Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par administratīvo sodu sistēmas reformu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.2011., Nr. 189 https://www.vestnesis.lv/ta/id/240521

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par civillietu kasācijas kārtībā izskatīšanu rakstveida procesā

Vēl šajā numurā

01.12.2011., Nr. 189

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par administratīvo sodu sistēmas reformu

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 22.novembrī vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju.

“Šī administratīvo sodu reforma, lai gan jau sen iecerēta, tiek atlikta no valdības uz valdību. Deputāti šodien pauda skaidru attieksmi, ka šis jautājums vairs nevar gaidīt un darbs pie sistēmas modernizēšanas valdībai jāsāk nekavējoties. Vien tas, ka pašreizējais kodekss ir grozīts jau veselas 130 reizes un nav iekasēti 60 miljoni no uzliktajām soda naudām, ir signāls, ka reformu vairs nevar atlikt,” norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Tieslietu ministrijas pārstāvji deputātiem skaidroja, ka reformas mērķis ir būtiski saīsināt procesa ilgumu, panākot, ka sods par pārkāpumu tiek piemērots ātri un lietas netiek novilcinātas, kā to pieļauj spēkā esošais regulējums, kas ietver plašas pārsūdzības iespējas.

Administratīvo pārkāpumu procesā paredzēts attiekties no administratīvā aresta kā soda veida, kā pamatsodus saglabājot tikai brīdinājumu un naudas sodu. Atkarībā no nozares specifikas plānotas daudz plašākas iespējas piemērot arī papildsodus – piešķirtu speciālo tiesību atņemšanu, ierobežošanu vai aizliegumu uz noteiktu laiku iegūt speciālas tiesības.

Jaunā sistēma paredz būtisku procesuālo ekonomiju, dažādiem līdzekļiem veicinot labprātīgu un savlaicīgu sodu nomaksu un pārsūdzību skaita mazinā­šanu.

Saskaņā ar koncepciju uzlikto administratīvo sodu varēs pārsūdzēt tikai divās instancēs – rajona tiesā un apgabaltiesā. Apelācijas instance lietu skatītu rakstveida procesā. Iespējama arī lietu izskatīšana tikai vienā instancē gadījumos, ja uzliktais naudas sods nepārsniedz 50 latus, vai gadījumā, ja persona strīdas par naudas soda apmēru, nevis savu vainu.

Gadījumos, kad persona atzīst savu vainu un piekrīt uzliktā soda apmēram, amatpersona piedāvās vienošanos par soda samazināšanu no iestādes puses un atteikšanos no tālākas lietas pārsūdzības no pārkāpēja puses. Šāda kārtība ir vairākās citās valstīs un pierādījusi sevi kā izdevīgu gan valstij, gan privātpersonai.

Lai panāktu efektīvāku naudas sodu nomaksu, plānots plašāk izmantot liegumu saņemt publiskos pakalpojumus. Patlaban jau efektīvi darbojas norma, kas liedz iziet automašīnas tehnisko apskati, ja nav samaksāti sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Savukārt nesamaksātu naudas sodu varēs aizstāt ar pienākumu veikt sabiedriskos darbus. Persona arī varēs lūgt aizstāt naudas sodu ar sabiedrisko darbu veikšanu, ja uzskatīs, ka nevar samaksāt naudas sodu.

Reforma paredz atteikties no pašreizējās sistēmas, kurā visi pārkāpumi un sodi ir noteikti vienā administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas mantots vēl no padomju laikiem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šis likums tiek grozīts tik bieži, turklāt grozījumus var iesniegt katra nozares ministrija un šis process netiek pienācīgi koordinēts. Nākotnē paredzēts veidot jaunu Administratīvo sodu procesa likumu, kas regulētu procesuālos jautājumus. Savukārt pārkāpumu uzskatījums un sankcijas tiktu iekļauti nozaru speciālajos likumos. Tas novērstu arī situāciju, ka aizliegums ir paredzēts speciālajā likumā, bet sods – administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Atbildot uz deputāta Dzintara Rasnača jautājumu par reformas ieviešanas termiņiem, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš norādīja, ka reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus varētu izstrādāt gada vai divu laikā.

Savukārt deputāts Andrejs Judins vērsa uzmanību uz ieceri kriminalizēt pārkāpumus, par ko patlaban paredzēts administratīvais arests. Viņš vēlējās noskaidrot, vai gadījumā, ja “dzērājšoferu” lietas tiks skatītas kriminālprocesa ietvaros, to izskatīšana nevilksies gadiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka šīs lietas paredzēts skatīt paātrinātā kārtībā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!