INSTRUKCIJA
par vispārizglītojošo skolu skolēnu pārcelšanu un eksāmeniem

APSTIPRINĀTA
ar Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas
1994.gada 27.janvāra pavēli nr.34

1. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē

1.1. Gada atzīmes mācību priekšmetos izliekamas ne vēlāk kā 3 dienas pirms mācību gada beigām. Literatūrā un valodā, ģeometrijā un algebrā pamatskolā un vidusskolā, kā arī Latvijas vēsturē un pasaules vēsturē vidusskolā skolēnu mācību sasniegumu jāvērtē atsevišķi.

1.2. Atkarībā no skolēnu darba rezultātiem direktors, konsultējoties ar pedagogu padomi, lemj par skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē. Lēmums par skolēnu pārcelšanu, atstāšanu otru gadu tajā pašā klasē, par pēc pārbaudījumiem jānoformē ar skolas direktora pavēli un līdz mācību gada beigām jāpaziņo skolēniem un viņu vecākiem.

2. Atļauja kārtot eksāmenus

2.1. Eksāmenus atļauts kārtot tiem 9. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi priekšmetos, kuros notiek eksāmeni, ir novērtēti ar 4 vai vairāk ballēm.

2.2. Eksāmenus atļauts kārtot tiem 12. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi visos mācību priekšmetos ir novērtēti ar 4 vai vairāk ballēm.

2.3. 9. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi vienā mācību priekšmetā, kurā nav noteikts eksāmens, ir novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, atļauts kārtot šajā mācību priekšmetā eksāmenu papildtermiņā jūnijā. Šajā eksāmenā gūto vērtējumu ieraksta gada atzīmju ailē.

9. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi 2-3 mācību priekšmetos ir novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, tiek dotas iespējas eksaminēties šajos mācību priekšmetos eksāmenu papildtermiņā augustā.

9. klases skolēniem, kuru mācību sasniegumi vairāk nekā trijos mācību priekšmetos ir novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, izsniedz liecības, viņiem tiek dotas tiesības eksaminēties šajos mācību priekšmetos nākamajā gadā 9. punktā paredzētajā kārtībā.

2.4. Skolēnus, kam uzvedības gada vērtējums ir "neapmierinoša", ar pedagogu padomes lēmumu var pielaist pie izlaiduma eksāmeniem. Pēc to nokārtošanas Apliecībā par pamatizglītību vai Atestātā par vidējo izglītību ieraksta, ka viņu uzvedība ir neapmierinoša.

2.5. Lēmums par atļauju kārtot eksāmenus jānoformē ar skolas direktora pavēli un ne vēlāk kā 3 dienas pirms eksāmena sesijas sākuma jāpaziņo skolēniem un viņu vecākiem.

2.6. Skolēnu atbrīvošana veselības stāvokļa dēļ no fiziskās audzināšanas stundām neietekmē pielaišanu pie izlaiduma eksāmeniem. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā attiecīgajā ailē ieraksta "atbrīvots (-a)".

2.7. Ja kādā eksāmenā skolēnu mācību sasniegumi tiek novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, viņš drīkst kārtot pārējos eksāmenus.

9. klases skolēniem tiek dota iespēja eksaminēties šajā mācību priekšmetā eksāmenu papildtermiņā jūnijā un augustā.

3. Skolēnu atbrīvošana no eksāmeniem

3.1. Slimības dēļ skolēnus no eksāmeniem var atbrīvot saskaņā ar ārstu komisijas slēdzienu, ievērojot to slimību sarakstu, kuras var būt par pamatu skolēnu atbrīvošanai no eksāmena (1. pielikums).

Līdz katra gada 1. maijam skolēniem, kas atbrīvojami no izlaiduma eksāmeniem slimības dēļ, skolai jāiesniedz Skolu valdei šādi dokumenti: skolas direktora iesniegums; ārstu komisijas izziņa; skolēnu gada atzīmju izraksts.

(Visus skolas izdotos dokumentus paraksta un ar skolas ģerboņzīmogu apstiprina direktors.)

Piezīme. No eksāmeniem atbrīvojamas arī izlaiduma klašu skolnieces, kas atrodas pirmsdzemdību vai pēcdzemdību atvaļinājumā. Pamats viņu atbrīvošanai ir sieviešu konsultācijas izziņa.

3.2. Skolu valdes priekšsēdētāja apstiprināta komisija izskata skolas iesniegtos dokumentus un izlemj jautājumu par skolēnu atbrīvošanu no eksāmeniem slimības dēļ. Pieņemto lēmumu noformē ar pavēli un paziņo skolai līdz 15. maijam.

3.3. Izlaiduma klašu skolēnus, kas mācās sanatorijas internātskolās, no izlaiduma eksāmenu kārtošanas atbrīvo šo skolu pedagogu padomes, ievērojot skolēnu sekmes un attiecīgās ārstniecības iestādes izdoto izziņu par veselības stāvokli.

Skolēnus, kas ārstējas stacionārajās ārstniecības iestādēs, no eksāmeniem atbrīvo tās skolas direktors, kurā skolēni ir mācījušies pastāvīgi.

3.4. Par skolēniem, kuri saslimuši pēc 1. maija vai eksāmenu sesijas laikā, dokumenti Skolu valdei jāiesniedz nekavējoties. Ja skolēns eksāmenu laikā izveseļojas, viņš, ja vēlas, var kārtot atlikušos eksāmenus sesijas laikā vai pavēlē par noslēguma pārbaudēm norādītajos papildtermiņos.

3.5. Izlaiduma klašu skolēnus, kuru attiecīgajā mācību gadā ieguvuši 1 .-3. vietu starptautiskajās vai valsts mācību priekšmetu olimpiādēs vai arī 1. vietu novada olimpiādēs, pēc viņu vēlēšanās ar skolas direktora pavēli var atbrīvot no eksāmeniem attiecīgajos mācību priekšmetos.

3.6. No eksāmeniem var atbrīvot tos izlaiduma klašu skolēnus, kuri ir valsts izlases dalībnieki kādā sporta veidā un eksāmenu sesijas laikā gatavojas vai piedalās Eiropas vai pasaules čempionātos, ka arī olimpiskajās spēlēs.

Līdz 1. maijam Skolu valdei jāiesniedz skolas direktora iesniegums un attiecīgās sporta federācijas apstiprināta izziņa Skolu valde pieņemto lēmumu noformē ar pavēli un paziņo skolai līdz 15. maijam.

3.7. Skolēniem, kas skolu daudz kavējuši slimības dēļ, mainījuši dzīvesvietu vai nevar kārtot eksāmenus citu svarīgu iemeslu dēļ, var atļaut visus eksāmenus vai daļu eksāmenu kārtot vēlāk, pavēlē par noslēguma pārbaudēm norādītajos papildtermiņos.

4. Eksāmenu organizēšana un saturs

4.1. Izlaiduma eksāmenu skaitu un veidu katru gadu nosaka ar ministrijas pavēli par noslēguma pārbaudēm.

4.2. Ja saskaņā ar vidusskolas mācību plānu kāda mācību priekšmeta apguve beidzas 10. vai 11. klasē, tad eksāmenu šajā mācību priekšmetā skolēni var kārtot jau pēc 10. vai 11. klases beigšanas.

4.3. Eksāmenus pieņem skolas direktora apstiprināta komisija Komisijas sastāvs:

priekšsēdētājs — skolas direktors vai direktora vietnieks, eksāmena priekšmeta skolotājs, divi komisijas locekļi.

Komisijas sastāvā var iesaistīt asistentus — citu skolu attiecīgā mācību priekšmeta skolotājus vai augstskolu pasniedzējus.

Ja kādā priekšmetā vēlēšanos kārtot eksāmenu izsaka tikai daži skolēni, Skolu valdei ir tiesības organizēt rajona (pilsētas) eksāmenu komisiju.

4.4. Eksāmeni notiek saskaņā ar skolas direktora apstiprinātu eksāmenu sarakstu, ievērojot ministrijas pavēlē par noslēguma pārbaudēm noteiktos rakstveida eksāmenu datumus un eksāmenu sesijas termiņus.

4.5. Eksāmenu saraksts un komisijas sastāvs paziņojams skolotājiem, skolēniem un vecākiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms eksāmenu sesijas sākuma.

4.6. Mutvārdu eksāmenu materiālus (tekstus, uzdevumus, jautājumus) atbilstoši Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas apstiprinātajām biļetēm katru gadu izstrādā mācību priekšmetu skolotāji.

Šos materiālus apspriež priekšmetu metodiskajās komisijās vai apvienībās un apstiprina skolas direktors vai viņa vietnieks ne vēlāk kā 10 dienas pirms eksāmenu sesijas sākuma.

Eksāmenu materiālus apzīmogo ar skolas spiedogu. Līdz eksāmena sākumam tie atrodas pie eksāmenu komisijas priekšsēdētāja. Ar šiem materiāliem pirms eksāmeniem skolēnus iepazīstināt nedrīkst. Skolēni tos saņem eksāmena laikā kopā ar biļeti.

4.7. Profilkursa eksāmenā izmantojamas tās pašas biļetes, kas pamatkursa eksāmenā, pievienojot katrā biļetē ne vairāk kā 1-2 paša skolotāja izstrādātus profilkursa saturam atbilstošus jautājumus vai aizstājot ar tiem esošos jautājumus. Profilkursa eksāmenu biļetēs nedrīkst būt vairāk nekā 5 jautājumi.

4.8. Pavēle par noslēguma pārbaudēm minēto rakstveida eksāmenu saturu noteiktajā laikā paziņo Latvijas televīzijā vai nedēļu pirms eksāmena aizzīmogotā aploksnē Izglītības attīstības institūtā saņem Skolu valdes priekšsēdētāja pilnvarots pārstāvis. Viņam jānodrošina šo materiālu glabāšana un izsniegšana skolu direktoriem pret parakstu 2-3 dienas pirms eksāmena.

Aploksni drīkst atvērt tikai eksāmena komisijas priekšsēdētājs komisijas klātbūtnē tieši pirms eksāmena sākuma.

4.9. To izvēles eksāmenu saturs, ko veido pati skola, jāapstiprina Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā līdz 15. aprīlim.

4.10. Katram skolēnam eksāmena rakstu darba izpildei un mutvārdu atbildes sagatavošanai tiek izsniegts ar skolas spiedogu apzīmogots rakstāmpapīrs, ko skolēns pēc rakstu darba izpildes un mutvārdu atbildēm iesniedz eksāmena komisijai.

4.11. Par eksāmena norisi un eksāmenu instrukcijas ievērošanu atbild eksāmena komisijas priekšsēdētājs.

Eksāmena laikā komisijas locekļiem var pārmaiņus iekārtot starpbrīdi, ko nosaka priekšsēdētājs.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņu aizstāj viens no komisijas locekļiem.

4.12. Eksāmenos, kas notiek papildtermiņos, jāievēro tāda pati kārtība kā izlaiduma eksāmenos.

Rakstisko eksāmenu uzdevumus un tematus pēc iepriekšējā pieprasījuma Izglītības attīstības institūtā saņem Skolu valdes priekšsēdētāja pilnvarots pārstāvis. Viņam jānodrošina šo materiālu glabāšana un izsniegšana skolu direktoriem pret parakstu 2-3 dienas pirms eksāmena.

Aploksni drīkst atvērt tikai eksāmena komisijas priekšsēdētājs komisijas klātbūtnē tieši pirms eksāmena sākuma.

Neizmantotos eksāmenu materiālus skolas direktors iznīcina, par ko tiek sastādīts akts.

4.13. Ja Latvijas Republikas skolēni eksāmenu sesijas laikā mācās ārzemēs, tad, balstoties uz skolēnu vai viņu vecāku iesnieguma, individuālo eksāmenu sarakstus un termiņus nosaka skolas direktors.

Rakstveida eksāmenu uzdevumu un tematu saņemšanas un lietošanas kārtība ir tāda pati kā eksāmenos, kas notiek papildtermiņos.

Rakstveida eksāmenu norise

4.14. Eksāmeniem rakstos jānotiek skolēnu skaitam atbilstošās telpās. Vajadzības gadījumā rakstveida eksāmeni var notikt vairākās telpās, bet katrā jānodrošina sava komisija.

Rakstveida eksāmenos, izņemot domrakstus, skolēni jāsadala divās grupās, un katra grupa risina savu variantu.

Skolēni pa vienam sēž pie galdiem vai skolas solos, kuri cits no cita novietoti atstatus. Izņēmuma gadījumos skolēni var sēdēt pa diviem pie viena galda vai solā, ja viņi raksta par atšķirīgiem tematiem vai dažādus variantus.

Ja eksāmena saturu paziņo Latvijas televīzijā, tad eksāmena telpā jābūt 1-2 iepriekš pārbaudītiem televizoriem.

4.15. Izlaiduma eksāmena sākums ir plkst. 9.00.

Eksāmenā nav atļauts ņemt līdzi burtnīcas, mācību grāmatas un citus mācību materiālus.

Temati un uzdevumi jāuzraksta uz tāfeles. Ja skolā iespējama operatīva materiālu pavairošana, tad tematus vai uzdevumus drīkst izsniegt katram skolēnam.

4.16. Valodas un literatūras eksāmenā rakstos abiturienti pēc tam, kad ir uzrakstījuši domraksta melnrakstu, ja vēlas, drīkst izmantot nepieciešamo daiļliteratūru domrakstā iekļauto citātu precizēšanai.

Eksāmenā rakstos par vidusskolas kursu skolēniem atļauts lietot tabulas, kā arī kalkulatorus.

4.17. Rakstveida eksāmenam jāparedz četras astronomiskās stundas. Laiku skaita no brīža, kad eksāmena komisija iepazīstinājusi skolēnus ar tematiem un uzdevumiem.

Neredzīgo un vājredzīgo skolu skolēniem rakstveida eksāmenos laiku eksāmena darba izpildei var pagarināt.

4.18. Eksāmena komisijas priekšsēdētājs vajadzības gadījumā drīkst atļaut rakstveida eksāmena laikā iziet no eksāmena telpas vienlaikus ne vairāk kā vienam skolēnam. Savu rakstu darbu skolēns izejot iesniedz komisijai.

4.19. Skolēni, kas rakstu darbu izpildījuši, to kopā ar melnrakstu iesniedz eksāmena komisijai un atstāj eksāmena telpu.

4.20. Eksāmena rakstu darbus (arī melnrakstus) skolotājs kopā ar eksāmena komisijas locekļiem pārbauda tikai skolā. Ja visus rakstu darbus nav iespējams pārbaudāt uzreiz, pārtraukuma laikā tie atrodas pie eksāmena komisijas priekšsēdētaja, kas nodrošina šo darbu glabāšanu.

Komisijas locekļi pārbauda eksāmena rakstu darbus, novērtē tos, parakstās un nepieciešamības gadījumā uzraksta īsu vērtējuma pamatojumu.

4.21. Rakstveidā eksāmenu rezultāti paziņojami skolēniem 3 dienu laikā.

4.22. Eksāmena domraksta rezultāti vērtējami atsevišķi literatūrā un valodā.

Ja pamatskolu abiturientiem domraksta vērtējums valodā un literatūrā ir 3 balles vai zemāks, domrakstu var pārrakstīt papildtermiņā.

Ja eksāmena domraksta vērtējums literatūrā ir 3 balles vai zemāks, tad netiek ieskaitīts vērtējums arī valodā, domrakstu var pārrakstīt papildtermiņā.

Ja novērtējums valodā ir 3 balles vai zemāks, tad papildtermiņā jāraksta diktāts.

4.23. Izlaiduma eksāmenā par vidusskolas kursu saņemtais vērtējums ir ierakstāms attiecīgajos dokumentos. Skolēniem, kuri saņēmuši vērtējumu 3 balles vai zemāk, izsniedz gada un eksāmenu atzīmju izrakstu. Skolēniem tiek dotas tiesības eksaminēties šajā mācību priekšmetā nākamajā gadā 9. punktā paredzētajā kārtībā.

4.24. Visi eksāmenu rakstu darbi un protokoli jāuzglabā skolā piecus gadus pēc skolēnu absolvēšanās. Pēc šī termiņa eksāmenu protokolus nodod arhīvā, bet pārējos dokumentus iznīcina saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem.

Mutvārdu eksāmenu norise

4.25. Mutvārdu eksāmenā klasi atļauts dalīt divās grupās. Katrai grupai attiecīgajā mācību priekšmetā dod pilnu biļešu un uzdevumu komplektu.

Biļetes (teksti, uzdevumi), kas jau paņemtas atbildēšanai, otrreiz tās pašas grupas skolēniem nav izmantojamas.

4.26. Mutvārdu eksāmenos skolēniem atļauts izmantot kartes un tabulas, ja tajās nav izvērsta teksta, kā arī demonstrējumu ierīces.

Atbildes sagatavošanai skolēnam paredz 15-30 minūtes. Pēc atbildēšanas skolēns atstāj eksāmena telpu.

4.27. Eksāmenā komisija noklausās skolēna atbildi, bez vajadzības nepārtraucot viņu. Skolotājam ir tiesības uzdot problēmjautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Ja skolēna zināšanas ir vājas, viņam var uzdot papildjautājumus vai atļaut paņemt un atbildēt otru biļeti.

4.28. Pēc katra eksāmena komisija novērtē skolēnu atbildes un raksta protokolu (2.pielikums). Katru protokolu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījusies eksāmenā (vidusskolas vēstures eksāmenam rakstāmi 2 protokoli, jo atsevišķi vērtējamas atbildes Latvijas vēsturē un pasaules vēsturē).

10. un 11. klases skolēnu atbilžu vērtējums jāraksta atsevišķā protokolā. Tāpat atsevišķs eksāmena protokols jāraksta arī skolēniem, kas iepriekšējā gadā saņēmuši liecības vai atzīmju izrakstus.

4.29. Ja eksāmena komisijai par kādu vērtējumu rodas domstarpības, tās izšķir ar balsu vairākumu, obligāti ierakstot protokolā arī komisijas mazākuma atzinumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošais ir tās puses viedoklis, kuram piekrīt eksāmena komisijas priekšsēdētājs.

4.30. Eksāmena rezultāti jāpaziņo skolēniem tūlīt pēc eksāmena.

4.31. Ja eksāmenā par pamatskolas kursu skolēns saņem vērtējumu 3 balles vai zemāk, tad šo vērtējumu ieraksta tikai eksāmena protokolā; pārējos dokumentos attiecīgajā ailē atstāj brīvu vietu, lai tajā varētu ierakstīt eksāmenā papildtermiņos saņemto novērtējumu.

4.32. Balstoties uz eksāmenu rezultātiem, direktors, konsultējoties ar pedagogu padomi, izdod pavēli par atestātu vai apliecību izsniegšanu.

5. Dokumenti par pamatizglītību

5.1. Skolēniem, kuriem gada un eksāmenu vērtējums ir 4 vai vairāk balles, beidzot 9. klasi, izsniedz apliecību par pamatizglītību. To izsniedz arī skolēniem, kas atbrīvoti no eksāmeniem.

5.2. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā ieraksta saņemto novērtējumu gadā visos 9.klases mācību plāna priekšmetos, kā arī eksāmenos saņemto vērtējumu.

Novērtējumu uzvedībā ieraksta ar vārdiem "priekšzīmīga", "laba", "apmierinoša" vai "neapmierinoša".

5.3. Skolēniem, kas atbrīvoti no eksāmeniem, ailēs, kas paredzētas vērtējumam eksāmenā, raksta "atbrīvots (a)". Skolēniem, kas atbrīvoti no fiziskās audzināšanas, "atbrīvots (a)" raksta ailēs, kas paredzētas vērtējumam gadā.

5.4. Mācību priekšmetos, kuri skolēnam nav mācīti, gada un eksāmena atzīmju izrakstā ieraksta "nav mācīts (a)".

5.5. 9. klases skolēniem, kuru gada un eksāmenu vērtējums ir 3 vai mazāk balles, izsniedz liecību, viņiem tiek dotas tiesības eksaminēties šajos mācību priekšmetos nākamajā gadā 9. punktā paredzētajā kārtībā.

6. Dokumenti par vidējo izglītību

6.1. Atestātu par vidējo izglītību saņem vidusskolu abiturienti, kuri apguvuši visus obligātos mācību priekšmetus un vismaz 7 (skolās ar krievu mācībvalodu — 6) izvēles priekšmetus, kuri iekļauti skolas mācību plānā. Lai saņemtu atestātu, vismaz 2 mācību priekšmeti jāapgūst profilkursa līmenī.

6.2. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā ierakstāms mācību sasniegumu vērtējums visos mācību priekšmetos, kurus skolēns apguvis 10.-12. klasē, kā ari eksāmenos saņemtais vērtējums.

Jānorāda, kādā līmenī (pamatkursa vai profilkursa) attiecīgais mācību priekšmets apgūts.

Skolēniem, kas atbrīvoti no eksāmeniem, ailes, kas paredzētas vērtējumam eksāmenā, raksta "atbrīvots (-a)".

Novērtējumu uzvedībā ieraksta ar vārdiem "priekšzīmīga", 'laba", "apmierinoša" vai "neapmierinoša".

6.3. Skolēniem, kas ieguvuši godalgotas vietas starptautiskajās, valsts, novada vai rajona olimpiādēs vai skolēnu zinātnisko darbu konkursos, nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenus un ieguvuši specialitāti, gada un eksāmena atzīmju izrakstā izdara attiecīgu ierakstu. Absolventiem, kas ieguvuši specialitāti un nokārtojuši kvalifikācijas pārbaudījumus, izsniedz apliecību par specialitātē piešķirto kvalifikāciju.

6.4. 12. klases skolēniem, kuriem gada un eksāmenu vērtējums ir 3 vai mazāk balles, izsniedz tikai gada un eksāmenu atzīmju izrakstu, viņiem tiek dotas tiesības eksaminēties šajos mācību priekšmetos nākamajā gadā 9. punktā paredzētajā kārtībā.

7. Izglītības dokumentu noformēšana un izsniegšana

7.1. Ja izlaiduma klases skolēns atrodas ārstniecības iestādē (slimnīcā, sanatorijā), kur organizēts mācību process, apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vidējo izglītību viņš saņem skolā, ievērojot ārstniecības iestādē iegūtos vērtējumus.

Ilgstoši slimojošam skolēnam, kam organizētas mācības mājās, apliecību vai atestātu izsniedz skola, kurā skolēns ieskaitīts.

7.2. Absolventi, kas vēlas turpināt izglītību ārpus Latvijas Republikas, organizē izglītības dokumentu tulkošanu izvēlētās mācību iestādes pieprasītajā valodā un tulkojumu apstiprina notariātā.

7.3. Ieraksti apliecībā par pamatizglītību vai atestātā par vidējo izglītību jāveic salasāmi ar melnu tušu vai tinti. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstu var veikt arī mašīnrakstā. Dokumentus paraksta skolas direktors un skolotāji. Skolas ģerboņzīmoga nospiedumam jābūt skaidram un salasāmam.

Nav pieļaujami labojumi, visām ailēm jābūt aizpildītām. Absolventa vārdu un uzvārdu, dzimšanas gadu un datumu ieraksta bez saīsinājumiem pēc ieraksta pasē vai dzimšanas apliecībā.

Apliecībā vai atestātā jāieraksta pilns skolas nosaukums un tās atrašanās vieta.

Ieraksti apliecībā vai atestātā izdarāmi latviešu valodā.

Gada un eksāmenu atzīmju izrakstā vērtējumu ballēs ieraksta: 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi). 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).

Mākslinieciskajā pašdarbībā vērtējumu ieraksta ar vārdu "ieskaitīts".

Apliecības un atestātus izsniedz kopā ar gada un eksāmenu atzīmju izrakstu.

7.4. Pamats izglītības dokumentu izsniegšanai ir skolas direktora pavēle.

7.5. Atestātus par vidējo izglītību reģistrē "Atestātu veidlapu un izsniegto atestātu par vidējo izglītību uzskaites grāmatā". Apliecības par pamatizglītību reģistrē "Apliecību veidlapu un izsniegto apliecību par pamatizglītību uzskaites grāmatā".

8. Dublikātu izsniegšana

Personām, kas nozaudējušas atestātu vai apliecību, skola (ja skola likvidēta, tad attiecīgā pašvaldības institūcija) izraksta un izsniedz dublikātu, pamatojoties uz "Skolēnu sekmju un uzvedības uzskaites kopsavilkuma žurnālā" ierakstītajām ziņām. Izsniegtā dublikāta augšējā labajā stūri jābūt ierakstam "Dublikāts". Izdodot dublikātu, jāievēro šāda kārtība:

atestāta vai apliecības dublikātu izsniedz tikai vienu reizi;

atestāta vai apliecības nozaudētājs par notikušo iesniedz pieteikumu skolai, kurā mācījies;

skolas direktors pēc pieteikuma saņemšanas noskaidro, kādos apstākļos atestāts vai apliecība pazudusi, sastāda par to attiecīgu aktu un izsludina laikrakstā "Izglītība un kultūra" nozaudēto atestātu vai apliecību par nederīgu (uz nozaudētāja rēķina);

ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā skolas direktors izraksta nozaudētā atestāta vai apliecības dublikātu un reģistrē to attiecīgo dokumentu uzskaites grāmatā, atzīmējot visus datus tāpat kā izsniedzot oriģinālu. Saņēmējs parakstās par dublikāta saņemšanu.

Ja skolā vai Skolu valdē nav attiecīgā parauga atestāta vai apliecības, tad skolas direktors vai Skolu valdes pilnvarots pārstāvis to var saņemt Izglītības attīstības institūtā.

9. Eksāmenu organizēšana skolēniem, kas iepriekšējā gadā saņēmuši liecības vai atzīmju izrakstus

9.1. 9. klašu skolēni, kas saņēmuši tikai liecības, kā arī 12. klašu skolēni, kas saņēmuši tikai gada un eksāmenu atzīmju izrakstus, var kārtot eksāmenus nākošā gada eksāmenu sesijā.

9.2. Eksāmeni par pamatskolas kursu jākārto tajos mācību priekšmetos, kuros gada vai eksāmenu vērtējums iepriekšējā gadā ir bijis 3 vai mazāk balles.

9.3. Eksāmeni par vidusskolas kursu jākārto tajos mācību priekšmetos, kuros gada vai eksāmena vērtējums iepriekšējā gadā ir bijis 3 vai mazāk balles, kā arī mācību priekšmetos, kuros eksāmeni noteikti ministrijas pavēlē par noslēguma pārbaudēm.

9.4. Eksāmenus drīkst kārtot tajā skolā, kur skolēns mācījies iepriekšējā gadā.

Personas, kas vēlas kārtot eksāmenus par pamatskolas vai vidusskolas kursu, iesniedz skolas direktoram iesniegumu un liecību vai atzīmju izrakstu.

Iesniegumus pieņem ne vēlāk kā mēnesi pirms eksāmenu sesijas sākuma.

9.5. Eksāmeni notiek ministrijas pavēlē par noslēguma pārbaudēm minētajos termiņos un saskaņā ar skolas direktora apstiprināto eksāmenu sarakstu.

Eksāmenus par vidusskolas vai pamatskolas kursu skolēni drīkst kārtot ne ilgāk kā triju gadu laikā. Skolēniem, kas neiekļaujas šajā termiņā, ir tiesības kārtot eksāmenus kā eksterniem.

9.6. Skolēniem, kas nokārtojuši visus noteiktos eksāmenus un saņēmuši vērtējumu 4 vai vairāk balles, ar skolas pedagogu padomes lēmumu tiek izsniegts atestāts par vidējo izglītību vai apliecība par pamat izglītību kopā ar jaunu gada un eksāmenu atzīmju izrakstu. Lēmums jānoformē ar protokolu un direktora pavēli.

Tajos priekšmetos, kur skolēna mācību sasniegumi iepriekšējā gadā ir novērtēti ar 3 vai mazāk ballēm, eksāmenos gūto vērtējumu ieraksta ailēs, kas paredzētas vērtējumam gadā.

9.7. Eksāmenu komisijas locekļiem par eksaminēšanu pienākas samaksa šīs instrukcijas 10.16. punktā noteiktajā kārtībā.

10. Eksāmenu organizēšana eksterniem

10.1. Eksāmeni eksterniem par pamatskolas kursu jākārto visos 9. klases mācību plānā paredzētajos priekšmetos, izņemot mūziku, vizuālo mākslu un fizisko audzināšanu. Šajos priekšmetos gada un eksāmenu atzīmju izrakstā ievelk svītru.

10.2. Eksāmeni eksterniem par vidusskolas kursu jākārto visos obligātajos mācību priekšmetos, kā arī vismaz 7 (skolās ar krievu mācībvalodu — 6) izvēles priekšmetos, kuri iekļauti skolas mācību plānā. Lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, vismaz 2 mācību priekšmetos eksāmens jākārto profilkursa līmenī.

10.3. Eksāmeni eksterniem par pamatskolas vai vidusskolas kursu notiek atbilstoši skolas izvēlētās mācību programmas prasībām.

Eksāmenus var pieņemt jebkuras vispārizglītojošas vidusskolas pedagogi.

10.4. Eksāmeni eksterniem notiek vienu reizi gadā pavēlē par noslēguma pārbaudēm minētajos termiņos.

Eksāmenus par vidusskolas vai pamatskolas kursu eksterni kārto ne ilgāk kā triju gadu laikā.

10.5. Rakstveida eksāmenus eksterni kārto pēc tiem pašiem tekstiem, tematiem un uzdevumiem, kas paredzēti vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Tajos mācību priekšmetos, kuros vispārizglītojošo skolu audzēkņiem nav paredzētas ministrijas izstrādātas biļetes, eksāmenus mutvārdos kārto pēc biļetēm, ko sastādījuši attiecīgās skolas skolotāji un kas ir apstiprinātas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā. Pārējos mācību priekšmetos izmantojamas ministrijā izstrādātās biļetes.

10.6. Personas, ka vēlas eksternātā kārtot eksāmenus par pamatskolas vai vidusskolas kursu, iesniedz skolas direktoram iesniegumu un izglītības dokumentu.

Iesniegumus no eksterniem pieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms eksāmenu sākuma. Iesniegumu reģistrācijas Žurnālā ierakstāms katra eksterna vārds, uzvārds, dzimšanas dati, kā arī pastāvīgā dzīves vieta (pēc eksterna pases).

10.7. Skolas, kas saņēmušas eksterņu iesniegumus, trīs mēnešu laikā pirms eksāmenu sākuma visos mācību priekšmetos organizē konsultācijas, nodrošina eksterniem iespēju izmantot skolas bibliotēku, kā arī mācību priekšmetu kabinetus, laboratorijas praktisko darbu izpildei, nosaka noteiktu laiku viņu nodarbībām un organizē skolotāju dežūras.

10.8. Eksterņiem, kas pirms eksāmeniem vai eksāmenu sesijas laikā ir saslimuši un izveseļojušies pirms to nobeiguma, obligāti jāiesniedz medicīniska izziņa, kura dod tiesības viņiem tajā pašā vai nākamajā eksaminācijas periodā kārtot visus atlikušos eksāmenus.

10.9. Eksāmenus eksterņi kārto saskaņā ar sarakstu, ko apstiprinājis skolas direktori; dienā katram eksternim atļauts kārtot tikai vienu eksāmenu — mutvārdos vai rakstos.

Eksterņu eksāmenu organizēšanā jāievēro tās pašas prasības, kas minētas šīs instrukcijas 4.punktā.

10.10. Eksterņu eksāmenu rezultāti ierakstāmi īpašā protokolā, kura augšēji labajā stūri ir uzraksts "Eksternāts".

10.11. Eksterņiem, kas nokārtojuši visus noteiktos eksāmenus, ar skolas pedagogu padomes lēmumu tiek izsniegts atestāts par vidējo izglītību vai apliecība par pamatizglītību, kur norādīts, ka eksāmeni nokārtoti eksternātā. Vērtējumu uzvedībā neraksta, bet ievelk svītru.

10.12. Ja eksternis neievēro eksāmenos noteikto kārtību, viņš zaudē tiesības kārtot eksāmenus šajā eksāmenu sesijā.

10.13. Eksterņiem, kas vienā vai dažos mācību priekšmetos nav nokārtojuši eksāmenus, ir tiesības šajos priekšmetos eksaminēties nākamajā eksāmenu sesijā.

10.14. Atestāti par vidējo izglītību vai Apliecības par pamatizglītību, ko izsniedz eksterņiem, reģistrējamas noteikta parauga grāmatās ar atzīmi "Eksternāts".

10.15. Eksterņu iesniegumi, reģistrācijas žurnāli, eksāmenu protokoli, eksterņu rakstu darbi glabājami vispārizglītojošajām vidusskolām noteiktajā kārtībā.

10.16. Par eksterņu eksaminēšanu eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi saņem skolotāju slodzes tarifam atbilstošu stundu aprēķinu:

rakstveida eksāmeni par pamatizglītību un vidējo izglītību, ja grupā ir 16 vai vairāk eksterņu — 4 mācību stundas.

Ja eksterņu grupā ir mazāk par 16 cilvēkiem, tad viņi rakstveida izlaiduma eksāmenus kārto kopā ar attiecīgās skolas skolēniem un papildu samaksu eksāmenu komisijas priekšsēdētājam un locekļiem neaprēķina.

Eksāmena komisijas priekšsēdētājs, skolotāji un citi komisijas locekļi par eksterņu rakstveida eksāmenu darbu labošanu, kā arī par katru mutvārdu eksāmenu saņem atlīdzību, kas atbilst aprēķinam — 15 minūtes vienam eksternim.

Par konsultācijām paredzēta atlīdzība, kas atbilst aprēķinam —3 mācību stundas katram priekšmetam, ja grupā ir vairāk nekā 16 cilvēki. Ja eksterņu ir mazāk par 16, konsultāciju vadītāji saņem atlīdzību, kas atbilst aprēķinam — 15 minūtes vienam eksternim katrā mācību priekšmetā, bet ne vairāk par 3 mācību stundām attiecīgajā priekšmetā).

Iepriekšminētā samaksa nosakāma eksāmenu komisijai un konsultantiem, ja viņi šos pienākumus izpilda ārpus sava apmaksātā darba laika.

11. Uzņemšana vidusskolā

11.1. Apliecība par pamatizglītību un gada un eksāmenu atzīmju izraksts ir priekšnoteikums skolēnu uzņemšanai vidusskolā.

11.2. Vidusskola var organizēt vienu iestājpārbaudījumu. Tā formu nosaka vidusskolas direktors, balstoties uz pedagogu padomes lēmumu; eksāmena materiālus sagatavo skolas eksāmena komisija.

11.3. Eksāmena rezultātus noformē ar protokolu, ko paraksta visi eksāmena komisijas locekļi.

11.4. Jautājums par reflektantu ieskaitīšanu vidusskolā jāizlemj 5 dienu laikā pēc iestājpārbaudījuma. Lēmums jānoformē ar protokolu un direktora pavēli, par to jāinformē reflektanti.

11.5. Reflektantiem, kuri nav izturējuši konkursu, izsniedzama eksāmenu lapa ar iestājpārbaudījuma rezultātiem, lai viņi varētu kandidēt iestājai citās mācību iestādēs.

11.6. Reflektantiem, kas saslimuši iestājpārbaudījuma laikā, ir tiesības to kārtot pēc izveseļošanās.

11.7. Nepieciešamības gadījumā mācību iestāde izsludina papildu uzņemšanu.