1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts
Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav paredzēta atbildība par atrašanos neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un dzīvokļos, kuru īpašnieks ir nodrošinājis logu un ieejas durvju noslēgšanu, aizmūrēšanu vai aiznaglošanu pret nepiederošo personu iekļūšanu telpās un būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bet atsevišķos gadījumos var iestāties atbildība par sekām, kuru cēlonis ir nepiederošu personu atrašanās minētajās vietās, piemēram, ugunsgrēki. Ņemot vērā to, ka ugunsnelaimes gadījumā var ciest ne tikai tā būve, kurā ir izcēlies ugunsgrēks, bet arī citas tuvumā esošās ēkas, ir nepieciešams papildināt Rīgas domes 19.06.2007. saistošos noteikumus Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" ar jaunu 4.3.apakšpunktu, paredzot aizliegumu personām atrasties ekspluatācijā nenodotās būvēs, neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un dzīvokļos, kā arī būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, ja apsaimniekotājs ir nodrošinājis logu un ieejas durvju noslēgšanu, aizmūrēšanu vai aiznaglošanu pret nepiederošo personu iekļūšanu tajos un ja tas nav saistīts ar ēkas (būves) uzturēšanas pasākumiem, remontdarbiem u.tml. vai nav saskaņots ar ēkas (būves) īpašnieku (valdītāju). Sabiedrībā plašāk pazīstams šādu ēku apzīmēšanai ir termins "grausts", bet ņemot vērā to, ka juridiska definējuma terminam "grausts" nav, tiek uzskaitītas būves, ēkas un telpas, kurās aizliegts atrasties, ja tas nav saskaņots ar ēkas (būves) īpašnieku (valdītāju). Šāda noteikumu redakcija atbilst arī  Rīgas domes 08.07.2008. saistošajos noteikumos Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" ietvertajām prasībām būvju īpašniekiem.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums
Nepiederošas personas, uzturoties ekspluatācijā nenodotās būvēs, neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un dzīvokļos, kā arī būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, rada reālus draudus apkārtējai sabiedrībai. Šo personu darbības rezultātā nereti izceļas ugunsgrēki, kuri apdraud apkārtnē esošo personu drošību, bet valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem nav likumīga pamata liegt nepiederošām personām atrasties minētajās būvēs vai telpās, jo tikai būves īpašnieks (valdītājs) var izraidīt nepiederošas personas no būves vai telpas. Lielākoties ekspluatācijā nenodotās būvēs, neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un dzīvokļos, kā arī būvēs, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, uzturas personas bez noteiktas dzīvesvietas un pastāvīgiem ienākumiem, kuras nevarēs nomaksāt noteikumos paredzēto soda naudu, tomēr, normas ieviešana ļaus tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem pieprasīt paskaidrojumus par atrašanās iemesliem minētajās būvēs vai telpās un, konstatējot, ka personu atrašanās būvē vai telpā nav saistīta ar ēkas uzturēšanas pasākumiem, remontdarbiem u.tml., kā arī nav saskaņota ar ēkas īpašnieku (valdītāju), aizturēt šīs personas, tādā veidā pārtraucot viņu uzturēšanos šajās vietās un mazinot sabiedrības apdraudējuma riskus.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu
Neietekmēs.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā
Neietekmēs.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām
Neietekmēs.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām
Netika veiktas.