Par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu

Eiropas Komisija, noraidot Baltijas lauksaimnieku prasības

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi atbildes vēstuli par oktobrī sagatavoto Eiropas Parlamenta (EP) Baltijas valstu deputātu deklarāciju par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu vārdā deputātiem ir atbildējis par ES lauksaimniecību atbildīgais komisārs Dačians Čološs. Deklarācijā, kuru parakstīja visi EP Baltijas valstu deputāti, tika pieprasīts veikt taisnīgu KLP reformu. Deklarācijas iniciatīvas autore bija EP deputāte Sandra Kalniete, kura strādā EP Lauksaimniecības komitejā.

S.Kalnietei adresētajā vēstulē komisārs D.Čološs aizstāv sagatavoto KLP reformas piedāvājumu, uzsverot, ka tiešo maksājumu pārdale nenozīmē, ka visi saņems vienādus tiešos maksājumus. Tāpat komisārs aicina skatīt abus pīlārus kopā un skaidro, ka jāņem vērā arī valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) lielums un kohēzijai atvēlētie līdzekļi.

S.Kalniete uzskata: “Cīņa par naudas līdzekļiem būs nežēlīga, bet realitāte ir tāda, ka lauksaimniecībai atvēlētie līdzekļi nākamajā finanšu periodā būs mazāki, tāpēc neviena valsts pati nevēlas citām valstīm atvēlēt daļu no saviem līdzekļiem. Vēstulē komisārs aicina skatīt abus pīlārus kopā, un šajā jautājumā es viņam piekrītu. Diemžēl mūsu sanāksmēs komisārs izliekas nedzirdam manis teikto, ka, apvienojot abus pīlārus kopā, Latvijas lauksaimnieki vienalga saņem mazākos maksājumus. Es turpināšu skaidrot Baltijas valstu situāciju kolēģiem EP Lauksaimniecības komitejā, un piedāvāsim savus risinājumus, jo visai Eiropai ir nepieciešama visaptveroša KLP reforma, kas nekropļo vienoto tirgu.”

Deklarācijā, kura tika nosūtīta Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām, Baltijas valstu deputāti aicināja tiešajiem maksājumiem noteikt zemāko slieksni 80% apmērā un augstāko slieksni 120% apmērā no vidējā maksājumu lieluma Eiropā. Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aicināja noteikt pēc iespējas īsāku pārejas periodu un iestājās par godīgu konkurenci starp Eiropas lauksaimniekiem.

Kopējās lauksaimniecības politikas reformas variantu izstrādāja EK, un 12.oktobrī reforma tika publiskota. Patlaban tā ir iesniegta EP, un Lauksaimniecības komiteja ir atbildīga par reformas pilnveidošanu.

Mārtiņš Spravņiks, S.Kalnietes parlamentārais asistents

Zemkopības ministre, aicinot aizstāvēt lauksaimnieku intereses

10.janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Godmani, lai pārrunātu Latvijas iespējas vēl uzstājīgāk prasīt taisnīgus tiešos maksājumus lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam.

Tikšanās laikā Eiropas Parlamenta deputāts I.Godmanis zemkopības ministrei pauda viedokli, ka pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem pēc 2013.gada, saskaņā ar kuru Latvijas lauksaimniekiem joprojām būs viszemākie tiešie maksājumi, ir neracionāls un nepamatots un ir balstīts vienīgi uz EK politiskiem apsvērumiem. I.Godmanis uzsvēra, ka viens no būtiskiem argumentiem par labu Latvijas prasībai palielināt mūsu valsts lauksaimniekiem tiešos maksājumus ir apstāklis, ka Latvija atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm visu laiku ir godīgi pildījusi savas saistības.

Tāpat kritiku neiztur citu ES dalībvalstu bažas, ka, palielinot Latvijas lauksaimniekiem tiešos maksājumus, Latvijas lauksaimnieki ar konkurenci apdraudēs dalībvalstu lauksaimniekus.

L.Straujuma I.Godmani informēja, ka Zemkopības ministrija visu līmeņu sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam uzsver un prasa, ka tiešo maksājumu aprēķināšanas sistēmai ir jābalstās uz objektīviem, pašreizējo situāciju raksturojošiem kritērijiem – tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai (darbaspēka izmaksas, lauksaimniecības tehnikas izmaksas un amortizācija, degvielas izmaksas). “Jāņem vērā, ka gan ar pašreizējiem tiešajiem maksājumiem, gan tiem, kādus šobrīd piedāvā Eiropas Komisija, Latvijas lauksaimnieki ir nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos,” sacīja ministre.

Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem, ir jānosaka minimālais tiešo maksājumu līmenis vismaz 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa