Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par deputātu tikšanos ar kultūras ministri. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.2011., Nr. 189 https://www.vestnesis.lv/ta/id/240517

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par elektronisku robežšķērsošanas rindu

Vēl šajā numurā

01.12.2011., Nr. 189

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par deputātu tikšanos ar kultūras ministri

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 23.novembrī, tiekoties ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, vienojās par kultūras jomā veicamajiem darbiem.

Tikšanās laikā liela vērība tika pievērsta mākslas un mūzikas skolām. Deputāti uzsvēra šo skolu nozīmi, jo tieši plašā skolu sistēma, ko veido 144 pašvaldību mākslas un mūzikas skolas, liek pamatu, lai Latvijā izaugtu pasaules mēroga zvaigznes.

Komisijā tika apspriestas iespējas mākslas un mūzikas skolas apvienot ar vispārizglītojošajām skolām. “Šāda procesa rezultātā var ne tikai gūt finansiālu ietaupījumu, bet, kas ir vēl svarīgāk, būtiski uzlabot skolas vidi,” atzina komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. “Skolu tuvināšanai jāpārvar šķēršļi, tai skaitā padotība dažādām ministrijām. Nepieciešami netradicionāli risinājumi un individuāla pieeja katram gadījumam, un, iespējams, jārunā nevis par skolu apvienošanu, bet to izvietošanu vienā ēkā.”

Kultūras ministrijas pārstāvji informēja, ka par skolu apvienošanu patlaban tiek runāts ar Cēsu pilsētas pašvaldību. Savukārt deputāts Guntars Bilsēns pauda, ka arī Valmierā ir domāts par šādu iespēju.

Ž.Jaunzeme-Grende deputātiem pauda pārliecību, ka katrs kultūras jomā ieguldītais lats netiešā veidā rada ieņēmumus 1,41 lata apmērā, tāpēc viņas darba prioritātes 2012.gadā būs radošo industriju attīstība un kultūras finansējuma piesaiste, tai skaitā caur Eiropas Savienības struktūrfondiem. Prioritāte būs arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības pabeigšana, bibliotēkas satura veidošana un jaunās ēkas iekārtošana.

Neatliekamie darbi kultūrā ir dziesmu svētku process, lai jau 2013.gadā veiksmīgi noritētu Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Priekšdarbi jāveic, arī gatavojoties 2014.gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, savukārt Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts 2015.gadā, teica ministre.

Deputāti arī vēlējās noskaidrot situāciju ar barikadopēdiju, kas iecerēta kā interneta vietne, kurā apkopoti dokumenti, atmiņas, publikācijas un citas liecības par Latvijas neatkarības atgūšanu un barikāžu cīņām un kuras izveidei jārod valsts finansējums. Kultūras ministrijas pārstāvji apliecināja, ka patlaban šis jautājums tiek risināts ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Pievēršoties nepieciešamībai uzlabot tiesisko regulējumu autortiesību jomā, deputāti noskaidroja, ka ministrijas paspārnē izveidota darba grupa ar plašu speciālistu pārstāvniecību, kas izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

Savukārt, spriežot par iespējamo nacionālo komerckanālu LNT un TV3 aiziešanu no nacionālās apraides, ministre atzina, ka jāsaprot, kā noslēgts līgums ar SIA “Lattelecom” un kāda ir iespēja šos kanālus iesaistīt sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā.

Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs atzinīgi novērtēja, ka jaunajai kultūras ministrei ir skaidra vīzija par nozares attīstību un, apzinoties savas pārraudzības jomas pienesumu tautsaimniecībai, viņa kultūru skata caur biznesa prizmu un biznesu – caur kultūru.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!