Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs

17.janvārī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ievēlēja sociāldemokrātu partijas deputātu no Vācijas Martinu Šulcu par Eiropas Parlamenta jauno priekšsēdētāju. Viņa pilnvaru laiks būs divarpus gadi. No 670 deputātiem, kas piedalījās balsošanā, par M.Šulcu balsoja 387.

Kandidāts Nirdžs Deva saņēma 142 deputātu atbalstu, savukārt par Dianu Volisu balsoja 141 deputāts.

M.Šulcs (Vācija) stājas līdzšinējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Ježija Buzeka (Polija) vietā.

Uz EP priekšsēdētāja amatu var kandidēt ikviens Eiropas Parlamenta deputāts, ja viņa kandidatūru izvirzījusi vai nu kāda no politiskajām grupām, vai arī vismaz 40 deputāti. Balsojums par EP priekšsēdētāju ir aizklāts. Deputāti atzīmē sava favorīta vārdu uz biļetena un to iemet vēlēšanu urnā. Procesu pārrauga astoņi balsu skaitītāji no deputātu vidus. Ievēlēts tiek kandidāts, kas iegūst absolūtu balsu vairākumu, t.i., 50%. Tukši vai sabojāti biļeteni vairākuma aprēķināšanā netiek ņemti vērā.

Martins Šulcs ir dzimis 1955.gada 20.decembrī Hehlrātā, mazā Vācijas pilsētiņā netālu no Holandes un Beļģijas robežas. Politisko karjeru viņš sāka 19 gadu vecumā, kļūstot par Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedru. 31 gada vecumā viņš tika ievēlēts par Virselenas mēru – jaunāko Vācijas visvairāk apdzīvotajā pavalstī Ziemeļreinā-Vestfālenē, un šajā amatā viņš palika 11 gadus.

1994.gadā M.Šulcs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Viņš ir strādājis vairākās komitejās, tostarp Cilvēktiesību apakškomitejā un Pilsoņu brīvību un iekšlietu komitejā. 2000.gadā viņš kļuva par Eiropas Sociālistu grupas Vācijas delegācijas vadītāju, vienlaikus uzņemoties grupas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Uzrunā Eiropas Parlamentam tūlīt pēc balsojuma Strasbūrā M.Šulcs teica: "Mums ir jāapzinās, ka Eiropas iedzīvotājus tikpat kā neinteresē iestāžu diskusijas – viņi daudz vairāk uztraucas par savu nākotni, darba vietām, pensijām (..). Un šī ir zāle, kur tiek pārstāvētas iedzīvotāju intereses."

"Es nebūšu ērts priekšsēdētājs," brīdināja M.Šulcs, bet gan "priekšsēdētājs, kurš darīs visu, lai tiktu atgūta cilvēku zaudētā uzticēšanās Eiropas apvienošanas procesam un atkal mostos ticība Eiropai".

M.Šulcs vērsa uzmanību uz to, ka "pirmo reizi kopš ES izveides tās iziršana kļuvusi par reālu iespējamību". Viņš uzsvēra, ka "mūsu intereses vairs nav iespējams nošķirt no kaimiņu interesēm un ir jāizprot, ka ES nudien nav tāda spēle, kur vienam noteikti jāzaudē, lai kāds cits varētu uzvarēt. Ir tieši pretēji – vai nu mēs visi zaudējam, vai arī visi kopā uzvaram. Pamatnoteikums tam ir Kopienas metodes ievērošana. Tas nav vienkārši tehnisks jēdziens, tā ir pati ES būtība".

"Pēdējos divus gadus valstu un valdību vadītāju sanāksmēs dalībvalstu iedzīvotāju pārstāvji tiek degradēti par izpalīgiem jau pieņemtu lēmumu īstenošanai. Viņiem atļauts tikai piekrist Briselē aiz slēgtām durvīm pieņemto valdību lēmumu īstenošanai. Taču Eiropas Parlaments nestāvēs malā un uz to bezpalīdzīgi nenoskatīsies!" M.Šulcs uzsvēra, piebilstot, ka pirmais pārbaudījums, kas stāv priekšā, ir starpvaldību nolīgums par jaunu fiskālo savienību.

"Ja kāds pārkāpj Pamattiesību hartas vērtības, tam jārēķinās ar mūsu pretdarbību. Tas ir mūsu kā Parlamenta kopīgs pienākums." Viņš paziņoja arī to, ka 18.janvārī plenārsesijas debatēs par Ungārijas pretrunīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem piedalīsies arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā