Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Autortiesību likums (likumprojekts). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.05.1999., Nr. 138/139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24100

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Neatkarība - tas ir lielākais guvums tautai un valstij

Vēl šajā numurā

05.05.1999., Nr. 138/139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

Autortiesību likums

Saeimas dok.nr.594; likumprojekts nr.221

Saeimas deputātu grupas (L.Muciņš,

Dz.Ābiķis, G.Dambergs, R.Pauls, J.Kalniņš)

1999. gada 28.(29.) aprīlī iesniegt Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1. pants.

Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) autors — fiziska persona, kuras radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs;

2) darbs — autora jaunrades rezultāts jebkādā materializētā formā;

3) fonogramma — ar dzirdi uztverama izpildījuma skaņu vai citu skaņu fiksācijas rezultāts vai skaņu digitāls attēlojums;

4) izpildītājs — aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kas atveido lomu, dzied, lasa, atskaņo vai kādā citā veidā izpilda literāru, mākslas vai folkloras darbu, sniedz estrādes, cirka, leļļu vai cita veida priekšnesumu;

5) producents — fiziska vai juridiska persona, kas finansē un organizē audiovizuāla darba radīšanu un fonogrammas pirmo fiksāciju;

6) izziņošana — darbība, ar kuras palīdzību darbs pirmo reizi kļūst pieejams sabiedrībai pirmatskaņojuma, pirmizrādes, pirmdemonstrējuma vai pirmpublicējuma formā;

7) publicēšana — darbība, ar kuras palīdzību darba eksemplāri ar autora piekrišanu kļuvuši pieejami publikai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši darba raksturam. Par publicēšanu netiek uzskatīta dramatisku, muzikāli dramatisku vai audiovizuālu darbu izpildīšana, muzikālu darbu izpildīšana, literāru darbu publiska lasīšana, literāru vai mākslas darbu raidīšana ēterā vai pa vadiem, vizuālo darbu vai uzceltu arhitektūras darbu demonstrēšana;

8) publisks izpildījums — jebkura darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta (izņemot audiovizuālu darbu) izpildījums, lasījums, deja, demonstrēšana, aktierisks sniegums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību veikts darba izmantojums sabiedriskā vietā vai vietā, kur var atrasties sabiedrības locekļi;

9) reproducēšana — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta vienas vai vairāku kopiju radīšana jebkurā materializētā formā, darba vai cita ar šā likuma aizsargāta objekta ilgstoša uzglabāšana elektroniskā formā, kā arī vienas vai vairāku trīsdimensiju kopiju izdošana no divdimensiju darba un vienas vai vairāku divdimensiju kopiju izveidošana no trīsdimensiju darba, kā arī aizsargāta, digitālā formā ietverta darba uzglabāšana elektroniskā iekārtā;

10) retranslācija — programmu vai raidījumu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādus saturiskus grozījumus, ja šādu pārraidi veic cita organizācija, nevis tā, kura to darījusi pirmo reizi;

11) saskarne — datorprogrammas daļas, kas nodrošina savienotību un sadarbspēju starp programmatūras un aparatūras elementiem, kā arī dialogu ar lietotāju;

12) skaņu fiksācija — skaņu iemiesošana materiālā formā, ar kuras palīdzību skaņas var jebkurā laikā padarīt dzirdamas.

2. pants.

Autortiesību principi

(1) Autortiesības ir autrora izņēmuma tiesības uz savu darbu un jebkādu tā izmantošanu.

(2) Autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts.

(3) Autortiesības attiecināmas uz literatūras, zinātnes un mākslas darbiem (literāriem un mākslas darbiem), tai skaitā nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida.

(4) Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana.

(5) Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi, kuru atveido ar tādu paņēmienu un tādā vietā, lai skaidri būtu redzams, ka autortiesības saglabājas. Šī zīme sastāv no trim elementiem:

1) burta "C" aplītī;

2) autortiesību īpašnieka vārda (nosaukuma);

3) darba pirmpublicējuma gada.

(6) Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs, tās dod autoram izņēmuma tiesības uz darba izmantošanu bez jebkādiem ierobežojumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

3. pants.

Autortiesību darbības ietvari

(1) Autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai arī nav izziņoti Latvijā, bet atrodas Latvijā jebkādā materializētā formā, ir autoram vai viņa mantiniekiem, kā arī citiem autortiesību pārņēmējiem.

(2) Autortiesības uz darbiem, kas vienlaikus publicēti ārvalstī un Latvijā, ir autoram un viņa mantiniekiem, kā arī citiem autortiesību pārņēmējiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu darbs uzskatāms par vienlaikus publicētu ārvalstī un Latvijā, ja tas Latvijā bijis publicēts 30 dienu laikā pēc tā pirmpublicējuma ārvalstī.

(4) Latvijas Republikas pilsoņiem un citām personām, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, kā arī viņu tiesību pārņēmējiem tiek atzītas autortiesības uz darbiem, kas izziņoti ārvalstī jebkādā materiālizētā formā. Citu personu autortiesības uz darbiem, kas izziņoti vai izpausti ārvalstī jebkādā materializētā formā, tiek atzītas saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem.

II nodaļa. Aizsargājamie un neaizsargājamie darbi

4. pants.

Autortiesību objekts

(1) Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes veida un formas ir šādi autoru oriģināldarbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras un citi rakstveida darbi, runas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

2) datorprogrammas;

3) dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;

4) horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;

5) muzikālie darbi ar tekstu vai bez teksta;

6) audiovizuāli darbi;

7) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;

8) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;

9) dizaina darbi, izņemot gadījumus, kad tie jau ir aizsargāti saskaņā ar Dizainparaugu aizsardzības likumu;

10) fotogrāfijas darbi, un tādi darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā vai izmantojot fotogrāfijas;

11) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti, celtņu un būvju risinājumi un citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi;

12) ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm.

(2) Idejas, metodes, procesi un matemātiskas koncepcijas nav autortiesību objekti.

5. pants.

Atvasināti darbi, kurus aizsargā autortiesības

(1) Neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības, autortiesības aizsargā:

1) tulkojumus un apdares, pārstrādātus darbus, anotācijas, referātus, kopsavilkumus, apskatus, muzikālus aranžējumus, ekranizācijas un dramatizējumus;

2) darbu krājumus (enciklopēdijas, antoloģijas, atlantus), kā arī datu bāzes un citus saliktus darbus, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir radoša darba rezultāts.

(2) Autortiesības aizsargā atvasinātos darbus neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, uz kuriem atvasinātie darbi pamatoti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.

6. pants.

Darbi, kurus neaizsargā autortiesības

Saskaņā ar šo likumu netiek aizsargāti:

1) normatīvie akti un administratīva rakstura dokumenti un tiesas nolēmumi (likumi, tiesu spriedumi, lēmumi un citi oficiāli dokumenti), kā arī šo tekstu oficiālie tulkojumi;

2) valsts apstiprinātie, kā arī starptautiski atzītie oficiālie simboli un zīmes (karogi, ģerboņi, ordeņi, naudas zīmes u.tml.), kuru lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;

3) kartes, kuru sagatavošabu un lietošanu nosaka normatīvie akti;

4) vienkārša informācija presē, radio, televīzijā vai citos informācijas līdzekļos par dienas jaunumiem un dažādiem faktiem un notikumiem;

5) izejas un principi, uz kuriem balstīts jebkurš datorprogrammas elements (ieskaitot tās saskarnes), datorprogrammas loģika, algoritmi un programmēšanas valodas.

III nodaļa. Autortiesību subjekti

7. pants.

Autors un autora tiesību pārņēmēji

(1) Darba autors, līdzautori, atvasinātu darbu autori, audiovizuāla darba autori, šo personu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji var būt autortiesību subjekti.

(2) Autortiesību subjekti autortiesības uz darbu īsteno tieši, ar starpnieku un pārstāvju, kā arī ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

8. pants.

Autortiesību prezumpcija

(1) Ja nav pierādīts pretējais, persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publicēta vai izziņota darba vai atkārtotiem darbiem, uzskatāma par darba autoru.

(2) Ja darbs izziņots vai publicēts, nenorādot autoru šā panta pirmajā daļā norādītajā veidā, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja viņš nav norādīts, izdevējs vai autora pilnvarota persona. Šis nosacījums ir spēkā tik ilgi, kamēr darba autors neatklās savu personību un nepieteiks autortiesības uz darbu.

9. pants.

Līdzautori

(1) Ja darbam ir divi vai vairāki autori un katra autora individuālais ieguldījums darba radīšanā nav norobežojams kā neatkarīgs darbs, autortiesības uz darbu pieder visiem līdzautoriem kopīgi.

(2) Ja katra autora individuālais ieguldījums ir neatkarīgs darbs, autortiesības uz katra autora individuālo ieguldījumu kā neatkarīgu darbu ir katram autoram.

(3) Aizsardzību pret autortiesību pārkāpumiem var realizēt jebkurš līdzautors neatkarīgi no pārējiem līdzautoriem.

(4) Ja viens no autoriem atsakās pabeigt vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā, viņš nedrīkst kavēt izmantot savu darba daļu darba pabeigšanai. Šim autoram ir tiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi.

10. pants.

Salikta darba sastādītājs

(1) Sastādītājam, kura radošā darba rezultāts ir materiālu atlase vai izkārtojums, ir autortiesības uz salikta darba sastādījumu, ja katram saliktā darbā ietvertā darba autoram tiek saglabātas tiesības uz viņa darbu.

(2) Krājumos un citos saliktos darbos iekļauto darbu autori saglabā autortiesības katrs uz savu darbu un var to izmantot arī ārpus šāda krājuma vai salikta darba.

(3) Sastādītāja autortiesības nerada šķēršļus citām personām patstāvīgi veikt to pašu darbu un materiālu atlasi un izkārtojumu.

11. pants.

Audiovizuāla darba autori

(1) Par audiovizuāla darba autoru var atzīt režisoru, scenārija (dialogu) autoru, audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu un bez teksta) autoru, operatoru inscenētāju atkarībā no radošā darba ieguldījuma, animācijas filmas mākslinieku, kā arī citas personas, kas radoša darba rezultātā devušas ieguldījumu darba tapšanā.

(2) Par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt producentu.

(3) Audiovizuāla darba autori, izņemot audiovizuālam darbam radītās mūzikas autoru, saglabā autora personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar producentu nav noteikts citādi. Muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās tiesības, gan autora mantiskās tiesības. Scenārija autors savu darbu var izmantot cita veida darbā.

12. pants.

Darba devēja uzdevumā radīta darba autors

(1) Ja autors, atrodoties darba attiecībās ar darba devēju, radījis darbu, pildot darba uzdevumu, pirmais šā darba personisko un mantisko tiesību īpašnieks ir autors. Šādā gadījumā autora mantiskās tiesības atbilstoši līgumam var nodot darba devējam, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Ja datorpgrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

13. pants.

Autora līgums par pasūtītu darbu

(1) Ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā.

(2) Autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu.

(3) Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstisku piekrišanu, izdarot grozījumus līgumā. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var lauzt līgumu.

IV nodaļa. Autora tiesības

14. pants.

Autora personiskās tiesības

(1) Darba autoram neatkarīgi no viņa mantiskajām tiesībām (pat tad, ja viņš nav šo mantisko tiesību īpašnieks) ir neatsavināmas tiesības:

1) uz autorību — tikt atzītam par autoru;

2) uz darba izziņošanu un publicēšanu — izlemt, vai un kad darbs tiks izziņots vai publicēts;

3) uz darba atsaukšanu — pieprasīt darba izmantošanas pārtraukšanu, sedzot zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam, izņemot šā likuma 38.panta otrajā daļā un Civillikuma 1589.pantā noteiktos gadījumus;

4) uz vārdu — pieprasīt, lai viņa vārds, ievērojot praktiskus apsvērumus, būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā publiskā pasākumā, kas saistīts ar viņa darbu, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti;

5) uz darba neaizskaramību — izmantot tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;

6) uz pretdarbību (arī uz līguma laušanu bezzaudējumu atlīdzināšanas) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai darba autoru tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai reputācijai.

(2) Neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet kādam citam.

15.pants.

Autora mantiskās tiesības

(1) Izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus, darba autoram ir izņēmuma tiesības izmantot savu darbu jebkurā veidā, kā arī saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu.

(2) Autoram attiecībā uz darba izmantošanu pieder šādas izņēmuma tiesības:

1) izziņot darbu;

2) publicēt darbu;

3) reproducēt darbu (arī datorprogrammas ar visiem līdzekļiem un visās formās, pa daļai vai kopumā. Ciktāl datorprogrammas ielādēšana, demonstrācija, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, šādu darbību rakstiski atļauj autortiesību īpašnieks);

4) izplatīt darbu;

5) publiski izpildīt darbu;

6) iznomāt, nodot iznomāšanai vai publiski patapināt jebkura darba oriģinālus vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

7) importēt darba kopijas pat tad, ja importētās kopijas ir izgatavotas ar autortiesību īpašnieka atļauju;

8) tulkot darbus;

9) aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

16.pants.

Autortiesību pāreja

(1) Autortiesības, izņemot tiesības uz autorību, tiesības uz autora vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību, pāriet mantojumā.

(2) Autora mantiniekiem pāriet tiesības izziņot darbu, izmantot darbu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot darbu un par darba izmantošanu. Autora mantiniekiem ir tiesības aizsargāt autora personiskās tiesības.

(3) Citiem autora tiesību pārņēmējiem (arī juridiskajām personām) var pāriet tikai 15.panta otrajā daļā noteiktās tiesības.

(4) Autortiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. Autortiesības uz darbu, kas izteikts kādā materiālā objektā, atšķirt no šā objekta valdījuma. Materiālā objekta (arī pirmās fiksācijas darba eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autortiesību pāreju. Savukārt, ja autortiesību sastāvdaļa ir kādas izņēmuma tiesības, to pāreja pati par sevi nerada materiālā objekta īpašumtiesību pāreju.

17.pants.

Autortiesības uz atsavinātu tēlotājas mākslas darbu

(1) Autors saglabā autortiesības uz tēlotājas mākslas darbu, tā skicēm, kompozīciju metiem un darba modeļiem, kas pārgājuši citas personas īpašumā. Tēlotājas mākslas darba īpašumtiesību kompensēta vai nekompensēta pāreja no autora citai personai nozīmē pirmo šā darba pārdošanu. Tēlotājas mākslas darba publiskā tālākpārdošanā (izsolē, ar tēlotājas mākslas darbu galerijas, mākslas salona, veikala u.tml. starpniecību) autoram ir tiesības saņemt piecus procentus no tālākpārdošanas cenas.

(2) Atlīdzību, kas pienākas autoram saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var iekasēt, sadalīt un izmaksāt autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

(3) Darba īpašniekam ir pienākums dot atsavinātā darba autoram iespēju īstenot tiesības uz darba reproducēšanu, kā arī izstādīt darbu personālizstādē. Autoram ir pienākums pašam nodrošināt darba saglabāšanu (drošību), nogādājot darbu uz izstādes vai reproducēšanas vietu un atpakaļ, ja līgumā nav noteikts citādi.

V nodaļa. Autora mantisko tiesību realizēšana un ierobežojumi

18.pants.

Autora mantisko tiesību ierobežošana

Autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja autora darbs bez autora piekrišanas un bez atlīdzības tiek izmantots šādos gadījumos:

1) ja darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem;

2) ja darbs tiek izmantots izglītības mērķiem saskaņā ar šā likuma 20.pantu;

3) ja darbs tiek reproducēts bibliotēku un arhīvu vajadzībām:

4) ja darbs tiek reproducēts tiesvedības mērķiem;

5) ja tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs;

6) ja muzikāls darbs tiek izmantots oficiālu un reliģisku ceremoniju laikā vai mācību iestādēs nepastarpinātā mācību procesā;

7) ja darbu īslaicīgi izmanto ētera raidījumu organizācijas;

8) ja datorprogrammas tiek izmantotas reproducēšanai, translēšanai un citai pārveidošanai saskaņā ar šā likuma 26.pantu;

9) ja tiek nodrošinātas datorprogrammas sadarbspējas;

10) ja darba atsavināšana citai personai notiek atkārtoti, izņemot 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

19.pants.

Darba izmantošana informatīviem mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot šā likuma 14.panta nosacījumus un prasību, ka darba izmantošana neradīs zaudējumus normālai darba izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts:

1) izmantot izziņotu darbu citātus zinātniskos, pētniecības, polemiskos, kritiskos un informatīvos nolūkos citēšanas mērķim atbilstošā apjomā;

2) publicēt avīzēs, raidīt ēterā vai pa vadiem publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus un citus analoģiskus darbus informācijas mērķim atbilstošā apjomā;

3) fiksēt, izziņot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos, raidīt ēterā vai pa vadiem darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā, informācijas mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

20.pants.

Darba izmantošana izglītības mērķiem

(1) Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, kā arī ievērojot prasības, ka darba atkārtošana neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, atļauts izziņotus vai publicētus darbus vai to fragmentus izmantot mācību grāmatās, radio un televīzijas raidījumos, audiovizuālos darbos, vizuālos uzskates līdzekļos, kas tiks izmantoti nepastarpinātam mācību procesam bezpeļņas izglītības iestādēs to darbības mērķim atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

21.pants.

Darba reproducēšana bibliotēku un arhīvu vajadzībām

(1) Ievērojot prasību, ka darba reproducēšana neradīs zaudējumus darba normālai izmantošanai un nepamatoti neierobežos autora likumīgās intereses, ikvienai bibliotēkai vai arhīvam, kuru darbības mērķis nav tiešas vai netiešas peļņas gūšana, atļauts izgatavot vienu darba kopiju ar reprogrāfiskas reproducēšanas palīdzību, ja:

1) reproducētais darbs ir publikācija, cits īsformas darbs vai kāda lietota darba fragments ar vai bez ilustrācijām un ja reproducēšanas mērķis ir apmierināt kādas fiziskās personas prasību, paredzot, ka kopija tiks izmantota vienīgi mācību vielas apguves vai pētījumu mērķim un reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos;

2) šāda kopija izgatavota, lai nosargātu īpaši vērtīgu darbu vai aizstātu attiecīgās vai citas bibliotēkas vai arhīva pastāvīgajā kolekcijā kopiju, kas nozaudēta, sabojāta vai kļuvusi nelietojama, turklāt nav iespējams iegūt šādu kopiju citā pieņemamā veidā un reproducēšana ir savrups akts, kas tiek atkārtots atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos.

(2) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

22.pants.

Darba reproducēšana tiesvedības mērķiem

(1) Bez autora atļaujas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts darbu reproducēt tiesvedības mērķiem atbilstošā apjomā.

(2) Šā panta nosacījums neattiecas uz datorprogrammām.

23.pants.

Publiski izstādīta darba izmantošana

Publiskās vietās izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, tēlotājas mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu (izņemot vietās, kur to darīt ir aizliegts) atļauts izmantot raidīšanai ēterā vai pa vadiem. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidīšanai ēterā vai pa vadiem vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

24.pants.

Darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā

Bez autora piekrišanas un bez autoratlīdzības samaksas atļauts publiski izpildīt publicētu muzikālu darbu:

1) oficiālu un reliģisku ceremoniju laikā šādu ceremoniju raksturam atbilstošā apjomā;

2) mācību iestādēs nepastarpinātā mācību procesā, piedaloties pasniedzējiem un studentiem, ja auditrorijā ir tikai pasniedzēji un studenti, kā arī personas, kas tieši saistītas ar mācību iestādi (vecāki, aizbildņi, mājskolotāji).

25.pants.

Brīvs ieraksts ētera raidījumu organizāciju īslaicīgai izmantošanai

(1) Ētera raidījumu organizācija bez autora atļaujas un bez papildu autoratlīdzības samaksas drīkst izdarīt to darbu īslaicīgus ierakstus, kurus šai organizācijai ir tiesības raidīt ēterā, ja šādus ierakstus ētera raidījumu organizācija izdara ar saviem vai citu līdzekļiem savām vajadzībām.

(2) Darbu ierakstus ar īpašu dokumentālu vai kultūrvēsturisku nozīmi var saglabāt arhīvos bez vienošanās ar darba autoru, bet šādu darbu izmantošanai nepieciešama autora atļauja.

26.pants.

Ierobežojumi datorprogrammu reproducēšanas, translēšanas un jebkādas citas pārveidošanas tiesībām

(1) Ja līgumā nav paredzēts citādi un datorprogrammas lietošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās reproducēšanai, translēšanai, adaptēšanai vai jebkurai citai pārstrādāšanai un šo darbību rezultātu reproducēšanai nav nepieciešama īpaša autortiesību īpašnieka atļauja, ja vien šīs darbības (ieskaitot kļūdu labošanu) nepieciešamas datorprogrammas lietošanai paredzētajam mērķim.

(2) Datorprogrammas lietošanas tiesību likumīgam ieguvējam, slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.

(3) Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību īpašnieka atļaujas drīkst novērot, pētīt vai testēt programmas funkcionēšanu, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti jebkādi datorprogrammas elementi, ja šī persona to veic, datorprogrammu ielādējot, izvadot uz displeja, izpildot, pārraidot vai noglabājot datora atmiņā, ja šai personai ir tiesības veikt attiecīgās darbības.

27.pants.

Datorprogrammu sadarbspējas nodrošināšana

(1) Autortiesību īpašnieka atļauja nav nepieciešama, ja bez datorprogrammas koda reproducēšanas vai tā formas mainīšanas nav iespējams iegūt vajadzīgo informāciju, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām datorprogrammām, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) šīs darbības veic persona, kas likumīgā kārtā ieguvusi tiesības lietot datorprogrammas kopiju;

2) informācija šīs daļas 1.punktā minētajām personām, sadarbspējas panākšanai nav pieejama citā veidā;

3) šīs darbības ir ierobežotas tikai ar tām datorprogrammas daļām, kas nepieciešamas sadarbspējas panākšanai.

(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem iegūto informāciju nedrīkst:

1) izmantot citiem mērķiem, tikai lai panāktu sadarbspēju ar neatkarīgi radītu datorprogrammu;

2) izpaust citām personām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sadarbspējas panākšanai ar neatkarīgi radītu datorprogrammu.

(3) Šā panta nosacījumi nedrīkst tikt interpretēti tā, ka to piemērošana nesaprātīgi kaitē autortiesību īpašnieka interesēm vai ir pretrunā ar normālu datorprogrammas izmantošanu.

28.pants.

Darba atsavināšana

Bez autora atļaujas un bez papildu autoratlīdzības samaksas atļauts tālāk pārdot vai citādā veidā nodot īpašumtiesības uz darba eksemplāru, ja notikusi šā eksemplāra īpašumtiesību pirmā pārdošana vai nodošana citādā veidā, izņemot šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus.

29.pants.

Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora atļaujas, bet maksājot atlīdzību, fiziskajām personām ir atļauts reproducēt audiovizuālu darbu un fonogrammu tikai personiskām vajadzībām (arī izmantošanai zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem).

(2) Nesēja atlīdzību par reproducēšanu maksā šādai reproducēšanai izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu un (vai) videofilmas un kasetes, lāzeru diski, kompaktdiski u.tml.) izgatavotāji un importētāji.

(3) Nesēja atlīdzības lielumu, atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un producentiem nosaka Ministru kabinets.

(4) Nesēja atlīdzību iekasē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura izmaksā autoriem pienākošos daļu, bet izpildītājiem un producentiem noteikto nesēja atlīdzības daļu nodod blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām izmaksāšanai izpildītājiem un producentiem.

(5) Nesēja atlīdzība par reproducēšanu netiek maksāta, ja materiālo nesēju personiskai izmantošanai iegādājas fiziskās personas vai Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļautās juridiskās personas, kuras materiālos nesējus izmanto palīdzības sniegšanai redzes un dzirdes invalīdiem.

(6) Nesēja atlīdzība netiek maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas tiek importētas profesionālai darbībai raidorganizācijās vai tukšie materiālie nesēji tiek importēti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos.

(7) Šā panta nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām.

VI nodaļa. Autortiesību termiņš

30.pants.

Vispārīgie nosacījumi

(1) Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves, izņemot šā likuma 31.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Autors ir tiesīgs tādā pašā kārtībā, kādā tiek iecelts testamenta izpildītājs, norādīt personu, kurai viņš uzdod savu tiesību aizsardzību pēc nāves. Minētā persona realizē savas pilnvaras līdz mūža beigām. Ja šādu norādījumu nav, autortiesības pēc autora nāves realizē viņa mantinieki. Ja mantinieku nav vai mantinieku autortiesības izbeigušās, aizsardzību realizē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

31.pants.

Autortiesību termiņš uz atsevišķiem darbu veidiem

(1) Autortiesības uz audiovizuālu darbu ir spēkā 70 gadus pēc pēdējā, pārējos audiovizuālā darba autorus pārdzīvojušā autora nāves.

(2) Autortiesības uz darbu, kas izziņots anonīmi vai ar pseidonīmu, ir spēkā 70 gadus no tā izziņošanas brīža. Ja minētajā laikā anonīmi vai ar pseidonīmu izziņotā darba autors atklāj savu personību vai viņa personība vairs nerada šaubas, tiek piemērota šā likuma 30.panta pirmā daļa.

(3) Autortiesības uz darbu, ko radījuši līdzautori, ir spēkā visu līdzautoru dzīves laiku un 50 gadus pēc pēdējā, pārējos līdzautorus pārdzīvojušā autora nāves.

(4) Autoriem, kuru darbi Latvijā bija aizliegti vai no 1940.gada jūnija līdz 1990.gada maijam to izmantošana bija ierobežota, no autortiesību noilguma termiņa atskaita aizlieguma vai ierobežojuma gadus.

(5) Autortiesības uz fotogrāfijas darbiem ir spēkā 70 gadus.

(6) Autortiesības uz darbiem, kuru autortiesību aizsardzības termiņš sākas no darba izziņošanas brīža un kas publicēti sējumos, daļās, laidienos un epizodēs, ir spēkā katram sējumam, daļai, laidienam vai epizodei atsevišķi.

(7) Jebkura persona, kas pēc autortiesību notecējuma pirmo reizi likumīgi publicē vai likumīgi izziņo iepriekš nepublicētu darbu, iegūst autora mantiskās tiesības, kas ir spēkā 25 gadus pēc darba pirmās publicēšanas vai publiskas izziņošanas.

32.pants.

Autortiesību termiņa aprēķināšana

Šajā nodaļā paredzētā autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta) un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šā likuma 30. un 31.pantā minētie termiņi.

33.pants.

Darbi, uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš

(1) Darbus, uz kuriem izbeidzies autortiesību termiņš, var brīvi izmantot jebkura persona, ievērojot autortiesības, tiesības uz vārdu un tiesības uz darba neaizskaramību saskaņā ar šā likuma 14.panta nosacījumiem.

(2) Autoratlīdzība par šādu darbu izmantošanu netiek maksāta.

VII nodaļa. Darba izmantošanas tiesības

34.pants.

Tiesības uz autora darba izmantošanu

(1) Lai iegūtu tiesības uz darba izmantošanu, autora darba izmantotājiem darba izmantošanai katram darba izmantošanas veidam un katrai darba izmantošanas reizei nepieciešama autora vai viņa mantinieka, vai cita autora tiesību pārņēmēja atļauja.

(2) Atļauja, kas jāsaņem no šā panta pirmajā daļā minētajiem autortiesību subjektiem, var būt gan licences līguma, gan licences veidā.

(3) Izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem licence par autora darba izmantošanu.

(4) Katram koncerta, izrādes, akcijas vai cita pasākuma rīkotājam, ja šajā pasākumā tiek jebkādā veidā izmantots autora darbs, ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms attiecīgā pasākuma norises nepieciešams saņemt licenci darba izmantošanai.

35.pants.

Licences līgums

(1) Licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse — autors, viņa mantinieks vai cits autortiesību pārņēmējs — dod atļauju otrai pusei — autortiesību izmantotājam — tiesības izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, kā arī vienojas par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības izmaksāšanas kārtību, apmēru un termiņu.

(2) Licences līgumu ar izmantotāju var slēgt:

1) autors (autora līgums);

2) mantinieks (mantinieka līgums);

3) autora mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas līgums).

(3) Licences līgumā var paredzēt piešķirt licenci par darba izmantošanu vienā vai vairākos līgumā norādītajos veidos, kā arī licences nodošanas tiesības trešajām personām (sublicence). Attiecīgās tiesības var nodot pilnībā vai daļēji. Ja līgumā tādu norādījumu nav, licence tiek ierobežota ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai.

36.pants.

Licence un tās veidi

(1) Licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un saskaņā ar tiem nosacījumiem, kas norādīti licencē. Ir vienkārša licence, izņēmuma licence un vispārēja licence.

(2) Vienkārša licence dod tiesības licences saņēmējam veikt tajā atļautās darbības vienlaikus ar autoru vai citām personām, kuras saņēmušas vai saņems attiecīgo licenci.

(3) Izņēmuma licence dod tiesības licences saņēmējam veikt tajā atļautās darbības.

(4) Vispārēja licence dod tiesības licences saņēmējam izmantot visus autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāvēto autoru darbus.

37.pants.

Licence un licences līguma forma

(1) Jebkura licence izsniedzama rakstiski.

(2) Licences līgums var būt gan rakstisks, gan mutisks.

(3) Rakstiski slēdzami šādi licences līgumi:

1) izdevniecības līgums;

2) līgums par darba izziņošanu;

3) līgums par audiovizuāla darba radīšanu;

4) jebkurš līgums, kas satur izņēmuma licenci vai vispārēju licenci.

38.pants.

Licences līguma vai licences termiņš

(1) Laiks, uz kādu noslēgts licences līgums vai izsniegta licence, tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(2) Ja noslēgtais licences līgums vai izsniegtā licence nav ierobežoti laika ziņā, autors, viņa mantinieki vai citi pilnvaroti pārstāvji tos jebkurā brīdī var lauzt, par to rakstiski brīdinot otru pusi sešus mēnešus pirms licences līguma vai licences laušanas.

(3) Licences līgumā vai licencē nav atļauts iekļaut noteikumu par autora atteikšanos no šā panta otrajā daļā paredzētajām tiesībām.

39.pants.

Teritorija, kurā ir spēkā licences līgums vai licence

(1) Licences līgumā vai licencē jānorāda teritorija, kurā tie ir spēkā.

(2) Ja licences līgumā vai licencē nav norādīta teritorija, kurā tie ir spēkā, tie attiecas uz valsti, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence.

40.pants.

Autortiesību priekšmeta noma un patapinājums

(1) Autoriem, kuri radījuši datorprogrammas, audiovizuālus darbus un darbus, kas ietverti fonogrammās, ir izņēmuma tiesības dot atļauju savu darbu oriģinālus vai kopijas komerciālos nolūkos. Šīs daļas nosacījumi attiecas tikai uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā ķermenisku lietu.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz datorprogrammām, ja attiecīgās programmas nav nomas pamatobjekts, un uz audiovizuāliem darbiem, izņemot gadījumus, ja darba noma var izraisīt tā plašu kopēšanu, tādējādi nodarot būtisku zaudējumu autora izņēmuma reproducēšanas tiesībām.

(3) Ja autors ir nodevis savas iznomātāja tiesības attiecībā uz fonogrammu, audiovizuāla darba oriģinālu vai tā kopijām producentam, autors saglabā tiesības saņemt atlīdzību par iznomāšanu.

(4) Autori nevar atteikties no tiesībām saņemt atlīdzību par iznomāto darbu.

(5) Publicētu darbu publiskais patapinājums ir atļauts bez autora vai cita autortiesību īpašnieka atļaujas. Autoriem ir tiesības saņemt atlīdzību par publisko patapinājumu.

VIII nodaļa. Blakus autortiesības

41.pants.

Blakus autortiesību īpašnieki

(1) Blakus autortiesības ir autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.

(2) Blakus autortiesību objekts ir izpildījums, iestudējums, raidījums un to fiksācijas, kā arī audiovizuāls darbs un fonogramma.

(3) Šajā nodaļā noteikto tiesību īpašnieki ir izpildītāji, producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

(4) Kabeļoperatori, kuri retranslē citu raidorganizāciju raidījumus, nevar būt šajā nodaļā noteikto tiesību īpašnieki.

(5) Producenti un raidorganizācijas īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un izpildītāju piešķirtas uz autortiesību un blakus autortiesību objektu. Atļauja, kas saņemta no izrādes režisora par iestudējuma izmantošanu, neaizstāj atļauju, kas jāsaņem no citiem izpildītājiem, kuri piedalās iestudējumā, un darba autora. Autora un izpildītāja atļaujas nav savstarpēji aizvietojamas.

(6) Izpildītāji un fonogrammu producenti realizē šajā nodaļā noteiktās tiesības, ievērojot darbu autoru tiesības.

(7) Šajā nodaļā paredzēto tiesību apliecināšanai nav nepieciešams ievērot nekādas formalitātes. Savu tiesību apliecināšanai producents var izmantot zīmi, kas sastāv no bura "P" aplītī, fonogrammas pirmpublicējuma vai audiovizuālā darba fiksācijas gada.

(8) Blakus autortiesību īpašnieki īsteno savas tiesības tieši, ar pilnvarotu personu vai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību.

42.pants.

Izpildītāju tiesības

(1) Izpildītājiem attiecībā uz savā izpildījumā vai iestudējumā īstenotiem darbiem (arī darbiem, kas īstenoti ar jauktiem tehniskiem paņēmieniem) ir šādas izņēmuma tiesības:

1) uz izpildījuma vai iestudējuma aizsardzību pret jebkādu tā sagrozīšanu vai jebkuru citu rīcību, kas varētu kaitēt izpildītāja godam un reputācijai;

2) atļaut vai aizliegt viņu darba raidījumu ēterā un publisku izpildīšanu, izņemot gadījumus, kad izpildījums vai iestudējums ir jau raidīts vai citādi likumīgi fiksēts;

3) atļaut vai aizliegt fiksēt agrāk nefiksētu izpildījumu vai iestudējumu;

4) atļaut vai aizliegt sava izpildījuma fiksācijas tiešu vai netiešu reproducēšanu;

5) atļaut vai aizliegt izpildījuma vai iestudējuma fiksāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem, izņemot gadījumus, kad fiksācija pirmreizēji tika veikta nekomerciālos nolūkos.

(2) Izpildītājam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt iznomāt vai publiski patapināt sava izpildījuma fiksāciju.

(3) Ja izpildītāji ar audiovizuāla darba producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par audiovizuāla darba īstenošanu, izpildītāji saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir nodevuši tam savas nomas tiesības, ja līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja izpildītājs savas nomas tiesības, kas attiecas uz fonogrammu vai audiovizuāla darba oriģinālu vai kopiju, ir nodevis citiem vai deleģējis fonogrammas vai audiovizuāla darba producentam, izpildītājs patur tiesības saņemt atlīdzību par nomu. Izpildītāji nevar atteikties no tiesībām saņemt atlīdzību par nomu.

(5) Norādītās atlīdzības iekasēšana, sadalīšana un izmaksa tiek veikta saskaņā ar šā likuma 45.panta ceturto daļu.

(6) Par piešķirto atļauju izmantot izpildījumu vai iestudējumu un par to izmantošanu šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punktā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos izpildītājam maksā atlīdzību.

(7) Atlīdzība, kas norādīta šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un ceturtajā daļā, jāsamaksā izpildītājam vai tā pilnvarotai personai saskaņā ar noslēgto līgumu.

(8) Izpildītājs ir tiesīgs izsniegt šā likuma 36.pantā minētās licences.

43.pants.

Līgums ar izpildītāju par audiovizuāla darba īstenošanu

(1) Izpildītāja un audiovizuāla darba producenta līgums par audiovizuāla darba īstenošanu nosaka, ka izpildītājs nodod producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, izziņošanu un reproducēšanu. Šādas audiovizuāla darba izmantošanas tiesības ierobežo izpildītāja piešķirtās tiesības un, ja līgumā nav noteikts citādi, neietver tiesības izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā.

(2) Līgumā par audiovizuāla darba īstenošanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu, kā arī atlīdzības apmērs, ņemot vērā darba īstenošanā ieguldītās izmaksas un producenta gūto peļņu.

44.pants.

Fonogrammu producenta tiesības

(1) Fonogrammu producentam ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt savu fonogrammu un to eksemplāru tiešu vai netiešu reproducēšanu, izplatīšanu, translāciju, raidīšanu ēterā vai pa vadiem, kā arī tiesības saņemt atlīdzību par izsniegto licenci izmantot fonogrammas un to eksemplārus un par to izmantošanu. Tiesības uz izplatīšanu ietver tiesības uz fonogrammu un to eksemplāru nomu un patapinājumu.

(2) Papildu šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām fonogrammu producentam ir tiesības atļaut vai aizliegt likumīgi izgatavotu fonogrammu un to eksemplāru importu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(3) Fonogrammu producents turpina izmantot izņēmuma tiesības uz savu fonogrammu un to eksemplāru nomu un patapinājumu neatkarīgi no fonogrammas eksemplāra īpašnieka tiesībām.

(4) Atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksu par fonogrammu nomu un patapinājumu veic izpildītāju un fonogrammu producentu pilnvarotas blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Atlīdzības summas, ko izmaksā izmantotājs atbilstoši šim pantam, sadala starp fonogrammas producentu un izpildītājiem vienlīdzīgās daļās, ja līgumā nav noteikts citādi.

45.pants.

Atlīdzība par komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas izmantošanu

(1) Ja fonogramma publicēta komerciālos nolūkos, izmantotāja pienākums ir izmaksāt atlīdzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem, ievērojot 50.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības apmēru nosaka izpildītājam un fonogrammas producentam vai to pilnvarotai blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai un fonogrammas un tās eksemplāru izmantotājam vai izmantotāju apvienībām (asociācijām) vienojoties. Līgumā paredz atlīdzību par katru fonogrammas un tās eksemplāru izmantošanas veidu, kā arī atlīdzības iekasēšanas un sadales kārtību.

46.pants.

Raidorganizāciju tiesības

(1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt (izņemot likumos noteiktos gadījumus):

1) savu raidījumu retranslāciju (gan tūlītējai, gan ar tehnisku kavējumu veiktai pārraidīšanai);

2) savu raidījumu izplatīšanu pa kabeļu tīkliem (gan tūlītējai, gan ar tehnisku kavējumu veiktai pārraidīšanai);

3) savu raidījumu fiksāciju pieejamību pa vadiem vai citādi tā, lai sabiedrības locekļi var piekļūt tiem no individuāli izvēlētas vietas un individuāli izvēlētā laikā;

4) savu raidījumu izplatīšanu neatkarīgi no tā, vai tie tiek izplatīti maksājošai auditorijai vai vietās, kas pieejamas sabiedrībai par maksu;

5) jebkuru savu raidījumu fiksāciju ar skaņas vai videoaparatūras palīdzību un jebkuru šādas fiksācijas atveidošanu vai izplatīšanu;

6) jebkuru likumīgu fiksāciju atveidošanu vai izplatīšanu, ja tas nenotiek ar privātu mērķi;

7) jebkādu TV raidījumu fotogrāfisku kadra attēlu (kadra fotogrāfiju) iegūšanu, ja tas nenotiek ar privātu mērķi, un jebkuru šādu fotogrāfiju pavairošanu vai izplatīšanu;

8) savu programmu nesošu signālu izplatīšanu ar jebkuras raidorganizācijas, izplatītāja pa kabeļu tīkliem vai kāda cita izplatītāja palīdzību.

9) savu kodēto raidījumu dekodēšanu;

10) savu raidījumu fiksāciju importēšanu un izplatīšanu vai retranslāciju, kas izdarīta bez to pilnvarojuma valstī, kurā tām nav aizsardzības pret šādām fiksācijām vai retranslācijām.

(2) Par atļauju izmantot raidījumus un to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.

47.pants.

Izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību ierobežošana

(1) Bez izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju piekrišanas un bez atlīdzības samaksas pieļaujams izmantot izpildījumu, iestudējumu, raidījumu ēterā vai pa vadiem un to fiksāciju, kā arī fonogrammu atkārtošanu šādos gadījumos:

1) personiskiem mērķiem;

2) nelielos fragmentos, kas iekļauti aktuālo notikumu apskatos;

3) apmācībai un zinātniskajai pētniecībai;

4) nelielu fragmentu izmantošanai citātos, ja šāda citēšana notiek informācijas nolūkos;

5) citos nolūkos, kas noteikti šā likuma piektajā nodaļā attiecībā uz literāro un mākslas darbu autoru mantisko tiesību ierobežošanu.

(2) Šā likuma 42., 44. un 46.pantā minētos nosacījumus nepiemēro attiecībā uz atļaujas saņemšanu no izpildītājiem, fonogrammu producentiem un raidorganizācijām, lai īslaicīgi izmantotu un fiksētu izpildījumu, iestudējumu vai raidījumu, ja šādu fiksāciju izdara pati raidorganizācija ar saviem līdzekļiem un saviem raidījumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) raidorganizācijai jāsaņem iepriekšēja atļauja raidīt ēterā vai pa vadiem pašu iestudējumu, izpildījumu vai raidījumu, attiecībā uz kuru saskaņā ar šīs daļas nosacījumiem izdara īslaicīgas izmantošanas fiksāciju;

2) šādas fiksācijas jāiznīcina laikposmā, kāds noteikts literāro un mākslas darbu īslaicīgu ierakstu izmantošanai, ko veic raidorganizācija saskaņā ar šā likuma 25.panta nosacījumiem, izņemot vienīgo eksemplāru, ko var saglabāt oficiālos arhīvos, pamatojoties uz tā īpašo dokumentālo un kultūrvēsturisko nozīmi.

(3) Ierobežojumus, kas paredzēti šajā pantā, piemēro tādā veidā, lai tie neradītu zaudējumus normālai blakus autortiesību objektu izmantošanai, kā arī tajos iekļauto autortiesību objektu izmantošanai un neaizskartu izpildītāju, fonogrammu producentu, raidorganizāciju un autoru likumīgās intereses.

48.pants.

Blakus autortiesību termiņš

(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma vai iestudējuma. Ja šajā laikā izpildījuma vai iestudējuma fiksācija ir likumīgi izziņota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no izziņošanas brīža.

(2) Fonogrammas producentu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc fonogrammas fiksācijas brīža. Ja šajā laikā fonogramma ir tikusi likumīgi izziņota, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no izziņošanas brīža.

(3) Audiovizuāla darba producentu tiesības ir spēkā 50 gadus pēc fiksācijas brīža. Ja šajā laikā audiovizuāls darbs ir ticis likumīgi izziņots, aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus no šīs izziņošanas.

(4) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā attiecībā uz raidorganizācijām, ir spēkā 50 gadus pēc attiecīgā raidījuma izziņošanas ēterā.

(5) Šajā pantā paredzētā blakus autortiesību termiņa tecējums sākas tā gada 1.janvārī, kas seko pēc tiesību rašanās brīža (juridiskā fakta), un beidzas tā gada 31.decembrī, kurā izbeidzas šajā pantā minētie termiņi.

49.pants.

Blakus autortiesību ietvari

(1) Izpildītāju tiesības tiek atzītas, ja:

1) izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

2) izpildījums vai iestudējums noticis Latvijā;

3) izpildījums vai iestudējums fiksēts fonogrammā, ko aizsargā saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem;

4) izpildījums vai iestudējums, kas nav fiksēts fonogrammā, iekļauts ētera raidījumā vai raidījumā pa vadiem, ko aizsargā saskaņā ar šā panta trešās daļas nosacījumiem.

(2) Fonogrammu producentu tiesības tiek atzītas, ja:

1) fonogrammas producents ir Latvijas Republikas pilsonis, persona, kurai ir tiesības uz nepilsoņa pasi, vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

2) skaņas pirmā fiksācija notikusi Latvijā;

3) fonogrammas pirmpublicējums noticis Latvijā.

(3) Raidorganizāciju tiesības saskaņā ar šo nodaļu tiek atzītas, ja raidorganizācijas oficiālā atrašanās vieta ir Latvija.

(4) Tiesības, kas paredzētas šajā nodaļā, tiek atzītas ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izdarījušas pirmo izpildījumu vai iestudējumu, skaņas fiksāciju vai raidījumu ēterā vai pa vadiem ārpus Latvijas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

IX nodaļa. Mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums

50.pants.

Vispārīgie nosacījumi

(1) Latvijas autoru, izpildītāju, producentu un citu blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.

(2) Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveido autori. Tās nedrīkst pārstāvēt blakus autortiesību īpašniekus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstisku līgumu saņēmušas no saviem biedriem.

(3) Autors, kas vienlaikus ir arī blakus autortiesību īpašnieks, nevar piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

(4) Blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveido izpildītāji, fonogrammu producenti un citi blakus autortiesību īpašnieki. Tās nedrīkst pārstāvēt autortiesību īpašniekus un darbojas to pilnvaru ietvaros, ko saskaņā ar rakstisku līgumu saņēmušas no saviem biedriem.

(5) Blakus autortiesību īpašnieks, kas vienlaikus ir arī autors, nevar piedalīties atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifu un kārtības izstrādē blakus autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijā.

51. pants.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas

(1) Pilnvaras uz mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu Latvijā iegūst no Latvijas autoriem un blakus autortiesību īpašniekiem saskaņā ar rakstisku līgumu.

(2) Ārvalstu autorus un blakus autortiesību īpašniekus Latvijā pārstāv Latvijas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija saskaņā ar ārvalstu autoru vai blakus autortiesību īpašnieku vai to pilnvaroto organizāciju pilnvarojuma līgumu.

(3) Savā darbībā autoru un blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas saskaņā ar autortiesību un blakus autortiesību īpašnieku pilnvarojuma līgumiem vai starporganizāciju pārstāvniecības līgumiem pārstāv šo īpašnieku tiesības un likumīgās intereses visās valsts, tiesu un nevalstiskās institūcijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās bez papildu pilnvarojuma un visos jautājumos, kas attiecas uz šāda veida darbību.

(4) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir tiesības rezervēt savos banku kontos nepieprasītās un nenoskaidrotās atlīdzības summas, kas iekasētas no darbu izmantotājiem, un pēc trim gadiem no dienas, kad šīs summas iemaksātas organizācijas kontā, iekļaut tās kārtējā sadalāmo summu izmaksā vai izmantot citiem mērķiem pārstāvēto autoru un blakus autortiesību īpašnieku interesēs.

52. pants.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju funkcijas

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) izstrādā autoratlīdzības un blakus autortiesību īpašnieku atlīdzības iekasēšanas, sadalīšanas un izmaksāšanas tarifus un kārtību;

2) izsniedz izmantotājiem licences par to tiesību izmantošanu, ar kuru pārvaldījumu nodarbojas attiecīgās organizācijas;

3) iekasē tarifiem atbilstošu un licencēs paredzēto atlīdzību;

4) iekasē atlīdzību par mākslas darbu tālākpārdošanu, par darbu reproducēšanu personiskām vajadzībām un citiem darbu izmantošanas veidiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) saskaņā ar šā panta 3. un 4. punkta nosacījumiem sadala iekasēto atlīdzību un izmaksā autortiesību un blakus autortiesību īpašniekiem;

6) veic citas darbības, kas paredzētas ar autoriem un blakus autortiesību īpašniekiem vai to pārstāvjiem noslēgtajos līgumos.

53. pants.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumi

(1) Savā darbībā autoru un blakus autortiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārstāv šo īpašnieku tiesības un likumīgās intereses visos jautājumos, kas attiecas uz darbu izmantošanu. Minētās organizācijas pilda šādus pienākumus:

1) izmaksājot atlīdzību autortiesību vai blakus autortiesību īpašniekiem, sniedz viņam pārskatu par darba izmantošanu, izpildīšanu utt.;

2) iekasētās atlīdzības summas pēc tam, kad izdarīti šā panta otrajā daļā noteiktie atskaitījumi, sadala starp šādu organizāciju pārstāvētajiem autoriem vai blakus autortiesību īpašniekiem proporcionāli viņu izmantotajiem darbiem, izpildījumam utt. un regulāri tās izmaksā.

(2) No atlīdzības, kas iekasēta saskaņā ar šā likuma 52. panta 3. un 4. punkta nosacījumiem, ir atļauts segt vienīgi faktiskos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadalīšanu un izmaksāšanu. No savāktās atlīdzības summas var atskaitīt arī līdzekļus speciālajiem fondiem, ko radījušas šīs organizācijas ar pārstāvēto autoru un blakus autortiesību īpašnieku piekrišanu un viņu interesēs.

(3) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas veido speciālos fondus autoru un blakus autortiesību īpašnieku interesēs, veicot atskaitījumus no savāktās atlīdzības summas saskaņā ar organizācijas statūtos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

(4) Autori un blakus autortiesību īpašnieki, kas nav pilnvarojuši mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas iekasēt šā likuma 51. pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai viņiem pienākošā atlīdzība tiktu izmaksāta saskaņā ar 52. panta 1. punktā minētajiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifiem.

(5) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām likumos noteiktajā termiņā gada bilance jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

54. pants.

Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzība

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību veic Kultūras ministrija.

(2) Kultūras ministrijas pārstāvim novērotāja statusā ir tiesības piedalīties mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas dalībnieku kārtējās vai ārkārtas sapulcēs, kā arī valdes sēdēs.

(3) Pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija iesniedz Kultūras ministrijā šādu dokumentu kopijas:

1) mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūtu un jebkuru to grozījumu kopiju;

2) izstrādāto atlīdzības tarifu kopiju;

3) dokumentu par atlīdzības iekasēšanu un tās sadali kopiju;

4) ar tiesību īpašniekiem un viņu darbu izmantotājiem slēdzamo tipveida līgumu kopiju;

5) ar citu valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām noslēgto līgumu kopiju;

6) dalībnieku sapulcēs un valdes sēdēs pieņemto lēmumu kopiju;

7) gada bilances un zvērināta revidenta atzinuma kopiju.

X nodaļa. Autortiesību un blakus autortiesību pārkāpumi.

Autortiesību un blakus autortiesību īpašnieku tiesību aizsardzība

55. pants.

Autortiesību un blakus autortiesību pārkāpumi

(1) Fiziskā vai juridiskā persona, kura nepilda šā likuma prasības attiecībā uz autortiesību vai blakus autortiesību īpašnieku tiesībām, ir autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpēja un ir atbildīga likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības ir autortiesību un blakus autortiesību pārkāpums, kas nozīmē prettiesiskas darbības ar autortiesību un blakus autortiesību objektiem, tai skaitā to fiksācija, publicēšana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez tiesību īpašnieka atļaujas.

(3) Darba eksemplāri, kuru izgatavošana vai izplatīšana izraisa autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpumu, ir kontrafakta eksemplāri.

(4) Kontrafakta eksemplāri saskaņā ar šo likumu ir arī Latvijā aizsargātu darbu eksemplāri un fonogrammas, kas importētas no valstīm, kurās šie darbi un fonogrammas netiek aizsargātas vai kurās beidzies to aizsardzības termiņš.

56. pants.

Autortiesību un blakus autortiesību īpašnieku tiesību aizsardzība

(1) Autortiesību un blakus autortiesību īpašnieki, viņu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vai citi pārstāvji ir tiesīgi:

1) prasīt, lai pārkāpējs atzītu viņu tiesības;

2) aizliegt savu darbu izmantošanu;

3) prasīt, lai pārkāpējs atjaunotu bijušo stāvokli līdz tiesību pārkāpšanai un pārtrauktu prettiesiskās darbības vai draudus radošās darbības pārtraukšanai;

4) atlīdzinātu zaudējumus, ieskaitot neiegūto peļņu, vai arī sniegtu kompensāciju.

(2) Lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību un blakus autortiesību īpašnieki var griezties tiesā vai šķīrējtiesā.

(3) Ja pārkāptas tiesības, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šā likuma devītās nodaļas nosacījumiem, prasību par pārkāpto tiesību aizsardzību autortiesību vai blakus autortiesību īpašnieku vārdā ceļ attiecīgi pilnvarota mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.

57. pants.

Darbu un fonogrammu nelikumīgu eksemplāru apķīlāšana

Darbu eksemplārus, kas, pārkāpjot autoru vai producentu tiesības, izgatavoti, atkārtoti, izplatīti, pārdoti, importēti vai citādi izmantoti, vai paredzēti izmantošanai, kontrafaktos eksemplārus var apķīlāt.

58. pants.

Atbildība par autortiesību un blakus autortiesību pārkāpumiem

Atkarībā no autortiesību vai blakus autortiesību pārkāpuma rakstura un tā sekām pārkāpējs tiek saukts pie atbildības atbilstoši likumiem.

Noslēguma jautājumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu:

1) likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām" ("Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23. nr.);

2) Augstākās padomes 1993. gada 11. maija lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" ("Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 1993, 22./23. nr.).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!