Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Komisijas piedāvāto kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2011., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/237570

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu

Vēl šajā numurā

13.10.2011., Nr. 162

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Komisijas piedāvāto kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gadam

Eiropas komisijas 12. oktobra piedāvājums

TiešmaksājumiLatvijai vairāk, citiem mazāk

Tiešmaksājumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniekiem stabilu ienākumu līmeni un padarīt tos mazāk jūtīgus pret cenu svārstībām tirgū. Summas, ko šobrīd saņem lauksaimnieki Eiropā, ir ļoti atšķirīgas. EK piedāvā atšķirības mazināt, pakāpeniski tuvinot visas valstis Eiropas Savienības vidējam rādītājam.

Formula ir vienkārša: visās valstīs, kur tiešie maksājumi ir mazāki nekā 90% no ES vidējā rādītāja, no 2014. līdz 2017.gadam viena trešdaļa starpības tiks dzēsta. Latvijas gadījumā tas nozīmētu vairāk nekā 50% pieaugumu (aptuvenie aprēķini: no 95 eiro uz 141 eiro/ha). Pieaugumu finansē valstis, kas pašlaik saņem vairāk nekā 90% ES vidējo maksājumu. Latvijas "aploksnes" griesti palielinās no 146 miljoniem eiro uz 218 miljoniem eiro gadā.

Saskaņā ar EK piedāvājumu vienīgās valstis, kuru zemnieki tiešmaksājumos saņemtu vērā ņemami vairāk nekā iepriekš, ir Baltijas valstis un Rumānija. EK apņemas diskutēt par pilnīgu izlīdzināšanu nākamajā budžeta periodā, kas sāksies pēc 2020.gada.

Latvija kā valsts, kur tiešie maksājumi arī pēc paaugstināšanas būs zemāki par 90% no ES vidējā rādītāja, 5% savas lauku attīstības aploksnes varēs izmantot tiešajiem maksājumiem, ja to izvēlēsies.

 

Zaļāki tiešmaksājumi

Tiešmaksājumi kļūs "zaļāki" – katrai saimniecībai 30% no kopējās summas izmaksās tikai tad, ja lauksaimnieki būs izpildījuši prasības attiecībā uz kultūraugu dažādošanu un ilggadīgo zālaugu platību. Labā ziņa Latvijai: nekur citur ES ieguldījumi, kas nepieciešami "apzaļumošanai", nav tik mazi (mazāk nekā 10 eiro/ha). Prasība neattiecas uz bioloģiskajām saimniecībām.

 

Mazāk birokrātijas mazajiem

Nelielo saimniecību īpašniekiem (līdz 3 ha) būs iespēja izvēlēties vienkāršotu maksājumu 500 līdz 1000 eiro apjomā, vienlaikus samazinot formalitātes. Uz šā atbalsta saņēmējiem neattieksies "apzaļumošanas" prasības. Valstij būs jānodrošina iespēja saņemt šo maksājumu, paredzot tam līdz 10% no nacionālās aploksnes, bet lauksaimnieki paši varēs izlemt: pieteikties tam vai palikt "parastajā" sistēmā. Pieteikšanās būs iespējama tikai 2014.gadā.

 

Atbalsts jauniem lauksaimniekiem

Valstij būs jāizveido arī īpaša jauno lauksaimnieku (līdz 40 gadu vecumam) atbalsta shēma, kam jāpalīdz lauksaimniecībai piesaistīt jaunus cilvēkus, tam paredzot līdz 2% no tiešo maksājumu aploksnes. Brīvprātīgi iespējams arī īpašs atbalsts saimniekošanai nelabvēlīgu dabas apstākļu vidē (līdz 5% no tiešo maksājumu aploksnes).

 

Mazāk naudas lielajiem, atbalsts aktīvajiem lauksaimniekiem

Jaunums, kas vairumu Latvijas zemnieku neskars, ir piedāvājums ierobežot pieejamos maksājumus ļoti lielām saimniecībām – tādām, kas maksājumos saņem vismaz 150 000 eiro gadā. Tāpat paredzēts tiešos maksājumus nepiešķirt "dīvāna zemniekiem" – saimniecībām, uz kuru zemes netiek veiktas noteiktas "minimālās aktivitātes" (tas gan attieksies tikai uz saimniecībām, kas tiešajos maksājumos saņemtu vairāk nekā 5000 eiro; uz pārējām izmaiņas neattieksies neatkarīgi no tā, vai zeme tiek izmantota lauksaimniecībai vai ne).

 

Globalizācijas fondsarī lauksaimniekiem

Jauna palīdzība zemniekiem ir iespēja saņemt atbalstu no Eiropas Globalizācijas fonda, no kā līdz šim finansēja cilvēku apmācību citai profesijai tikai ļoti liela apjoma atlaišanās. To varēs attiecināt arī uz zemniekiem, ja viņu bizness būs cietis jaunu ES noslēgtu tirdzniecības līgumu lēmumu rezultātā. Turklāt viņi varēs investēt ne tikai apmācībā, bet arī iekārtās (katra zemnieku saimniecība līdz 35 000 eiro).

 

Kas tālāk?

ES valstu ministri priekšlikumus pirmo reizi apspriedīs 20.oktobrī, bet galīgais lēmums dalībvalstu vadītājiem un Eiropas Parlamentam būs jāpieņem līdz 2013.gada sākumam, lai 2014.gada 1.janvārī visi jaunie noteikumi varētu stāties spēkā.

 

Mazāk naudas

Nākamajā ES budžeta periodā naudas lauksaimniecībai būs mazāk nekā līdz šim. Jau jūnijā, publicējot pirmo priekšlikumu ES budžetam no 2014. līdz 2020.gadam, EK ierosināja lauksaimniecībai atvēlēt gandrīz 371,7 miljardus eiro jeb 36,2% budžeta līdzekļu. Tas ir 3,2% samazinājums, salīdzinot ar 2007.–2013.gadu. Tā kā Komisija piedāvā nākamo septiņu gadu budžetu, salīdzinot ar pašreizējo, palielināt par 5%, tad skaitļu izteiksmē Kopējai lauksaimniecības politikai paredzētā nauda daudz nemainīsies – 2013.gadā tie būs 60,3, bet 2020.gadā – 60,6 miljardi eiro. Ņemot vērā paredzamo inflāciju, reālais līdzekļu apjoms tomēr kļūs mazāks.

Tajā pašā laikā aptuveni 17 miljardi eiro lauksaimniecībai netieši būs pieejami no dažādiem citiem instrumentiem – kā līdzekļi, kas paredzēti drošas pārtikas un ilgtspējīgas lauksaimniecības pētījumiem zinātnes un pētniecības budžetā vai lauksaimniekiem pieejamā nauda no Globalizācijas pielāgošanas fonda.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

 

Latvijas ārlietu ministrs

12.oktobrī Eiropas Komisija (EK) oficiāli nākusi klajā ar likumdošanas aktu priekšlikumiem par Kopējo lauksaimniecības politiku no 2014. līdz 2020.gadam, tai skaitā par dalībvalstīm paredzētajiem finanšu līdzekļiem tiešajiem maksājumiem. Minimālās izmaiņas, kuras Eiropas Komisija piedāvā, ir pretstatā Eiropas mērķim kļūt par modernu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis norāda: "Šābrīža Kopējā lauksaimniecības politika Eiropas Savienībā balstās uz nedaudz koriģētas deviņdesmito gadu politikas pamatiem. Tā ir novecojusi, un ir pienācis pēdējais laiks to pārveidot par modernu un mūsdienām atbilstošu kopienas politiku."

Līdz šim ES lauksaimniecības politika tiešmaksājumos balstās uz datiem par platībām, ražību un lauksaimniecības produktu klāstu, kāds eksistēja vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Uzskatām, ka situācija ir mainījusies gan Eiropā, gan pasaulē un tādēļ arī nopietni ir jāmaina ES Kopējā lauksaimniecības politika.

Zemkopības ministrijas izstrādātais modelis ar 80% minimālo un 120% maksimālo tiešo maksājumu apmēru no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa ir balstīts uz objektīviem un aktuāliem kritērijiem. Tādēļ vien tas ir labāks par EK piedāvāto "kosmētisko" resursu pārbīdi.

Ģ.V.Kristovskis uzsver, ka "runa nav tikai par to, lai Latvijas zemnieki saņemtu lielākus maksājumus. Runa ir par to, cik moderna un konkurētspējīga ir ES politika lauksaimniecībā, cik vienlīdzīgus nosacījumus tā paredz vienotajā tirgū un tādējādi arīkāda būs ES spēja konkurēt globāli".

Latvija sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

 

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

Latvijas zemkopības ministrs

12.oktobrī Eiropas Komisija (EK) oficiāli nākusi klajā ar likumdošanas aktu priekšlikumiem par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam, tai skaitā par dalībvalstīm paredzētajiem finanšu līdzekļiem tiešajiem maksājumiem, kas Latvijai nav pieņemami, jo turpina diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem.

Jau šobrīd Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus ES dalībvalstu starpā un, ja tiks akceptēts šis EK priekšlikums finanšu līdzekļu sadalē, arī laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam saņems viszemākos maksājumus. "Eiropas Komisijas lēmums klaji diskriminē Latvijas un Baltijas valstu lauksaimniekus. Ir acīmredzami, ka Eiropas Komisijas tiešo maksājumu sadalījums nākamajam periodam pamatojas uz neobjektīviem kritērijiem un ļoti minimāli mazina lielās atšķirības starp dalībvalstīm," norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Patlaban Latvijas lauksaimnieki saņem apmēram 95 eiro par hektāru un, saskaņā ar EK priekšlikumu, pēc 2013.gada saņemtu apmēram 144 eiro par hektāru (vidējais maksājumu apjoms Eiropas Savienībā ir 268 eiro par hektāru), kas būs viszemākais maksājums starp ES dalībvalstīm.

"Mēs visu laiku esam uzstājuši, lai tiešo maksājumu sistēma pēc 2013.gada būtu taisnīga un godīga pret visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Jau šā gada 29.jūnijā, kad Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem nākamajam Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta periodam pēc 2013.gada, es norādīju, ka tāds tiešo maksājumu izlīdzināšanas un pārdales priekšlikums Latvijai nav un nebūs pieņemams. Diemžēl joprojām Eiropas Komisija klaji ignorē Latvijas un vēl citu dalībvalstu prasības izlīdzināt tiešos maksājumus Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Šis Eiropas Komisijas piedāvājumu diskriminē Latvijas lauksaimniekus. Mūsu prasība joprojām ir spēkātiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem ir jābūt vismaz 80 procentiem no Eiropas Savienības tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Tiešie maksājumi jebkuras citas dalībvalsts lauksaimniekiem nedrīkst būt augstāki par 120 procentiem no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Šādas atšķirības 20 procentu robežās uz abām pusēm no tiešo maksājumu vidējā rādītāja Latvija varētu saprast un atbalstīt," uzsver zemkopības ministrs J.Dūklavs.

Galalēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam būs jāpieņem ES dalībvalstu premjerministriem. Plānots, ka ES daudzgadu budžetu varētu pieņemt 2012.gada nogalē.

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!