Ministru prezidents:

— savā ārkārtas preses konferencē Valdības namā vakar, 7. martā

7.03.2000. Foto: Arnis Blumbergs, "LV

— Es gribētu sākt šo preses konferenci ar, manā uztverē, visnotaļ svarīgu jautājumu un teikt, ka šī ir Latvijai vēsturiska diena. Šodien Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Likumprojekts ir akceptēts un tiek nosūtīts izskatīšanai Saeimā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības jautājums pirmo reizi tika skatīts jau pirmā Latvijas Valsts prezidenta Čakstes kunga prezidentūras laikā. Toreiz izlēma celt Brīvības pieminekli. Kopš Čakstes laika, ieskaitot arī piecdesmit padomju varas gadus, lēmums par Nacionālās bibliotēkas celtniecību ir pieņemts aptuveni desmit reizes. Šodien, 2000.gada 7.martā, man ir skaidrs, ka bibliotēka tomēr būs. Un neslēpšu, ka esmu patiešām laimīgs un gandarīts, domāju, tāpat jūtas viss Ministru kabinets, kurš šodien piedalījās aktīvās un padziļinātās debatēs par šo jautājumu,— beidzot esam spējuši pieņemt lēmumu, kas ļauj reāli iesākt bibliotēkas būvi, reālos un skaidros termiņos to finansēt, un varam rēķināties, ka nākamās Saeimas pirmajā darbības gadā — 2004.gadā — šī vērienīgā projekta realizācija būs pabeigta.

Gribētu teikt, ka Nacionālo bibliotēku savā ziņā var salīdzināt ar mūsdienu Brīvības pieminekli, jo mūsu izglītība un zināšanas noteikti ir nākamajā vietā aiz mūsu brīvības un neatkarības. Brīvības piemineklis mums ir, to par savu naudu uzcēla mūsu vecvecāki, pieminekli mūsu alkām pēc zināšanām celsim visi kopā. Esmu pārliecināts, ka ar piedāvājumu, kā valdība redz šo projektu, visu mūsu līdzdalību tajā, varēsim būt lepni. Šis projekts vienlaikus pildīs vairākas funkcijas, un tā nebūs tikai celtne, tas nebūs tikai arhitektonisks simbols. Tā reāli būs man zināmā vismodernākā bibliotēka, vismodernākais komunikāciju projekts. Projekts, kurš ļaus strādāt ar Nacionālās bibliotēkas fondiem visām Latvijas skolām un bibliotēkām. Arī šis komponents ir ietverts projektā, aprēķinātas izmaksas, un tas tiks vienlaikus finansēts.

Mēs — katrs Latvijas iedzīvotājs, katra juridiskā persona — piedalīsimies šī projekta finansēšanā. Projekta finansēšana balstās uz noteiktu mērķa maksājumu lietošanu. Manā uztverē tas ir arī sociāli taisnīgs risinājums, kas apspriests jau kopš oktobra, kad valdībā pirmo reizi tika skatīts šis jautājums. Divu bērnu ģimenei šis maksājums būs aptuveni 20 līdz 40 santīmu mēnesī. Tā ir simboliska maksa, atbilstoša ģimenes patērētajai elektroenerģijai. Mēs rēķināmies arī ar starptautisku atbalstu šī projekta realizācijā, kā zināms, UNESCO kongresā mūsu bibliotēkas projekts vienbalsīgi tika novērtēts kā nozīmīgs, un visi starptautiskie donori tika aicināti to atbalstīt. Aktīvu darbību turpinās arī bibliotēkas atbalsta fonds, vāks ziedojumus un dāvinājumus, un, jo to būs vairāk, jo ātrāk varēs pārtraukt attiecīgā mērķa maksājuma lietošanu. Ja gribam iekļauties stingri noteiktajos termiņos, Saeimai šis likumprojekts būtu jāizskata līdz vasaras brīvdienām. Es arī paredzu, ka maijā notiks tādu svarīgu likumprojektu izskatīšana kā grozījumi 2000. gada budžetā, kas arī ir ļoti nepieciešami, jo no valdības un Saeimas tiek prasīts simtprocentīgs šī projekta galvojums. Tātad projekta realizācijā piedalās valsts — ar galvojumu, ar vislielāko finansu ieguldījumu — un piedalās visa nācija atbilstoši katra reālajam patēriņam. Es tiešām uzskatu, ka no šodienas ir iezīmēts jauns atskaites punkts, Latvijai ejot uz informācijas sabiedrību.

— Cik izmaksās Nacionālās bibliotēkas projekts kopumā, un cik liela daļa no tā būs mērķa maksājumi?

— Aprēķini ir sastādīti ļoti precīzi: pa gadiem, ceturkšņiem un visām pozīcijām. Ir sastādīts pilns projekta vadības plāns — kas atbild par katru posmu, kas ko dara. Kopumā ir aprēķināts, ka projekts izmaksās līdz 85 miljoniem latu un atmaksāsies no mērķa maksājumu ieviešanas brīža aptuveni 12 gados.

— Kā jūs komentētu valdības lēmumu neatbalstīt Edgara Jansona kandidatūru Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amatam?

— Iesniegtais rīkojuma projekts tika noraidīts un pieņemta zināšanai informācija par Jāņa Nagļa kā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora beztermiņa tālāku pienākumu pildīšanu. Tas bija ļoti īsi apspriests jautājums.

— Kā tālāk risināt šo situāciju, jo ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs ir izteicis neapmierinātību ar J.Nagļa profesionālo darbību?

— Ekonomikas ministrs ir tiesīgs aicināt Ministru kabinetu lemt citādi. Tas, ko ekonomikas ministrs piedāvāja šodien,— es negribētu atkārtot to, kas cirkulē kuluāros —, bet daudzi vienkārši uzskatīja, ka tas bija nenopietni. Nenopietni arī no tā viedokļa, ka tikai deviņi mēneši ir palikuši līdz likvidatora iecelšanai Privatizācijas aģentūrā. Ministru kabinets jau iepriekšējās valdības sēdēs ir izlēmis, ka Privatizācijas aģentūru sāks likvidēt no 2001.gada 1.janvāra.

— Vai tas nozīmē, ka gadījumā, ja Makarova kungs aicinās balsot par J.Nagļa atstāšanu amatā, valdība to darīs?

— Jā, Ministru kabinetam būs jābalso, ja ministrs aicinās to darīt. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka šodien valdība absolūti pārliecinoši noraidīja vajadzību nomainīt J.Nagli.

— Ja notiks balsojums par J.Nagļa atstāšanu amatā, kāds būs jūsu balsojums?

— Mēs, Tautas partijas ministri, saskaņojām savu pozīciju jau tajā brīdī, kad bija skaidrs, ka no 2001.gada 1.janvāra ir paredzēts uzsākt Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Un es neuzskatu, ka pašā pēdējā beigu posmā būtu jāatbalsta kāds cilvēks, par kura pieredzi daudziem rodas jautājumi un kura fotogrāfiju nespēj atrast neviens žurnālists.

— Kā jūs teicāt, J.Nagļa darba līgums ir beztermiņa. Bet 1997.gadā jūsu vadītā valdība lēma par J.Nagļa pilnvaru pagarināšanu. Vai šis lēmums bija nevietā?

— Es domāju, ka jautājums ir formulēts pareizi, šis lēmums bija nevietā, bet, kā informēja ministrs V.Makarovs, V.Krištopana valdības laikā ar Nagļa kungu ir ticis noslēgts beztermiņa darba līgums.

— Vai jūsu nosauktajos 12 gados būtu iespējams savākt šos 85 miljonus latu?

— Jā. Bet gadījumā, ja mēs papildus šiem mērķa maksājumiem saņemam UNESCO atbalstu, dāvinājumus, ziedojumus un citāda veida ieguldījumus, šis termiņš, protams, saīsināsies.

Svarīgi, ka ar valdības šodienas lēmumu tika skaidri noteikts — objekts, kas saucas Nacionālās bibliotēkas projekts, tiek uzsākts un pabeigts četros gados. Taču maksājumi par valdības šim nolūkam garantēto kredītu turpināsies vēl divpadsmit gadus, sākot no projekta realizācijas dienas.

— Tādā gadījumā — kad konkrēti tiks sākta šī projekta realizācija?

— Faktiski tā jau ir sākusies — ar projekta izstrādes un plānošanas uzdevumu sagatavošanu. Jau tiek risināti jautājumi sakarā ar zemes un cita nekustamā īpašuma apzināšanu šajā teritorijā. Vēlāk būs jārisina arī to atsavināšanas problēma. Tātad projekts faktiski ir jau sācies. Tikai līdz šim to nevarēja iedarbināt ar pilnu jaudu. Pašlaik — pēc valdības lēmuma, kura pieņemšanā tikai viens ministrs atturējās, bet pārējie atbalstīja, kad turklāt mums ir arī pārliecība, ka projekts gūs vienotu atbalstu arī parlamentā un tur nenotiks dalīšanās pēc pozīcijas un opozīcijas principa, jo šī ideja stāv pāri politikai, — mēs droši varam apgalvot, ka Nacionālā bibliotēka mums būs.

Šis ir XXI gadsimta un Latvijas nākotnes projekts. Tas ļaus vienlīdz labi piekļūt informācijai ne tikai Rīgā dzīvojošiem, pēc zināšanām alkstošiem jauniešiem. Neatkarīgi no tā, vai Dagdā, Pāvilostā vai Ainažos, visas bibliotēkas, mēs visi būsim saistīti kopā, vienotā informācijas tīklā, vienā pakalpojumu saņemšanas sistēmā ar centrālo vienību, kas sauksies Latvijas Nacionālā bibliotēka.

— Vai tas, ka šodienas Ministru kabineta sēdē lielākā daļa valdības locekļu balsoja par Nagļa kunga palikšanu amatā, nozīmē atbalstu viņa atstāšanai šajā postenī līdz pat tā likvidācijai?

— Jā.

— Vai jūs tomēr varētu konkretizēt — kad īsti sāksies bibliotēkas celtniecība? Kad žurnālisti tiks aicināti, piemēram, uz pirmās naglas vai pirmā mietiņa iedzīšanas svētkiem?

— Jūs interesē reāla būvdarbu sākšana. Atbilstoši izveidotajam plānam būvlaukuma atbrīvošana un sagatavošana paredzēta līdz 2001. gada augustam un no tā brīža līdz 2004. gada jūnijam — celtniecība, bet līdz 2004. gada decembrim — reāla bibliotēkas pārcelšanās uz jaunajām telpām ar visiem grāmatu fondiem.

— Kā, jūsuprāt, Latvijas sabiedrība vērtēs šāda mērķa maksājuma ieviešanu?

— Manuprāt, tas ir taisnīgs piedāvājums. Tādējādi mēs saprotam, ka tas ir nacionālas nozīmes projekts.

Pensionāru budžetam tie būs aptuveni septiņi astoņi santīmi. Savukārt, balstoties uz aprēķiniem, kurus es šodien veicu, par piemēru ņemot mana jaunā biroja vadītāja Zalāna kunga divu bērnu ģimenes budžetu, mēs secinājām, ka viņam būtu jārēķinās ar aptuveni 45 santīmu papildu izdevumiem mēnesī.

— Vai šis mērķa maksājums attieksies arī uz fiziskām personām?

— Tas attieksies uz visiem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā.

Un ir skaidrs, ka valsts devums šī mērķa maksājuma savākšanā būs pats nozīmīgākais — elektroenerģiju patērē visas valsts iestādes, valsts un pašvaldību slimnīcas, ielu apgaismojums un tā tālāk. Turklāt valsts ar savu galvojumu nodrošina šī projekta ilgtermiņa finansējumu. Un laukos šis pieaugums varētu būt samērā mazs, jo tur nav tik daudz modernu elektroenerģiju patērējošu elektroierīču.

— Cik daudz tā rezultātā proporcionāli sadārdzināsies elektroenerģija?

— Elektroenerģijas tarifs sadārdzināsies aptuveni par vienu četrdesmito daļu jeb pēc pašreizējā tarifa — par aptuveni vienu desmito daļu santīma.

— Saeimas deputāti ir sagatavojuši priekšlikumu grozījumam likumā "Par tiesu varu", kas paredz Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru izvirzīt Valsts prezidentei. Vai tas, jūsuprāt, neierobežos tiesu varas neatkarību?

— Tas noteikti ir diskutējams priekšlikums. Es nezinu, kāda bija iepriekš noteiktā kārtība — kurš izvirzīja šo kandidatūru iepriekš. Bet tiesu varu tas nevarētu ierobežot nekādā veidā, jo Valsts prezidents Latvijā stāv ārpus izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas un Valsts prezidenta institūcijas būtība ir nejaukties to ikdienas jautājumu risināšanā. Bet šis, manuprāt, pilnībā varētu būt viens no Latvijas Valsts prezidenta uzdevumiem.

— Kāds bija jūsu preses sekretāra maiņas iemesls. Kā jūs vērtējat sava līdzšinējā preses sekretāra Uģa Salnas darbību?

— Savu vēlmi atgriezties privātajā biznesā iepriekšējais preses sekretārs man darīja zināmu jau janvārī. Tik sarežģītus jautājumus, kā jūs saprotat, nevar atrisināt vienā dienā, un man nācās visnotaļ piepūlēties, lai sameklētu jaunu preses sekretāru.

Uģim Salnam es esmu pateicīgs par sadarbību, kas mums pusotra gada laikā ir bijusi. Katrs cilvēks, ar ko man nācies kopā strādāt, ir man kaut ko devis.

— Vai valdība plāno sniegt palīdzību nodegušajam uzņēmumam "Vulkāns" un tā 500 no darba atbrīvotajiem strādniekiem?

— Šobrīd Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra meklē palīdzības iespējas.

Vienlaikus es gribētu norādīt, ka uz šādu piemēru bāzes mēs vēlreiz varam pārliecināties par to, cik svarīgi ir apdrošināt jūsu biznesu un īpašumu. Lai tādējādi pasargātu sevi no ļaunprātībām, par kurām šobrīd policija sliecas domāt "Vulkāna" gadījumā. Vai vienkārši no nejaušībām — uzņēmumā iesperot zibenim.

Mums ir daudz aktīvāk jāizmanto tie tradicionālie riska samazināšanas mehānismi, ko lieto visā pasaulē.

Liena Pilsētniece, Dina Gailīte, "LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— intervijā Latvijas televīzijā vakar, 7. martā

TV 7. marta raidījumu "Mūsu cilvēks" vada žurnāliste Baiba Strautmane

— Labvakar! Kopš gada sākuma ir bijušas neskaitāmas tikšanās, pārrunas un sarunas, konsultācijas, pausti viedokļi, versijas un aicinājumi par to, kā koalīcijas partijām vienoties par jauno Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata kandidātu, ko vienai vai otrai partijai un visai valdībai kopumā varētu nozīmēt Jāņa Nagļa aiziešana no amata. Izrādījās, ka visam tam nav bijis lielas jēgas, Nagļa kungs turpinās strādāt, neskatoties uz to, ka ekonomikas ministrs viņa līdzšinējo veikumu privatizācijā nav atzinis par tik labu, lai uzticētu arī atlikušo. Makarova kungs ir izteicies par iespējamām krimināllietām Nagļa darba līguma sakarā. Mūsu studijā man šovakar ir tas gods runāt ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Labvakar, Šķēles kungs! Vispirms es gribētu mūs visus apsveikt ar droši vien vēsturisku lēmumu par Nacionālo bibliotēku. Bet, ja runājam par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru, vai jums nav tāda sajūta, ka pēdējos mēnešos gluži velti ir iztērēts daudz laika un vārdu, meklējot kaut kādu kompromisu, kas izrādījās veltīgi?

A.Šķēle: — Es gribētu teikt, ka šodien tiešām ir ļoti nozīmīga diena, un pilnībā piekrītu, ka tas būtu saistāms ar lēmumu par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Esmu gandarīts, ka tieši šīs valdības laikā šis lēmums ir pieņemts, ceram uz Saeimas atbalstu, un reāli jau šī parlamenta laikā celtniecība būs notikusi, un 2004. gadā jau varētu pabeigt. Attiecībā uz kompromisiem vai lēmumiem par Nagļa kungu. Ministru kabinets šodien izteica atkārtotu uzticību Jānim Naglim. Tādā veidā, es gribētu teikt, šo deviņu mēnešu periodu, kas atlicis līdz gada beigām, kad jāsāk Privatizācijas aģentūras likvidācija, turpinās vadīt Jānis Naglis. Es ceru, ka šis beigu posms būs pietiekami veiksmīgs.

— Kā jūs skaidrojat to, ka tikai pēc balsojuma par Makarova kunga izvirzīto jauno kandidātu Birkava kungs atklāja visiem, ka arī šis balsojums bijis lieks.

A.Šķēle: — Šis balsojums nekādā ziņā nebija lieks. Ministrs Makarovs bija iesniedzis rīkojuma projektu, kas paredzēja apstiprināt Jansona kungu, es neesmu redzējis šo kungu, apstiprināt par jauno ģenerāldirektoru. Protams, tad nāktos atbrīvot Jāni Nagli. Ministru kabinets ar pārsvaru, absolūtu pārsvaru, noraidīja šo rīkojuma projektu bez debatēm, nebija pat debašu. Ministru kabineta vairākuma attieksme bija pilnīgi skaidra. Tieslietu ministrs pēc tam ļoti precīzi norādīja, ka varbūt vajadzēja jau pašā sākumā paskatīties arī procedūras lietas, varbūt viens otrs kreņķis būtu atkritis jau agrāk. Jo diezgan daudz sabiedrībā politiķi gribēja par šo lietu pārspīlēti aktīvi debatēt.

— Un tomēr viens process notika, Makarova kungs pieprasīja no Nagļa kunga atskaiti par visu padarīto un to, kā padarīts, un secināja, ka Nagļa kungs nav pārāk labi strādājis. Vai mums šis secinājums būtu jāaizmirst?

A.Šķēle: — Makarova kungs informēja Ministru kabinetu, viņš uzsvēra daudzas lietas, arī daudzas pozitīvas lietas, ko Nagļa vadībā Privatizācijas aģentūra ir darījusi. Protams, tika atzīmētas arī ne pārāk veiksmīgas lietas. Mēs zinām, piemēram, tāds uzņēmums kā "Toleram Fiber" vēl aizvien atrodas neskaidrā situācijā akcionāru ne visai veiksmīgas darbības pēc. Tādi gadījumi ir. Bet kurš nekļūdās? Acīmredzot tikai tas, kas nedara. Ministru kabinets pieņēma zināšanai Makarova kunga sniegto informāciju, bet balsojums bija pārliecinošs.

— Par vienu konkrētu privatizācijas plānu mēs šajā studijā pēdējās nedēļās runājām regulāri. Un vakar kļuva skaidrs, ka arodbiedrība nākamnedēļ sāks referenduma ierosināšanas pirmo posmu. Runa ir par "Latvenergo". Es gribētu lūgt jūs izklāstīt, jūsuprāt, svarīgākos argumentus, kāpēc Rīgas koģenerācijas stacijās būtu lietderīgi ielaist privāto investoru, kas varētu būt ārvalstu.

A.Šķēle: — Es gribētu teikt, ka tas bija principiāls lēmums, ko valdība pieņēma pēc četru gadu minstināšanās. Četrus gadus uzņēmums "Latvenergo" atradās privatizācijā un skaitījās privatizējamais valsts uzņēmums, kustības nekādas nebija. Ministru kabinets vienbalsīgi, es gribētu uzsvērt, vienbalsīgi pieņēma šo lēmumu, tika izvērtēts arī vienbalsīgais valsts pilnvarnieku viedoklis, kas Ministru kabineta sēdes laikā tika nedaudz modificēts, un ļoti precīzi, ievērojot likumu par enerģētiku, kas aizliedz privatizēt Daugavas HES kaskādi, kas neatļauj privatizēt, un tieši tāda vienmēr ir bijusi arī Tautas partijas pozīcija, maģistrālo pārvadu, tātad galvenos pārvades vadus. Galveno akcentu uzliekot vispirmām kārtām uz restrukturizāciju un tikai tad — privatizāciju. Tiek paredzēts, ka privatizācijai pirmām kārtām tiks pakļautas divas TEC, viena no tām, kā norādīja ministrs Makarovs valdības sēdē, atrodas ļoti kritiskā situācijā. Protams, jāsāk ar investīciju piesaisti tieši tur, kur tās visvairāk vajadzīgas. Es gribētu teikt, ka esam enerģiski ķērušies klāt šīm lietām, un esmu pārliecināts, ka atlikušo deviņu mēnešu laikā, nu jau atkārtoti pienākumus pildošā Nagļa kunga vadībā, aģentūra veiksmīgi spēs šo uzņēmumu virzīt.

— Arodbiedrības "Enerģija" līderis vakar šajā studijā teica, ka redzējis jūsu valdības pagājušā gada decembrī sagatavotu dokumentu Starptautiskajam valūtas fondam, kurā pausta apņemšanās panākt enerģētikas likuma izmaiņas, kas ļautu privatizēt arī hidroelektrostacijas. Vai tā ir tiesa? Vai kaut kas tāds fondam ir solīts?

A.Šķēle: — Vienošanās ar fondu paredz daudz un dažādus jautājumus, tajā skaitā vienmēr varētu būt arī interpretācijas lietas. Jo, ja tiek privatizēts "Latvenergo" kā vienots uzņēmums, tad rodas jautājums, vai, privatizējot mātes uzņēmumu, kaut arī neprivatizēts meitas uzņēmums, teiksim, atsevišķais HES, vai tas ir vai nav daļēji vai kaut kādā veidā privatizēts. Tikai ar interpretācijām var šobrīd teikt, ka mums varētu būt kaut kādas problēmas ar Starptautisko valūtas fondu. Valūtas fonds, vairāk gan Pasaules banka, uzskata, ka mēs esam bijuši pārlieku piesardzīgi, ka mēs atšķirībā no Baltijas kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas — attiecībā uz "Latvenergo" esam pārlieku piesardzīgi. Mēs liekam akcentus vispirms uz restrukturizāciju, sakārtojot, iztīrot ārā visas nevajadzīgās lietas. Ziniet, kā katrā uzņēmumā — pirtis, atpūtas bāzes — tās tur atrodas lielos daudzumos, ir arī ne visai efektīva vadība dažādos apakšuzņēmumos. Tiks sakārtotas precīzi šīs lietas, un paralēli tam, tur, kur ir tiešām kritiski punkti, tā kā termoelektrostacijas, tur notiks investīciju piesaiste.

— Katrā gadījumā pret lielāko nodokļu maksātāju valstī ir jāizturas ar piesardzību.

A.Šķēle: — Protams. Un tas bija tas, kas mani gandarīja, ka trīs pilnvarnieki, kas pārstāv valsts intereses attiecīgajā akciju sabiedrībā, bija vienoti savā viedoklī. Un Ministru kabinets, iepazīstoties ar viņu viedokli, vienbalsīgi pieņēma kabineta lēmumu, gan jāteic, nedaudz atšķirīgu no pilnvarnieku viedokļa.

— Šīs privatizācijas pretinieki — gan politiķi, gan zinātnieki, gan profesionāļi — uzskata, ka privatizācijas rezultātā elektroenerģijas tarifs neizbēgami pieaugs. Kāds ir jūsu viedoklis par šo jautājumu?

A.Šķēle: — Pieredze rāda pretējo. Mēs zinām, ka ļoti liberalizēts pēdējā laikā ir kļuvis Vācijas tirgus, un tur ir bijusi vērojama tieši tarifu krišanās tādēļ, ka tiek atvērta pieeja visiem tiem uzņēmējiem, kas var piedāvāt elektroenerģiju, tiek dotas tiesības kvalificētam patērētājam — tātad pietiekami lielam patērētājam — pirkt, kur viņš uzskata par izdevīgāku. Un, ja viņam kāds piedāvā nesamērīgi augstu cenu, viņš var nopirkt tur, kur piedāvā lētāk, tādā veidā iespaidojot tirgu un pazeminot tarifus. Tādas tendences ir bijušas vērojamas tur, kur ir tikuši galā ar monopolizētu situāciju. Mēs pazīstam "Lattelekom". Monopols rada monopolizētu situāciju, par to mums raksta vēstulēs iedzīvotāji. Grūti pamatot to tarifu celšanu. Bet, teiksim, ir nemonopolizēta situācija mobilo telefonu tīklā, kur sacenšas divas kompānijas, un mēs plānojam vēl trešo pēc kāda laika, — tur mēs vērojam tieši pretējo. Tarifs krītas.

— Tātad es, Rīgā dzīvodama, varēšu izvēlēties — pirkt elektrību no "Latvenergo" vai no kāda cita?

A.Šķēle: — To nu būs grūti izvēlēties — jūs neesat kvalificēts patērētājs. Par kvalificēto patērētāju šobrīd Latvijā atzīst 100 megavatu lielas jaudas patērētāju gadā, Vācijā laikam par tādu uzskata 40 megavatu jaudas patērētāju gadā. Vispirmām kārtām tie būs vai nu lieli uzņēmumi, kas pārdos tālāk mazākiem patērētājiem, teiksim, komunālie apgādātāji, kas apgādās veselus dzīvojamos kvartālus. Ja nu tā jauda, ko patērē kāds, kas apgādā veselu dzīvojamo kvartālu, būs pietiekami liela, atbildīs kvalificētā patērētāja kritērijiem, tad tāds varēs pirkt to, kuru viņš uzskatīs par lētāku.

— Bet man izvēles, kā tas ir ar mobilā tīkla izvēli, šajā gadījumā nebūs?

A.Šķēle: — Redziet, mobilo tīklu jūs lietojat bez vadiem. Tajā brīdī, kad jūs esat bez vadiem, jūs varat arī brīvāk justies. Elektrība tomēr pagaidām nāk pa vadiem, un nav paredzēts, arī pasaulē tas netiek paredzēts, ka tiks aizstiepti otrie vai trešie vadi.

— Skaidrs. Vai jūs pieļaujat iespēju, ka arodbiedrības un sabiedrības aktivitātes rezultātā no šī politiskā lēmuma — no šīs privatizācijas realizēšanas — nāksies atteikties?

A.Šķēle: — Nē, nē, ko jūs! Arī Tautas partija vienmēr ir bijusi par to, ka referendumos ir iespējams apspriest un vajag veicināt svarīgu jautājumu apspriešanu. Protams, ir jāvērtē, vai tas ir jautājums, kas jāapspriež, cik tam ir liela nozīme. Šis varētu būt tāds jautājums. Bet mūs referendums, šajā gadījumā no opozīcijas puses, nekādā veidā nebiedē. Jo ļoti dažādi viedokļi ir par to, vai monopoli ir izdevīgi patērētājiem. Un lielākā daļa, jāsaka, ir skeptiski noskaņoti pret monopoliem. Piemēram, zemnieks, kurš nolemj savā kūtī ievilkt elektrību, iekārto papildu līniju, tas viņam jāizdara par savu naudu, viss jāuzstāda un beigās vēl par velti jānodod pievilktā vadu līnija "Latvenergo" kā monopoluzņēmumam. Tādas vēstules mēs vēl arvien saņemam. Tas liecina, ka monopolsituācija tiek izmantota ne tikai tarifu veidā, bet arī pieslēguma maksu, abonentmaksu, dažādu paaugstinātu pakalpojumu veidā.

— Vai viena amerikāņu kompānija, kas iekļūs Rīgas koģenerācijas stacijā, palīdzēs latviešu zemniekam?

A.Šķēle: — Pilnīgi skaidrs, ja atnāks kāda kompānija, bet mēs būsim nokārtojuši likumdošanu tādā veidā, ka būs brīva iespēja, tad neviens, vai te sēž latviešu kompānija, vai ienācis amerikāņu investors, vai kāds cits, viņi nekādā veidā nevarēs diktēt situāciju. Svarīgākais ir tas, lai viens monopolists neterorizē visu sabiedrību.

— Mēs minējām Starptautisko valūtas fondu, to minēja arī "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs sestdien savas partijas ārkārtas konferencē. Viņš atzina, ka valstī valdot stabila ekonomiska stagnācija, ka valdībā esot totāls ideju trūkums. Esot tikai divas idejas — privatizācija un izdabāšana Starptautiskajam valūtas fondam. Es lūgtu jūs komentēt šo koalīcijas partneru viedokli.

A.Šķēle: — Nu, konference ir konference un kongress ir kongress, un tā vienmēr ir politiska padižošanās. Jāteic, ka ekonomikā šobrīd noteikti ir vērojama augšupeja. Paskatīsimies kaut vai likmes uz valdības izsludinātajām obligācijām. Nekad nav bijušas tik zemas likmes. Šī valdība emitē trīsgadīgās obligācijas, trīsgadīgām obligācijām cena bija zem desmit procentiem. Tātad tie, kas pirka šīs obligācijas, uzticas šīs valdības politikai vismaz trīs gadus. Valdība plāno emitēt piecgadīgās obligācijas. Paskatīsimies, kādas tur būs kredītlikmes un tamlīdzīgi.

Bezdarbs ir samazinājies. Salīdzinot ar jūnija mēnesi, ir zemāks par vienu procentu. Tā ka ekonomiskās aktivitātes indekss nepārprotami aug. Šodien arī ministrs Krastiņš, kas ziņoja par 2001. gada budžeta gatavošanu, mums rādīja šīs te lietas. Tātad vērojams, ka mēs lēnām, ļoti lēnām kāpjam ārā no Krievijas pēckrīzes perioda.

Par izdabāšanu Starptautiskajam valūtas fondam. Šādi izteicieni nav visai precīzi un varbūt nedara godu augsta līmeņa politiķiem. Mums diemžēl tiešām bija pārtrūkušas attiecības ar Starptautisko valūtas fondu. Mēs teju teju gandrīz vai tikām kvalificēti par tādiem, kuru ekonomiskā un finansu politika neatbilst pasaulē akceptētajai starptautiskajai praksei. Mēs tādēļ šobrīd esam izdarījuši visu, rūpējoties par savām nacionālajām interesēm, lai tās tajā pašā laikā būtu akceptējamas no Starptautiskā valūtas fonda.

— Visbeidzot — pavisam īsi. Vai jums ir zināms cilvēks vārdā Ilgars Šepteris, kurš ir Augstākās tiesas senators, kurš esot tas cilvēks, ko rīt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs piedāvās ģenerālprokurora amatam?

A.Šķēle: — Nē, man viņš nav zināms. Atbilstoši likumam Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir vienīgais cilvēks, kuram ir tiesības un pienākums šo kandidatūru izvirzīt. Es paredzu, ka parlaments tad arī izšķirs.

— Vai jūs pazīstat šo cilvēku?

A.Šķēle: — Nekad neesmu ticies, domāju, ka nekad.

— Paldies, Šķēles kungs, ka atnācāt. Uz jaunu tikšanos cerot, es saku jums, kas skatījāties, uz redzēšanos.

Dace Bebre, "LV" nozares redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā