Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Pašvaldību savienība: Par 2012.gada valsts budžeta konsolidāciju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.2011., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/239074

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas ārlietu ministra vizīti Lietuvā

Vēl šajā numurā

08.11.2011., Nr. 176

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Pašvaldību savienība: Par 2012.gada valsts budžeta konsolidāciju

3.novembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēde, kas tika sasaukta, lai lemtu par situācijas vērtējumu un iespējamiem pašvaldību pasākumiem, lai nepieļautu, ka lielā mērā budžeta konsolidācija skar pašvaldības.

Sēdes sākumā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja LPS domi, ka, pirms nebūs notikušas sarunas un vienošanās ar pašvaldībām, no Ministru prezidenta puses netiks pieņemti arī nekādi lēmumu par budžeta konsolidāciju ar starptautiskajiem aizdevējiem.

LPS ārkārtas domes sēdes rezultātā tika vienbalsīgi pieņemts lēmums:

"Pašvaldībām nav pieņemami, ka tiek plānots konsolidācijas smagumu arī nākamgad pārlikt uz pašvaldībām, kaut arī krīzes gaitā pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā ir krasi samazinājusies, pašvaldību izdevumi vairs sastāda tikai piekto daļu no kopējiem publiskā sektora izdevumiem.

2011.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, valsts budžets ir samazinājies par 7,6%, bet pašvaldību kopbudžets par 26,3%. Valdībai ir iecere nākamgad samazināt pašvaldību proporciju iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalē par 5 procentiem (no 82% uz 77%, kas veido vairāk nekā 40 miljonus latu). Nav pieņemami, ka iecerēto pasākumu rezultātā 60% no konsolidācijas būtu uz pašvaldību, bet tikai 40% uz valsts rēķina.

Pašvaldībām nav pieņemami, ka budžeta konsolidācijas pasākumi nav apspriesti ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, bet valdība jau 4.novebrī gatavojas šajos jautājumos pieņemt izšķirošus lēmumus, uz kuru pamata uzņemties starptautiskās saistības.

Ņemot vēra, ka valdība plāno samazināt savu ieguldījumu sociālo jautājumu risināšanā un pamata infrastruktūras uzturēšanā, nodot atbildību pašvaldībām vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā; lai veiktu papildu uzdevumus, jāpalielina pašvaldību daļa IIN vismaz par 2%; nerēķināšanās ar nepieciešamību nodrošināt sociālā atbalsta tīklu pietiekamā apmērā var novest pie situācijas destabilizācijas valstī, tāpēc Latvijas Pašvaldību savienības dome prasa valdībai noteikt IIN sadali nākamajam gadam proporcijā 84% pašvaldību budžetos un 16% valsts budžetā."

Šāds ir lēmuma teksts, kuru, vienbalsīgi balsojot, atbalstīja visi domes sēdē ieradušies pašvaldību pārstāvji.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis uzskata: "Pašvaldības visus šos krīzes gadus ir piedalījušās budžeta konsolidācijā un lielu daļu problēmu uzņēmās uz sevi. Aiz katra pašvaldības vadītāja, kas sēž šajā zālē, ir dzīvi cilvēkiLatvijas iedzīvotāji. Pašvaldību vadītājam ir pienākums aizsargāt savus iedzīvotājus, ja nav līdzekļu, ar ko to nodrošināt, nevar būt tā, ka atkal šie līdzekļi budžetā netiks atrasti."

Pašlaik valdība nav izvērtējusi, kādu ietekmi budžeta iespējamie konsolidācijas pasākumi atstās uz pašvaldībām. To var izvērtēt tikai pašvaldības, taču tām informāciju nesniedz, kas, pēc LPS priekšsēža A.Jaunsleiņa domām, ir absurds.

7.novembrī LPS dome tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku, lai nonāktu pie vienošanās par nākamā gada budžetu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali pirms valdības sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

LPS dome, balsojot par katru variantu atsevišķi, pieņēma domes lēmumu. Pašvaldības diskusiju rezultātā piekrita, ka sadalījums starp pašvaldībām un valsti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu būt 81% pret 19%. Pie šāda sadalīju pašvaldības sociālā tīkla pabalstu daļu (GMI, dzīvokļu pabalstu un pabalstu trūcīgām personām) finansē, sākot no 1.javāra, atkarībā no tā, cik ātri pieņem šos saistošos noteikumus savā pašvaldībā, galējais termiņš ir seši mēneši.

7.novembrī notika sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kurās piedalījās arī pārstāvji no LPS, lai konstruktīvi aizstāvētu un pamatotu savu viedokli.

 

Ilze Mutjanko, LPS padomniece

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!