Ministru prezidentam Vilim Krištopana kungam

Izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigala kungam

Finansu ministram Ivaram Godmaņa kungam

Izvērtējot situāciju augstākajā izglītībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts savā 20.aprīļa sēdē konstatēja, ka Latvijas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas īstenošana joprojām ir nepietiekami intensīva. Valsts atbildība par augstākās izglītības un zinātnes attīstību, t.i., par valsts attīstību nodrošinošā intelektuālā potenciāla stāvokli un attīstību, ir nepietiekama un nekādi nevar sekmēt valsts virzību uz Eiropas Savienību.

Valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 1999.gadā augstākajai izglītībai ir tikai 0,7 procenti no iekšzemes kopprodukta. Maksas pakalpojumi, kas veido vienu trešdaļu no augstākās izglītības finansējuma, nosedz tikai studējošo pieprasījumu pēc pašlaik prestižām specialitātēm un nenodrošina ilgtermiņa stabilu un dinamisku attīstību. Izglītības kvalitātei valsts aspektā ir nepieciešama visu nozaru attīstība vismaz bāzes jeb kritiskā minimuma līmenī, kā to paredz Nacionālā koncepcija.

Institucionālā līmenī — augstskolās un pētniecības institūtos — izglītības kvalitāti īpaši apdraud zemais augstskolu nodrošinājums ar pētniecībai un studijām nepieciešamo laboratoriju aprīkojumu, ar bibliotēku fondiem — kā universitāšu bibliotēku, tā arī Latvijas Akadēmisko bibliotēku (pēdējo izmanto lielākā daļa Rīgas augstskolu). Izdevumi bibliotēkām veido tikai 0,2 procentus no augstskolu kopējiem izdevumiem. Grāmatu un zinātnisko žurnālu iegādei tiek atvēlēti Ls 1,59 uz vienu studējošo, Latvijas Universitātē tie ir Ls 1,02, bet Rīgas Tehniskajā universitātē — Ls 0,76 uz vienu studējošo.

Kritiski zemais augstākās izglītības finansējums rada draudus Latvijas intelektuālā potenciāla attīstībai — savas profesūras un zinātniskā personāla normālai ataudzei, kā arī Latvijas izglītības un zinātnes internacionalizācijai — līdzdalībai starptautiskajās Eiropas Savienības programmās "Erasmus", "Socrates", 5.ietvara programmā "Zinātne un tehnoloģija", jo Latvija nevarēs būt līdzvērtīga partnere augstskolu zemā materiāli tehniskā nodrošinājuma dēļ.

Zinātņu akadēmijas Senāts, iepazinies ar Augstākās izglītības padomes izstrādātajiem priekšlikumiem programmas "Augstākā izglītība" budžeta projektam 2000.gadam, atbalsta padomes priekšlikumu noteikt studentu skaita ikgadējo pieaugumu par 4 procentiem, lai 2005.gadā no valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits sasniegtu 1,9 procentus no iedzīvotāju skaita, paredzot tam atbilstošu finansējumu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Rīgā 1999.gada 23.aprīlī