Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2011., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/238395

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.555

Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp Finanšu ministriju un Iekšlietu ministriju

Vēl šajā numurā

26.10.2011., Nr. 169

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 820

Pieņemts: 19.10.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.820

Rīgā 2011.gada 19.oktobrī (prot. Nr.60 55.§)

Dopinga kontroles kārtība

Izdoti saskaņā ar Sporta likuma 6.panta piektās daļas 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dopinga kontroles kārtību.

2. Dopinga kontroli sportistiem veic, lai konstatētu šo noteikumu 1.pielikumā minētās aizliegtās dopinga vielas vai dopinga metodes izmantošanu. Aizliegtās dopinga vielas un dopinga metodes apstiprina atbilstoši Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 1.pielikumam "Aizliegtais saraksts – Starptautiskais standarts".

II. Dopinga kontrolē iesaistītās institūcijas un to darbība

3. Dopinga kontroles pasākumus koordinē Antidopinga komiteja, kas ir konsultatīva institūcija dopinga kontroles jomā.

4. Antidopinga komitejas sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" (turpmāk – Latvijas Olimpiskā komiteja) un biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome" (turpmāk – Latvijas Sporta federāciju padome). Antidopinga komitejas personālsastāvu apstiprina veselības ministrs. Antidopinga komitejas darbu vada Antidopinga komitejas priekšsēdētājs, kurš ir Veselības ministrijas pārstāvis. Uz Antidopinga komitejas sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt ekspertus.

5. Antidopinga komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no balsstiesīgajiem komitejas locekļiem. Katram Antidopinga komitejas loceklim ir viena balss.

6. Antidopinga komiteja lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Antidopinga komitejas priekšsēdētāja balss.

7. Aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa no Antidopinga komitejas locekļiem.

8. Antidopinga komitejas sēdes tiek protokolētas.

9. Antidopinga komiteja apstiprina Antidopinga komitejas Terapeitiskās lietošanas komisiju (turpmāk – Terapeitiskās lietošanas komisija) triju sporta ārstu sastāvā. Terapeitiskās lietošanas komisijai ir tiesības sniegt atzinumu par atļauju sportistam lietot šo noteikumu 1.pielikumā minētās dopinga vielas vai dopinga metodes, ja to lietošana ir vienīgā terapeitiskā alternatīva un sportistam iespējama dzīvībai bīstama stāvokļa iestāšanās, kā arī sportists neiegūst papildu priekšrocības vai iespējas uzrādīt labākus sportiskos rezultātus. Sportists Terapeitiskās lietošanas komisijai iesniedz aizpildītu pieteikuma anketu (2.pielikums) un attiecīgo medicīnisko dokumentāciju. Terapeitiskās lietošanas komisija darbojas atbilstoši Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 2.pielikumā "Terapeitiskās lietošanas izņēmumu noteikšanas standarti" noteiktajiem principiem.

10. Antidopinga komitejai ir tiesības ierosināt veikt dopinga kontroli sportistiem sacensību un ārpussacensību laikā:

10.1. pēc savas iniciatīvas atbilstoši Sporta medicīnas valsts aģentūras (turpmāk – aģentūra) izstrādātajam dopinga kontroles plānam. Minēto plānu aģentūra divas reizes gadā iesniedz Antidopinga komitejā izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai;

10.2. pamatojoties uz iesniegumu, kuru iesniegusi attiecīgā sportista pārstāvētā sporta veida Latvijā atzītā sporta federācija vai starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai Izglītības un zinātnes ministrija.

11. Aģentūra, izstrādājot šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minēto dopinga kontroles plānu, tajā iekļauj šādus sportistus:

11.1. pārbaudāmo sportistu reģistrā (turpmāk – reģistrs) iekļautos sportistus, par kuriem Antidopinga komiteja divas reizes gadā sniedz atzinumu. Antidopinga komiteja reģistrā iekļauj Latvijas Olimpiskās vienības sportistus un tos sportistus, kuri veikuši dopinga pārkāpumu iepriekšējā gada laikā. Lai atvieglotu dopinga kontroles plāna izpildi, reģistrā iekļautie sportisti reizi ceturksnī iesniedz aģentūras dopinga kontroles datubāzē ziņas par savu atrašanās vietu un laiku katrā dienā, kad būs pieejami kontrolei vienu stundu dienā. Reģistrā iekļautajiem sportistiem ir tiesības jebkurā laikā veikt izmaiņas informācijā par viņu atrašanās vietu un laiku. Aģentūras dopinga kontroles datubāzē iesniegtās ziņas par sportistu atrašanās vietu un laiku ir pakļautas datu aizsardzības prasībām;

11.2. citus sportistus, izvērtējot viņu treniņu un sacensību norises vietas un laiku, sasniegumus sportā, iepriekš veiktās dopinga kontroles un to rezultātus, attiecīgā sporta veida pārstāvju iespējamo saistību ar dopinga lietošanu un citu informāciju.

12. Saņemot šo noteikumu 10.2.apakšpunktā minēto iesniegumu, Antidopinga komiteja divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sniedz aģentūrai atzinumu par dopinga kontroles nepieciešamību.

13. Lai veiktu dopinga kontroli, aģentūra, pamatojoties uz šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minēto dopinga kontroles plānu vai šo noteikumu 10.2.apakšpunktā minēto iesniegumu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūst attiecīgā sportista asins vai urīna paraugu.

14. Sportista urīna paraugu ņem aģentūras direktora pilnvarota amatpersona (turpmāk – dopinga kontrolieris), bet asins paraugu ņem dopinga kontrolieris, kurš vienlaikus ir arī sertificēta ārstniecības persona.

15. Aģentūras direktors izsniedz dopinga kontrolierim rakstisku pilnvaru dopinga kontroles veikšanai. Aģentūra dopinga kontrolierim sniedz ziņas par vietu un laiku, kad attiecīgo sportistu var sastapt, kā arī izsniedz dopinga kontrolei nepieciešamo inventāru un dokumentus.

III. Dopinga kontroles pasākumi

16. Dopinga kontrolieris iepazīstina sportistu ar šo noteikumu 10.2.apakšpunktā minēto iesniegumu vai izrakstu no dopinga kontroles plāna, uzrāda pilnvaru, kā arī nodod sportistam uzaicinājumu veikt dopinga kontroli. Sportists uzrāda personu apliecinošu dokumentu un parakstās par uzaicinājuma saņemšanu. Nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas vietā uzaicinājumu veikt dopinga kontroli paraksta attiecīgās personas likumiskais pārstāvis vai likumiskā pārstāvja pilnvarots sporta speciālists.

17. Dopinga kontrolieris informē sportistu par dopinga kontroles kārtību, dopinga kontroles norises vietu, kā arī par tiesībām pieaicināt vienu personu piedalīties dopinga kontrolē. Ja nepieciešams, sportistam atļauts pieaicināt tulku. Nepilngadīga vai rīcībnespējīga sportista dopinga kontroli veic tikai likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarota sporta speciālista klātbūtnē.

18. Ja dopinga kontrolieris aģentūras norādītajā vietā un laikā nesastop sportistu, dopinga kontrolieris par to rakstiski ziņo aģentūrai.

19. Dopinga kontrolieris pieprasa sportistam nekavējoties ierasties dopinga kontroles vietā un nodrošina nepārtrauktu sportista uzraudzību dopinga kontroles laikā. Ja sportists piedalās preses konferencē vai apbalvošanas ceremonijā, sportistam atļauts ierasties dopinga kontroles vietā vēlāk.

20. Dopinga kontrolieris atzīmē sportista ierašanās laiku dopinga kontroles vietā.

21. Dopinga kontrolieris pārliecinās, vai dopinga kontroles vieta atbilst šādiem kritērijiem:

21.1. ir telpa dopinga kontroles veikšanai;

21.2. ir telpa, kurā sportists var sagatavoties dopinga kontrolei un kurā ir nodrošināta iespēja padzerties;

21.3. ir tualete, ja nepieciešams ņemt urīna paraugu.

22. Pēc paraugu iegūšanas tos kodē, izmantojot aizzīmogojamu pagaidu iepakojuma komplektu un urīna vai asins parauga dopinga kontroles komplektu ar kodu. Katram priekšmetam jābūt ievietotam atsevišķā rūpnieciski ražotā iepakojumā, un iepakojumam jābūt aizvērtam tā, lai priekšmeti nevarētu saskarties ar apkārtējo vidi un būtu nodrošināta to neaizskaramība (turpmāk – individuālais iepakojums).

23. Ja sportists izvairās no parauga nodošanas dopinga kontrolei, dopinga kontrolieris par to nekavējoties rakstiski informē aģentūru.

IV. Urīna parauga iegūšana

24. Urīna parauga iegūšanai dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu urīna savākšanas trauku individuālā iepakojumā un pārliecināties, ka individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu trauku.

25. Sportists urīna paraugu nodod tualetē tā paša dzimuma dopinga kontroliera uzraudzībā.

26. Urīna parauga tilpums ir vismaz 90 mililitru. Ja parauga tilpums ir mazāks par 90 mililitriem, urīna trauku ar paraugu ievieto aizzīmogojamā pagaidu iepakojuma komplektā, kuru sportists izvēlas no vairākiem komplektiem. Pēc pietiekama urīna daudzuma savākšanas abus urīna paraugus salej kopā.

27. Pēc urīna parauga savākšanas dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu no vairākiem tukšajiem urīna parauga dopinga kontroles komplektiem un pārliecināties, ka kodu numuri ir vienādi uz visām komplekta sastāvdaļām (parauga A daļas un B daļas pudeles vai konteineri) un individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka kodu numuri nav vienādi vai iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu komplektu.

28. Pēc dopinga kontroliera norādījuma sportists apmēram divas trešdaļas no urīna parauga ielej A daļas pudelē un vienu trešdaļu – B daļas pudelē, aizver pudeles un kodē tās, aizskrūvējot vāciņu vai ievietojot konteinerā.

29. Dopinga kontrolieris, izmantojot savākšanas traukā atlikušo urīna paraugu, veic urīna īpatnējā svara mērījumus. Ja urīna īpatnējais svars ir mazāks par 1,005, paraugu ņem atkārtoti un abus iegūtos paraugus uzskata par dopinga kontroles paraugu.

V. Asins parauga iegūšana

30. Pirms asins parauga ņemšanas dopinga kontrolieris nodrošina, lai sportists vismaz 10 minūtes atrastos ērtā pozā miera stāvoklī.

31. Dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu no vairākiem asins parauga dopinga kontroles komplektiem un pārliecināties, ka kodu numuri uz visām komplekta sastāvdaļām ir vienādi un individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka kodu numuri nav vienādi vai iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu komplektu.

32. Dopinga kontrolieris ar sterilu dezinficējošu tamponu notīra sportista ādu ķermeņa daļā, kurā veiktā vēnas punkcija iespējami mazāk ietekmēs sportista darbību. Dopinga kontrolieris dopinga kontroles savākšanas komplekta divās mēģenēs (ja nepieciešams, izmantojot žņaugu) paņem asins paraugu no virspusējās vēnas un punkcijas vietai uzliek pārsēju. Ja izmantots žņaugs, pēc vēnas punkcijas to nekavējoties noņem un punkcijas vietai uzliek pārsēju.

33. Asins parauga tilpums katrā mēģenē ir vismaz trīs mililitri.

34. Ja pirmajā reizē iegūtais asins parauga tilpums ir mazāks par trim mililitriem, dopinga kontrolieris asins paraugu ņem atkārtoti, bet ne vairāk kā trīs reizes. Ja iegūtais asins parauga tilpums nav pietiekams, parauga ņemšanu pārtrauc un dopinga kontrolieris par to rakstiski informē aģentūru.

35. Sportists asins parauga A daļas un B daļas mēģenes dopinga kontroliera klātbūtnē ievieto īpašos konteineros vai kastēs un kodē tos, ievietojot konteinerā vai citādi aizzīmogojot, atbilstoši dopinga kontroliera norādījumiem.

VI. Pasākumi pēc dopinga kontroles

36. Par dopinga kontroles norisi dopinga kontrolieris aizpilda dopinga kontroles anketu (oriģinālu un trīs tās kopijas), izmantojot šo noteikumu 3.pielikumā minēto dopinga kontroles anketas veidlapu. Vienu aizpildītu dopinga kontroles anketas kopiju dopinga kontrolieris nekavējoties izsniedz sportistam.

37. Dopinga kontroles anketu (oriģinālu un pārējās divas tās kopijas) dopinga kontrolieris nākamās darbdienas laikā pēc dopinga kontroles veikšanas iesniedz aģentūrā un pievieno dopinga kontroles laikā iegūtos paraugus, kā arī citus ar kontroli saistītus dokumentus.

38. Aģentūra nosūta paraugu, pavadvēstuli un dopinga kontroles anketas kopijas daļu, neuzrādot sportista personas datus, uz dopinga kontroles laboratoriju, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Kontroles grupas noteiktajiem kritērijiem (turpmāk – laboratorija).

39. Laboratorijā veic parauga A daļas analīzi un nosaka visu dopinga vielu klātbūtni paraugā un dopinga metodes lietošanu, ja dopinga kontrole veikta sacensību laikā. Ja dopinga kontrole veikta ārpussacensību laikā, nosaka šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto dopinga vielu lietošanu un šo noteikumu 1.pielikuma 7.punktā minētās dopinga metodes izmantošanu. Ja institūcija, kura pieprasījusi dopinga kontroli, to īpaši norāda, laboratorija veic analīzi, lai noteiktu citu vielu klātbūtni. Pēc parauga analīzes veikšanas laboratorija nosūta atzinumu aģentūrai.

40. Ja laboratorijas atzinumā norādīts, ka parauga A daļā dopinga vielas nav konstatētas, aģentūra par to informē institūciju, kura pieprasījusi dopinga kontroli, un nosūta tai vienu dopinga kontroles anketas kopiju un laboratorijas atzinumu.

41. Aģentūra nosūta Antidopinga komitejai iesniegumu par iespējamu dopinga pārkāpumu (iesniegumam pievieno laboratorijas atzinumu, dopinga kontroles anketu vai citu informāciju), ja:

41.1. laboratorijas atzinumā norādīts, ka parauga A daļā ir konstatēta dopinga viela vai ir pierādījumi par dopinga metodes izmantošanu;

41.2. dopinga kontrolieris informējis aģentūru, ka sportists izvairās no parauga nodošanas dopinga kontrolei;

41.3. aģentūra konstatējusi, ka sportistam nav attaisnojoša iemesla (piemēram, negadījums vai pēkšņa saslimšana), lai pamatotu neatrašanos norādītajā vietā un laikā atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajam dopinga kontroliera ziņojumam;

41.4. aģentūra konstatē, ka šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētajā reģistrā iekļautais sportists nav sniedzis ziņas par savu atrašanās vietu pēc divu ierakstītā vēstulē nosūtītu atgādinājumu saņemšanas;

41.5. aģentūra konstatē, ka sportists lietojis dopinga vielas vai izmantojis dopinga metodes vai ka sportists, sporta darbinieks vai sporta speciālists piedalījies dopinga vielu lietošanā vai dopinga metožu izmantošanā sportistam.

42. Antidopinga komiteja ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc saņemšanas izskata šo noteikumu 41.punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un sniedz aģentūrai atzinumu par dopinga pārkāpumu.

43. Ja aģentūras iesniegumā minētie argumenti nav pietiekams pamats atzinuma sniegšanai par pārkāpumu, Antidopinga komiteja izskata iesaistīto personu paskaidrojumus vai pēc sportista pieprasījuma ierosina veikt parauga B daļas analīzi laboratorijā. Šādā gadījumā attiecīgajam sportistam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības būt klāt, veicot parauga B daļas analīzi laboratorijā.

44. Ja, izskatot lietu par iespējamo dopinga pārkāpumu, Antidopinga komiteja uzskata, ka pārkāpums nav noticis, Antidopinga komiteja par to sniedz atzinumu aģentūrai. Aģentūras atbildīgā amatpersona informē institūciju, kura pieprasījusi dopinga kontroli, par to, ka dopinga pārkāpums nav noticis, un nosūta tai vienu dopinga kontroles anketas kopiju, laboratorijas atzinumu un Antidopinga komitejas atzinumu.

45. Ja Antidopinga komitejas atzinumā norādīts, ka dopinga pārkāpums ir noticis, Antidopinga komiteja informāciju par pārkāpumu, vienu dopinga kontroles anketas kopiju un laboratorijas atzinumu vai citu informāciju ierakstītā vēstulē nosūta sportistam un sportista pārstāvētā sporta veida Latvijā atzītajai sporta federācijai. Ja sportista asins vai urīna paraugā konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma 8., 9. vai 10.punktā minētās vielas, Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta ziņojumu tiesībaizsardzības iestādēm.

46. Ja Antidopinga komitejas atzinumā norādīts, ka sportists izvairījies veikt dopinga kontroli, informāciju par to Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

47. Ja iesniegumu dopinga kontroles veikšanai iesniegusi Latvijā atzītā sporta federācija, starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai Izglītības un zinātnes ministrija, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontroli, sedz iesniedzējs.

48. Ja dopinga kontroli veic pēc Antidopinga komitejas iniciatīvas vai atbilstoši dopinga kontroles plānam, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontroli, sedz aģentūra no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

VII. Noteikumu ievērošanas uzraudzība un atbildība par to pārkāpšanu

49. Aģentūra organizē un koordinē valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju antidopinga pasākumu īstenošanu un veic dopinga kontroles pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem.

50. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzliek sportistiem administratīvo sodu par dopinga kontroles noteikumu pārkāpumiem.

51. Latvijā atzītā sporta federācija pēc šo noteikumu 45.punktā minētās informācijas saņemšanas piemēro sportistam sodu par dopinga pārkāpumu atbilstoši attiecīgās starptautiskās sporta federācijas noteikumiem.

VIII. Noslēguma jautājums

52. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumus Nr.974 "Dopinga kontroles noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 192.nr.; 2006, 49.nr.; 2007, 121.nr.; 2008, 134.nr.; 2009, 184.nr.; 2010, 8.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministrs J.Bārzdiņš



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 19.oktobra
noteikumiem Nr.820

Aizliegtās dopinga vielas un dopinga metodes

1. S0. Neapstiprinātās vielas.

Jebkura farmakoloģiska viela, kura nav iekļauta šajā sarakstā un kuru nav apstiprinājusi valsts veselības aprūpes institūcija cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrēšanas jomā (piemēram, pirmsklīnisko un klīnisko pētījumu stadijā esošas zāles vai zāles, kuru atļauja ir atcelta), ir aizliegta vienmēr.

2. S1. Anaboliskie līdzekļi:

2.1. S1.1. anaboliskie androgēnie steroīdi (AAS):

2.1.1. eksogēnie anaboliskie androgēnie steroīdi1:

1-androstenediol (5α-androst-1-ene-3β,17β-diol)

1-androstenedione (5α-androst-1-ene-3,17-dione)

bolandiol (19-norandrostenediol)

bolasterone

boldenone

boldione (androsta-1,4-diene-3,17-dione)

calusterone

clostebol

danazol (17α-ethynyl-17β-hydroxyandrost-4-eno[2,3-d]isoxazole)

dehydrochlormethyltestosterone (4-chloro-17β-hydroxy-17α-methylandrosta-1,4-dien-3-one)

desoxymethyltestosterone (17α-methyl-5α-androst-2-en-17β-ol)

drostanolone

ethylestrenol (19-nor-17α-pregn-4-en-17-ol)

fluoxymesterone

formebolone

furazabol (17β-hydroxy-17α-methyl-5α-androstano[2,3-c]-furazan)

gestrinone

4-hydroxytestosterone (4,17β-dihydroxyandrost-4-en-3-one)

mestanolone

mesterolone

metenolone

methandienone (17β-hydroxy-17α-methylandrosta-1,4-dien-3-one)

methandriol

methasterone (2α, 17α-dimethyl-5α-androstane-3-one-17β-ol)

methyldienolone (17β-hydroxy-17α-methylestra-4,9-dien-3-one)

methyl-1-testosterone (17β-hydroxy-17α-methyl-5α-androst-1-en-3-one)

methylnortestosterone (17β-hydroxy-17α-methylestr-4-en-3-one)

methyltestosterone

metribolone (methyltrienolone, 17β-hydroxy-17α-methylestra-4,9,11-trien-3-one)

mibolerone

nandrolone

19-norandrostenedione (estr-4-ene-3,17-dione)

norboletone

norclostebol

norethandrolone

oxabolone

oxandrolone

oxymesterone

oxymetholone

prostanozol (17β-hydroxy-5α-androstano[3,2-c] pyrazole)

quinbolone

stanozolol

stenbolone

1-testosterone (17β-hydroxy-5α-androst-1-en-3-one)

tetrahydrogestrinone (18α-homo-pregna-4,9,11-trien-17β-ol-3-one)

trenbolone

citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību;

2.1.2. endogēnie anaboliskie androgēnie steroīdi2:

androstenediol (androst-5-ene-3β,17β-diol)

androstenedione (androst-4-ene-3,17-dione)

dihydrotestosterone (17β-hydroxy-5α-androstan-3-one)

prasterone (dehydroepiandrosterone, DHEA)

testosterone un šādi metabolīti un izomēri:

5α-androstane-3α,17α-diol

5α-androstane-3α,17β-diol

5α-androstane-3β,17α-diol

5α-androstane-3β,17β-diol

androst-4-ene-3α,17α-diol

androst-4-ene-3α,17β-diol

androst-4-ene-3β,17α-diol

androst-5-ene-3α,17α-diol

androst-5-ene-3α,17β-diol

androst-5-ene-3β,17α-diol

4-androstenediol (androst-4-ene-3β,17β-diol)

5-androstenedione (androst-5-ene-3,17-dione)

epi-dihydrotestosterone

epitestosterone

3α-hydroxy-5α-androstan-17-one

3β-hydroxy-5α-androstan-17-one

19-norandrosterone

19-noretiocholanolone

2.2. S1.2. citi anaboliskie līdzekļi:

clenbuterol

selektīvie androgēnu receptoru modulatori (SARMs)

tibolone

zeranol

zilpaterol

3. S2. Peptīdu hormoni, augšanas faktori un līdzīgas vielas:

3.1. eritropoēzi stimulējošie faktori (piemēram, eritropoetīns (EPO), darbepoetīns (dEPO), hipoksiju izraisošais faktors (HIF), metoksipolietilēna glikolepoetīns beta (CERA), peginesatide (Hematide));

3.2. horiongonadotropīns (CG) un luteinizējošais hormons (LH), tikai vīriešiem;

3.3. insulīni;

3.4. kortikotropīni;

3.5. augšanas hormons (GH), insulīnam līdzīgais augšanas faktors-1 (IGF-1), fibroblastu augšanas faktori (FGFs), hepatocītu augšanas faktors (HGF), mehāniskie augšanas faktori (MGFs), trombocītu atvasinājumu augšanas faktors (PDGF), vaskulāri endoteliālais augšanas faktors (VEGF), kā arī jebkurš cits augšanas faktors, kas ietekmē muskuļu, cīpslu vai saišu proteīnu sintēzi, sabrukšanu, vaskularizāciju, enerģijas izmantošanu, reģenerācijas spējas vai pārmaiņas šķiedru struktūrā;

3.6. citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai bioloģisko iedarbību.

4. S3. Beta-2 agonisti3, 4.

Visi beta-2 agonisti, arī to optiskie izomēri.

5. S4. Hormonu antagonisti un modulatori:

5.1. aromatāzes inhibitori, tai skaitā aminoglutethimide, anastrozole, androsta-1,4,6-triene-3,17-dione (androstatrienedione), 4-androstene-3,6,17 trione (6-oxo), exemestane, formestane, letrozole, testolactone;

5.2. selektīvi estrogēnu receptoru modulatori (SERMs), tai skaitā raloxifene, tamoxifen, toremifene;

5.3. citi antiestrogēni savienojumi, tai skaitā clomiphene, cyclofenil, fulvestrant;

5.4. aģenti, kas modificē miostatīna funkcijas, tai skaitā miostatīna inhibitori.

6. S5. Diurētiskie līdzekļi un citi maskējošie līdzekļi:

6.1. diurētiskie līdzekļi5:

acetazolamide

amiloride

bumetanide

canrenone

chlorthalidone

etacrynic acid

furosemide

indapamide

metolazone

spironolactone

tiazīdi (piemēram, bendroflumetahiazide, chlorothiazide, hydrochlorothiazide)

triamterene

citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību (izņemot drosperinone, pamabrom un, lokāli lietojot, – dorzolamide un brinzolamide, kas nav aizliegts);

6.2. desmopressin

6.3. plazmas ekspanderi (piemēram, albumīna, dekstrāna, hidroksietilcietes un mannitola intravenoza ievadīšana, kā arī glicerols);

6.4. probenecid

6.5. citi līdzekļi ar līdzīgu bioloģisku iedarbību.

7. M. Dopinga metodes:

7.1. M1. skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana:

7.1.1. asins dopings, tai skaitā jebkuras izcelsmes autologu, homologu vai heterologu asins vai eritrocītu produktu ievadīšana;

7.1.2. mākslīga skābekļa piesaistes, transportēšanas vai piegādāšanas uzlabošana, tai skaitā perfluora ķīmisko savienojumu, efaproxiral (RSR13), modificētu hemoglobīna produktu (piemēram, asins aizstājēju uz hemoglobīna bāzes, mikroinkapsulētu hemoglobīna produktu) lietošana, izņemot bagātināšanu ar skābekli;

7.2. M2. ķīmiskas un fizikālas manipulācijas:

7.2.1. dopinga kontroles laikā iegūtā parauga bojāšana vai bojāšanas mēģinājums, lai izmainītu parauga derīgumu un integritāti. Par šādu rīcību uzskata katetrizāciju, urīna aizvietošanu vai izmainīšanu, atšķaidīšanu (piemēram, ar proteāzēm), kā arī citas manipulācijas;

7.2.2. intravenozas infūzijas (izņēmums – infūzijas, kas likumīgi saņemtas slimnīcā vai klīniskos izmeklējumos);

7.2.3. secīga asiņu noņemšana, manipulēšana ar tām un to atpakaļievadīšana asinsrites sistēmā;

7.3. M3. gēnu dopings:

7.3.1. metodes, kas spēj uzlabot sportiskos sasniegumus:

7.3.1.1. nukleīnskābju vai nukleīnskābju fragmentu pārnešana;

7.3.1.2. normālu vai ģenētiski modificētu šūnu izmantošana;

7.3.2. sportiskos sasniegumus ietekmējošo funkciju tiešas vai netiešas izmainīšanas faktoru lietošana, izmainot gēnu ekspresiju (piemēram, peroksisoma proliferācijas aktivētā receptora δ (PPARδ) agonisti (piemēram, GW 1516) un PPARδ adenozīnmonofosfāta aktivētās proteīnkonāzes (AMPK) ases agonisti (piemēram, AICAR)).

8. S6. Stimulatori:

8.1. nespecifiskie stimulatori:

adrafinil

amfepramone

amiphenazole

amphetamine

amphetaminil

benfluorex

benzphetamine

benzylpiperazine

bromantan

clobenzorex

cocaine

cropropamide

crotetamide

dimethylamphetamine

etilamphetamine

famprofazone

fencamine

fenetylline

fenfluramine

fenproporex

furfenorex

mefenorex

mephentermine

mesocarb

methamphetamine (D-)

p-methylamphetamine

methylenedioxyamphetamine

methylenedioxymethamphetamine

modafinil

norfenfluramine

phendimetrazine

phenmetrazine

phentermine

4-phenylpiracetam (carphedon)

prenylamine

prolintane

8.2. specifiskie stimulatori, piemēram:

adrenaline6

cathine7

ephedrine8

etamivan

etilefrine

fenbutrazate

fencamfamin

heptaminol

isometheptene

levmetamphetamine

meclofenoxate

methylephedrine8

methylhexaneamine (dimethylpentylamine)

methylphenidate

nikethamide

norfenefrine

octopamine

oxilofrine

parahydroxyamphetamine

pemoline

pentetrazol

phenpromethamine

propylhexedrine

pseudoephedrine9

selegiline

sibutramine

strychnine

tuaminoheptane

citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi un līdzīgu bioloģisko iedarbību.

9. S7. Narkotikas:

buprenorphine

dextromoramide

diamorphine (heroin)

fentanyl un tā atvasinājumi

hydromorphone

methadone

morphine

oxycodone

oxymorphone

pentazocine

pethidine

10. S8. Kanabinoīdi.

Dabiskais (piemēram, cannabis, hašišs, marihuāna) vai sintētiskais delta 9-tetrahidrokanabinols (THC) un kanabimimētiķi (piemēram, Spice (satur JWH018, JWH073), HU210) ir aizliegti.

11. S9. Glikokortikosteroīdi.

Visu glikokortikosteroīdu lietošana ir aizliegta, ja tos lieto orāli, rektāli, intravenozās vai intramuskulārās injekcijās.

12. P1. Alkohols10 (etanols):

šādos sporta veidos:

aeronautika (FAI)

loka šaušana (FITA)

autosports (FIA)

karatē (WKF)

motosports (FIM)

deviņu ķegļu un desmit ķegļu boulings (FIQ)

ūdens motosports (UIM).

13. P2. Beta blokatori, piemēram:

acebutolol

alprenolol

atenolol

betaxolol

bisoprolol

bunolol

carteolol

carvedilol

celiprolol

esmolol

labetalol

levobunolol

metipranolol

metoprolol

nadolol

oxprenolol

pindolol

propranolol

sotalol

timolol

šādos sporta veidos:

aeronautika (FAI)

loka šaušana (FITA, IPC) (arī ārpus sacensībām)

autosports (FIA)

biljards un snūkers (WCBS)

bobslejs un skeletons (FIBT)

petangs (CMSB)

bridžs (FMB)

kērlings (WCF)

darts (WDF)

golfs (IGF)

motosports (FIM)

modernā pieccīņa (UIPM) (disciplīnās, kurās ietilpst šaušana)

deviņu ķegļu un desmit ķegļu boulings (FIQ)

ūdens motosports (UIM)

burāšana (ISAF) (tikai regatēs)

šaušana (ISSF, IPC) (arī ārpus sacensībām)

slēpošana/snovbords (FIS) – tramplīnlēkšanā, frīstaila lielā tramplīna/
rampas disciplīnās (aerials/halfpipe) un snovborda rampas/lielā tramplīna disciplīnās (halfpipe/big air)

cīņa (FILA).

14. Ja sportists spēj pierādīt, ka viela var izraisīt netīšu antidopinga noteikumu pārkāpumu, jo tā ir plaši pieejama medicīnisku produktu sastāvā, vai tā nav uzskatāma par sekmīgi izmantojamu dopinga līdzekli, šī viela uzskatāma par īpašu vielu. Par īpašajām vielām netiek uzskatītas šā pielikuma 2.punktā, 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 5.4. un 8.1.apakšpunktā minētās vielas. Šis izņēmums attiecas arī uz šā pielikuma 7.punktā minētajām aizliegtajām metodēm.

15. Šā pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētās vielas un šā pielikuma 7.punktā minētās metodes ir aizliegtas gan sacensību laikā, gan ārpus sacensībām, bet šā pielikuma 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktā minētās vielas ir aizliegtas tikai sacensību laikā.

Piezīmes.

1 Eksogēns – viela, kuru organisms nevar izstrādāt dabiski.

2 Endogēns – viela, kuru organisms var izstrādāt dabiski.

3 Salbutamola (maksimāli 1600 mikrogramu 24 stundu laikā) un salmeterola lietošanai inhalācijās atbilstoši ražotāju ieteiktajam ārstēšanas režīmam.

4 Salbutamola atradni, ja tā koncentrācija urīnā pārsniedz 1000 ng/ml (nanogrami mililitrā), neuzskata par terapeitisku lietošanu, un tā tiek uzskatīta par nelabvēlīgu analītisko atradni (izņemot gadījumu, ja sportists kontrolēta farmakokinētiska izmeklējuma laikā spēj pierādīt, ka rezultātu izraisa inhalēta salbutamola lietošana terapeitiskā devā (maksimāli 1600 mikrogramu 24 stundu laikā)).

5 Ja aizliegta viela, kuras aizliegumu nosaka tās koncentrācija paraugā (piemēram, salbutamols, morfijs, katīns, efedrīns, metilefedrīns un pseidoefedrīns), tiek lietota sacensībās vai ārpussacensību laikā vienlaikus ar diurētisku līdzekli vai maskējošu līdzekli, nepieciešama Terapeitiskās lietošanas komisijas izņēmumu atļauja gan šai aizliegtajai vielai, gan diurētiskajam vai maskējošajam līdzeklim.

6 Adrenaline izmantošana ar vietējās anestēzijas līdzekļiem vai vietējai lietošanai (piemēram, degunā, acīs) nav aizliegta.

7 Ja cathine koncentrācija urīnā pārsniedz 5 mikrogramus mililitrā.

8 Ja ephedrine vai methylephedrine koncentrācija urīnā pārsniedz 10 mikrogramus mililitrā.

9 Ja pseudoephedrine koncentrācija urīnā pārsniedz 150 mikrogramus mililitrā.

10 Alkoholu (etanolu) nosaka, izmantojot elpas testu un (vai) asins analīzes. Alkoholu (etanolu) uzskata par dopinga vielu, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,1 promili (0,10 g/L).

Veselības ministrs J.Bārzdiņš



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 19.oktobra
noteikumiem Nr.820

Terapeitiskās lietošanas izņēmumu (TUE) pieteikuma anketa
Therapeutic Use Exemptions (TUE) Application Form

Veselības ministrs J.Bārzdiņš



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 19.oktobra
noteikumiem Nr.820

Dopinga kontroles anketa / Sample collection form

Veselības ministrs J.Bārzdiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!