Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru Padomes 1991. gada 4. jūnija noteikumi "PAGAIDU NOTEIKUMI koku izsniegšanai Latvijas Republikā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.1993., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/237816

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pagaidu sanitārie noteikumi Latvijas Republikas mežos

Vēl šajā numurā

14.12.1993., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru Padome

Veids: noteikumi

Pieņemts: 04.06.1991.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

APSTIPRINĀTI

ar Latvijas Republikas

Ministru Padomes

1991 gada 4. jūnija lēmumu

Nr. 151

PAGAIDU NOTEIKUMI

koku izsniegšanai Latvijas Republikā

 

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Šie noteikumi ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā un ir obligāti visām juridiskām un fiziskām personām, kuras veic koku un krūmu ciršanu (tālāk tekstā — «ciršana») un izvešanu, atsveķo mežaudzes, iegūst un izved citus otrkārtējos mežmateriālus (celmus, koku saknes, lūkus, koku mizas, eglītes, meijas, klūgas, tāsis).

2. Šie noteikumi neattiecas uz:

2. 1. koku un krūmu atvašu iznīcināšanu lauksaimniecībā izmantojamās platībās, atsavinātajās autoceļu un dzelzceļu, sakaru un elektropārvades līniju platībās, kā arī grāvju trasēs;

2.2. augļu un dekoratīvo koku un krūmu ciršanu dārzos, kokaudzētavas, plantācijas, piemājas un dienesta zemju platībās;

2.3. dzīvžogu apcirpšanu un koku vainagu dekoratīvo veidošanu.

 

MEŽA CIRŠANAS FONDS

3. Latvijas Republikas meža ciršanas fonds ir:

lauku apvidu mežsaimniecības zemju meža ciršanas fonds un pārējo zemju (lauksaimniecības, vides aizsardzības, valsts aizsardzības un citas zemes) meža ciršanas fonds;

pilsētu zemju meža ciršanas fonds.

Koki un krūmi, ko novāc no lauksaimnieciskajām platībām vai kopjot stādījumus, neietilpst ciršanas fondā, un zemes lietotājs šos darbus izpilda, saskaņojot izstrādājamos apjomus ar vietējo pašvaldību un mežniecību. Ja koku ciršana var radīt nevēlamas pārmaiņas ainavā, pašvaldības pienākums ir šo darbu saskaņot ar Vides aizsardzības komitejas vietējām inspekcijām. Meža zemes citās zemju kategorijās pārskaita tikai ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu, pamatojoties uz pašvaldības pieprasījumu un Meža ministrijas un Vides aizsardzības komitejas slēdzienu. Lauksaimniecības platības meža zemēs pārskaita pēc zemes lietotāja (īpašnieka) pieprasījuma vai mežierīcības uzņēmuma ieteikuma.

4. Meža ciršanas fonds sastāv no meža galvenās izmantošanas fonda un meža starpizmantošanas fonda.

5. Meža galvenā izmantošana ir:

5. 1. kailcirtes;

5.2. sanitārās kailcirtes briestaudzēs un pieaugušās audzēs ar nogabala platību, ne mazāku kā 0,3 ha;

5.3. pakāpeniskās cirtes;

5.4. izlases cirtes;

5.5. citas cirtes, ja izcērtamie koki ir briestaudžu un pieaugušu audžu vecumā.

6. Meža starpizmantošana ir:

6. 1. meža kopšanas cirtes;

6.2. sanitārās izlases cirtes;

6.3. sanitārās kailcirtes, izņemot 5.2. apakšpunktā minētās;

6. 4. citas cirtes, izņemot 5.5. apakšpunktā minētās;

6.5. rekonstruktīvās cirtes.

7. Koku ciršanas apjomus kailcirtēs, pakāpeniskajās, izlases, kā arī kopšanas, sanitārajās izlases un rekonstruktīvajās cirtēs nosaka aprēķinātās un apstiprinātās meža galvenās izmantošanas un starpizmantošanas tāmes.

8. Meža galvenās izmantošanas un starpizmantošanas tāmes aprēķina mežierīcības uzņēmums katram meža apsaimniekotājam (īpašniekam).

Aprēķinātās tāmes meža grupām un saimnieciskajam sekcijām apstiprina Meža ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības komiteju.

9. Meža galvenās izmantošanas tāmes pārsniegšana virsmežniecībā nav pieļaujama.

10. Meža ministrijas amatpersonas, kuras pieļāvušas apstiprinātās meža galvenās izmantošanas tāmes pārsniegšanu atsevišķās meža grupās un saimniecībās, saucamas pie materiālās un disciplinārās atbildības.

11. Ja. kārtējā gadā nepieciešams cirst šo noteikumu 5:2. un 5.5. apakšpunktā minētās cirtes, tad attiecīgi jāsamazina  kailciršu apjomi, kuri jāieskaita nākamā gada galvenās izmantošanas cirsmu fondā.

12. Papildus izsniegt kokus uz celma virs gadam noteiktā ciršanas apjoma atļauts visu grupu mežos mežsaimniecības zemēs:

12.1. ar Meža ministrijas atļauju mežsaimniecības vajadzībām (uguns novērošanas torņu, tiltu, elektrolīniju un sakaru līniju ierīkošanai un citām speciālas nozīmes būvēm un to remontam) izlases cirtēs pieaugušās un pāraugušās audzēs, ievērojot, ka šīs audzes nedrīkst pārretināt (pieļaujamais biezības rādītājs 0,5);

12.2. ar virsmežniecības atļauju:

meža starpizmantošanas cirtēs, ja rodas papildu nepieciešamība meža kopšanai;

izcērtot atsevišķus kokus un sēkliniekus;

12.3. ar mežniecības atļauju:

kritalas.

Kritalas ir uz zemes guloši vai stāvoši nokaltuši koki un to daļas, no kuriem nevar sagatavot neviena sortimenta lietkokus.

Kritalas veidojas, kokiem dabiski atmirstot, kā arī snieglauzēs, snieggāzes, vējlauzēs, vējgāzēs un kaitēkļu, slimību un ugunsgrēku bojātajās mežaudzēs, kā arī lielas biezības jaunaudzēs, kokiem ar lielu augšanas enerģiju dabiski izretinoties.

13. Mežizstrādātāja kārtējā gada cirsmu fondam pieskaita cirsmu atlikumus, kuriem nav noformēts ciršanas termiņa pagarinājums, kā arī neiesāktas cirsmas un cirsmas, kurām piešķirts ciršanas termiņa pagarinājums.

Cirsmu atlikumi ir ciršanai paredzētie koki, kuri nav izcirsti koku ciršanas biļetē paredzētajā termiņā un kuru ciršanas termiņi nav pagarināti.

Ciršanas tāmē paredzētais, bet iepriekšējā gadā neizmantotais cirsmu fonds nonāk mežniecības rīcībā, un to ir atļauts pārdot izsolē.

14. Latvijas Republikas Ministru Padome tāmes ietvaros apstiprina virsmežniecību nākamā gada galvenās izmantošanas un starpizmantošanas cirsmu fondus, kas nepieciešami valsts pasūtījuma izpildei. Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā virsmežniecības pārējo cirsmu fondu nodod mežizstrādes uzņēmējiem pēc rajonu pašvaldību priekšlikumiem, kā arī izsniedz to attiecīgiem mežu apsaimniekotājiem.

Izsolēs kokus, kokmateriālus un otrkārtējos mežmateriālus pārdod tikai zemes lietotājs (īpašnieks) saskaņā ar Mežmateriālu izsoles noteikumiem.

15. Virsmežniecības sagatavo cirsmu fondu meža galvenās izmantošanas cirtēs divus gadus, krājas un sastāva kopšanas cirtēs — vienu gadu pirms cirsmu izstrādes uzsākšanas.

16. Atsveķošanai paredzētajās mežaudzēs cirsmu fondu sagatavo un nodod ar aktiem mežizstrādātājiem līdz kārtējā gada 1. oktobrim.

Audžu atsveķošana jāveic minerālaugsnēs augošās pieaugušās un pāraugušās I—III bonitātes priežu audzēs.

Priežu briestaudžu atsveķošana atļaujama tikai tad, ja atsveķošanas fondā pietrūkst pieaugušu audžu 10 gadu ilgam atsveķošanas laika posmam, ja šīs briestaudzes līdz atsveķošanas termiņa heigām sasniegs ciršanas vecumu.

17. Ja priežu audžu atsveķošana nemaz nav uzsākta vai tās atsveķotas nepilnīgi, šīs audzes var nocirst tikai pēc Meža ministrijas ikreizējas atļaujas.

18. Atsveķošanas brūču skaits un izvietojums atkarībā no stumbra caurmēra krūšaugstumā tiek noteikts atbilstoši Meža ministrijas apstiprinātajai instrukcijai par audžu atsveķošanu un mežķīmisko izejvielu ieguvi Latvijas Republikas mežos.

19. Sulu tecināšana atļauta 5 gadus pirms audzes nociršanas.

 

KOKU CIRŠANAS UN OTRKĀRTĒJO MEŽMATERIĀLU IEGUVES UN IZVEŠANAS KĀRTĪBA

20. Meža ciršanas fonda apgūšanas gads (koku ciršanas un izvešanas termiņi) noteikts no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim. Koku ciršanas un izvešanas termiņi ir atkarīgi no sezonas īpatnībām, ievērojot sanitāros noteikumus Latvijas Republikas mežos.

21. Mežizstrādātājam jāsaņem koku ciršanas biļete jebkura koka nociršanai, izņemot kokus šo noteikumu 2. punktā minētajās vietās.

22. Lai uzsāktu audžu atsveķošanu un citus otrkārtējo mežmateriālu ieguves darbus, mežizstrādātājam ir jāsaņem meža zīme.

23. Koku ciršanas biļeti un meža zīmi izraksta un izsniedz mežzinis, un mežizstrādātājs to saņem pirms ciršanas, atsveķošanas un citu otrkārtējo mežmateriālu ieguves darbu uzsākšanas.

Meža zīmi audžu atsveķošanai izsniedz uz visu ekspluatācijas laiku.

24. Koku ciršanas biļete vai meža zīme jāizraksta 3 eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem mežizstrādātājs, otro — apgaitas mežsargs, bet trešais paliek mežniecībā.

25. Koku ciršanas biļete un meža zīme ir vienīgie dokumenti, kas dod tiesības tās īpašniekam cirst un izvest kokus un krūmus, ka arī iegūt un izvest otrkārtējos mežmateriālus. Jebkādas citas rakstveida vai mutvārdu atļaujas ir nelikumīgas.

26. Koku ciršanas biļete un meža zīme ir pēc noteikta parauga veidoti dokumenti. Mežizstrādātājam ir tiesības saņemt koku ciršanas biļeti un meža zīmi visa saimnieciskā gada laikā.

27. Izsniedzot koku ciršanas biļeti un meža zīmi, mežzinim ir jāiepazīstina mežizstrādātājs ar šiem noteikumiem, sanitārajiem noteikumiem Latvijas Republikas mežos un ugunsdrošības noteikumiem mežā, kā arī jādara zināms, kāda atbildība ir par to neievērošanu. Koku ciršanas biļetes un meža zīmes visos eksemplāros mežizstrādātājs parakstās, ka ir iepazinies ar šiem noteikumiem.

28. Koku ciršanas biļeti vai meža zīmi mežsargs pēc saņemšanas reģistrē savā dokumentu uzskaites grāmatā. Ar šo dokumentu saņemšanas dienu mežsargs uzsāk kontrolēt mežizstrādātāja darbu cirsmās vai meža nogabalos.

29. Ar koku ciršanas biļetes vai meža zīmes saņemšanas dienu mežizstrādātājam nodotās cirsmas vai cita veida izmantošanai paredzētie nogabali atzīstami par nodotiem mežizstrādātāja apsardzībā. No šīs dienas mežizstrādātājam jāpilda visi šajos noteikumos paredzētie pienākumi un mežniecība nepieņem nekādas pretenzijas par nodoto cirsmu fondu.

30. Koku ciršanas biļete un meža zīme dod tiesības mežizstrādātājam cirst kokus un krūmus vai veikt otrkārtējo mežmateriālu ieguvi norādītajās vietās, apjomos un termiņos, un tā jāuzrāda pēc meža dienesta un citu kontroles darbinieku pieprasījuma.

31. Mežizstrādātājam koku ciršanas biļeti un meža zīmi uz vairākām cirsmām vienā apgaitā ir atļauts izrakstīt, ja visās cirsmās ir viens cirtes un koku izsniegšanas veids.

32. Koku ciršanas biļeti un meža zīmi uz vienu cirsmu ir atļauts izrakstīt arī vairākiem mežizstrādātājiem, ja uz izcērtamiem kokiem izdara atšķirīgas atzīmes vai norobežo platību ar vizūrām.

33. Pēc koku ciršanas biļetē vai meža zīmē norādītā pēdējā koku ciršanas un otrkārtējo mežmateriālu ieguves un izvešanas termiņa izbeigšanās mežsargs kopā ar ciršanas vietas apskates aktu un citiem dokumentiem nodod mežniecībā koku ciršanas biļetes vai meža zīmes savu eksemplāru.

34. Koku ciršanas biļešu un meža zīmju aizpildīšanu, izsniegšanu un glabāšanu nosaka Meža ministrijas apstiprinātā instrukcija par koku ciršanas biļešu un meža zīmju izsniegšanu Latvijas Republikā.

35. Koku ciršanas biļeti līdz 15 dienām pēc koku ciršanas uzsākšanas ir atļauts izsniegt šādos gadījumos:

35. 1. meža ugunsgrēka likvidēšanai;

35.2. dabas stihijas radīto avāriju un to seku likvidēšanai;

35.3. uz sakaru un elektropārvades līnijām uzkritušu koku novākšanai;

35. 4. vizūru ciršanai.

36. Koku ciršanas biļeti vai meža zīmi var anulēt šādos gadījumos:

36. 1. ja likvidēts uzņēmums, iestāde vai organizācija;

36.2. ja koku ciršanas biļete vai meža zīme izrakstīta, neievērojot šos noteikumus un citus mežsaimniecības normatīvos aktus;

36.3. ja mežu neizmanto atbilstoši tiem mērķiem vai prasībām, kas paredzēti koku ciršanas biļetē vai meža zīmē;

36.4. ja mežizstrādātājs brīvprātīgi atsakās no meža izmantošanas;

36.5. ja ir izrakstīts lieks meža galvenās izmantošanas cirsmu fonds;

36.6. ja zeme atdota citam zemes lietotājam;

36.7. ja, izrakstot koku ciršanas biļeti vai meža zīmi, pieļautas tehniska rakstura kļūdas.

37. Visi anulētās koku ciršanas biļetes un meža zīmes eksemplāri jāglabā mežniecībā.

38. Saskaņā ar šo noteikumu 14. punktā noteikto kārtību virsmežniecības un meža apsaimniekotāji slēdz līgumus ar mežizstrādātājiem katru gadu pirms meža ciršanas saimnieciskā gada sākuma laikā no 1. augusta līdz 20. septembrim.

39. Pirms līguma noslēgšanas mežizstrādātājam ir tiesības apskatīt tam piešķirtās cirsmas dabā un iepazīties ar šo cirsmu novērtējumiem. Ja mežizstrādātājs nepiekrīt mežniecības dotajam cirsmu novērtējumam, tam ir tiesības pirms koku ciršanas biļetes saņemšanas iesniegt mežniecībā pamatotus rakstveida iebildumus. Tādā gadījumā mežniecības darbinieki, piedaloties rnežizstrādātāja pārstāvim, cirsmu novērtē atkārtoti. Ja pārbaudē atklātās novirzes no mežniecības sākotnējiem datiem atšķiras vairāk nekā par 10%, koku ciršanas biļeti izraksta pēc kontrolvērtējuma.

40. Ja kokus un otrkārtējos mežmateriālus izsniedz nelielos apjomos, mežniecībai ir atļauts noteikt īsākus koku ciršanas un otrkārtējo mežmateriālu ieguves un izvešanas termiņus.

41. Ja kokmateriālus nav iespējams izvest tūliņ pēc ciršanas, tos var atstāt mežā, ievērojot sanitāros noteikumus.

42. Kokmateriāli uzskatāmi par izvestiem, ja tie ir aizvesti no ciršanas vietām.

43. Ja cirsmā ir uzsākta ciršana, bet noteiktajā termiņā tā nav pabeigta un ja mežā atstāti sagatavoti, bet noteiktajā termiņā neizvesti kokmateriāli, mežizstrādātājam ir tiesības saņemt ciršanas un izvešanas termiņa pagarinājumu līdz nākamā gada 31.martam.

Ciršanas un izvešanas termiņa pagarinājumu piešķir mežniecība pēc mežizstrādātāja rakstiska pieteikuma, kas jāiesniedz, iekams nav beidzies koku ciršanas biļetē uzrādītais ciršanas vai izvešanas termiņš.

Tādā pašā kārtībā var piešķirt termiņa pagarinājumus arī otrkārtējo mežmateriālu iegūšanai.

Ciršanas un izvešanas termiņu mežizstrādātājam pagarina bez maksas.

Termiņa pagarinājumu mežzinis atzīmē visos koku ciršanas biļešu un meža zīmju eksemplāros.

Ja pēc ciršanas termiņa pagarinājuma izbeigšanās cirsma nav nocirsta, mežizstrādātājam ir tiesības saņemt otrreizēju ciršanas termiņa pagarinājumu uz vienu gadu.

Mežniecības, saņemot mežizstrādātāja rakstisku iesniegumu par termiņa otrreizējo pagarināšanu, aprēķina soda naudu 10% apmērā no nenocirsto koku. takses vērtības neatkarīgi no pagarinājuma ilguma.

44. Noteiktajā termiņā (ieskaitot termiņa pagarinājumu) neizvestos, pret kaitēkļiem neaizsargātos un nemizotos kokmateriālus, kā arī patvaļīgi nocirstos kokus bez atlīdzības savā rīcībā pārņem mežniecība, kura tos pēc vietējo pašvaldību priekšlikuma realizē uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Šādu kokmateriālu izvešanas termiņš tiek noteikts, skaitot no pārdošanas dienas līdz kārtējās ziemas sezonas beigām (31. martam).

Lai realizētu noteiktajā termiņā (ieskaitot termiņa pagarinājumus) neizvestos kokmateriālus, kā arī patvaļīgi nocirstos kokus, ir jāizraksta meža zīrne.

45. Katra mežizstrādātāja pienākums ir:

45.1. ievērot ugunsdrošību mežā un dzēst meža ugunsgrēkus;

45.2. satīrīt cirsmas ar tādiem paņēmieniem un tādos termiņos, kā noteikts koku ciršanas biļetē vai meža zīmē;

45.3. nepieļaut kvartālstigu, grāvju, ceļa malu un blakus esošo teritoriju pielūžņošanu.

 

CIRŠANAI PAREDZĒTO KOKU UN OTRKĀRTĒJO MEŽMATERIĀLU IZSNIEGŠANAS UN SAMAKSAS KĀRTĪBA

46. Kokus un otrkārtējos mežmateriālus izsniedz par maksu pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātām taksēm (cenām). Ciršanai paredzēto koku un otrkārtējo mežmateriālu vērtība, ko nosaka pēc takses, jāsamaksā pirms koku ciršanas biļetes vai meža zīmes izrakstīšanas.

Ja kokus vai otrkārtējos mežmateriālus izsniedz bez maksas vai par daļēju samaksu, koku ciršanas biļetē vai meža zīmē jānorāda pilna vērtība pēc takses, samaksājamā summa, kā arī pamatojums šo koku vai otrkārtējo mežmateriālu izsniegšanai bez maksas vai ar atlaidi. Ja kokus izsniedz izsoles kārtībā, ciršanas biļetē jānorāda pilna to vērtība pēc takses, izsolē minētā summa un izsoles laiks un vieta.

47. Ir noteikta šāda koku un otrkārtējo mežmateriālu izsniegšanas kārtība:

47.1. pēc platības. Kokus un otrkārtējos mežmateriālus izsniedz noteiktā uzmērītā platībā;

47.2. pēc celmu skaita. Kokus un otrkārtējos mežmateriālus izsniedz pēc skaita;

47.3. pēc sagatavoto materiālu vairuma. Kokus un otrkārtējos mežmateriālus uzmēra pēc to nociršanas vai ieguves.

48. Kokus un otrkārtējos mežmateriālus pēc platības izsniedz kailcirtēs un atsveķojamās cirsmās, kuras iespējams norobežot un uzmērīt. Šajās platībās jānosaka izcērtamā krāja un atsveķojarnie koki un jāizdara visu ciršanai vai atsveķošanai paredzēto koku uzskaite un uzmērījumi.

49. Kokus pēc celmu skaita izsniedz pakāpeniskajās cirtēs, izlases (arī sanitārajās), meža kopšanas un citās cirtēs. Ciršanai paredzētie koki tiek ņemti uzskaitē un uzmērīti krūšaugstumā. Ja koku caurmērs šādā augstumā ir 16 cm vai lielāks, tos zīmogo pie sakņu kakla.

Nav jāzīmogo nokaltuši un vēja gāzti koki.

Ja sanitārajās izlases cirtēs izciršanai apzīmogo zaļos kokus (izņemot vēja gāztos), koku uzskaites veidlapā (dastlapā) jānorāda šo koku izciršanas nepieciešamība.

50. Pēc sagatavoto materiālu vairuma kokus var izsniegt tad, ja to iepriekšējā novērtēšana nav iespējama (vējgāzēs, vējlauzēs, snieglauzēs).

Kokus pēc sagatavoto materiālu vairuma ir atļauts izsniegt kopšanas cirtēs, ja audzēs koku vidējais caurmērs pēc taksācijas apraksta ir 12 cm un mazāks.

Ja kokus vai otrkārtējos mežmateriālus izsniedz pēc sagatavoto materiālu vairuma, nav atļauta to aizvešana pirms uzmērīšanas.

Koku un otrkārtējo mežmateriālu izsniegšana pēc sagatavoto materiālu vairuma atļauta tikai pēc ikreizējas saskaņošanas ar virsmežzini.

Ja kokus izsniedz pēc sagatavoto maateriālu vairuma, koku ciršanas biļetē meža nogabals, platība un krāja jāuzrāda pēc mežierīcības datiem. Celmu nauda jāaprēķina aptuveni. Pirms kokmateriālu izvešanas, ņemot vērā to uzmērīšanas rezultātus, ir jāizdara celmu naudas pārrēķins saskaņā ar Finansu ministrijas instrukciju par meža ieņēmumiem Latvijas Republikā.

 

CIRŠANAS UN OTRKĀRTĒJO MEŽMATERIALU IEGUVES VIETU NODOŠANA UN PIEŅEMŠANA

51. Mežniecība kontrolē, kā tiek ievēroti šie noteikumi, un pēc darbu pabeigšanas veic koku ciršanas un otrkārtējo mežmateriālu ieguves vietu apskati.

52. Apskate jāveic 20 dienu laikā pēc noteiktā kokmateriālu sagatavošanas un izvešanas termiņa izbeigšanās.

Atsveķojamo audžu apskate jāveic ik gadus atsveķošanas sezonas beigās.

Otrkārtējo mežmateriālu ieguves vietu apskate jāveic 20 dienu laikā pēc noteiktā mežmateriālu ieguves un izvešanas termiņa izbeigšanās.

53. Ja cirsma tiek izstrādāta un kokmateriāli izvesti pirms termiņa, tā jāpārbauda 20 dienu laikā pēc darbu pabeigšanas.

54. Par koku ciršanas un otrkārtējo mežmateriālu ieguves vietu apskates dienu mežizstrādātājam jāpaziņo mežniecībai 10 dienas iepriekš.

55. Mežzinim jānodrošina mežsarga ierašanās uz koku ciršanas vai otrkārtējo mežmateriālu ieguves vietu apskati vai pašam jāpiedalās apskates akta sastādīšanā.

56. Lai varētu objektīvi novērtēt cirsmu izstrādāšanas kvalitāti (paaugas saglabāšanu, cirsmu satīrīšanu), par koku ciršanas un otrkārtējo mežmateriālu ieguves vietu apskati sastāda noteikta parauga aktu, uzrādot faktiski sagatavoto kokmateriālu un citu mežmateriālu un produkcijas vairumu atsevišķi par katru cirsmu vai nogabalu saskaņā ar Meža ministrijas apstiprināto instrukciju par koku ciršanas un otrkārtējo mežmateriālu ieguves vietu apskati.

57. Ja koku ciršanas, kā arī kokmateriālu un otrkārtējo mežmateriālu ieguves un izvešanas termiņus pagarina, pēc pagarināto termiņu izbeigšanās vietu apskate jāatkārto.

58. Ja mežizstrādātāja pārstāvis 20 dienu laikā pēc darbu pabeigšanas vai termiņu izbeigšanās neierodas uz koku ciršanas vai otrkārtējo mežmateriālu ieguves vietu apskati, mežniecība sastāda vienpusēju apskates aktu, kas mežizstrādātājam obligāti jāievēro.

 

ATBILDĪBA PAR ŠO NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU

59. Par šo noteikumu neievērošanu cirsmu izstrādāšanā no mežizstrādātājiem tiek piedzīta šāda soda nauda:

59.1. par to, ka noteiktā laikā nav noformēta koku ciršanas biļete faktiski izdarītai cirtei, kas atļauta ar šo noteikumu 35. punktu, kā arī par koku ciršanu vai sabojāšanu (līdz augtspējas zaudēšanai) ārpus mežizstrādātājam nodoto cirsmu robežām un 50 m platās joslās ap cirsmām — desmitkārtīga nocirsto vai sabojāto koku vērtība pēc takses;

59.2. par bojātiem kokiem (augtspēja nav zaudēta) — trīskārtīga bojāto koku vērtība pēc takses;

59.3. par koku ciršanu pirms koku ciršanas biļetes saņemšanas, ja cirsmas nodotas pēc līguma (akta) vai izsoles kārtībā, — trīskārtīga nocirsto koku vērtība pēc takses;

59.4. par ciršanai neparedzētu sēklinieku un augošu koku nociršanu izlases, pakāpeniskajās, sanitārajās un meža kopšanas cirtēs — pieckārtīga nocirsto koku vērtība pēc takses;

59.5. par cirsmu atlikumu (ciršanai paredzēto koku) atstāšanu, ja beidzies pēdējais termiņa pagarinājums vai ja mežizstrādātājs nevēlas pagarināt ciršanas termiņu:

ja atstāts viens kompakts meža nogabals, kas lielāks par 0,5 ha, — uz celma atstāto koku vērtība pēc takses;

ja atstātas atsevišķas koku grupas 0,5 ha un mazākā platībā, kā arī ja izpostīts vienlaidus meža nogabals, izcērtot tajā kokus izlases veidā, — trīskārtīga uz celma atstāto koku vērtība pēc takses;

ja atstāti kompakti meža nogabali vai atsevišķi koki pēc koku ciršanas termiņa otrreizēja pagarinājuma izbeigšanās, — pieckārtīga atstāto koku vērtība pēc takses;

59.6. par termiņā (ieskaitot termiņa pagarinājumus) neizvestu kokmateriālu atstāšanu cirsmās, meža krautuvēs vai gar izvešanas ceļiem — šo kokmateriālu sākotnējā vērtība;

59.7. par kokmateriālu patvaļīgu izvešanu (pirms uzmērīšanas), ja tos izsniedz pēc sagatavoto materiālu vairuma, kā arī par kokmateriālu pievešanu citām, nevis koku ciršanas biļetēs norādītajām meža krautuvēm — divkārtīga izvesto vai pievesto kokmateriālu vērtība;

59.8. par ciršanas vietas nesatīrīšanu (nav ievērots koku ciršanas biļetē noteiktais ciršanas vietas satīrīšanas paņēmiens un termiņš), par stigu un 50 m platu joslu ap cirsmu pielūžņošanu, izstrādājot cirsmu,— puse no nesatīrītajā platībā nocirsto koku vērtības pēc takses, bet par pārbaudes aktā noteikto otrreizējo satīrīšanas termiņa neievērošanu — nocirsto koku vērtība pēc takses.

Soda naudas samaksa neatbrīvo mežizstrādātāju no minēto platību satīrīšanas;

59.9. par nocirsto iekārušos koku atstāšanu — desmitkārtīga iekārušos koku vērtība pēc takses;

59. 10. par cirsmā atstātiem celmiem, kuru augstums virs sakņu kakla ir lielāks par vienu trešdaļu no koka caurmēra vai kuru augstums pārsniedz 10 cm virs sakņu kakla, ja cirsti koki, kas ir tievāki par 30 cm, — puse no nepareizi nocirsto koku vērtības pēc takses;

59.11. par risām, kas tehnoloģiskajos koridoros un mežaudzēs meža starpizmantošanas cirtēs, kā arī meža ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un grāvju trasēs radušās tādēļ, ka nav ievēroti sanitārie noteikumi, — 10 rubļi par katru sabojātā posma metru, ja mežizstrādātājs mēneša laikā bezsala apstākļos pēc cirsmas izstrādes to nav sakārtojis;

59. 12. par skuju koku un oša kokmateriālu atstāšanu mežā, neievērojot sanitāros noteikumus, — puse no šo kokmateriālu vērtības.

Ja 10 dienu laikā pēc termiņa izbeigšanās nekas nav darīts kokmateriālu aizsardzībai pret kaitēkļiem vai ja tie nav nomizoti vai izvesti, — pilna šo kokmateriālu vērtība;

59. 13. par cirsmu izstrādes tehnoloģijas neievērošanu un paaugas iznīcināšanu pakāpeniskajās un izlases cirtēs — platībā nocirsto koku vērtība pēc takses;

59.14. par koku ciršanas biļešu neizņemšanu līdz saimnieciskā gada beigām (ar līgumu nodotajās cirsmās saskaņā ar šo noteikumu 38. punktu) — neiesākto cirsmu vērtība pēc takses.

60. Par atsveķošanas noteikumu neievērošanu no mežizstrādātājiem tiek piedzīta šāda soda nauda:

60.1. par atsveķošanai ierādīto mežaudžu atsveķošanu pirms meža zīmes saņemšanas — trīskārtīga koku vērtība pēc takses;

60.2. par tādu mežaudžu atsveķošanu, kas nav ierādītas šim nolūkam, — pieckārtīga koku vērtība pēc takses;

60.3. par dzīvības joslu platuma neievērošanu — trīskārtīga bojāto koku vērtība pēc takses.

61. Par citu otrkārtējo mežmateriālu ieguvi pirms rneža zīmes saņemšanas piedzenama soda nauda trīskārtīgas iegūto mežmateriālu vērtības apmērā pēc takses.

62. Nocirsto un aizvesto koku apjomu aprēķina pēc koku caurmēra krūšaugstumā, izmantojot celmu caurmēra korekcijas tabulas, bet vērtību pēc takses aprēķina kā lietkokiern.

63. Soda naudas aprēķinā nav pieļaujamas takses (celmu naudas) atlaides.

64. Ja mežizstrādātājs atkārtoti neievēro šos noteikumus un sanitāros noteikumus, turpmāka koku un otrkārtējo mežmateriālu izsniegšana var tikt pārtraukta.

65. Virsmežniecība un mežniecība:

65. 1. par katru šajos pagaidu noteikumos paredzētajos termiņos nesagatavoto cirsmu fonda hektāru samaksā mežizstrādātājam soda naudu — 500 rubļu un par katru nokavēto dienu — l procentu no cirsmu fonda vērtības pēc takses;

65.2. par cirsmu neierādīšanu dabā noteiktajā termiņā — samaksā mežizstrādātājam 100 rubļu par katru nokavēto dienu;

65.3. par līguma saistību neizpildi ceļu būves projektu izstrādē nodrošina mežizstrādātājam attiecīgu cirsmu fonda nomaiņu;

65.4. par mežsarga neierašanos noteiktajā termiņā uz ciršanas vietas apskati un kokmateriālu uzmērīšanu, ja kokus izsniedz pēc sagatavoto materiālu vairuma (šo noteikumu 47.3. apakšpunkts), samaksā mežizstrādātājam 100 rubļu par katru nokavēto dienu.

66. Visi strīdi, kas rodas sakarā ar šo pagaidu noteikumu izpildi, izskatāmi Valsts arbitrāžā vai tiesā Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kartībā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!