Par grozījumiem Saeimas kārtības rullī

Saeimas Juridiskā komisija 14.de­cem­-brī pirms otrā lasījuma atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, pārskatīt Saeimas komisiju sarakstu, kā arī nosaka tiesības vismaz 5000 Latvijas pilsoņiem iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu. 

Likumprojekts paredz, ka Saeima atklāti ievēlēs Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un vairākas citas likumos noteiktas amatpersonas. Vienlaikus izskatīšanai Saeimas komisijās ir nodoti Satversmes grozījumi, kas paredz atteikties no aizklātas procedūras arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanā.

Juridiskā komisija 14.decembrī arī lēma veikt izmaiņas Saeimas komisiju sarakstā, atbalstot priekšlikumu Pilsonības likuma izpildes komisiju pārdēvēt par Sabiedrības saliedētības komisiju, šai komisijai saglabājot esošās funkcijas un tās paplašinot sabiedrības integrācijas jomā.

Tāpat deputāti atbalstīja Saeimas Saimnieciskās komisijas likvidēšanu, tās funkcijas nododot Saeimas Prezidijam un Saeimas Kancelejai. Komisijas sēdē atbalstīta arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidošana, tādējādi nacionālās attīstības jautājumus paceļot no parlamenta apakškomisijas līmeņa uz patstāvīgo komisiju. Komisijas deputātu vairākums neatbalstīja priekšlikumu, kas paredz deputātam iespēju strādāt trijās Saeimas apakškomisijās. Saskaņā ar pašreizējo Saeimas kārtības ruļļa redakciju deputāts vienlaikus var darboties ne vairāk kā divās apakškomisijās.

Savukārt jautājumu par Pieprasījumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas apvienošanu komisija nolēma vērtēt, skatot likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Juridiskā komisijas deputāti jau iepriekš atbalstīja kolektīvo iesniegumu iniciatīvu, kas paredz tiesības ne mazāk kā 5000 pilsoņiem vērsties Saeimā ar kolektīvu iesniegumu.

Komisijas atbalstītie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi paredz arī pagarināt iespējamo deputāta runas laiku ikgadējo ārpolitikas debašu laikā. Apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, deputāts pirmo reizi varēs runāt desmit minūtes, bet otro reizi – piecas minūtes. Kā norādīja priekšlikuma iesniedzēja, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, līdzšinējā prakse rāda, ka patlaban noteiktais runas laiks nav pietiekams. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu ārpolitikas debatēs deputāts, pirmo reizi kāpjot tribīnē, var runāt piecas minūtes, bet otro reizi – divas minūtes.

Saeimas preses dienests