No kongresa materiālu mapes

Par Latvijas zinātni skaitļos un faktos

LZA korespondētājlocekļa Jāņa Kristapsona apkopojumā:

Zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits Latvijā

(atbilstoši pilna darba laika ekvivalentam)

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Pētnieku skaits Baltijas valstīs

(atbilstoši pilna darba laika ekvivalentam)

Avots: Eurostat

Aktīvie zinātņu doktori Latvijā, 2009.gadā

Doktoru sadalījums pa vecuma grupām

Joma, kurā iegūts doktora grāds

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Doktori pēc pamatdarba nodarbinātības sektora

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Izdevumi zinātnei un pētniecībai, milj.eiro

Avots: Eurostat

Izdevumi zinātnei un pētniecībai, % no IKP

Avots: Eurostat                2015, 2020, 2030 – prognoze (Latvijas Nacionālais reformu plāns)

SCOPUS datu bāzē iekļautās zinātniskās publikācijas, 1996.–2010.gadā

*H – Hirša indekss                                               Avots: SCImago (http://www.scimagojr.com)

Galvenie projekti, kuri tiek realizēti 2009.–2013.gadā ar ES struktūrfondu atbalstu:

                                                                                             milj.Ls

Cilvēkresursu piesaiste zinātnei                                    40,3

Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai        36,8

Atbalsts zinātnei un pētniecībai                                     33,6

Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem             4,4

Zinātnes infrastruktūras attīstība (VNPC)                     120,8

Informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzlabošana        10,5

Kompetences centri                                                              36,3

Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde                                  22,5

Avots: Valsts Izglītības attīstības aģentūra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Kongresā: kongresa goda patronese, bij. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Valsts prezidents Andris Bērziņš Foto: Boriss Koļesņikovs

Par četrām svarīgākajām latviešu trimdas politiskajām akcijām

Izstādē, kas 2011.gada 24.oktobrī atklāta LZA namā

Otrā pasaules kara beigās no Latvijas bēgļu gaitās devās ap 150 000 iedzīvotāju. Ap 120 000 pēc kara atradās Rietumu sabiedroto kontrolētajās teritorijās, galvenokārt Vācijā, ieskaitot ap 20 000 latviešu leģionāru. Četrdesmito gadu beigās un piecdesmito gadu sākumā ap 100 000 tika sagādāta iespēja atstāt bēgļu nometnes un karā izpostīto Vāciju, atrodot jaunas dzīves un darba iespējas Rietumu valstīs: uz ASV izceļoja ap 40 000 trimdinieku, Austrāliju – ap 30 000, vēl daļa apmetās uz dzīvi Kanādā, Lielbritānijā un Zviedrijā vai arī palika Vācijā. Mazākas, toties politiski aktīvas latviešu kopienas izveidojās arī Francijā, Brazīlijā, Jaunzēlandē, Venecuēlā un citās valstīs.

Iekārtojoties jaunās mītnes zemēs, trimdinieki veidoja savas organizācijas, kuras ne tikai gādāja par sabiedrisko un kultūras dzīvi, bet arī izvērsa aktīvu politisku darbību ar mērķi panākt Latvijas un citu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Trimdinieki vērsa rietumu politiķu un sabiedrības uzmanību uz komunistu vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs, turpinot atgādināt, ka tās tikušas nelikumīgi okupētas. Starp daudzām trimdas politiskajām akcijām mītnes zemju publiskajā telpā dažas iespējams izdalīt kā īpaši redzamas. Četrām nozīmīgākajām veltīta šī izstāde. 

1. Pirmais Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Berlīnē 1968.gadā

1968.gadā latviešu trimdas jaunieši no ASV, Kanādas un Eiropas valstīm pulcējās uz kongresu Rietumberlīnē, taču diennakti pirms kongresa sākuma Rietumberlīni pārvaldošie ASV, Francijas un Anglijas komandanti paziņoja par kongresa aizliegšanu, ievērojot Rietumberlīnes sarežģīto politisko situāciju. Kongresa aizliegums izraisīja sašutumu daļā sabiedrības Berlīnē un Vācijā. Sekoja trimdinieku publiski protesti ne tikai Vācijā, bet arī ASV un citās valstīs. Kongresa aizliegšanai plašu ievērību veltīja demokrātisko valstu prese un citi mediji. Aizlieguma un protestu rezultātā Rietumberlīne izpelnījās asu sabiedrības nosodījumu, aktualizējot arī jautājumu par Baltijas valstu zaudēto neatkarību. Kongresa norises vieta tika pārcelta uz Hannoveri. Kongresa aizliegums pievērsa uzmanību politiskām problēmām Rietumberlīnē un izvirzīja Baltijas valstu neatkarības jautājumu publiskajā telpā. Izstādē iespējams iepazīties ar šo notikumu dokumentiem, fotoattēliem, kā arī to atspoguļojumu pasaules presē. 

2. Akcijas pret Austrālijas valdības 1974.gada lēmumu atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS

1974.gada jūlijā Austrālijas leiboristu valdības lēmums de jure atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS un līdzīgs Jaunzēlandes lēmums izsauca sašutumu gan trimdas sabiedrībā Austrālijā un Jaunzēlandē, gan arī citur pasaulē. Norisinājās protesta demonstrācijas un ielu gājieni, valdībai tika iesniegtas daudzskaitlīgas protesta vēstules un petīcijas. Trimdas veiktā informatīvā darba un protestu rezultātā Austrālijas sabiedrības noskaņojums nosliecās pret valdības pieņemto lēmumu un opozīcijā esošā liberāļu partija ieņēma baltiešiem labvēlīgu pozīciju. Trimdas ierosinātais sabiedrības nosodījums bija viens no svarīgiem iemesliem, kas noveda pie lēmuma atcelšanas 1975.gadā. Izstādē aplūkojamas grāmatas un dokumenti par šo akciju, kā arī protesta demonstrācijās Austrālijā izmantotie trimdinieku pašdarinātie plakāti un skrejlapiņas.

3. Latviešu trimdas akcijas Eiropas drošības un sadarbības apspriedes kontekstā (1972.–1985.gadā)

Latviešu trimdas organizāciju politiskā darbība Eiropas drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) kontekstā Helsinkos 1975.gadā neļāva Rietumvalstīm aizmirst vēl aizvien neatrisināto Baltijas valstu jautājumu arī laikā, kad uzlabojās savstarpējās attiecības ar PSRS. Vairākas vienošanās nostādnes, kā, piemēram, esošo robežu atzīšana, vistiešākā veidā skāra Baltijas valstis. Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītā politiskā kampaņa vainagojās ar ASV oficiālu deklarāciju, ka sarunas ar PSRS un parakstītais Noslēguma akts nenozīmē atteikšanos no ASV īstenotās Baltijas valstu inkorporācijas likumības neatzīšanas politikas.

Arī citās EDSA norises vietās – Madridē, Belgradā, Vīnē un citur PBLA ar savām akcijām atgādināja par Latvijas inkorporācijas nelikumību un par disidentu vajāšanu Latvijā. Par šo politisko darbu vairāku gadu garumā izstādē liecina dokumenti, fotogrāfijas, plakāti un cita politiskajās demonstrācijās izmantotā atribūtika.

4. Baltijas brīvības un miera kuģis 1985.gadā

Baltijas brīvības un miera kuģa kruīzs pa Baltijas jūru bija trimdinieku politiska akcija ar mērķi pievērst pasaules uzmanību cilvēktiesību un nāciju pašnoteikšanās tiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs. Apmēram trīs simti trimdas pārstāvju devās šajā braucienā, izsakot savu atbalstu baltiešu disidentiem un vides aktīvistiem Baltijā. Brīvības un miera kuģa akcijas dalībnieki izteica atbalstu pārmaiņām mierīgā ceļā, kā to paredzēja 1975.gada Helsinku konferences noslēguma akts un pieprasīja iespēju Baltijas iedzīvotājiem pašiem lemt par savu pārvaldi. Jau pirms kuģa brauciena bija notikusi PSRS pārkāpumu juridiska izvērtēšana Kopenhāgenā. Gan Kopenhāgenas tribunāls, gan kuģa brauciens tika ļoti plaši atspoguļots pasaules presē un pievērsa pasaules uzmanību cilvēktiesību, politiskās un vārda brīvības pārkāpumiem Baltijas valstīs. Uzmanību vēl vairāk sakāpināja PSRS iestāžu nosodījums un pat draudi brauciena dalībniekiem. Izstādē aplūkojams Brīvības un miera kuģa maršruts, dokumentāras un fotogrāfiskas liecības no brauciena, kā arī īss ieskats Kopenhāgenas tribunāla norisē.

Izstādi sagatavojusi Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar tās Konsultatīvo padomi trimdas jautājumos. Izstādes tapšanā aktīvi piedalījušies padomes locekļi: Tālavs Jundzis, Olģerts Pavlovskis, Eduards Bruno Deksnis, Uldis Grava, Kārlis Kangeris, Guntis Bērziņš, Valters Nollendorfs. Izstādes tapšanā palīdzējuši: Māris Graudiņš, Ģirts Zēgners, Valdis Pavlovskis, Valda Liepiņa, Uģis Bērziņš, Vilma Teness, Mudīte Krasts, Jānis Pāvuls, Vilis Krādziņš, Kristīne Beķere. Izstādē izmantoti arī materiāli no Austrālijas Nacionālā arhīva, Jaunzēlandes Nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālā arhīva. Izstādes māksliniece noformētāja Ieva Lapiņa.