Eiropas Parlaments: Par Profesionālo kvalifikāciju direktīvas modernizēšanu

Parlamenta apstiprinātā rezolūcija paredz, ka jāpaātrina citās dalībvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanas process, lai atvieglotu ārstu, zobārstu, arhitektu un citu speciālistu iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs un veicinātu darba tirgus attīstību. Vienlaikus jānodrošina, lai profesionālā darbība neradītu draudus iedzīvotājiem.

Nesaistošajā rezolūcijā, ko izstrādājusi Parlamenta deputāte no Apvienotās Karalistes Emma Makklārkina, apkopoti Parlamenta ierosinājumi direktīvas priekšlikumam, ko Komisija iesniegs decembrī, lai modernizētu 2005.gadā pieņemto Profesionālo kvalifikāciju direktīvu. Rezolūciju pieņēma ar 463 balsīm par, 163 – pret un 17 atturoties.

50% no gados jauniem Eiropas iedzīvotājiem nesen veiktā aptaujā norādījuši, ka vēlas strādāt ārzemēs. Kvalifikācijas atzīšanas procesa paātrināšana un sistēmas vienkāršošana ievērojami uzlabos viņu iespējas. Tas var būtiski stimulēt arī ekonomikas izaugsmi un veicināt darba tirgus attīstību, kā arī risināt speciālistu trūkuma problēmu.

Deputāti aicina vienlaikus nodrošināt efektīvāku dalībvalstu informācijas apmaiņu par ārstiem un citiem speciālistiem, kas atzīti par vainīgiem nelikumīgā vai nolaidīgā profesionālajā darbībā.

Prognozes liecina, ka 2020.gadā Eiropas Savienībā būs vajadzīgs par 16 miljoniem vairāk augsti kvalificētu darbinieku. Pašreizējā sistēma citās Eiropas Savienības dalībvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana ir pārlieku apgrūtinoša un laikietilpīga.

“Speciālisti visā Eiropas Savienībā gaida, lai mēs pildītu solījumu palielināt mobilitāti. Viņi nodrošina būtiskus pakalpojumus, palīdzot virzīt mūsu ekonomiku un palielinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mums ir jānodrošina sistēma, kas ļautu viņiem darīt savu darbu,” pirms balsošanas norādīja E.Makklārkina.

Lai vienkāršotu un paātrinātu procedūras, deputāti ierosina ieviest brīvprātīgas profesionālās kartes, kas piesaistītas elektroniskai Eiropas Savienības publiskās pārvaldes iestāžu informācijas apmaiņas sistēmai (Iekšējā tirgus informācijas sistēma – ITIS).

EP deputāti norādīja uz ievērojamām problēmām, ko radījuši speciālisti, kuri turpina praktizēt Eiropas Savienībā arī tad, kad viņiem aizliegta darbība pašu valstīs. Tāpēc ITIS ietvaros vajadzētu izveidot brīdināšanas mehānismu, kas dalībvalstīm ļautu saņemt informāciju par speciālistiem, pret kuriem veiktas reglamentējošas darbības.

Deputāti arī uzskata, ka jāprecizē pašreizējie noteikumi par valodas zināšanām, un aicina Komisiju pārskatīt noteikumus veselības aprūpes speciālistiem, lai ļautu atbildīgajām iestādēm atzīšanas procesā pārbaudīt profesionālās terminoloģijas un sarunvalodas zināšanas. Spēja sazināties ar kolēģiem un pacientiem ir būtiska, lai novērstu bīstamas vai iespējami dzīvību apdraudošas situācijas, uzsver Parlaments.

Pašlaik spēkā esošajā direktīvā ir noteikumi par aptuveni 800 profesiju speciālistiem, un tā paredz ES automātiski atzīt septiņu profesiju speciālistu kvalifikāciju (ārsti, zobārsti, farmaceiti, medmāsas, vecmātes, veterinārmedicīnas ķirurgi un arhitekti).

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā