Kultūras ministrija: Par 2012.gada prioritātēm sabiedrības integrācijā

Kultūras ministrija ir izstrādājusi konkrētu rīcībpolitiku 2012.gadam sabiedrības integrācijas jomā un uzsver, ka tikai koordinēta šīs politikas risināšana, ministrijām piedaloties un sadarbojoties, var garantēt sekmīgu rezultātu. Rīcībpolitika iezīmē prioritārās mērķgrupas, šīs politikas īstenošanā iesaistītās institūcijas un veicamos pasākumus, kā arī skaidro ES fonda finansējuma piesaisti.

Viena no prioritātēm rīcībpolitikā 2012.gadā ir latviešu valodas apgūšana un lietošana publiskajā telpā, kas ļautu valodu apgūt gan kursos, gan ar TV un radio starpniecību, kā arī tiks sagatavoti metodiskie materiāli un mācību līdzekļi. Domājot par latviešu valodas mācīšanu, ir jāturpina atbalstīt programmas, kas ļauj vienlaikus apgūt Latvijas vēsturi, demokrātijas pamatus un kultūru.

Tā kā latviešu valodas prasmju līmenis iedzīvotāju vidū atšķiras reģionālā līmenī, Latgalei ir jāvelta īpaša vērība. Lai bērniem un viņu vecākiem latviešu valodas prasmes nebūtu šķērslis pieņemt lēmumu sūtīt bērnu skolās ar latviešu mācību valodu, tiks veidota atbalsta sistēma – valodas apmācības, pedagogu palīgi, administratīvā personāla apmācības par kultūru dažādību u.c.

Vairāki pētījumi norāda iedzīvotāju zemo uzticību publiskajai pārvaldei, NVO un savām spējām ietekmēt lēmumus, tāpat skolēnu zināšanas atpaliek no citu valstu sasniegumiem pilsoniskajā izglītībā. Tāpēc vairāki pasākumi ir vērsti uz pilsoniskās izglītības attīstību, sagatavojot pilsoniskās izglītības konceptu, pasākumus starp skolām, dažādu līdzdalības formu attīstību.

Attīstot pilsoniskās līdzdalības jautājumus, svarīgi ir atbalstīt pasākumus diskriminācijas novēršanas un atpazīstamības jomā, izstrādājot ne tikai diskriminācijas novēršanas uzraudzības sistēmu, bet apmācot arī profesionāļus un izglītojot cilvēkus, lai nevienlīdzīgas attieksmes draudi kļūtu atpazīstamāki.

Kultūras ministrijas izstrādātajās pamatnostādnēs latvieši ārzemēs ir zīmīga mērķa grupa, tāpēc ir jāuztur dialogs, jāveicina latviešu valodas un kultūras saglabāšana. Atbalstāmo pasākumu sarakstā ir “nedēļas nogales” skolām un skolotājiem, vienota “nedēļas nogales” skolas koncepta izstrāde, dalība Dziesmu un deju svētkos, vasaras nometnes.

Cits būtisks virziens ir latviskā kultūrtelpa un mazākumtautību savpatnības saglabāšana. Šajā jomā plānots atbalstīt pasākums, kas ļautu mazākumtautību kolektīviem līdzdarboties Dziesmu un deju svētku procesā. Plānots atbalstīt mazākumtautību kultūras festivālus, sagatavot un iedzīvināt mazākumtautību dienas tradīciju.

Lai veicinātu saliedētu sociālo atmiņu, liela loma ir atmiņu institūciju – muzeju – veiktajām aktivitātēm, svarīgs ir atbalsts Latvijas Okupācijas muzejam darbā ar skolēniem. Ir plānota viegli uztveramu vēstures materiālu sagatavošana, interaktīvas stundas muzejos. Nozīmīgi ir apzināties mazākumtautību pienesumu Latvijas vēstures veidošanā.

Nozīmīgs darbības virziens ir atbalsta pasākumi latgaliešu valodas un identitātes stiprināšanai un vēsturiskās atmiņas projektiem, iesaistoties Latvijas Okupācijas muzejam, reģiona augstskolām un NVO. Šāda pieeja stiprina lokālo identitāti.

Romu kopienas svarīgākie risināmie jautājumi ir iekļaujošu izglītību atbalstoši pasākumi. Atbalstot romu kultūras un identitātes saglabāšanu, tiks stiprināta arī romu vēsture kopējā Latvijas sociālajā atmiņā, t.sk. zināšanas par romu holokaustu nacistiskās okupācijas laikā.

Līdzīgi kā šogad arī 2012.gadā KM budžeta līdzekļi 32 000 latu apmērā paredzēti NVO darbībai sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā. Vairāki pasākumi ir īstenojami Kultūras ministrijas un citu iesaistīto institūciju esošā budžeta ietvaros, bet nozīmīgi līdzekļi ir pieejami Eiropas Trešo valstu valstpiederīgo integrācijas fonda ietvaros – 2 miljoni latu ir pieejami līdz 2013.gada vidum. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta “NVO fonda” programmas kopējais finansējums ir vairāk nekā 7 miljoni latu (no 2012.gada otrās puses līdz 2016.gadam), no kuriem 40% – sociālajiem jautājumiem un saliedētas sabiedrības veicināšanai. To apguvē galvenie spēlētāji ir biedrības un nodibinājumi. Finansējuma apguvi nodrošinās Sabiedrības integrācijas fonds. Šī programma savu īstenošanu sāks rudenī.

2011.gada 11.oktobrī MK apstiprināja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam. Izstrādātās politikas mērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas, demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.

Annija Senakola, KM sabiedrisko attiecību speciāliste