• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Aizsardzības ministrs: Par nacionālo ārpolitiku un drošības politiku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2011., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/239823

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministrs: Par ministrijas un darba devēju sadarbību

Vēl šajā numurā

22.11.2011., Nr. 183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Aizsardzības ministrs: Par nacionālo ārpolitiku un drošības politiku

20.novembrī aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās kultūras dienās "Mare Balticum" Darmštatē, Vācijā, un diskusijā par nacionālo ārpolitiku un drošības politiku Eiropas Savienības (ES) kontekstā uzsvēra, ka ES spēja tikt galā ar šābrīža izaicinājumiem noteiks tās starptautisko lomu nākotnē.

"Eiropai šis ir izaicinājumu pilns laiks – valstis turpina skart ekonomiskā krīze, nespējam vienoties par organizācijas tālāko paplašināšanos, valstīs pieaug populisms un ekstrēmisms. Eiropas Savienībai šie izaicinājumi ir jāpārvar ne tikai tāpēc, ka tas noteiks organizācijas tālāko attīstību, bet arī tās starptautisko ietekmi," norādīja A.Pabriks.

Aizsardzības ministrs arī uzsvēra, ka ES valstīm turpmāk daudz vairāk jāpievērš uzmanība drošības jautājumiem, jo pretējā gadījumā būs grūti saglabāt ES respektu globālajā arēnā. "Vienota ārpolitika nav iespējama bez vienotas aizsardzības politikas. Eiropai ir jāpalielina spējas, lai tā varētu uzņemties lielāku atbildību un tik daudz nepaļautos uz ASV iesaisti. Daudzas Eiropas valstis līdz šim vairāk koncentrējušās uz struktūru, nevis spējām, uz formu, nevis saturu, taču tas ir jāmaina. Latvija šīs reformas aizsardzības jomā jau veikusi," teica A.Pabriks.

Aizsardzības ministrs norādīja, ka aizsardzības spēju palielināšana ir iespējama, valstīm ciešāk sadarbojoties un izmantojot līdzekļus maksimāli efektīvi. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, kā arī uzsākto ciešāko sadarbību ar Ziemeļvalstīm.

Diskusijā "Nacionālā ārpolitika vienotā Eiropā" piedalījās arī Igaunijas–Vācijas parlamentārās grupas priekšsēdētājs Urmass Klāss un Vācijas–Baltijas parlamentārās grupas priekšsēdētājs Bundestāgā Kristels Hapačs-Kazans. Diskusiju vadīja Tomass Lipke no Luneburgas.

"Mare Balticum" galvenā tēma šogad bija Vācijas Federatīvās Republikas un Baltijas valstu diplomātiskās attiecības, kas attīstījušās divdesmit gadu garumā, izvērtējot tās arī Eiropas Savienības kontekstā. Diskusijās piedalījās Vācijas un Baltijas valstu eksperti.

Inga Saleniece, ministra padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!