Finanšu ministrija

Par viedokļu apzināšanu ES fondu stratēģijas jautājumos

9.novembrī notika Finanšu ministrijas rīkota publiskā apspriede par Eiropas Komisijas (EK) oktobra sākumā publiskotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu regulu priekšlikumiem 2014.–2020.gada plānošanas periodam.

"Sabiedriskā apspriede tika rīkota, lai apzinātu un apkopotu visu ieinteresēto pušu viedokļus par Latvijai tik nozīmīgu jautājumu, ko Finanšu ministrija ņems vērā, izstrādājot nacionālo pozīciju par ES fondu regulu priekšlikumiem 2014.–2020.gadam un nodrošinot Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās. Tāpat jāuzsver, ka Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kurā tik plaši tiek apspriesti EK regulu priekšlikumi," pauž valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Kopumā apspriedē piedalījās ~150 interesentu, pārstāvot publisko, privāto, akadēmisko un nevalstisko sektoru, kā arī ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas.

Katrs interesents varēja izteikt savu viedokli vienā no trim darba sesijām par ES fondu 2014.–2020.gada perioda stratēģijas un plānošanas jautājumiem, ieviešanas un kontroles, kā arī izvērtēšanas un uzraudzības jautājumiem.

Stratēģijas un plānošanas darba grupā tika diskutēts par EK priekšlikumu – noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP, kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007. līdz 2013.gadam. Tika pārrunāta šā EK piedāvājuma pamatotība un argumentācija Latvijas kopējā finansējuma apjoma paaugstināšanai, kas tuvinātos esošā perioda finansējuma apmēram. Aktīvas diskusijas darba grupā bija arī par to, vai Kohēzijas politikai būtu jābūt koncentrētākai, sniedzot atbalstu ierobežotam skaitam jomu, kas tādējādi ļautu/neļautu sasniegt redzamākus rezultātus.

Ieviešanas un kontroles darba grupā diskusiju galvenais temats bija par ES fondu vadībā iesaistīto institūciju skaita samazināšanu un vienkāršošanas jautājumiem.

Savukārt izvērtēšanas un uzraudzības darba grupas dalībnieki dalījās viedokļos par ES fondu 2014.–2020.gada perioda ieviešanas un uzraudzības mehānismu. Darba grupā vienojās par to, ka Latvijas vajadzība ir uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, tādējādi samazinot izmaksu kontroles un uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību.

Lai uzklausītu ieinteresēto pušu viedokļus arī reģionos, no 16. līdz 25.novembrim FM organizēs diskusijas visos Latvijas plānošanas reģionos par ES Kohēzijas politikas (ES fondu) atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013.gada. Reģionālajās diskusijās ar pašvaldību, uzņēmēju, NVO un valsts institūciju pārstāvjiem tiks apspriesti priekšlikumi par prioritātēm, kas var kalpot par pamatu ES Kohēzijas politikas (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) finansējuma sadalījumam Latvijā.

Latvija ir neapmierināta ar 6.oktobrī EK publicētajiem ES fondu regulu piedāvājumiem, jo tie paredz Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu Latvijai.

Sarunas ar EK notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.

Latvijas prioritāte sarunās par Kohēzijas politikas nākotni un viena no Latvijas Republikas prioritātēm sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadā ir ES fondu finansējuma vismaz esošā apjoma saglabāšana vai pat lielāks finansējums pēc 2013.gada.

Par mikrokreditēšanas programmas darbības pirmo mēnesi

Pirmajā Latvijas un Šveices mikrokreditēšanas programmas darbības mēnesī (oktobrī) Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) uzņēmējiem izsniegusi 26 mikrokredītus par 145,8 tūkstošiem latu, savukārt vērtēšanā vēl ir 30 aizdevumi 150 tūkstošu latu apmērā.

"Šis ir pozitīvs piemērs, kā Šveices un Eiropas Savienības finansējums, viens otru papildinot, sniedz finansiālu un konsultatīvu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem mikrokredītu veidā. Mikroaizdevumi parasti tiek vērtēti ar augstāku risku, un nereti mazajiem uzņēmējiem ir grūtības saņemt finansējumu savas idejas realizācijai vai attīstībai. Ar šīs atbalsta programmas uzsākšanu ir palielinājusies iespēja tieši mazajiem uzņēmējiem saņemt mikroaizdevumus," gandarījumu pauž Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Aleksandrs Antonovs

Vidējais izsniegtais aizdevuma lielums šobrīd ir 5,6 tūkstoši latu no maksimāli pieļaujamās summas 10 tūkstošu latu apmērā. Pozitīvi, ka līdz ar lielajām pilsētām mikroaizdevumi ir piešķirti arī samērā attālos pagastos Latgalē (Rušonas), Zemgalē (Codes, Gailīšu) un Kurzemē (Gaviezes).

Secināts, ka 26 mikrouzņēmumu gadījumā pirms mikroaizdevumu piešķiršanas uzņēmumā ir bijušas ~2,3 darba vietas, savukārt biznesa plāni paredz, ka pēc projekta realizācijas būs ~2,7 darba vietas uzņēmumā. Mikroaizdevumi investīcijām izmantoti dažādām vajadzībām – telpu remontam, iekārtu, aprīkojuma, inventāra iegādei, automašīnu iegādei, datortehnikas iegādei u.tml.

Analizējot pašreizējo mikroaizdevumu piešķiršanas tempu un apjomu, var prognozēt, ka programmas šā gada apguves plāns tiks sasniegts laikus un apjoma ziņā, iespējams, ar ievērojamu uzviju. Šā gada trijos mēnešos vien varētu tikt piešķirti ap 60–70 mikroaizdevumu ~350 tūkstošu latu apmērā. Mikroaizdevumu piešķiršanā ir piesaistītas Hipotēku bankas 10 filiāles.

Jūnija beigās Finanšu ministrija un Šveices valdība parakstīja līgumu par mikrokreditēšanas programmas īstenošanu, kuras ietvaros Hipotēku banka uzņēmējiem mikroaizdevumos kopumā izsniegs 4,4 miljonus latu, tai skaitā 800 tūkstoši latu liels ir Hipotēku bankas līdzfinansējums. Aizdevumiem līdz 10 000 latu var pieteikties mikrouzņēmumi un saimnieciskās darbības uzsācēji pirms mikrouzņēmuma izveidošanas. Mikroaizdevumi tiek piešķirti mikrouzņēmumu biznesa projektu realizācijai – investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Par eksportu un importu septembrī

Septembrī eksporta apjoms turpināja pieaugt, uzrādot līdz šim labāko sniegumu – 552 miljoni latu.

"Zīmīgi, ka septembris parasti ir viens no aktīvākajiem mēnešiem ārējā tirdzniecībā. Eksporta pieauguma temps, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, joprojām ir augsts – kāpums par 16,1%. Tomēr, salīdzinot ar gada sākumā pieredzēto eksporta pieauguma tempu, septembrī tas sācis mazināties, tas saistāms ar pagājušā gada septembra augsto eksporta bāzi. Arī imports šā gada septembrī sasniedzis pēdējo trīs gadu laikā augstāko līmeni 670 miljonu latu apmērā – kāpums par 17,7% gada laikā, kas atbilst vidējam līmenim 2007.gadā. Tomēr jāuzsver, ka ir mainījusies importa struktūra, samazinoties satiksmes līdzekļiem kopējā importā," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Pēdējos mēnešos strauju izaugsmi turpina piena produktu, papīra un poligrāfijas izstrādājumu, celtniecības materiālu un apģērbu produkcijas eksports. Manāma lielāka aktivitāte arī mēbeļu produkcijas eksportā – pēdējo divu mēnešu laikā sasniegts 2007.gada vidējais mēbeļu eksporta līmenis. Šā gada septembrī netipiski augsts bijis alkoholisko izstrādājumu eksports – par aptuveni trešdaļu pārsniedzot iepriekšējo mēnešu vidējo rādītāju.

Savukārt importā septembrī vērā ņemams kāpums bijis satiksmes līdzekļiem, ko var novērot arī no jauna reģistrēto auto kāpumā, it īpaši kravas auto segmentā, kas liecina par autopārvadātāju autoparka atjaunošanas intensitātes pieaugumu. Tomēr satiksmes līdzekļu imports joprojām būtiski atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Turpinājums no 25.lpp.

Ieņēmumi no straujās eksporta izaugsmes pēdējo divu gadu laikā veicinājuši arī iekšzemes patēriņa stabilizēšanos un nelielu pieaugumu, kas līdz ar ārējā pieprasījuma mazināšanos var palīdzēt noturēt ekonomikas mērenu izaugsmi arī atkārtotu globālu finanšu satricinājumu laikā.

Šā gada laikā, salīdzinot ar pagājušo gadu, imports audzis straujāk nekā eksports. Tas palielina tirdzniecības deficītu, tomēr jāvērtē arī importa struktūra, kur pēdējā gada laikā vērojams investīciju preču pieaugums, kas, no vienas puses, palielina deficītu, bet, no otras puses, nākotnē rada iespēju palielināt ražošanas un pakalpojuma sektora konkurētspēju un preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu.

Uzņēmēju aptaujas dati liecina par ražošanas jaudas nelielu kritumu šā gada ceturtajā ceturksnī, tomēr atsevišķos sektoros, piemēram metālapstrādē, nākusi klāt jauna ražošanas jauda, kas nedaudz varētu piebremzēt eksporta pieauguma tempa samazināšanos. Šā gada ceturtajā ceturksnī, samazinoties pasaules tirdzniecības aktivitātei, pieaugusi arī konkurence starp ražotājiem, tādēļ nedaudz pasliktinājies uzņēmēju konkurētspējas vērtējums ārējā tirgū, ko gan nedaudz uzlabo vietējo ražotāju elastība cenu noteikšanas ziņā, samazinot cenas eksportētajai produkcijai.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa