Rīgas Valdes Lēmums Nr.367

21.10.1993.

Par slēgto konkursu Jēkaba kazarmas Torņa iela 4 rekonstrukcijas un izmantošanas koncepcijas izstrādei

Rīgas pilsētas valde n o l e m j:

1. Organizēt slēgto konkursu Jēkaba kazarmas Torņa ielā 4 (9.grupa, Nr.41) rekonstrukcijas un izmantošanas koncepcijas izstrādei.

2. Uzaicināt piedalīties konkursā arhitektus J.Pogu, P.Blūmu, V.Zilgalvi, V.Neilandu, V.Sarmu, kā arī Olborgas (Dānija) arhitektu grupu.

3. Noteikt prēmiju par labāko risinājumu Ls 250 apmērā un atlīdzību katram uzaicinātajam dalībniekam Ls 150 apmērā.

4. Apstiprināt noteikumus slēgtajam konkursam Jēkaba kazarmas Torņa ielā 4 rekonstrukcijas un izmantošanas koncepcijas izstrādei.

5. Apstiprināt konkursa vērtēšanas komisijas sastāvu saskaņā ar 1.pielikumu (E.Vecumnieks, I.Lišmanis, G.Baumanis, G.Asaris, J.Dripe, A.Holcmanis, E.Kalniņš, A.Lācis, B.Lāce, A.Lekuzis, A.Ozoliņa, E.Pučiņš, G.Zirnis — "LV" red.).

6. Uzdot Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai līdz 01.11.1993. izsniegt konkursa dalībniekiem nepieciešamos materiālus.

7. SIA "Rīgas nami" nodrošināt konkursa organizācijai nepieciešamos līdzekļus Ls 1295 apmērā saskaņā ar 2.pielikumu.

8. Noteikt, ka:

8.1. konkursa beigu termiņš 15.12.1993.;

8.2. konkursa rezultātus apstiprina Rīgas pilsētas valde.

9. Lēmuma izpildi kontrolēt Rīgas pilsētas valdes locekļiem I.Lišmanim un G. Asarim.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks J.Rītiņš

Noteikumi slēgtā konkursa Jēkaba kazarmas Torņa ielā 4 rekonstrukcijas un izmantošanas koncepcijas izstrādei

Apstiprināti
ar Rīgas pilsētas valdes
21.10.1993. lēmumu Nr.367

1 .Objekta un situācijas raksturojums

Kvartāla apbūve, ko ierobežo Jēkaba iela. Torņa iela un Basteja bulvāris, salīdzinājumā ar pārējo Vecrīgu ir jaunāka, jo sākotnēji šī teritorija atradās aiz pilsētas nocietinājuma mūra un vēlāk attīstījās saistībā ar jauno aizsardzības sistēmu — zemes vaļņiem.

Pirmās ziņas par zemes vaļņu ierīkošanu datējamas ar 1422.gadu. Sistemātiski nocietinājumu būves darbi sākās 1537.gadā un ilga līdz pat 17.gs. otrajai pusei.

Sākumā smilšu vaļņu nocietinājumus veidoja pēc itāļu sistēmas. Poļu iesāktos būvdarbus kopš 1632.gada turpināja zviedru valdība.

Visa būvniecība faktiski pabeigta 17.gs. otrajā pusē, kad zviedru ģenerālgubernatora G.Dālberga vadībā izbūvēja Citadeli. Tā saucamā Jēkaba kazarma atradās posmā starp Jēkaba un Smilšu vārtiem.

1677.gada starpvaļņu apraksts liecina, ka teritoriju no Smilšu vārtiem līdz pilij bija apbūvējuši sīkie amatnieki, tur bijusi arī viena kazarma. Domājams, ka tā bijusi koka apbūve.

Pēc Ziemeļu kara Rīgas nocietinājumu sistēma un kazarmas bija stipri sapostītas. 18.gs. tika celtas vairākas jaunas kazarmas.

1739.gada 2.aprīlī Lielās ģildes eltermanis Bērenss ierosināja laukumā starp Jēkaba vārtiem un Lielo pulvera torni uzcelt kazarmu 1000 vīriem. 1739.gada 26.jūnijā Pēterpils fortifikācijas kantoris atļāva celt koka kazarmu ar noteikumu, ka tā netiks būvēta visu 90 asu garumā zem viena jumta, bet gan kā četras telpiski atdalītas ēkas. Kazarmas būvdarbus pabeidza 1740.gada 29.oktobrī. Mūra kazarmas būves laiks Rīgas cietokšņa formulārā nav minēts. Mūs interesējošās Jēkaba kazarmas celšanas laiks nav noskaidrots. Ir ziņas, ka tā it kā būvēta 1768.gadā. To apliecina vēl citi materiāli par XVIII gs. beigām.

1786.gada Rīgas cietokšņa plānā posmā starp Jēkaba pusbastionu un Smilšu bastionu gar valni iezīmētas trīs ēkas.

Arī 1785.gada J.Broces zīmējums, kas attēlo Rīgas skatu no Smilšu vārtu puses, liecina par mūra kazarmas esamību, kuras augstais zelmenis ar vairākiem dūmeņiem paceļas pāri nocietinājuma valnim.

Pirmais senākais Jēkaba kazarmas attēls, kas sniedz vispusīgu priekšstatu par objektu, ir 1823.gada fasāžu notinumi. Trīsdaļīgā kazarmas ēka ritmiski sadalīta ar divām zemākām starpbūvēm. Jēkaba ielas pusē bijusi neliela saimniecības ēka ar iebrauktuvi. Katrai celtnei bija trīs dūmeņi un četri barokāli jumta logi. Fasādes vidējā daļa bijusi greznāka, ar dekoratīvu frontonu centrā. Celtnes aizmugures zemākā daļa ietverta zemes valnī. Laika gaitā notikušas daudzas kazarmas pārbūves, kuru rezultātā tā pilnīgi zaudējusi iepriekšējo veidolu, kā arī jebkuras stila iezīmes fasādēs. Pārveidots arī tās plānojums.

Sākotnēji katra no kazarmas daļām sastāvēja no trijām sekcijām. Katra sekcija ar kapitālām šķērssienām bija sadalīta trijās daļās — vidējā un šaurākajā no Torņa iejās puses bija iekārtota ieeja, aizmugurē atradās virtuve ar krāsni, abās malējās — lielas zaldātu guļamtelpas. Logi bija izvietoti tikai Torņa ielas pusē. Piebūvēs starp kazarmām bija iekārtotas atejas.

1886.gadā ēkas pārbūves projektu izstrādājis arhitekts R.Šmelings.

1932.gadā ēkas pārbūves projektu izstrādājis arhitekts O.Tīlmanis. Notikušas arī citas pārbūves.

Pārbūvju rezultātā kazarmas apvienotas, iebūvētas vairākas jaunas kāpņu telpas, ieejas no Torņa ielas slēgtas, iekārtotas jaunas ieejas no Basteja bulvāra, kā arī pilnīgi pārveidots kazarmu iekšējais plānojums. Izlauztas vairākas kapitālās šķērssienas (it sevišķi otrajā stāvā), izveidota koridoru sistēma.

Pēc 1945.gada pārbūvēts arī kazarmu jumts, samazinot tā augstumu.

Par Jēkaba kazarmas sākotnējo izskatu var spriest pēc atrodamajām analoģijām.

1772.gadā pie Kārļa vārtiem sāka celt Invalīdu kazarmu. J.K.Broce šo kazarmu zīmējis ap 1798.gadu. Laikā no 1776.gada līdz 1780.gadam pie Smilšu vārtiem tika izbūvēta Artilērijas kazarma. Ap 1789.gadu Artilērijas kazarmu zīmējis J.K.Broce.

Salīdzinot Invalīdu un Artilērijas kazarmas zīmējumus, kā arī Jēkaba kazarmas 1823.gada attēlu, redzamas daudzas kopējas arhitektoniskas un konstruktīvas iezīmes.

Kā atšķirīga iezīme, protams, jāmin Jēkaba kazarmas vērienīgais būvapjoms, kur katras daļas fasādē ieprojektēta 21 loga ass. Daudzo pārbūvju rezultātā ēkas zaudējušas savienojošās piebūves, jumta veidu. Ieejas iekārtotas no Basteja bulvāra puses. Pašlaik tiek izstrādāts projekts apakšzemes autostāvvietai skvērā starp Jēkaba kazarmu un Basteja bulvāri. Starp kazarmu un apakšzemes autostāvvietu paredzēts saglabāt ieliņu, kurā atradīsies apakšzemes stāvvietas virszemes daļas telpas, tajās paredzēts iekārtot nelielus veikalus, mākslas salonus. Pašlaik iepriekšējie lietotāji Jēkaba kazarmu atbrīvo.

2. Darba mērķis

Konkursa mērķis — atrast ēkai piemērotāko, funkcionāli pamatotāko un ekonomiski izdevīgāko izmantošanas veidu.

Ņemot vērā ēkas neapmierinošo tehnisko stāvokli, kā arī budžeta līdzekļu trūkumu, nepieciešams ieteikt izdevīgākos izmantošanas veidus, lai nodrošinātu ēkas atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu iegūšanu, nepārvēršot to par peļņas uzņēmumu kopojumu.

Bijuši daudzi atšķirīgi piedāvājumi par kazarmas telpu izmantošanu, galvenie no tiem:

2.1. Nacionāla mākslas galerija visā kazarmas apjomā ar fondu glabātuvēm, nelieliem restorāniem vai kafejnīcām ēkas atsevišķās daļās.

2.2. Viesnīca ar mazām kafejnīcām un veikaliem ēkas pirmajā stāvā un puspagrabos.

2.3. Telpas, kuras izīrētu dažādu firmu birojiem ar apartamentiem, kafejnīcām un restorāniem.

2.4. Neliela mākslas galerija vienā ēkas daļā vai stāvā, pārējā daļā — firmu biroji ar apartamentiem (vai arī neliela viesnīca), kafejnīcas, un mazi veikali.

3. Arhitektūras un plānošanas uzdevums kazarmas rekonstrukcijai un izmantošanai.

3.1. Atjaunot Kazarmas ārējo veidolu, atjaunot agrāko trīs korpusu sadalījumu ar zemākām iestarpinātām ēkas daļām. Atjaunot iepriekšējo jumta formu ar barokāliem jumta logiem. Vidējā korpusa centrā virs dzegas vēlams atjaunot frontonu. Par pamatu fasādes formu atjaunošanai ieteicams izmantot 1823.gada fasāžu notinumus, kā arī 1772. — 1773.gadā celtās Invalīdu kazarmas J.K.Broces zīmējumu, no 1776.gada līdz 1779./ 80.gadam celtās Artilērijas kazarmas pie Smilšu vārtiem J.K.Broces zīmējumu.

3.2. Ja tiek izmantotas bēniņu telpas, to apgaismošanai varētu iekārtot logus jumta plaknē Torņa ielas pusē.

3.3. Visu sabiedriski izmantojamo telpu (izstāžu zāļu, kafejnīcu, restorānu, veikalu) ieejas iekārtojamas Torņa ielas pusē. Viesnīcu, darījumu telpu ieejas varētu būt izvietotas gan Torņa ielas, gan arī Basteja bulvāra pusē.

3.4. Vēlams dažādos telpu lietotājus izvietot katru atsevišķā korpusā: mākslas galerijas ar apkalpes un fondu telpām — vienā, darījumu telpas — otrā korpusā, viesnīcas — citā.

Vēlams centrālo korpusu atjaunot ar ārējām kāpnēm uz pirmo stāvu, iekārtot tur kafejnīcas, restorānus, varbūt pat daļēji atjaunot kādu telpu grupu tādā veidā, kādā tā bija uzbūvēta.

3.5. Pārveidojot ēkas plānojumu, pieļaujama visu vēlāk iebūvēto vieglo konstrukciju starpsienu nojaukšana. Obligāti saglabājamas visas sākotnējās kapitālās šķērssienas; ja ēkas jaunās funkcijas to pieļauj, vēlams atjaunot arī nojauktās sekcijas sadalošās kapitālās šķērssienas. Pārskatāms arī kāpņu izvietojums un to veids; ja nepieciešamas jaunas kāpnes, tās izbūvējamas vēsturiski pamatotās vietās.

3.6. Nojaucamas visas vēlāk uzceltās piebūves Basteja bulvāra pusē.

3.7. Sakārtojams ēku logu izvietojums Basteja bulvāra pusē, jo pārbūvju dēļ tas ir haotisks. Visā ēkā pielietojams viens, 18.gs. stilistikai atbilstošs logu tips, kā Torņu ielas, tā arī Basteja bulvāra pusē.

3.8. Projektam jāsastāv no šādiem materiāliem:

— ēkas tuvākās apkārtnes plāns M1:500

— ēkas stāvu plāni Ml: 100

— arhitektoniskā risinājuma izpratnei nepieciešamie griezumi Ml:50

— fasāžu risinājumi Ml: 100

— atsevišķās nepieciešamās fasāžu detaļas Ml:50

— paskaidrojuma raksts ar nepieciešamajām telpu eksplikācijām.

Neskaidrības par projektēšanas programmu un konkursu noteikumiem precizējamas līdz projektu iesniegšanas termiņam Rīgas pilsētas valdes Galvenajā arhitektūras pārvaldē Rīgā, Amatu ielā 4, 209. istabā, tālr. 213069.

Padomes sekretāres v.i. V.Zariņa