāt izskatīt. Un praktiski FKTK darbība ir atkarīga... Ļoti svarīgi... Cilvēki gaida... cilvēki, kas nav dabūjuši savus ieguldījumus virs 70 tūkstošiem, pašvaldības gaida no mums šo lēmumu, ātrāk gaida šo lēmumu, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu normāli strādāt ar normālu vadītāju.

„Nevienam nav iebildumu, bet šodien mēs nebalsosim!” Tad ir jāatklāj īstie iemesli, kāpēc jūs negribat balsot šodien.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Jā, Zakuļa kunga nav zālē, bet nu... (Aplausi.) Vēlam viņam veiksmes, jo tas darbs un tie pienākumi ir tiešām ļoti grūti un atbildīgi.

Turpinām Saeimas 12.janvāra sēdi.

Nākamā sadaļa – „Deputātu pieprasījumi”.

Tātad nākamais jautājums – deputātu Zariņa, Elksniņa, Ādamsona, Meļņikova un citu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu jautājumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, piedaloties nozares ekspertiem un izanalizējot esošās finansiālās iespējas.

Pamatojoties uz to, ka daļēji jautājums tiek risināts un pārējā izpilde pašreiz nav reāla budžeta ierobežotās finansēšanas apstākļos, komisija šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es gribētu precizēt, jo pieprasījums nebija par palīdzības sniegšanu – tas bija iepriekšējais pieprasījums. Šī pieprasījuma būtība bija par to, kādēļ likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma izpilde netiek veikta tieši likuma sakarā – kāpēc netiek pildīts likums, nevis kāpēc netiek sniegta palīdzība.

Un pieprasījuma būtība bija – ja kādam tas vēl joprojām nav bijis saprotams, es paskaidrošu! – noskaidrot, kā ir radusies situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem aktiem, ir radījusi mehānismu, kā interpretēt likumdevēja gribu, lai nepildītu likumā noteikto, tas ir, atliktu tā īstenošanu uz sev vien izvēlētu laiku. Tas ir rupjš tiesiskuma pārkāpums. Un, lai dotu deputātiem iespēju uzskatāmi iepazīties ar to, kā tiek realizēts šis prettiesiskais mehānisms, pieprasījums tika sagatavots, iztirzājot konkrētu piemēru no Ministru kabineta darbības. Tas ir, konkrēti šo piemēru.

Tātad četras lietas, kuras tika lūgts noskaidrot.

Pirmā. Tika jautāts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurš valdības vadītāja amatu ieņem jau trešo reizi, kāpēc viņš kā valdības vadītājs periodā no 2009.gada 12.marta, kad viņš pirmo reizi ieņēma Ministru prezidenta amatu, līdz pat šodienai nenodrošināja likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzēto uzdevumu izpildi. Tika noskaidrots, ka tik tiešām šis likums nav izpildīts. Kā atruna tika minēts tas: „Redziet, budžetā jau droši vien naudu neatradīs, tāpēc nav vērts!” Nu, diez vai Ministru prezidentam ir dotas tādas tiesības – to izlemt. Jo – būtība ir kāda? Ja tik tiešām ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ to nevar izdarīt, tad Ministru prezidenta pienākums būtu bijis ziņot par to Saeimai un teikt: „Lūk, redziet, šādu likuma normu mēs vienkārši nevaram izpildīt. Vai jūs nevarētu lemt ko citu par to, izmainīt termiņus vai nosacījumus?” Tomēr šāds lūgums Saeimai netika izteikts.

Un tāpēc tika uzdots otrais jautājums. Kāpēc viņš pieļāva Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildes atlikšanu uz tik ilgu laika periodu un negatavoja iespējamos grozījumus likumā, lai Saeima kā likumdevējs varētu izvērtēt Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas termiņa pamatotību, ja pastāvēja objektīvi apstākļi, kuri nepieļāva Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā termiņā? Šāds lūgums netika iesniegts, tātad arī pēc šī jautājuma mēs noskaidrojām, ka ir pārkāpums. Atruna, ka Saeima ir pieņēmusi varbūt lēmumus, kurus nevar izpildīt, šeit nestrādā. Jo viņam šinī gadījumā vajadzēja ziņot Saeimai par to, ka Saeima ir pieņēmusi šādu lēmumu. Tas atkal netika izdarīts.

Trešais jautājums, kas tika uzdots, – kāpēc jautājums par uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu tika skatīts Ministru kabineta komitejas sēdē, nevis Ministru kabineta kārtības rullī paredzētajā kārtībā? Arī šeit Valsts kanceleja atzina: „Jā, šis jautājums netika skatīts Ministru kabineta kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā un lēmums netika pieņemts Ministru kabineta sēdē.” Arī šeit ir pārkāpums. Šoreiz pārkāpts tika Kārtības rullis.

Ceturtā lieta. Kā viņš kā amatpersona, kura kā pirmā parakstījusi Ministru kabineta kārtības rulli, skaidro šā ruļļa noteikto normu, ka Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu? Vai Ministru kabineta kārtības rullis dod tiesības Ministru prezidentam neievērot likumā noteikto? Mēs noskaidrojām, ka nedod. Taču, neskatoties uz to, šie termiņi tika pārkāpti. Un tad Valsts kancelejai tika uzdots tiešs jautājums, uz kuru tika saņemta tieša atbilde. Valsts kanceleja pateica: „Jā, likums šinī gadījumā ir pārkāpts.” Un ko izdara Pieprasījumu komisija? Pieprasījumu komisija nobalso, ka viss kārtībā. Un tad jautājums ir – kas tad ir ar tiesiskumu mūsu valstī tādā gadījumā?

Mums patīk runāt par divu ātrumu Eiropu. Izskatās, ka mums būs jāsāk runāt arī par divu tiesiskumu Latviju. Ka ir viens tiesiskums priekš tautas un otrs tiesiskums – priekš savējiem. Ja tas tā nav, tad, lūdzu, šodien pierādiet to ar savu balsojumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Labdien.

Vispirms gribu novēlēt jums laimīgu Jauno gadu! Lai ražīgs un notikumiem bagāts šis gads! (No zāles: „Paldies!”)

Pēc būtības šeit ir tikai viens jautājums – vai tiek pildītas šajā likuma pantā ietvertās normas vai ne? Ko tad īsti paredz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² pants? Tas paredz valsts pienākumu sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem šādiem mērķiem: par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai, dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai; tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas; energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.

Šie likuma grozījumi tika izstrādāti 2007.gadā, tā saucamajos treknajos gados, kad bija pilnīgi cita izpratne par to, kas valstij ir jāfinansē un kas – nav. Tāpat bija pilnīgi cita budžeta situācija. Un ir svarīgi atzīmēt to, ka pat tad netika atrasti budžeta līdzekļi šiem mērķiem, tomēr par spīti tam šajā pantā ietvertās normas tika pildītas pēc būtības, taču no citiem līdzekļiem. (No zāles dep. I.Zariņš: „Nosauciet! Esiet tik laipns!”) Tā, piemēram, daudzdzīvokļu māju īpašnieki var pieteikties uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem mājokļu siltināšanai, stihisku nelaimju vai katastrofu gadījumos tiek paredzēts... var saņemt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem. Savukārt tas, vai valstij par citu iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, naudu vispār būtu jāsedz zaudējums, piemēram, mājas īpašniekam, kurš, savu īpašumu neapsaimniekojot, to ir nolaidis līdz avārijas stāvoklim, ir stipri vien diskutabls jautājums.

Tāpat Ekonomikas ministrija ir iecerējusi uzsākt kampaņu un aicināt īpašniekus domāt par savu mājokļu drošību, apdrošinot tos pret nelaimēm. Šāds risinājums lielākajā pasaules daļā tiek piekopts un lieliski strādā.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā likumprojektu, kas paredz šo normu svītrošanu no minētā likuma.

Mēs visi labi zinām, kāds šobrīd ir mūsu budžeta stāvoklis. Priekšā mums stāv neziņa par to, kas tuvākajā laikā notiks eirozonā, un es baidos, ka uz šāda fona šim mērķim nav iespējams atrast finansējumu, kas būtu vairāk nekā 20 miljonu latu.

Kā jau iepriekš minēju, svarīgākais ir tas, ka šā likuma pantā minētās funkcijas tiek pildītas, taču ar citiem līdzekļiem. Tādēļ var uzskatīt, ka Saeimas dotais uzdevums pēc būtības tiek pildīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nupat mēs dzirdējām ļoti klasisku ierēdņa atbildi uz jautājumiem, kur būtu jāatbild pēc būtības.

Ar to pašu mēs saskārāmies arī Pieprasījumu komisijas sēdes laikā, kad mēs uz to uzaicinājām arī attiecīgos ierēdņus... kaut gan mēs aicinājām tieši Ministru prezidentu. Būtu naivi domāt, ka pāris mēnešu laikā ekonomikas ministrs ir spējīgs saprast visu to darba apjomu, kas viņam būtu jādara. Bet ieradās tie, kas ieradās.

Un ko tad mēs saņēmām pretī, kādas atbildes? No sākuma par to jautājumu, kuram pieskārās Ražuka kungs. Kā tad reāli tiek sniegta palīdzība konkrēti šajā te Mālpils gadījumā? No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība ir piešķīrusi 10 tūkstošus latu, kaut gan māja praktiski ir sabrukusi. Tā arī ir visa palīdzība!

Ekonomikas ministrs Pavļuta kungs uzņēmās pilnu atbildību, ka viņš ir kompetents atbildēt uz visiem, absolūti visiem, jautājumiem, kas skar arī Ministru prezidenta kompetenci. Šajā gadījumā es domāju, ka viņš ļoti, ļoti pārsteidzās. Viņš nevar atbildēt par to, kas netika izdarīts pirms... tajā periodā, kad viņš neieņēma šo amatu.

Ja mēs uzskatām, ka 10 tūkstoši latu ir pilnīgi pietiekoši, lai atjaunotu vai sniegtu palīdzību cilvēkiem... lai atjaunotu šo daudzdzīvokļu māju... Nu, atvainojiet, tad paņemiet 10 tūkstošus, nopērciet kaut kur sev dzīvokli vai māju par 10 tūkstošiem! Es uz jums paskatīšos, kā to ir iespējams izdarīt.

Un visi ierēdņi ļoti normāli uztver to faktu, ka cilvēki ir spiesti nakšņot un dzīvot pussabrukušā graustā un ka nekas nav jādara. Un pie tam ierēdņi uzskata, ka tā ir normāla parādība – nepildīt pieņemtos likumus, aizbildinoties ar to, ka budžetā nav naudas. Ja jau likumdevējs ir pieņēmis kaut kādas normas, tad acīmredzot arī likumdevējam jādod iespēja meklēt šos naudas līdzekļus, bet, ja attiecīgās nozares ministrija nevēršas pie parlamenta, ka tādi naudas līdzekļi ir nepieciešami, tad, dabiski, neviens tos arī nepiešķirs.

Nākošais. Ko tad mēs konstatējām šajā komisijas sēdē? Izrādās... Uz mūsu deputātu naivo jautājumu, cik tad normatīvo aktu netiek pildīti vai, pareizāk sakot, cik Ministru kabineta noteikumu nav pieņemti... Izrādās, uz šo brīdi ir vairāk nekā simt piecdesmit Ministru kabineta noteikumu, kuri būtu jāpieņem saskaņā ar likumu, bet tas nav izdarīts.

Nākošais jautājums. Cik tad ir akūtu un ļoti svarīgu Ministru kabineta noteikumu, kuri būtu jāpieņem? To ir gandrīz nepilni četrdesmit, kuri arī nav pieņemti. Kolēģi, kā tad mums strādā valdība un uz kurieni tad mēs ejam? Priekš kā mēs vispār pieņemam kaut kādus likumus šajā parlamentā vai nākošajā parlamentā, vai iepriekšējos, ja valdības ierēdņi tos nepilda?

Es uzskatu, ka tā norma, kura ir iestrādāta šobrīd Ministru kabineta iekārtas likumā, ir jāmaina, ka Ministru prezidentam nav tiesību tomēr pārcelt noteiktos, likumdevēja noteiktos, termiņus. Un, ja ir nepieciešams pagarināt kādu Ministru kabineta noteikumu izstrādi, tādā gadījumā attiecīgi valdībai ir jāvēršas pie parlamenta un šie termiņi būtu jāpagarina. Bet šajā konkrētajā gadījumā tā ir absolūta nekompetence no attiecīgo ierēdņu puses (šajā konkrētajā gadījumā – no Ekonomikas ministrijas ierēdņu puses), tā ir absolūta nekompetence no valdības puses, ka netiek risināti aktuāli, svarīgi jautājumi. Mēs varam atrast naudas līdzekļus pabalstu izsniegšanai ministriem, aizejošiem deputātiem, kas ir mērāmi desmitiem... vairāku desmitu vai simts tūkstošu latu apmērā, bet, lai palīdzētu tik tiešām problēmu risināšanā, kur notikusi traģēdija, nez kāpēc mēs naudas līdzekļus nevaram atrast. Uz kurieni tad mēs ejam, cienījamie kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, šeit ir divi jautājumi.

Par pirmo. Proti, par to, vai Saeimas dotos uzdevumus Ministru kabinets var nepildīt bez Saeimas akcepta un termiņa pagarinājuma. Es domāju, ka šajā ziņā mums ir jāatzīst, ka opozīcija ir darījusi savu darbu un ir aizrādījusi pamatoti (Dep. I.Zariņš aplaudē.), un es domāju, ka šis jautājums tiks sakārtots. Tas prasīs varbūt vēl pāris mēnešu, kamēr pilnībā visas šīs problēmas tiks novērstas, jo daži noteikumi vēl nav izstrādāti, bet es domāju, ka šis jautājums tiks sakārtots, un par to faktiski arī... gribu arī pateikt paldies opozīcijai, un tas bija pamatoti.

Otrs jautājums: cik lielā mērā valstij būtu šādā gadījumā jāpalīdz un vai tas būtu pilnībā jāsedz no valsts līdzekļiem? Šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Redziet, kādu laiku atpakaļ Vides ministrijas darbiniecei nodega privātmāja, un arī darbinieki ministrijā sameta savu naudu, lai palīdzētu, un tanī gadījumā nevienam neienāca prātā, ka tas pilnā mērā būtu valsts uzdevums – šo māju atjaunot un uzcelt, jo tomēr ir īpašnieks, kurš atbild par savu īpašumu, un ir apdrošināšanas sistēma, kas tomēr šādos gadījumos to skādi sedz. Un tas, kas ir jādara, – ir cilvēki tomēr jāmudina apdrošināt savu īpašumu. Protams, ja tā nelaime ir notikusi un cilvēkiem nav kur dzīvot, tad zināma palīdzība ir jāsniedz, un tas arī šinī gadījumā tika izdarīts. Bet vai pilnā mērā tas ir valsts un pilnā mērā pašvaldības uzdevums to izdarīt un nemaz tas nav šā īpašnieka jautājums? Nu, par to es gribētu krietni padiskutēt, jo, manuprāt, gluži tā tas nav.

Un tāpēc es domāju, ka attiecībā uz finansējumu šajā konkrētajā gadījumā valdība ir savu darbu izdarījusi un... Nu, protams, gribētos vienmēr, lai tas būtu vairāk, bet šis pārmetums, manuprāt, nav vietā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti bija noklausīties divus parlamentāros sekretārus: viens parlamentārais sekretārs atzina, ka tiešām ir problēma, bet otrs parlamentārais sekretārs, kura problēma šodien tika skarta i pieprasījumā, i debatēs, atzina, ka, lūk, bija tik labi gadi un mēs paredzējām vienu... taču situācija mainījās, tad kāpēc jāpilda tas, kas bija pieņemts citos gados... Tagad būs eirozonas krīze vai tā jau notiek... Varbūt mēs nepildīsim tos likumus, ko mēs pieņemam šodien, skatoties rītdienā?

Man šķiet, ka šī pozīcija, nu, maigi izsakoties, ir nepārliecinoša. Es domāju, ka šeit galvenais jautājums ir viens: vai mēs tiešām runājam par tiesiskumu? Un tas nozīmē, ka tiesiskums attiecas uz visiem – ne tikai uz vienas daļas iedzīvotājiem, bet arī uz Ministru kabinetu... ka bija likums jāpilda pirmām kārtām Ministru kabinetam un jārāda piemērs šinī te... Vai ne? Vienkāršs, elementārs jautājums!

Ja prasības mainās, jāmaina likuma normas. Ja nevar izpildīt to likuma prasību, ir jāgriežas parlamentā, kas, starp citu, ne pats ir izstrādājis šo priekšlikumu un šo piedāvājumu, bet tas bija akcepts tam, ko izstrādāja Ministru kabinets. Man šķiet, ka šeit tā pieeja... pieejai ir jābūt konsekventai un tiešām ir jāaizstāv tiesiskums visos līmeņos, sākot ar Ministru kabinetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Varbūt minēto situāciju es raksturošu diezgan vēsturiski.

Viens no Platona darbiem „Dialogi” – lielā mērā apjomīgs... Un tur ir atspoguļota ļoti viena jauka diskusija, kura ir ar nosaukumu „Kritons”. Minētās diskusijas laikā Kritons ar Platonu runā par ļoti interesantu tēmu – par to, ka... ar Sokrātu... par to, ka Sokrātam tiek piespriests nāves sods. Kritons viņam piedāvā mukt projām no valsts, rada visas iespējas tam... Bet Sokrāts atbild: „Piedodiet, es esmu notiesāts saskaņā ar likumu, man šis likums ir jāizpilda, un, neskatoties uz to, ka likums ir bargs, tas tomēr ir likums.” (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Par tematu!”) Tā arī radās tēze: „Dura lex, sed lex!” – par to, ka ir bargs likums (Zālē smiekli, starpsaucieni: „Leksuss ir Leksuss!”), bet dura lex, sed lex. Likums ir jāpilda.

Šajā gadījumā es vēlētos minēt to, ka mūsu valstī ir milzīgs cieņas trūkums pret likumu. Mūsu nacionālais trūkums ir... tas tik tiešām ir mūsu nacionālais trūkums... Likums ir likums, bet draudzība ir draudzība. Un šajā gadījumā attiecības starp valsti, starp Saeimu un valdību ir... nav... ir attiecības nevis kā starp likumu un likumu, bet kā draudzību un draudzību. Jo šajā situācijā tas, ko Pieprasījumu komisija ir saņēmusi attiecībā uz Ministru kabineta neizpildītajiem aktiem, uz neizpildītām prasībām, kuras ir deleģējusi Saeima... Tā parādība nav normāla – šo neizpildīto uzdevumu ir pāri par 150.

Viss minētais attaisnojums tiek balstīts uz Ministru kabineta kārtības ruļļa 236.punktā noteikto par to, ka Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevumu izpildes termiņu, pat neskatoties uz to, ka Saeima var pieņemt likumu, un arī tas nav jāpilda.

Līdz ar to, godājamie deputāti, it īpaši tie, kuri ietilpst tiesiskuma koalīcijā un kuri lielā mērā ir saistīti ar zinātni, šajā gadījumā es vēlētos panākt skaidru jūsu attieksmi attiecībā uz tiesiskumu, par kuru jūs tik cītīgi uzstājaties. Jo tas tiesiskums, kurš ir pašreiz, tas tiesiskums, ko jūs deklarējat, proklamējat un visiem cenšaties iepotēt, lielā mērā nav atbilstošs tiem reālajiem darbiem, kādus jūs attiecīgi arī veicat. Sengrieķu domātāji šajā situācijā ir bijuši likuma prasībām daudz atbilstošāki... viņu rīcība bija atbilstošāka nekā tas, par ko jūs pašreiz runājat.

Šajā gadījumā es domāju, ka pieprasījums Ministru prezidentam ir atbalstāms. Tik tiešām ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams skaidrojums, kāpēc mūsu valstī attiecības starp parlamentu un varu laikā, kad lielākā daļa no parlamenta stutē valdību, ir attiecības nevis starp likumdevēju un izpildvaru, bet attiecības starp draugu un draugu. Kāda būs tagad šajā situācijā jūsu attieksme? Cik lielā mērā jūs piesegsiet tās neizdarības, kuras notiek? Tas nav viens gadījums. To ir tik tiešām pāri par 150. Vai jūs aizvērsiet acis, ka tā nav bijis? Ka tas tā nenotiek? Līdz ar to, godājamie deputāti, es vēlos, lai jūs atbalstītu minēto pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Pieprasījumu komisijas vairākums, kuru arī stutē tie paši koalīcijas partneri lielā mērā... Es gribu, lai tiktu panākts taisnīgs rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Jūs joprojām saucat sevi par tiesiskuma koalīciju, kaut gan tagad retāk. Man tiešām ļoti interesanti klausīties, kā jūs izprotat tiesiskumu. Man vispār rodas iespaids, ka tiesisks ir tas, par ko jūs esat vienojušies. Ka tiesisks ir tas, ko par tiesisku uzskata koalīcija, un ka tas, ko ierosina opozīcija, pēc definīcijas nav tiesisks. Un šeit ir runa par ļoti konkrētām lietām. Te nav nekādas politikas. Un situācija ir absolūti skaidra: patiešām valdība nepilda likumu. Viss! Un nav ko te locīties! Un – gods kam gods! – ministrijas parlamentārais sekretārs tā arī nedarīja. Viņš teica atklāti – jā, mēs nepildām likumu. Tāpēc, ka likums bija pieņemts treknajos gados, tāpēc, ka mums nav naudas, tāpēc, ka mēs ierosinājām grozīt šo normu.

Bet šobrīd norma taču ir spēkā! Vai patiešām jūs uzskatāt, ka tas, ka valdība uzskata, ka būtu neērti (naudas nav!) pildīt šo normu, – ka tas attaisno likuma nepildīšanu? Sīkumos parādās arī būtība, un, godīgi sakot, arī lielos kaut kādos darbos jūs uzvedīsieties tāpat un uzvedaties faktiski tāpat. Un tas... nu, nedomājiet, ka tas nav redzams! Nedomājiet, ka ar jūsu „smadzeņu skalošanas” mašīnu jūs varēsiet pārliecināt visus cilvēkus, ka, nē, tas ir sīkums... ka mēs rīkojamies tiesiski! (No zāles dep. R.Ražuks: „Nav par tēmu!”) Tas beigsies diezgan ātri. Tātad esiet vīrišķīgi! Esiet godīgi vienu reizi! Jo, redziet, patiešām, man... tas ir apbrīnojami, kā izpaužas jūsu koalīcijas vienotība. Mēs tikko dzirdējām, ka koalīcija nespēj vienoties par kandidātu ļoti nopietnam amatam (No zāles dep. O.Ē.Kalniņa un dep. A.Buiķa starpsaucieni.), un mēs bijām spiesti klausīties kašķus – koalīcijas partiju kašķus! – parlamentā, kas būtībā ir aizvainojoši. Jūs varētu, Dombrovska kungs un Reira kungs, atrast citu vietu, kur skaidrot savas attiecības starp partijām. Bet jūs uzskatāt, ka tas ir pilnīgi iespējams. Bet...

Sēdes vadītāja. Vai tas ir jautājumā par likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”?

B.Cilevičs. Bet, kad runa ir par to, ka koalīcija un valdība nepilda likumu, tad jūs esat apbrīnojami vienoti, un tas man atgādina pilnīgi citas attiecības. Tā ka, kolēģi, es aicinu jūs vienreiz būt godīgiem un atzīt, ka likums ir pārkāpts. Tas ir jūsu, parlamentāriešu, pienākums – to atzīt un par to nobalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Sadod viņiem, Jāni!” Dep. I.Zariņš: „Lai viņš atzīst kļūdas!”)

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, godājamie kolēģi! Stāsts ir par to, ka, klausoties šīs debates, mani pārņem tāda... nu, tāda kā mazliet sirreāla sajūta saistībā ar „Saskaņas Centra” argumentiem par to, kas ir pildīts, kas nav pildīts. Bet pēc būtības nu tiešām jūs īsti nevēlaties to jautājumu pa īstam palīdzēt atrisināt, jo tad, kad bija budžeta plānošanas laiks, mēs šeit runājām, teiksim, par to... (Troksnis zālē.) Ir 20 miljoni latu nepieciešami tam. Ir visādas vīzijas, ko tad darīt, no kurienes ņemt, un tā tālāk. Es tiešām ceru, ka jūs palīdzēsiet atbalstīt Fiskālās disciplīnas likumu, kurš mums noteikti palīdzēs ilgtermiņā risināt jautājumus, kas ir saistīti... (Troksnis zālē.) ar valsts ekonomiskās sistēmas stabilitāti. Šādā situācijā mums noteikti būs pietiekami daudz resursu, jo, izvērtējot jautājumus par to, kam kurā brīdī, teiksim, krīzes gados, piešķirtos līdzekļus neiztērēt, tos uzkrāt un tajā brīdī, kad ir nepieciešams, tos arī saprātīgi izlietot... Tanī brīdī jūs faktiski neko neierosinājāt. Šeit notiek tādas nu... Es šeit Elksniņa kunga virzienā skatos... teiksim, faktiski runa ir par lieliem finanšu līdzekļiem, bet mēs runājam par kaut kādu pilnīgi citu lietu.

Tas ir tas, ko es gribēju teikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Vispirms es vēlētos uzteikt savu kolēģi Eināru Cilinski par drosmi atzīt kļūdu. Un es ceru, ka arī pārējiem kolēģiem būs vismaz tikpat drosmes, lai to atzītu.

Un es piekrītu arī kolēģim par to, ka šodien diskutēt par jautājumu, kā vajadzēja rīkoties valstij, kā viņiem vajadzētu palīdzēt, ir ļoti sarežģīti un varbūt arī nevietā. Jo iemesls ir ļoti vienkāršs – tāpēc ka nav izstrādāti šie noteikumi, kur valsts noteiktu, kādā veidā un kad ir sniedzama šī palīdzība. Un tieši par to šodien ir šis pieprasījums.

Šis pieprasījums nav par to, kā mēs dalīsim naudu. Šis pieprasījums ir par to, kā šinī valstī tiek ievērots tiesiskums un kāpēc netiek pildīts likums, un kāpēc šī likuma neizpildes rezultātā tad ir radusies šī situācija, par kuru mēs tagad diskutējam. Kāpēc mēs nezinām, vai sniegt palīdzību vai nesniegt palīdzību un kādā veidā šī palīdzība būtu sniedzama? Šis balsojums būs simptomātisks, un tas varētu būt kā zīme visai sabiedrībai, ko tad darīt ar likumu. Jo, ja likumu var neievērot pašā augstākajā līmenī, tad jau tas nozīmē, ka tas būs signāls arī visai tautai, ka mēs tieši tāpatās varam attiekties pret likuma ievērošanu.

Tā ka es ceru, ka šodien tiesiskuma koalīcija nobalsos saskaņā ar tiesiskuma principiem un pierādīs, ka tā ir tiesiskuma koalīcija, nevis dubultiesiskuma koalīcija, kur ir dubulti standarti: vieni – priekš tautas, otri – priekš savējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es tomēr arī uzskatu, ka šī valdība ir jauna valdība un ka tā nav pilnā mērā atbildīga par visām neizpildēm, kuras ir gājušas gadiem ilgi. Tas ir tas iemesls, kāpēc es tomēr, neskatoties uz to, ka es atzīstu šo problēmu, ko es teicu iepriekšējā reizē... kāpēc es tomēr atturēšos balsot „par” šo pieprasījumu, bet katrā gadījumā man būs ļoti interesanti, ja „zaļie” un „zemnieki” atbalstīs šo pieprasījumu, kuru valdīšanas laikā liela daļa no šīm neizpildēm ir radusies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Es varbūt kā papildinājumu tad... Zaļo un Zemnieku savienība arī Pieprasījumu komisijā atbalstīja minēto pieprasījumu. Tas ir viens attiecībā uz Cilinska kunga šaubām.

Bet būtību es varbūt raksturošu ar vienu piemēru. Mums trūkst līdzekļu, lai uzturētu ieslodzījuma vietas. Laidīsim ārā noziedzniekus! Kāpēc? Paņemsim, nopērsim varbūt kaut kur uz ielas viņus vai kā savādāk izrīkosimies... Bet priekš kam! Tas ir klasisks piemērs attiecībā uz to, kā finanses tiek saistītas ar normu prasību izpildes ignorēšanu. Līdz ar to tik tiešām... nu, balsojums parādīs, kas ir kas šajā situācijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

R.Ražuks. Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar cieņu izturoties pret informāciju, kas tapa pieejama, runātājiem izsakot savus argumentus, vēlos informēt par komisijas viedokli, ka attiecīgu Ministru kabineta noteikumu neesamība vēl nav iemesls, kā dēļ netiek sniegta palīdzība attiecīgajos mūsu apspriestajos dzīvokļu jautājumos. Attiecīgās palīdzības sniegšanas priekšnoteikums ir valsts budžetā paredzētie līdzekļi, nevis attiecīgo noteikumu esamība vai neesamība. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Kā tas iespējams?! Ko tu stāsti?!”)

Cienījamajai opozīcijai vēlos arī sniegt sekojošu informāciju, kas varētu būt nākošo pieprasījumu pamatā, – ka no valsts budžeta netiek – krīzes apstākļos netiek! – finansētas arī citas programmas, tādas kā mērķdotācijas pašvaldībām dzīvojamo māju būvniecībai, dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem denacionalizēto namu iemītniekiem, galvojumu došanai dzīvojamo telpu iegādei vai būvniecībai.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu runāt nevis par juridiskām kaut kādām finesēm, bet par lietas būtību, tātad par līdzekļu neesamību valsts budžetā noteikto programmu īstenošanai.

Aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 43, atturas – 10. Pieprasījums nav atbalstīts.

Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, vēlos jūs informēt, ka zālē atrodas mūsu tikko apstiprinātais... amatā apstiprinātais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, un es aicinu deputāti Jeļenu Lazarevu mūsu visu vārdā sveikt Kristapu Zakuli ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā, un es tiešām aicinu Zakuļa kungu strādāt tā, lai tiktu atjaunota ne tikai uzticība banku sistēmai, bet arī uzticība valstij, jo, kā saprotam, ar to cilvēki zināmā mērā saista arī uzticību valstij.

Paldies. (Aplausi.)

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums – deputātu Elksniņa, Agešina, Zariņa, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka–Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka–Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”, uzklausīja uzaicinātos nozaru ekspertus, iepazinās ar valdības rīcību un nekonstatēja šeit valdības bezdarbības pazīmes, un noraidīja šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie deputāti! Minētais pieprasījums Pieprasījumu komisijai tika adresēts nevis saistībā ar kaut kādu īpašuma strīdu pastāvēšanu starp juridiskām personām, kuras tiesājās vienā no valsts iestādēm – attiecīgi Latgales apgabaltiesā –, bet saistībā ar situāciju, kura vispār uz doto brīdi ir valsts pārvaldē un izpildvarā, un attiecībā uz valsts attieksmi pret šīm īpašuma tiesībām.

Pirmkārt. Pieprasījumu komisijas sēdē valdības deleģētais pārstāvis neatbildēja uz virkni jautājumu, kuri tika viņam adresēti no minētās komisijas – Pieprasījumu komisijas – puses un kuru mērķis bija noskaidrot patiesību: kas tad īsti notiek?

Būtība izskatījās lielā mērā drūma, jo pārstāvis norādīja, ka valstij uz doto brīdi attiecībā uz minēto civiltiesiska rakstura strīdu... privāttiesiska rakstura strīdu ir nogaidoša pozīcija. Bet kāpēc tad tā nogaidošā pozīcija šajā situācijā ir? Jo, redziet, atklājies, ka nesen valsts konstatēja, ka ir nozaudēti dokumenti, kuri pierāda valsts īpašumtiesības uz minēto priekšmetu.

Godājamie deputāti! Uz šo brīdi nav skaidrs un lielā mērā saprotams, kāpēc situācijā, kad valsts uz tik lielu un nozīmīgu aktīvu... un kādos apstākļos minētos dokumentus uz īpašumtiesībām ir nozaudējusi. Uz jautājumu par to, kādi tad konkrētie dokumenti ir pazuduši no Privatizācijas aģentūras, no Valsts arhīva, valdības deleģētais pārstāvis norādīja, ka tas ir noslēpums, un komisijai nekādi paskaidrojumi ne par cilvēkiem, ne par atbildīgajām personām, ne arī par konkrēto dokumentu veidu, formu un saturu norādīti netika.

Līdz ar to uz doto brīdi pirmais jautājums, par ko mēs varam tagad runāt, ir tāds, ka valsts pozīcija šīs tiesvedības sakarā ir saistīta nevis ar to, ka mēs zinām, ko mēs vēlamies, ko mēs gribētu, bet saistīta ar to, ka mūsu rīcībā nav dokumentu, kuri liecinātu, vai mēs vispār uz kaut ko varam pretendēt un vai tas vispār ir mūsu.

Būtiskākais strīds šajā gadījumā radās galvenokārt attiecībā uz to, vai valsts bija ieguldītājs vienā no minētajām kapitālsabiedrībām, lai varētu pretendēt un paredzēt savas īpašumtiesības. Tas ir viens.

Otrs. Citi dokumenti liecināja par to, ka privatizācijā nebija nodota minētā nafta, kura atradās minētajā vadā.

Trešie apsvērumi... argumenti bija tie, ka „LatRosTrans” aktīvos minētais aktīvs tika minēts kā mazvērtīgs. Un tad šajā gadījumā parādās virkne problēmu.

Pirmais, vai nu valsts ir zaudējusi privatizācijā un privatizācijas rezultātā tika privatizēts daudz mazāk... valsts ir zaudējusi attiecīgi ieguvumā privatizācijas procesā, vai, otrais, minētā nafta jebkādā citā prettiesiskā veidā attiecīgi tika atsavināta no valsts.

Uz doto brīdi no mūsu valsts attieksmes situācijā, kad civiltiesiska rakstura strīda laikā puses darbojas uz pušu autonomijas un dispozitivitātes principu pamata un ir saistītas vienīgi ar pušu iesniegtajiem pierādījumiem... Valsts tagad sēž un nogaida, kamēr divi subjekti savā starpā iztiesāsies, un tad mēs izpētīsim šos lietas materiālus un izvērtēsim... Jā, varbūt tas tik tiešām ir mūsu, jo mums ir nozagti dokumenti vai mēs esam tos pazaudējuši... Vai mums ir... Valsts nav tik rūpīga attiecībā uz savu mantu, ka mēs nevaram pat tos atrast... Nav pat jautājums... netika atklāts, vai ir iespējams kaut kādā veidā minētos dokumentus atjaunot. Nav jautājums izdiskutēts arī attiecībā uz to, vai valsts šajā gadījumā varētu prezumēt, ka tā manta ir viņas, un pārlikt pierādīšanas nastu uz pusēm, kuras tad attiecīgi pret valsti šajā situācijā varētu cīnīties, un tad arī piestādītu šos īpašumu apliecinošos dokumentus... Jo pēc būtības arī tiesvedības gaitā minētie īpašumu apliecinošie dokumenti piestādīti netika.

Mēs redzējām sabiedrībā virkni kritikas no vairākiem cilvēkiem attiecībā uz to, ka valsts ir lielā mērā bezrūpīga, nolaidīga attiecībā uz būtiskiem finanšu līdzekļiem. Tai pašā laikā visu šo brīdi valdībā notiek diskusijas par to, ka... Visi atzinumi, visi viedokļi, kurus valdība saņem, tiek diktēti un sakārtoti divās mapītēs: vienā mapītē, kur valsts nosaka, ka tā iesaistīsies tiesvedībā, otrā mapītē – ka neiesaistīsies tiesvedībā. Un tad atkarībā no politiskās situācijas, no koalīcijas partneriem, peripetijām savā starpā valsts arī pieņem lēmumu, par kuru tā tik tiešām pat nevienam arī neziņo, un neviens arī par tiem juridiskajiem atzinumiem un viedokļiem sabiedrībā nav informēts – vai tad tā iesaistīsies vai neiesaistīsies... Ierēdņu rīcība šajā gadījumā lielā mērā mulsina, ir diskutabla. Ir runa par to, ka ir iespējams valdībai šajā situācijā pieslieties jebkuram no atzinumiem par iesaistīšanos, neiesaistīšanos. Bet – vēl jo vairāk! – izrādījās... Ļoti interesanti, ka, komisijas sēdē uzdodot jautājumus, izrādījās, ka nafta, piemēram, ir viela, kura tajā naftas caurulē gaist, ka problēmas valstī varētu rasties attiecībā uz to, ka mēs nezinām, kas kur atrodas un par kādu konkrētu priekšmetu mums būtu jāvirza tā prasība. Situācija tik tiešām rada ļoti daudz mulsuma un satraukuma sakarā ar to, ka minētajā naftas vadā, iespējams, vairāk nekā arī nav. Līdz ar to šajā situācijā... manā skatījumā, godājamie deputāti, ja mēs pieprasījuma izskatīšanas laikā nesaņēmām skaidras atbildes... Pārstāvis no valdības... deleģētais valdības pārstāvis norādīja, ka nekādas tiesībsargājošās iestādes minētā jautājuma atrisināšanai nav, teiksim tā, reaģējušas, nekādu atzinumu nav. Formāli tika norādīts, ka ierēdņi paši, nebūdami tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, konstatē, ka, redz, vienam otram ir iestājies noilgums, cits ir miris, trešais vairs nestrādā tajā valsts pārvaldē... Godājamā tiesiskuma koalīcija, man tik tiešām ir nozīmīgs jautājums attiecībā uz tik būtiska, tik nozīmīga aktīva atsavināšanu: kāpēc šajā situācijā valsts kaut ko nogaida? Iespējams, ka tik tiešām strīda priekšmetā nekā nav, ka valsts faktiski ir apkrāpta, valstī tiek nozaudēti dokumenti. Mani interesē arī reakcija, atzinumi un viedokļi, kuri ir pieņemti valdības sēdēs attiecībā uz regulējuma pilnveidošanu, uz atbildīgo sodīšanu. Bet kur tas viss ir? Nekā nav. Un kā šajā gadījumā mēs varam runāt par to, ka mēs ievērojam tiesiskumu?

Godājamie deputāti! Es lūdzu minēto pieprasījumu atbalstīt pēc būtības, nevērtēt, kas ir vainīgs, kas nav vainīgs, bet vērsties ar konkrētu prasību, lai izvērtētu šos jautājumus, lai mēs saņemtu skaidras un saprotamas atbildes, kāpēc valsts tā rīkojas. Kāpēc? Atbilde šobrīd vēl nav saņemta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Labdien vēlreiz. Ja iepriekš jums novēlēju laimīgu Jauno gadu, tagad laikam novēlēšu deputātu pieprasījumiem bagātu šo gadu!

Sākumā izklāstīšu hronoloģiskā secībā svarīgākos notikumus, kas saistīti ar tā saucamo bufernaftas lietu.

1968.gadā tika pabeigts un nodots ekspluatācijā naftas vads Polocka–Ventspils.

1991.gada 20.martā Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru visi Latvijas Republikā esošie objekti, tajā skaitā šī naftas vada Latvijas Republikas teritorijā esošā daļa, kļūst par valsts īpašumu.

1994.gada 7.marts. Ar Finanšu ministrijas rīkojumu tika nolemts palielināt valsts īpašuma daļu akciju sabiedrībā „LaSaM”, ieguldot tajā šī naftas vada infrastruktūru.

1994.gada 9.marts. Puses – Latvija un Krievija – paraksta akciju sabiedrības „LatRosTrans” dibināšanas līgumu, kurš paredzēja, ka akciju sabiedrība „LaSaM” iegulda tajā iepriekšminēto infrastruktūru un iegūst divas trešdaļas no akciju sabiedrības „LatRosTrans”.

1996.gadā valstij piederošās akciju sabiedrības „LaSaM” akcijas tika nodotas privatizācijai, un 1997.gadā privatizācijas rezultātā akciju sabiedrība „LaSaM” tika pievienota akciju sabiedrībai „Ventspils nafta”.

Lai izvērtētu, kam tad īsti pieder šī nafta, ir jāņem vērā divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt. Šī ir tehnoloģiskā nafta, kura var tikt uzskatīta par šī naftas vada piederumu, jo bez tā tas nevar darboties. Nu gluži kā, piemēram, mašīnas motors nevar darboties bez eļļas. Un, vadoties no šāda aspekta, tātad privatizējot šo cauruļvadu, automātiski tiktu privatizēta arī tajā esošā nafta.

Taču, ja skatāmies no otras puses, tad pat tad, ja mēs tā neuzskatām, ka šī ir tehnoloģiskā nafta un tas ir naftas vada piederums līdz ar to, tad mums ir jāpierāda, ka tas tā ir. Un, tā kā šis ir civiltiesisks strīds, tad valstij, nevis faktiskajiem naftas vada valdītājiem, SIA „LatRosTrans”, būtu pierādīšanas pienākums.

Tāpēc Ministru kabinets, lai izvērtētu minēto jautājumu, izveidoja darba grupu no vairāku institūciju pārstāvjiem – no Ekonomikas ministrijas, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Privatizācijas aģentūras un Latvijas Valsts arhīva. Darba grupa vērtēja dokumentus, kā arī sauca uz sēdēm tālaika atbildīgo institūciju amatpersonas.

Un ko tad secināja šī komisija? Komisija secināja, ka valsts rīcībā nav dokumentu, kas saturētu faktus par to, ka valstij ir īpašumtiesības uz naftu, kas atrodas šajā cauruļvadā.

Tāpat pēdējā laikā Ministru kabinets kopumā sešās sēdēs ir skatījis šo jautājumu un izvērtējis iespēju celt prasību par naftas cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas piederību.

Kā vēl viens svarīgs pavērsiens šajā lietā ir jāmin tas, ka 2010.gada 3.decembrī Baltkrievijas uzņēmums „Družba” Daugavpils tiesā cēla prasību pret SIA „LatRosTrans” par īpašumtiesībām uz minēto naftu, un pirmajā instancē tai bija negatīvs spriedums. Tiesa gan, spriedums vēl nav stājies spēkā, jo to iespējams apelācijas kārtībā pārsūdzēt.

Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka prasība uz īpašumtiesībām nenoilgst, Ministru kabinets šobrīd rūpīgi vērtē, vai minētās lietas ietvaros ir atklāti kādi jauni fakti, uz kuru pamata valsts varētu celt īpašumtiesību prasību. Pašlaik Ministru prezidenta uzdevumā atbildīgās institūcijas – Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja – iepazīstas ar Latgales apgabaltiesas pilno tiesas spriedumu, un minēto vērtējumu ir plānots skatīt Ministru kabineta 2012.gada 17.janvāra sēdē. Ja tajā atklāsies kādi jauni fakti, tad valdība iesniegs pieteikumu tiesā.

Tāpat jāpiebilst, ka nepamatotas prasības celšanas gadījumā valsts zaudētu aptuveni 200 tūkstošu lielu tiesas nodevu, plus vēl tai būtu jāsedz pretējās puses tiesas izdevumi. Varu minēt, ka Baltkrievijas pusei šobrīd šajā tiesā ir radušies jau 275 tūkstoši latu zaudējumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Es pieņemu, ka katrs no jums ir redzējis kaut kur tirgū vai ceļa... ielas malā, kā spēlē to spēli ar uzpirksteņiem. Ir trīs uzpirksteņi, kurus jauc intensīvi jūsu priekšā, un jums ir jāuzmin, zem kura no tiem atrodas bumbiņa. Un tas ir apmēram tas, ar ko nodarbojas mūsu amatpersonas un ierēdņi tā vietā, lai vienkārši principiāli iestātos par tiesībām, kas ir acīm redzamas.

Es paskaidrošu... (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Jā, es paskaidrošu, kā var uz šo lietu vēl paskatīties.

Te jūs dzirdējāt vienu interpretāciju, ka tiek izdomāti visādi termini, izdomāts – to arī mūsu Pieprasījumu komisijā ļoti lieliski nodemonstrēja valsts sekretārs –, ka nafta nav nafta, ka šī nafta ir nevis nafta, bet tā ir smērviela naftai, kura plūdīs pa naftas vadiem, jo tad tik tiešām ļoti veiksmīgi var veidot tālāk šo loģiku, ko jūs redzējāt, – ka tas ir līdzīgi kā mašīnai karterī eļļa, ar ko tiek ieeļļota.... (No zāles dep. J.Reira starpsauciens.) Jā, nu, lūk, tieši tā!

Tas, kā es piedāvāju paskatīties uz šo situāciju, ir ļoti vienkārši. Tātad 1991.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru šis naftas vads un nafta pieder Latvijas valstij. Es domāju, ka to neviens neapšaubīs, ka 1991.gadā atguva... ka mūsu neatkarību, mūsu ekonomisko pastāvēšanu neviens te neapstrīdēs, es ceru. Ja mēs neapstrīdam šo faktu, tad ejam tālāk no šī fakta un skatāmies. Vai mums ir kāds dokuments, kurš apliecinātu, ka Latvija ir ieguldījusi kaut kur šo naftu? Un, ja mēs skatāmies, tad redzam, ka, dibinot „LatRosTrans”, šo Latvijas-Krievijas kopuzņēmumu, nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka Latvijas puse tanī būtu ieguldījusi šo naftu.

Tālāk. Arī tad, ja mēs paskatāmies, mēs redzam, ka arī šinī mātes uzņēmumā „LaSaM” nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka Latvija būtu ieguldījusi šo naftu. Vēl vairāk. Ir privatizācijas novērtējums, kur ir pateikts, ka nepieder šī nafta šiem uzņēmumiem.

Šie ir tikai daži no aspektiem, kuriem mums vajadzētu likt aizdomāties, ka nu varbūt tomēr – tomēr! – mums jābūt nedaudz uzņēmīgākiem, aizstāvot valsts intereses. Šis arguments, ko mēs dzirdējām, – ka nu valstij var sanākt kaut kādi zaudējumi, ja viņa tomēr izdomā cīnīties par savu īpašumu, kurš ir, nu, pēc dažādām aplēsēm, no piecdesmit līdz astoņdesmit miljoniem vērts, un ka, redziet, tāpēc mums būs izdevumi (un kā lielākais izdevums tiek minēta valsts nodeva), – nu, atvainojiet, tas skan jau traģikomiski, jo – ziniet, ja varbūt jūs neesat lietas kursā, tad ieklausieties! – valsts nodevu mēs maksāsim no Valsts kases Valsts kasē atpakaļ. Tas nozīmē, ka mums nebūs vispār neviena santīma tajos izdevumos.

Cita lieta, protams, ka būs advokāti, būs varbūt tamlīdzīgas lietas, bet atkal, prasmīgi to visu vadot, izdevumi būs niecīgi, salīdzinot ar šo lietas nozīmīgumu. Un tas šķiet tiešām augstākajā mērā dīvaini, ka mēs... tas ir, pareizāk sakot, ierēdņi, kuriem vajadzētu aizstāvēt šīs intereses, visādos veidos cenšas atrast visādus, visdažādākos iemeslus, lai tikai to nedarītu.

Jūs zināt, kur ir uzpirksteņu spēles sāls? Ja jūs kādreiz esat šai spēlei sekojuši līdzi, tad jūs zināt, ka tas sāls slēpjas tajā, ka, ja jūs šinī spēlē sākat piedalīties, tad, lai kuru uzpirksteni jūs paceltu, ne zem viena nebūs bumbiņas un jūs būsiet zaudētājs. Uzvar tikai savējie, kuri piedalās šinī spēlē, lai „uzkarsētu” šo spēli un lai cilvēki liktu likmes.

Tad nu mans piedāvājums ir beidzot sākt apdomāties un saprast, ka, šinī spēlē piedaloties, mēs varam tikai zaudēt. Un mans aicinājums būtu, ka tām valsts amatpersonām un tiem ierēdņiem, kuri šinī lietā ir iesaistīti, vajadzētu beidzot izvēlēties, kurā pusē tad viņi ir un kā intereses viņi aizstāv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam. (No zāles dep. J.Reirs: „Sadod, Jāni!”)

J.Urbanovičs (SC).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Iepriekšējā Saeimā – te ir klāt cilvēki, kas bija valdošās koalīcijas locekļi, un viņi var to apstiprināt vai nosaukt mani par meli – tika izskatīti varianti (vairāki varianti!), ko darīt ar šo bufernaftu. Situācija bija tāda, ka bija divi strīdnieki – Baltkrievija un „Vitol”. Vieni stāstīja, ka viņi, lūk, iepumpēja savu naftu, un otri teica: „Mēs to izpumpējām ārā.” Un līdz ar to katram bija no savas puses sava patiesība, un katrs argumentēja sākotnēji tajās tiesās, ka, lūk, valstij to nevajag. Tā ir patiesība.

Un, lūk, tad valdošā koalīcija sprieda, ko nu darīt, un tika kā viens no variantiem piedāvāts tas: bez naudas līdzekļiem piedalīties šajā tiesas procesā kā trešajai personai pirmajā instancē. Un visi speciālisti labi zināja, ka tādā gadījumā kā trešā persona valsts nemaksās nevienu santīmu nekam. Un bez tam pašreiz tajā procesā starp „Vitol” un baltkrieviem kā galvenais arguments, kāpēc viņiem ir vispār tiesības uz šo naftu, ir tas, ka valsts ir atteikusies.

Protams, tagad, otrās instances situācijā, ir jau arī vajadzīgas nodevas un valstij ir jāriskē, bet – es gribu uzsvērt! – minimāli jāriskē ar savu naudu, jo tie astoņdesmit miljoni latu, kas naftas izteiksmē guļ zemē... Ir viegli pierādāms, ka tā ir bezsaimnieka manta, un tas patiesībā nemaz nav jāpierāda, vienkārši ir kā trešajai personai jāpiedalās, un katra no divām pusēm, cīnīdamās viena ar otru (es domāju atkal tos mūsu draugus baltkrievus un „Vitol”), pierādīs, ka katrai no tām trūkst argumentu. Jau pats fakts, ka viņi savā starpā cīnās, ir netiešs pierādījums, ka viņiem tās pozīcijas īsti stipras nav.

Tātad – kāpēc par to vispār šis pieprasījums un kāpēc šī runāšana? Ir notikusi zādzība. Ir notikusi zādzība, valsts amatpersonas ir noziedzīgi rīkojušās, patiesībā – noziedzīgi nerīkojušās. Skaidrs, ka būtu vienreiz jānoskaidro, kāpēc tas tā notiek ar lielu regularitāti ļoti daudzu banku krīžu laikos... Un tagad, kad mēs redzam, ka ir lietisks šīs neizdarības un zādzības piemērs, tā saucamā bufernafta, tie cilvēki tepat vien ir, starp mums viņi arī...

Kā būtu, ja mēs tomēr šo jautājumu vienkārši tā nenoplūdinātu nost? Kuri ir tie korupcijas apkarotāji, kas ar aizdomām skatās uz visu, izņemot to, kas ir koalīcijas iekšienē?

Padomājiet par to!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Man arī bija tā iespēja piedalīties valdībā, kad šie jautājumi tika lemti. Bet ir svarīgas pāris lietas, ko, es skatos, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs līdz galam vēl nav apguvis. Bet tam visam ir, protams, laiks, jo jāsaprot ir pēc analoģijas, ka ir naftas vads un naftas produktu vads, kuri abi divi vienā laikā 90.gadu sākumā ir nonākuši valsts īpašumā. Pēc tam, protams, ir bijis privatizācijas process.

Bet, ja mēs skatāmies pēc analoģijas, kas ir bijis ar naftas produktiem un kas ir bijis ar naftas vadu un bufernaftu, tad šie nosacījumi abiem ir vienādi. Šobrīd arī pazuduši dokumenti vai nav atrodami dokumenti, ko arī mēs meklējām gan pa arhīviem, gan saistībā ar Valsts īpašumu fonda iespējamo arhīvu nodošanu arhīviem... pazuduši ir pielikumi, kuri tieši norāda to... vai kuriem būtu jānorāda tas, vai šajā privatizācijas procesā nafta kā objekts vai kā priekšmets ir bijis privatizēts vai nav.

Līdz ar to, ja šādu dokumentu nav, tad to nevar pierādīt ne baltkrievu puse, ne „Ventspils naftas” puse, un viennozīmīgi šī nafta ir piekrītoša valstij. Protams, šeit arī koalīcijā, pagājušajā koalīcijā, kuras lēmumiem, nu, droši vien kaut kādā veidā vajadzētu būt saistošiem arī šobrīd, lēma par to, ka vajadzētu iesaistīties visā šajā procesā un turpināt pēc tam, kad būs beidzies tiesas process, kur Baltkrievijas puse jeb sabiedrība „Družba” bija iesniegusi šo prasību, lai kaut kādā veidā nepārkāptu iespējamos starpvaldību nolīgumus.

Šobrīd un arī tanī brīdī tika lemts, ka varbūt tomēr vajadzētu iesaistīties pirmās instances tiesā kā trešajai personai, kas varētu dot iespēju turpmāk arī tiesāties valstij, jo, pēc civiltiesību speciālistu atzinuma, šobrīd otrajā instancē jau valstij vairs nebūs iespējas piedalīties un būs jāsāk jauns... teiksim, jaunas prasības iesniegšana par savu īpašumtiesību atzīšanu.

Tā ka katrā ziņā es domāju, ka mēs nedrīkstam valstij zaudēt tik lielus līdzekļus vai naudas apjomu, kāds ir iespējams, jo arī „Ventspils nafta” šo naftu sāka jau pumpēt ārā ar argumentiem, ka to aizvietos ar kaut kādām iespējamām gāzēm... Nu, līdz ar to, manuprāt, šis pieprasījums ir jāatbalsta un jāturpina darbs, lai mēs šo valsts īpašumu nekādā veidā nezaudētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Komisija rūpīgi uzklausīja nozares ekspertus no Tieslietu ministrijas un no Ekonomikas ministrijas, iepazinās ar viņu argumentiem un konstatēja, ka faktam par valdības bezdarbību šajā procesā nav pamata. Iepriekšējā gadā šis jautājums tika sešas reizes iekļauts valdības darba kārtībā, tika izveidota starpministriju darba grupa, kas izstrādāja pašreiz pieņemto un valdības piekopto taktiku.

Tā ka jautājums šeit nav par valdības bezdarbību, bet par dažādiem uzskatiem šī jautājuma risināšanā. Un sakarā ar to, ka šī bezdarbība nav konstatēta, ka valsts aktīvi seko līdzi notiekošajam un ir gatava rīcībai, komisija noraidīja šo pieprasījumu.

Aicinu arī cienījamo Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka–Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 5. Pieprasījums nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas un Klauža pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”. Iesniedzēji ir lūguši vārdu pamatojumam.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Raugiet, daudzi vēl pavisam nesen neticēja, ka Lietuvai izdosies izkustināt Visaginas atomelektrostacijas projektu no sastinguma punkta. Daudziem, tostarp arī bijušajiem prezidentiem, bija doma, ka iestrēgs šis projekts, nekur tālāk nekustēsies. Šobrīd izskatās, ka stratēģiskais investors ir atrasts un Latvijai būs jādod galīgā atbilde – patiesībā detalizēta galīgā atbilde! –, vai Latvija piedalīsies šajā, manuprāt, absurdajā projektā vai ne. Raugiet, kopš 2006.gada, kad Baltijas valstu premjerministri bez diskusijas Saeimā un bez Latvijas sabiedrības informēšanas par savu nodomu parakstīja kopējo komunikē par sadarbību jaunās atomelektrostacijas būvniecībā Lietuvā, Saeimā debates arī līdz šim nav notikušas. Un arī Ministru kabinets vairāk ir informēts, nevis ir prasīts Ministru kabineta viedoklis. Līdz ar to es saskatu šobrīd absolūtu nepieciešamību debatēt Saeimā par... nu, pēc dažādām baumām izskanējušo miljarda eiro ieguldījumu citas valsts ekonomikā. Nesen Lietuvas prezidente Grībauskaite attiecībā uz Polijas izstāšanos no projekta teica, ka raugoties uz to pozitīvi: jo mazāk dalībnieku, jo Lietuvai vairāk palikšot. Nu ko? Laiks pateikt, ka Latvija šo Grībauskaites vēlmi ir uzklausījusi.

Ekonomikas ministrija daudzviet argumentē, kāpēc Latvijai būtu jāpiedalās šajā atomelektrostacijas projektā, min solidaritātes principu: sak’, mums ar Lietuvu ir vienotas intereses vienmēr un visur. Tad nu paraudzīsimies, kādas mums ir šīs vienotās intereses.

Būtiņģes naftas terminālis. Valdošie vēji naftas produktus, kas daudzkārt ir arī izlijuši jūrā, pūš ne jau uz Lietuvas teritorijas pusi. Cieš mūsu Latvijas pludmales pie Liepājas.

Mažeiķi. Kurp pūš valdošie vēji? Protams, uz Latvijas teritoriju. Un varbūt šī Mažeiķu naftas pārstrādes kombināta vietas izvēle bija ļoti apzināta – lai Lietuva paliktu tīra, balta, bet Latvijai lai tiek tie sūdi.

Tāpat arī Ignalina ir pie Latvijas robežas, nevis pie Polijas robežas un nevis pie Kaļiņingradas robežas.

Tāpat varētu arī Akmeni minēt. Nu kas tad tos putekļus uz Latvijas pusi sūta? Protams, Lietuva.

Mums ir ļoti daudz kopīgu interešu, it sevišķi kopīgas robežas nospraušanā. Mums ir ļoti daudz kopīgu interešu arī gāzes termināļu būvniecībā. Mums ar Lietuvu vienmēr, vienmēr ir tikai un vienīgi kopīgas intereses. Tad nu, cienījamie kolēģi, turpināsim atbalstīt Lietuvas ekonomiku, nerēķinoties ar mūsu interesēm! Ieguldīsim Lietuvā miljardu eiro, kaut pašiem mums ir jāsilda ekonomika, pašiem mums šī nauda ir vajadzīga!

Sēdes vadītāja. Līdakas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”)

I.Līdaka. Pēdējais, ko es gribu teikt.

Es ceru, ka rītdien... Ļoti īsu mirklīti! Es ļoti ceru, ka rītdien Dombrovska kungs iznāks no Ministru kabineta, lai saņemtu pāris mucu... nu, iepakojumu tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kas drīz varbūt šeit radīsies.

Un vēl kas. Es aicinu – esiet aktīvi, nevis radioaktīvi Latvijas interešu aizstāvībā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Līdakas kungs! Es jums aizrādu, ka, lietojot apzīmējumus atkritumiem, vajag lietot tomēr apzīmējumus no literārās valodas, nevis... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „A kā viņš teica?”)

Paldies.

Tā kā nav prasīta pieprasījuma steidzamība, pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai pēc būtības. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.58/Lp11 – likumprojektu „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi”, kas tika izskatīts Ārlietu komisijā un atbalstīts. Neviens priekšlikums netika saņemts.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš ((VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.59/Lp11. Likumprojekts „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Tika atbalstīts. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par likuma „Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts”, likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti” un likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Aplausi.), otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.60/Lp11. (No zāles: „Atkārto nosaukumu!”) Un arī šis likumprojekts par Eiropas Policijas biroja izveidi tika izskatīts Ārlietu komisijā. Atbalstīts. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta ar numuru 60/Lp11 atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! (No zāles: „Par ko balsot? Nosaukumu!” Zālē smiekli.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.71/Lp11. Likumprojekts „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Tika atbalstīts. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt! Ir iesniegti seši priekšlikumi. Visus sešus priekšlikumus ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Var uzskatīt, ka tie ir redakcionāli precizējoši.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Gribu teikt, ka epopeja, kas Latvijā ilgusi jau laikam 13 vai pat 15 gadus, ir noslēgusies. Visā drīzumā Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt identifikācijas kartes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Personu apliecinošu dokumentu likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā paredzēti tam, lai beidzot sakārtotu iespēju pieteikties automašīnu vadītājiem, smago automašīnu vadītājiem, šķērsot robežu rindas kārtībā, tur vēl neesot, un mēs ceram, ka tas veicinās šo rindu izzušanu.

Saņemti ir septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Ministru prezidenta Dombrovska. Iekļauts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2. – satiksmes ministra Roņa priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 3. – komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 4. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5.priekšlikums arī ir no Demitera kunga. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 6.priekšlikums arī ir Demitera kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un ieļauts komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Un līdz ar to pēdējais ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” precizē Finanšu ministrijas rīcību gadījumos, kuros disciplinārlieta tiek ierosināta pret Finanšu ministrijas padotībā esošas iestādes vadītāju.

Komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Šie grozījumi faktiski nosaka biedrības „Latvijas Veterinārārstu biedrība” valsts pārvaldes uzdevumus klaiņojošu suņu un kaķu ķērāju apmācības jomā, kā arī precizē vairākus pilnvarojumus: izdot noteikumus izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzības jomā, izdot noteikumus dzīvnieku pārvadāšanas jomā, kā arī noteikumus klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas jomā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz šī gada 19.janvārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.janvāris.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pievērsiet uzmanību tam, ka komisijas sēde nenotiks tagad, šajā pārtraukumā, bet tā ir pārcelta uz lielo pārtraukumu pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi komisiju ēkā tagad, pulksten 10.35. (No zāles: „Visus?”) Visus Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti: Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... neredzu, Igors Meļņikovs... nav un Juris Viļums... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vai varu palūgt vēlreiz zvanu? Jā, mēs kaut kā acīmredzot neskatāmies uz pulksteni, ka ir jāturpina Saeimas sēde, jo pārtraukums ir beidzies.

Jā, cienījamie kolēģi, ieņemiet vietas, lai mēs varam turpināt Saeimas 12.janvāra sēdi! Tātad mēs turpinām izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā tika skatīti divreiz. Mēs pieprasījām attiecīgi arī informāciju no Tieslietu ministrijas. Un šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu šo juridiskās palīdzības pieprasītāju ne tikai tiesības, bet arī viņu pienākumus un atbildību. Tostarp, ņemot vērā to, ka diezgan daudz ir šādu pieprasītāju, šīs juridiskās palīdzības pieprasītāju, ka dažkārt ir tādi gadījumi, ka šiem pieprasītājiem šī konsultācija tiek sniegta, tiek sagatavoti visi tiesvedībai nepieciešamie dokumenti, bet šie cilvēki nezināmu iemeslu dēļ dažkārt pēc tam vairs par šīm problēmām neinteresējas.

Bez tam Juridiskā komisija ir saņēmusi arī tiesībsarga vēstuli, kurš lūdz nodrošināt juridisko palīdzību arī Satversmes tiesas procesā. Katrā ziņā Juridiskā komisija arī visu šo izvērtēs. Bet, neskatoties uz atsevišķiem likumprojekta trūkumiem, mēs tomēr lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā (Pauze. No zāles: „Nav neviena!”) – deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Ir saņemts viens priekšlikums. Priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.74/Lp11.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” ir nepieciešams, jo pašreiz starp Latviju un Kazahstānu nav līgumtiesisku attiecību readmisijas jautājumos. Līdz ar šo starpvalstu līgumu mēs nodibinām juridisku pamatu to personu pieņemšanai un nodošanai, kuras uzturas nelikumīgi otras valsts teritorijā.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.janvāris. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 2.laidienā