Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par 10.Saeimā pieņemtajiem likumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2011., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/237919

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu

Vēl šajā numurā

18.10.2011., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par 10.Saeimā pieņemtajiem likumiem

10.Saeima kopš sanākšanas 2010.gada 2.novembrī kopumā pieņēmusi 34 jaunus likumus un veikusi grozījumus 276 likumos.

“Lai arī mums bija iespēja strādāt kopā ļoti īsu laiku, manuprāt, ir izdarītas ļoti daudzas labas lietas, arī šodien mēs pieņēmām likumus, kas ir svarīgi, lai mūsu valsts attīstītos, lai cilvēki ticētu mūsu valstij, lai cilvēki par mūsu valsti sāktu domāt labu. Un bez mūsu katra personīgā ieguldījuma šis darbs nav izdarāms,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, 13.oktobrī 10.Saeimas pēdējā sēdē uzrunājot deputātus.

“10.Saeima ir strādājusi intensīvi, īsā laikā pieņemot daudzus valstij svarīgus lēmumus, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, nodokļu jomas uzlabojumiem, tiesiskuma stiprināšanu un augstskolu darbības pilnveidošanu,” atzīst S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka veikti arī vairāki pārkārtojumi tieslietu sistēmā, kas uzlabos un paātrinās tiesu darbu. To starpā minamas izmaiņas tiesnešu novērtēšanas sistēmā, lēmums paplašināt zemesgrāmatu tiesnešu funkcijas, atvieglota kārtība maza apmēra prasību izskatīšanai tiesās, kā arī tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmas reforma.

10.Saeimas pilnvaru laikā notikušas 58 Saeimas sēdes, no kurām 30 bija kārtējās, bet 25 ārkārtas sēdes. Tāpat 10.Saeimā notika trīs svinīgās sēdes, kas veltītas Latvijas valsts proklamēšanas 92.gadadienai, 1991.gada janvāra barikāžu dalībniekiem un Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 21.gadadienai.

Izskatīšanai 10.Saeimas komisijās tika nodoti 446 likumprojekti, no kuriem 326 iesniedzis Ministru kabinets, 77 – Saeimas komisijas, bet 40 – Saeimas deputāti. 10.Saeimā tika iesniegtas arī trīs Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas. 10.Saeima otrreiz caurlūkoja divus likumus.

10.Saeimas sēdēs visvairāk debatēs uzstājušies Andris Šķēle – 92 reizes, Kārlis Šadurskis – 90 reizes, Dzintars Rasnačs – 75 reizes, Ainārs Šlesers – 58 reizes, Visvaldis Lācis – 53 reizes, Boriss Cilevičs – 50 reizes, Ilma Čepāne – 48 reizes, Einārs Cilinskis – 45 reizes, Igors Pimenovs – 39 reizes un Edgars Zalāns – 38 reizes.

Būtiskākie 10.Saeimas pieņemtie likumi

• Saeima reformēja parlamenta deputātu atalgojuma sistēmu, deputātus iekļaujot vienotajā atalgojuma sistēmā, ieviešot caurspīdīgākus atalgojuma noteikšanas principus un atsakoties no vairākām kompensācijām un piemaksām.

• Vienotājā atalgojuma sistēmā iekļauti arī tiesneši un prokurori. Viņu darba samaksas apmērs tika sasaistīts ar valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu algām. Tādējādi zemākā tiesneša mēnešalga rajona (pilsētas) tiesas tienesim bez darba pieredzes tiesu sistēmā noteikta 1157 latu apmērā pirms nodokļu nomaksas. Savukārt augstākas instances tiesu tiesnešiem un rajona (pilsētas) tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi tiesu sistēmā mēnešalgas noteiktas ievērojami augstākas.

• Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” būtiski mainīta tiesnešu darba novērtēšanas sistēma. Nākotnē no svara būs nevis amatā nostrādāto gadu skaits, bet konkrētā tiesneša nolēmumu kvalitāte, tiesas procesa vadība, aktivitātes savas profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas celšanai, sabiedriskā darbība u.c.

• Saeimas pieņemtie grozījumi Krimināllikumā paredz piemērot kriminālatbildību par nelikumīgu politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības finansēšanu, kā arī par starpniecību nelikumīgā finansēšanā.

• Grozījumi Saeimas kārtības rullī – izstrādāta procedūra deputātu latviešu valodas prasmes novērtēšanai. Rosināt pārbaudi varēs ne mazāk kā 20 deputāti.

• Saeima atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas izstrādāti, lai paātrinātu civillietu izskatīšanu. Galvenās izmaiņas skar regulējumu maza apmēra prasību izskatīšanai tiesās. Tie paredz, ka maza apmēra prasības var izskatīt rakstveida procesā, tādējādi paātrinot izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Jaunā kārtība attiecas uz naudas un uzturlīdzekļu piedziņas prasībām, kas nepārsniedz 1500 latus.

• Parlaments pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas no 2012.gada paredz zemesgrāmatu nodaļas iekļaut rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, tādējādi būtiski atslogojot vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu.

• Saeima noteica, ka samazinātās PVN likmes piemērošana presei būs pastāvīga likuma norma, nevis spēkā tikai pārejas periodā. Priekšlikumu deputāti atbalstīja, galīgajā lasījumā izskatot grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.

• Grozījumi Komerclikumā patiesā labuma guvēju atklāšanai nosaka, ka uzņēmumam informācija par patiesā labuma guvēju būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram un šīs ziņas nepieciešamības gadījumā būs pieejamas tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles iestādēm nodokļu administrēšanas un publiskā iepirkuma, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā.

• Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” arī masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, noteica pienākumu komercreģistra iestādi informēt par patiesajiem labuma guvējiem. Reģistrējot masu informācijas līdzekļus, būs jānorāda arī detalizētas ziņas par mediju īpašniekiem (dibinātājiem) un izdevējiem – juridiskām vai fiziskām personām.

• Atkārtoti grozot Imigrācijas likumu, Saeima noteica stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju izsniegšanai ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Grozījumi veikti, lai samazinātu iespējas veikt fiktīvus darījumus ar mērķi iegūt Šengenas zonas uzturēšanās atļauju.

• Saeima pieņēma izmaiņas vairākos likumos, zemes privatizācijas beigu termiņu pagarinot līdz 2011.gada 1.jūlijam.

• Saeima pieņēma plašus grozījumus Meža likumā, mainot prasības mežu apsaimniekošanai. Izvērtējot meža attīstības politiku, tiek saglabāts pieļaujamais meža ciršanas apjoms. Vienlaikus valdībai būs jāizstrādā noteikumi, kas ciršanas taktikas izvēlē ietvers arī mežu ekonomiskās, bioloģiskās daudzveidības un sociālās vērtības aspektus.

• Saeima pieņēma Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Šis ir jauns likums, kas nodrošinās efektīvāku iepirkumu norisi aizsardzības un drošības jomā.

• Saeima arī grozīja likumu “Par nodokļiem un nodevām”, atbrīvojot ārvalstīs strādājošos Latvijas iedzīvotājus no pienākuma segt starpību starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm mītnes zemē un Latvijā. Lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi, likumā paredzēta iespēja nodokļu maksātājiem pagarināt kārtējo nodokļu samaksas termiņu un samazināt sodu par pārkāpumiem nodokļu nomaksā.

• Veikti grozījumi vairākos likumos, kas paredz būtiski atvieglot uzturlīdzekļu piedziņu no citās Eiropas valstīs dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas iedzīvotāji, lai panāktu Latvijā pieņemta nolēmuma par uzturēšanas līdzekļu piedziņas izpildi ārvalstīs, varēs vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. Iepriekš šādā gadījumā bija jāvēršas attiecīgās valsts kompetentajā iestādē, tas prasīja daudz laika un līdzekļu.

• Saeimas pieņemtie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā samazina partiju tēriņu griestus pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām.

• Izdarīti grozījumi trīs likumos, paredzot ieviest jaunu reglamentēto profesiju – militārais paramediķis. Šajā profesijā tiks apmācīti Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošie karavīri, kuri atšķirībā no citām ārstniecības personām tiks sagatavoti darbam kaujas apstākļos. Viņi būs ieguvuši attiecīgu izglītību, lai, pildot militārā dienesta pienākumus gan Latvijā, gan ārzemju misijās, varētu novērtēt pacienta veselības stāvokli un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

• Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā paredz izmaiņas attiecībā uz tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmeniem, tiesu izpildītāja palīgiem, viņu kompetenci un atbildību. Tiesu izpildītājam varēs būt vairāki palīgi, nevis viens, kā tas noteikts iepriekš. Būtiski paplašināta palīga kompetence, kas ļaus atslogot tiesu izpildītāja darbu un paātrināt darbu izpildi.

• Ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā sabiedriskā transporta vadītājiem no 0,5 līdz 0,2 promilēm samazināta pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs.

• Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas arī juridiskām personām paredz administratīvo atbildību par nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu un tāda notikuma inscenēšanu, uz kuru jāreaģē speciālajiem dienestiem. Citi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz administratīvo atbildību par būvju un telpu grupu nereģistrēšanu kadastra sistēmā, kā arī nosaka stingrākas sankcijas par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

• Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” paredz šā statusa centralizētu piešķiršanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Centralizējot represētās personas statusa piešķiršanu, tiks mazināti nelikumīgas statusa piešķiršanas riski un nodrošināta kvalitatīva statusa piešķiršanas procedūra.

• Grozījumi Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā nosaka tiesisko aizsardzību personām, kas sniedz informāciju par amatpersonu interešu konfliktiem.

• Ar grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 4.maija svētku un 21.augusta atzīmējamās dienas pārdēvētas attiecīgi par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu un Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu. Vienlaikus likums 17.maiju nosaka par Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un jūnija trešo svētdienu – par Medicīnas darbinieku dienu.

• Grozījumi Augstskolu likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas augstskolu darbības regulējumā, kas vērstas uz studiju kvalitātes paaugstināšanu. Likumā noteiktas stingrākas prasības studiju programmu izstrādei, licencēšanai un akadēmiskā personāla sastāvam.

• Saeima pieņēma grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas bāriņtiesai nosaka pienākumu nekavējoties informēt bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par tās personas sodāmības faktu, ar kuru tai ir nedalīta saimniecība, ja persona atgriežas no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas par izvarošanu, vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu un citiem dzimumnoziegumiem, kuros cietušais bijis nepilngadīgs.

• Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, lai nodrošinātu bērna interešu labāku aizstāvību, veicinot iespējami ātru bērna atgriešanos pastāvīgajā dzīvesvietā pēc viņa prettiesiskas pārvietošanas un uzlabojot šajās lietās pieņemto lēmumu izpildi Latvijā. Saistītie grozījumi veikti Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!