• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Islande un Latvija. Tuvībā un atbalstā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.1999., Nr. 123/124 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23750

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - pie jums dodās 8.burtnīca

Vēl šajā numurā

22.04.1999., Nr. 123/124

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Islande un Latvija. Tuvībā un atbalstā

Vakar, 21.aprīlī, noslēdzās Valsts prezidenta valsts vizīte Islandē

Vizītes trešajā dienā, 21.aprīlī

Vakar, 21. aprīlī, beidzās Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Islandes Republikā.

Vizītes pēdējā dienā Guntis Ulmanis ieradās Reikjavīkas ostā, kur iepazinās ar datorizēto ostas kontroles sistēmu un ar vienu no lielākajām Islandes kuģu sabiedrībām "Eimskip", kas ir ieguldījusi līdzekļus Latvijā. Sabiedrības filiāle Rīgā, kas specializējusies saldētu zivju pārstrādē, apkalpo Baltijas valstis, Norvēģiju un Ziemeļameriku. Valsts prezidents tika iepazīstināts ar kompānijas "MGH.Ltd." darbu, kuras filiālē strādā vairāk nekā 60 darbinieku.

Pēc ostas apmeklējuma G.Ulmanis kopā ar Islandes prezidentu devās uz firmu "Byko" Koupavogurā. Firma, investējot līdzekļus Valmierā, ir atvērusi mūsdienīgu kokapstrādes ražotni, kas sagatavo kokmateriālus un eksportē tos uz Islandi.

Tiekoties ar uzņēmējiem, Valsts prezidents īpašu uzmanību pievērsa iespējamiem kapitālieguldījumiem Latvijas zivsaimniecībā un kokapstrādē, kur ir visplašākās sadarbības iespējas. Pēc tam G.Ulmanis apmeklēja Reikjavīkas Hallagrima baznīcu.

Vakar pēcpusdienā Ulmanis no Islandes izlidoja uz ASV, kur piedalīsies NATO valstu sanāksmē Vašingtonā.

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Islandē tiek vērtēta kā visnotaļ veiksmīga gan Islandes politiskajās aprindās, gan arī plašsaziņas līdzekļos. Visās lielākajās avīzēs ir bijuši tikai pozitīvi komentāri par Islandes un Latvijas teicamajām attiecībām. Ļoti atzinīgi vizīti vērtē arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas delegācijas locekļi. Intervijā "Latvijas Vēstnesim" G.Ulmanis teica, ka šajā vizītē viņš vēlreiz pārliecinājies, ka Islandes vēsturiskais lēmums 1991.gada augustā pirmajai atzīt Latvijas valstisko neatkarību, kā arī pārējo Baltijas valstu neatkarību bija dziļi likumsakarīgs. Valsts prezidents arī uzsvēra, ka Islandes atbalsts ir ļoti svarīgs un simbolisks tieši tagad Latvijas ceļā uz NATO sanāksmi Vašingtonā, jo Latvijas Valsts prezidents savas valsts vizītes laikā Islandē vēlreiz guvis nepārprotamu apliecinājumu, ka Islande ir atbalstījusi, atbalsta un atbalstīs Latvijas stratēģisko mērķi — iestāties Ziemeļatlantijas savienībā. Kā zināms, Islande ir ne vien NATO dalībvalsts kopš 1949.gada, bet arī viena no NATO dibinātājvalstīm.

Sarunā ar "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondentu gan Islandes prezidents, gan premjerministrs un ārlietu ministrs uzsvēra, cik liela nozīme ir Islandes līdzdalībai NATO. Islande ir maza valsts, kuras iedzīvotāju skaits ir tikai 275 tūkstoši, un Islandei nav pašai savu aizsardzības spēku. Bet šai valstij ir liela stratēģiskā nozīme NATO aizsardzības plānos, jo Keflavīkā atrodas liela NATO jūras spēku un gaisa spēku bāze.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs intervijā "Latvijas Vēstnesim" vizīti novērtēja kā teicamu, uzsverot tās lielo nozīmi un Islandes atbalsta lielo nozīmi Latvijas virzībā uz NATO. Jo svarīga šī vizīte bija tieši NATO sanāksmes priekšvakarā. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs atzina, ka NATO sanāksme būs visai sarežģīta sakarā ar Dienvidslāvijas krīzi un grūti ir prognozēt rezultātus. Tomēr Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Islandē un tur gūtais atbalsts Latvijas virzībai uz NATO dod pamatu Latvijas delegācijai uz Vašingtonas sanāksmi doties optimistiskā noskaņojumā. Valdis Birkavs intervijā "Latvijas Vēstnesim" arī akcentēja plašās Latvijas un Islandes ekonomiskās sadarbības iespējas, īpaši zivsaimniecībā, jo 70 procentus no Islandes nacionālā kopprodukta dod zivsaimniecība. Latvijai būtu ļoti vērtīgi apgūt tieši Islandes zivsaimniecības moderno tehnoloģiju, savukārt islandieši ir ļoti ieinteresēti Latvijas kokmateriālu iepirkšanā, jo Islandē nav mežu un kokmateriāli ir vai zelta vērtībā. Ārlietu ministrs arī iesniedzis Islandes pusei trīs līgumprojektus par sadarbību muitas jomā, par sadarbību tūrismā un par sadarbību gaisa satiksmē.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Islandē Aivars Baumanis "Latvijas Vēstnesim" teica: "Šī vizīte pierāda, ka islandieši joprojām ir kopā ar Baltiju un Latviju mūsu ceļā uz Eiropu un NATO. Vizīte arī parādīja, ka mums ir iespējams vēl auglīgāk sadarboties ekonomikā, īpaši zivsaimniecībā. Islande absolūti un nepārprotami atbalsta Latvijas vēlmi Vašingtonas sanāksmē tikt nosauktai kā iespējamai NATO kandidātvalstij. Latvijas un Islandes sadarbība ir paraugs, kā divām mazām valstīm vienai otru saprast, atbalstīt un izmantot savu tautu labklājības celšanai un drošības nostiprināšanai."

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents

Valsts prezidenta vizītē Islandē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!