Eiropas Komisija: Par krāpšanas apkarošanu Eiropas Savienībā

29.septembrī Eiropas Komisija ir publicējusi savu gada pārskatu par Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu 2010.gadā. Pārskats sagatavots, lai novērtētu, cik liela ir iespēja, ka pārkāpumu un iespējamas krāpšanas dēļ tiek ļaunprātīgi izmantoti ES izdevumi un ieņēmumi. Tagad Komisija var piekļūt plašākai un precīzākai informācijai par pārkāpumiem, jo lielākajā daļā dalībvalstu ir ieviesta modernizēta un uzlabota paziņošanas sistēma. Līdz ar to gandrīz visās budžeta nozarēs paziņoto pārkāpumu skaits ir lielāks nekā iepriekš. Tādējādi Komisija var censties nodrošināt efektīvāku paziņošanu ar augstāku ticamības pakāpi, kas savukārt sekmē nodokļu maksātāju līdzekļu lielāku aizsardzību. Efektīvāk pārraugot ES līdzekļus, dalībvalstis un Komisija var ātrāk reaģēt uz mainīgajiem krāpšanas modeļiem un veikt attiecīgus krāpšanas novēršanas pasākumus. Tas ir ļoti būtiski, jo vislabākais veids, kā apkarot krāpšanu, ir to novērst jau pašā sākumā.

Eiropas Savienības komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta sacīja: “Pārskats liecina par cerīgu situāciju. Dalībvalstu konstatēto pārkāpumu skaits ir lielāks, tāpēc ES budžetā var atmaksāt vairāk ļaunprātīgi izlietoto līdzekļu. Tomēr tas nenozīmē, ka krāpšana vairs netiks apkarota. Komisija aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas jauno paziņošanas sistēmu, to steidzami izdarīt. Mēs arī pieprasām, lai tās dalībvalstis, kuras ziņo par ārkārtīgi mazu skaitu iespējamo krāpšanas gadījumu, paskaidrotu, kā tās pārbauda izmantotos ES līdzekļus. ES iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā ir iztērēts ikviens cents no viņu naudas.”

Jaunā interneta paziņošanas sistēma (IMS) ir ievērojami uzlabojusi kopējo situāciju pārkāpumu paziņošanas jomā. Komisija mudina Spāniju, Franciju un Īriju līdz 2011.gada beigām pabeigt šīs sistēmas ieviešanu, tādējādi vēl vairāk uzlabojot Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudas aizsardzību.

Turklāt Komisija ir paredzējusi izanalizēt pārkāpumu un krāpšanas apkarošanas kontroles sistēmas, kas dalībvalstīs ir ieviestas kohēzijas politikas jomā, lai tādējādi novērtētu, vai un kā kontroles sistēmas ir pielāgotas mērķa jomām, kurās krāpšanas gadījumi un pārkāpumi ir ļoti iespējami. No 2010.gada Komisija ir pieņēmusi vairākas politikas iniciatīvas ar mērķi apkarot krāpšanu, kas pozitīvi ietekmēs ES finanšu interešu aizsardzību. Pirmie šo politikas iniciatīvu rezultāti tiks izklāstīti nākamajā ziņojumā, kas attieksies uz 2011.gadu.

Pamatinformācija

Šajā gada pārskatā par Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzību ir sniegta detalizēta informācija par pārkāpumiem un iespējamiem krāpšanas gadījumiem, par kuriem ziņojušas dalībvalstis, kā arī ES līdzekļu atgūšanu. Ir svarīgi izšķirt krāpšanu un pārkāpumus. Bieži vien pārkāpumi notiek tad, ja patiesi ir pieļautas kļūdas, līdzekļu saņēmējiem pildot savus ziņošanas pienākumus. Tie var notikt tad, ja, piemēram, persona nav pareizi paziņojusi par kādā projektā nostrādātajām stundām vai nav ievērojusi noteikumus par konkursa procedūru, pieprasot iesniegt pārāk maz piedāvājumu vai pieņemot piedāvājumus no nekvalificētiem pretendentiem. Savukārt krāpšana ir tīši izdarīts pārkāpums, kas uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu. Krāpšanas patieso finansiālo ietekmi var novērtēt tikai pēc tiesvedības beigām.

Eiropas Savienības tiesību akti uzliek par pienākumu dalībvalstīm paziņot Komisijai par krāpšanu un citiem pārkāpumiem, kas kaitē finanšu interesēm visās ES darbības jomās. Tomēr aina, kuru sniedz šī statistika, nebūt nav pilnīga, jo Komisijas darbs ir atkarīgs no tā, vai dalībvalstis paziņo par pārkāpumiem. Tādēļ pārskatā sniegtie skaitļi ir aptuveni un provizoriski. Piesardzības apsvērumu dēļ norādītās summas vairumā gadījumu atspoguļo attiecīgo pasākumu kopumā, iekams nav precīzi noteikta nepareizi izlietotā daļa.

Konkrētās nozarēs paziņotie pārkāpumi 2010.gadā

• Kopējie izdevumi. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2010.gadā ir palielinājies līdz 10 332 gadījumiem salīdzinājumā ar 7769 gadījumiem 2009.gadā. Pārkāpumu paredzamā finansiālā ietekme 2010.gadā ir palielinājusies līdz 1,27% no kopējiem piešķīrumiem salīdzinājumā ar 1,13% 2009.gadā.

• Lauksaimniecība. Paziņoto pārkāpumu skaits 2010.gadā ir palielinājies līdz 1825 gadījumiem salīdzinājumā ar 1621 gadījumiem 2009.gadā. Pārkāpumu paredzamā finansiālā ietekme 2010.gadā ir nedaudz samazinājusies līdz 0,23% no kopējiem piešķīrumiem šajā nozarē salīdzinājumā ar 0,24% 2009.gadā. 2010.gadā tika atgūti 175 miljoni eiro un atgūšanas līmenis no 39% ir palielinājies līdz 42%.

• Kohēzijas politika. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2010.gadā ir palielinājies līdz 7062 gadījumiem salīdzinājumā ar 4737 gadījumiem 2009.gadā. Pārkāpumu paredzamā finansiālā ietekme 2010.gadā ir palielinājusies līdz 3,15% no kopējiem piešķīrumiem šajā nozarē salīdzinājumā ar 2,44% 2009.gadā. 2010.gadā tika atgūti 611 miljoni eiro, un atgūšanas līmenis no 53% ir palielinājies līdz 67%.

• Pirmspievienošanās fondi. Paziņoto pārkāpumu skaits 2010.gadā ir samazinājies līdz 424 gadījumiem salīdzinājumā ar 706 gadījumiem 2009.gadā. Pārkāpumu paredzamā finansiālā ietekme 2010.gadā ir palielinājusies līdz 5,26% no kopējiem piešķīrumiem šajā nozarē salīdzinājumā ar 3,80% 2009.gadā. 2010.gadā tika atgūti 14 miljoni eiro, un atgūšanas līmenis no 27% ir palielinājies līdz 30%.

• Tiešie izdevumi. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2010.gadā ir palielinājies līdz 1021 gadījumam salīdzinājumā ar 705 gadījumiem 2009.gadā. Pārkāpumu paredzamā finansiālā ietekme 2010.gadā ir palielinājusies līdz 0,27% no kopējiem piešķīrumiem šajā nozarē salīdzinājumā ar 0,17% 2009.gadā. 2010.gadā tika atgūti 25 miljoni eiro, un atgūšanas līmenis no 56% ir palielinājies līdz 59%.

• Pašu resursi. Paziņoto pārkāpumu gadījumu skaits 2010.gadā ir samazinājies līdz 4744 gadījumiem salīdzinājumā ar 5204 gadījumiem 2009.gadā. Pārkāpumu paredzamā finansiālā ietekme ir palielinājusies līdz 1,88% no iekasēto tradicionālo pašu resursu kopsummas 2010.gadā salīdzinājumā ar 1,84% 2009.gadā. Atgūtā nauda, izteikta procentos no nepareizi izmaksātajām summām, publicēšanas brīdī ir 46% par 2010.gadu, bet sagaidāms, ka tā palielināsies, jo atgūšana joprojām turpinās.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa