• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrija: Par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.2011., Nr. 168 https://www.vestnesis.lv/ta/id/238351

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par līdzjūtību Turcijas tautai sakarā ar postošo zemestrīci

Vēl šajā numurā

25.10.2011., Nr. 168

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemkopības ministrija: Par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni

20.oktobrī Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē norādīja, ka Latvija neatbalsta un neatbalstīs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam, jo tie turpina diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

Apspriežot EK priekšlikumu par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada, D.Lucaua pauda neizpratni, ka EK priekšlikumā Latvijas un citu dalībvalstu viedoklis ir klaji ignorēts. "Bez tam mēs uzskatām, ka Eiropas Komisijas priekšlikums ir pretrunā ar 2008.gada Eiropas Padomes nolemto, ka Eiropas Savienībā ir jānodrošina godīgi konkurences nosacījumi visu dalībvalstu lauksaimniekiem un ilgtspējīga lauksaimniecība visā savienībā. Tāpat arī tiešo maksājumu sadales priekšlikums ir pretrunā ar pašas Eiropas Komisijas 2010.gada paziņojumā "Kopējās lauksaimniecības politika 2020.gada perspektīvā" minēto, ka ir jāpārskata veids, kā tiek dalīti tiešie maksājumi, lai atbalsts visām dalībvalstīm un lauksaimniekiem būtu taisnīgs un līdzsvarots," sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D.Lucaua.

Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tāpat jānosaka arī maksimālo tiešo maksājumu līmenis katrai dalībvalstij 120 procentu apmērā no ES vidējā, ko nedrīkst pārsniegt.

Galalēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam būs jāpieņem ES dalībvalstu premjerministriem. Plānots, ka ES daudzgadu budžetu varētu pieņemt 2012.gada nogalē.

 

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!