Centrālās statistikas pārvaldes informācija

1999.gada 26.aprīlī

Par bezdarba līmeni martā

Līdz 1999.gada 1.aprīlim valstī reģistrēti 123,3 tūkst. aktīvu darba meklētāju (1999.g. 1.martā — 120,8 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 120,5 tūkst. cilvēku jeb 10,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1999.g.1.martā — attiecīgi 117,6 tūkst. un 9,8%*). 1998.gada 1.aprīlī valstī reģistrēti 88,4 tūkst. aktīvo darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 86,3 tūkst.

1999.gada 1.aprīlī, salīdzinot ar 1999.gada 1.martu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2,9 tūkst. cilvēku.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 30,5 tūkst. cilvēku (1998.gada 1.aprīlī — 31,3 tūkst.). 1999.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,7 tūkst. cilvēku, februārī — 10,5 tūkst., martā — 11,7 tūkstošiem.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1999.gada 1.aprīlī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 29,1%, Preiļu — 23,8%, Krāslavas — 23,7%, Balvu — 23,2%, Ludzas — 20,8%, Daugavpils — 20%, Jēkabpils — 15,5%.

Tāpat kā iepriekš, arī 1999.gada 1.aprīlī vairāk nekā puse bezdarbnieku (53%) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet gandrīz katrs sestais bezdarbnieks (16%) bija jaunietis līdz 25 gadiem.

Tikai 8% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes.

Bezdarbnieku sadalījums par profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, medniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur — 31 tūkst. cilvēku jeb 26% no kopskaita. Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju grupu — likumdevējus un dažāda līmeņa vadītājus — to skaits ir tikai 3 tūkst. cilvēku, kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita.

Gada laikā būtiski nav mainījies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa — tikai 7% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku — 31% — ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību — 24%. Tas norāda, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu.

1999.gada 1.ceturksnī ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos tika nosūtīti 4,6 tūkst. cilvēku jeb 4% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 3 tūkstoši cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1999.gada martā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 49,1 tūkst. cilvēku jeb 41% no bezdarbnieku kopskaita. 1999.gada martā bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopsummā par 2,43 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 49,46.

* — Dati precizēti

Darba statistikas daļa

s