• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jelgavas pilsētas domes 2011. gada 28. jūlija saistošie noteikumi Nr. 11–21 "Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.10.2011., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/237417

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Savienības kohēzijas politiku

Vēl šajā numurā

11.10.2011., Nr. 160

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Jelgavas pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 11–21

Pieņemts: 28.07.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.11–21

Jelgavā 2011.gada 28.jūlijā

Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība

Apstiprināti ar Jelgavas pilsētas domes 28.07.2011. lēmumu Nr.8/4

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 13.punktu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6.panta otro daļu, 7.panta piekto un sesto daļu,
14.panta septīto daļu, 15.pantu, 24.panta pirmo daļu un 26.pantu,
likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām"
5.panta ceturto daļu, 6.pantu, 9.panta ceturto daļu,
10.panta otro daļu un 12.pantu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi "Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tā tiek sniegta.

2. Lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Jelgavas pilsētas domes izveidota Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Komisija lemj:

3.1. par personas reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā, pamatojoties uz personas iesniegumu;

3.2. par personas izslēgšanu no attiecīgā palīdzības reģistra;

3.3. par pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu izīrēšanu;

3.4. par sociālo dzīvokļu un dzīvojamo telpu izīrēšanu un īres līguma termiņa pagarināšanu;

3.5. par sociālo dzīvokļu un dzīvojamo telpu īres līgumu noslēgšanas termiņu pagarināšanu;

3.6. par pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu apmaiņu;

3.7. par vienreizējā pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

3.8. par neizīrēto dzīvojamo telpu, kuras nav nepieciešamas izīrēšanai palīdzības reģistros iekļautajām personām, nodošanu atsavināšanai;

3.9. par pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu īres līgumu grozīšanu sakarā ar īrnieka maiņu;

3.10. par pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošās dzīvojamās telpas nodošanu apakšīrē.

4. Jelgavas pilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistru uzturēšanu kārto Jelgavas pilsētas domes administrācijas Īpašumu konversijas pārvalde (turpmāk – Pārvalde).

5. Tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā ir personām, kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot bērnus bāreņus, repatriantus un personas, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas.

6. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, ja persona šajā dzīvesvietā deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, iesniegumu noteiktās palīdzības saņemšanai iesniedzot ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad notikusi stihiska nelaime vai avārija.

7. Lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu 6.punktā paredzētajā gadījumā Komisijas pieņem piecu darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas. Savukārt trīs darba dienu laikā Būvvalde apseko stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā cietušo dzīvesvietu un vizuāli novērtē tās tehnisko stāvokli vai dzīvojamā telpa ir atjaunojama vai nav atjaunojama. Ja dzīvojamā telpa nav atjaunojama un pašvaldības rīcībā nav brīva dzīvojamā telpa, tā pieņem lēmumu par pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanu uz laiku līdz vienam gadam, līdz pašvaldība pieņem lēmumu par pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošās dzīvojamās telpas izīrēšanu. Gadījumā, ja dzīvojamā telpa ir atjaunojama, Komisija pieņem lēmumu izīrēt pagaidu dzīvojamo telpu ne ilgāk kā uz vienu gadu un var piešķirt vienreizējo pabalstu dzīvojamās telpas remontam līdz 500 latiem.

II. PAŠVALDĪBAS PALĪDZĪBAS REĢISTRI

8. 1.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras tiek izliktas:

8.1. no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir:

8.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;

8.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

8.1.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas.

8.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

8.2.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;

8.2.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

8.2.3. politiski represētas personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas.

8.3. no tām piederoša mājokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts mājokļa iegādei, parādsaistību nepildīšanu, ja aizņēmums nepārsniedz 20 000 latu ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru, ja persona (ģimene) ir trūcīga (maznodrošināta), ar kuru kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz trīs nepilngadīgi bērni un kurai nepieder cits nekustamais īpašums. Noteikums attiecas uz personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā telpā, vismaz pēdējos piecus gadus, un to atbrīvojušas pēc Noteikumu spēkā stāšanās.

9. 2.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

10. 3.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē:

10.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kartībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi;

10.2. maznodrošinātas politiski represētas personas.

11. 4.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ja personas uz ordera vai īres līguma pamata to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un šī dzīvojamā telpa (viens dzīvoklis mājā) nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekiem) dzīvošanai un īpašnieks rakstiski apliecina, pierādot ar dokumentiem, ka mājā brīvu dzīvokļu nav, ja personas īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas.

12. 5.reģistrā pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

13. 6.reģistrā sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā izīrēšanai reģistrē:

13.1. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.² pantu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu un ja:

13.1.1. tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;

13.1.2. ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

13.2. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja:

13.2.1. tās sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;

13.2.2. ar tām kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša maznodrošināta persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

13.3. bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā;

13.4. maznodrošinātas personas (ģimenes), pensionārus vai invalīdus, kuri īrē pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošu dzīvojamu telpu un izteikušas vēlēšanos līdzšinējās dzīvojamās telpas vietā īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu un kuri rakstiski apņemas 2 nedēļu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu, atbrīvot un nodot pašvaldībai iepriekš īrēto dzīvojamo telpu;

13.5. pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

13.6. 1. un 2. grupas invalīdus, kuriem nav apgādnieku;

13.7. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras audzina bērnu invalīdu;

13.8. punktos 13.5., 13.6. un 13.7. paredzētajos gadījumos sociālo dzīvokļu vai dzīvojamo telpu sociālajā mājā izīrēšanai reģistrē personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā pēdējos 5 gadus.

14. 7.reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu:

14.1. ar mazāku platību;

14.2. ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

14.3. veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos.

III. PERSONU REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA PAŠVALDĪBAS PALĪDZĪBAS SAŅEMŠANAI DZĪVOKĻU JAUTĀJUMOS

15. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz Jelgavas pilsētas domes administrācijas Informācijas aģentūrā iesniegumu, kurā norāda, kādu dzīvojamo telpu vēlas (tai skaitā istabu skaitu, dzīvojamās mājas labiekārtotības pakāpi), pievieno pases kopiju, uzrādot oriģinālu; ja ģimenē ir nepilngadīgs bērns (bērni) – dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu.

16. Iesniegumam papildus 15.punktā norādītajiem, jāpievieno sekojoši dokumenti:

16.1. Noteikumu 8. punktā (1.reģistrs) un 13.1.–13.2. apakšpunktā (6.reģistrs) minētajām personu kategorijām:

16.1.1. tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.2. izziņu par trūcīgas (maznodrošinātās) personas statusu;

16.1.3. pensionāra, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.4. invalīdiem – valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk – VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.5. gadījumā, ja reģistrēta laulība un laulātais ir deklarējis dzīvesvietu citur vai ir nepilngadīgs bērns, kura dzīvesvieta deklarēta citur – laulātā vai bērna deklarētās dzīvesvietas izziņu;

16.1.6. gadījumā, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4 panta otrajā daļā minētajā gadījumā, papildus jāiesniedz:

16.1.6.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu;

16.1.6.2. likuma "Par dzīvojamo telpu īri 28.4 panta trešajā daļā minētie dokumenti;

16.1.7. noteikumu 8.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, papildus jāiesniedz:

16.1.7.1. izziņu par maznodrošinātās personas statusu;

16.1.7.2. kredītlīguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.7.3. tiesas nolēmuma par parāda piedziņu kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.7.4. tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.1.7.5. tiesas nolēmums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas;

16.1.7.6. nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

16.2. Noteikumu 9. punktā (2.reģistrs) un 13.3. apakšpunktā (6.reģistrs) minētajai personu kategorijai:

16.2.1. bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.2.2. arhīva izziņu par bērna-bāreņa deklarēto dzīvesvietu pirms ievietošanas ārpusģimenes aprūpē;

16.2.3. nolēmumus par bērna aprūpes tiesību vai aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem un lēmumu par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam;

16.2.4. lēmumu par aizbildņa atcelšanu pēc bāreņa pilngadības sasniegšanas;

16.2.5. izziņu par bērna-bāreņa atrašanos bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

16.3. Noteikumu 10. punktā minētajai personu kategorijai (3.reģistrs):

16.3.1. izziņu par trūcīgas (maznodrošinātās) personas statusu;

16.3.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo deklarēto dzīvesvietu (pierakstu) pirms izceļošanas no Latvijas;

16.3.3. repatrianta uzziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.3.4. politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu.

16.4. Noteikumu 11. punktā minētajām personām (4.reģistrs):

16.4.1. dzīvojamās mājas īpašnieka iesniegumu;

16.4.2. dzīvojamās telpas ordera/īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (ja tāds ir saglabājies);

16.4.3. denacionalizācijas lēmuma kopiju;

16.4.4. gadījumā, ja namīpašumam ir vairāki īpašnieki – visu īpašnieku notariāli apstiprinātu rakstisku piekrišanu vai namīpašuma lietošanas kārtības līguma kopiju, uzrādot oriģinālu.

16.5. Noteikumu 12. punktā minētajai personu kategorijai (5.reģistrs):

16.5.1. atbrīvojuma izziņas no ieslodzījuma vietas kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.5.2. arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot deklarētās dzīvesvietas periodu, dzīvesvietā deklarētās citas personas un radniecību ar tām);

16.5.3. izziņu par trūcīgas (maznodrošinātās) personas statusu.

16.6. Noteikumu 13.4.apakšpunktā minētajām personu kategorijām (6.reģistrs):

16.6.1. izziņas par īres un pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar apsaimniekotāju un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

16.6.2. izziņu par trūcīgas (maznodrošinātās) personas (ģimenes) statusu;

16.6.3. pensionāriem – pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.6.4. invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu.

16.7. Noteikumu 13.5.–13.7. apakšpunktā minētajām personu kategorijām (6.reģistrs):

16.7.1. pensionāriem – pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.7.2. invalīdiem – VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.7.3. izziņu par trūcīgas (maznodrošinātas) personas statusu.

16.8. Noteikumu 14. punktā minētajām personu kategorijām (7.reģistrs):

16.8.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

16.8.2. izziņas par īres un pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanās ar apsaimniekotāju un/vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu;

16.8.3. visu dzīvojamā telpā deklarēto pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

16.9. Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

16.10. Punktos 8.3., 9., 10.1., 12. un 13.3. minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad tās ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

16.11. Komisija pieņem lēmumu atteikt reģistrēt personu dzīvojamās telpas izīrēšanas palīdzības reģistros (Noteikumu punkti 8.–13.):

16.11.1. piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

16.11.2. piecus gadus pēc tam, kad ar personas piekrišanu tai piederošais dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja ir pārdota vai citādi atsavināta un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā īpašuma lietošanas tiesības;

16.11.3. personas īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.

17. Personas, kuras saskaņā ar šiem Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņem attiecīgo palīdzību. Par pieņemto lēmumu un personas iekļaušanu attiecīgajā palīdzības reģistrā Komisija paziņo rakstiski, nosūtot lēmuma izrakstu.

18. Reģistrā iekļautās personas pienākums ir:

18.1. iesniegt pašvaldības iestādes "Jelgavas sociālo lietu pārvalde" izziņu par (trūcīgas) maznodrošinātās personas statusu;

18.2. iesniegt VDEĀK izziņas kopiju par invaliditātes termiņa pagarinājumu;

18.3. informēt pašvaldību par deklarētās dzīvesvietas maiņu, ģimenes sastāva vai faktiskās dzīvesvietas izmaiņām.

19. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra šādos gadījumos:

19.1. pēc personas rakstiska iesnieguma;

19.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā;

19.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā;

19.4. persona nav sniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā noradīto pašvaldības palīdzību;

19.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību;

19.6. persona reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta noteikumiem, bet novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trijiem dzīvojamās telpas īres piedāvājumiem;

19.7. persona bez attaisnojoša iemesla nav noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu Komisijas lēmumā noteiktajā termiņā.

20. Iestājoties Noteikumu 19.punktā noteiktiem nosacījumiem (izņemot p.19.1. un p.19.5. minētos gadījumus), persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms šāda lēmuma pieņemšanas uz personas norādīto adresi nosūtot rakstveida paziņojumu.

21. Ja personai nepieciešams saņemt citu palīdzības veidu, nekā tā lūgusi iepriekš, tad personai jāiesniedz jauns iesniegums un ar šī iesnieguma iesniegšanas dienu, saskaņā ar Komisijas lēmumu, tā tiek reģistrēta cita veida palīdzības saņemšanas reģistrā.

IV. DZĪVOJAMO TELPU PIEDĀVĀŠANAS UN IZĪRĒŠANAS KĀRTĪBA

22. Neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 12. pantu veic Pārvalde.

23. Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt Noteikumu 6.punktā minētajām personām, ja tādas ir, ievērojot nosacījumu, ka personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētajai.

24. Ja Noteikumu 6.punktā minēto personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt piedāvāto dzīvojamo telpu vai nav sniegušas atbildi piedāvājumā norādītajos termiņos, to piedāvā īrēt Noteikumu 1.–6.reģistrā iekļautajām personām.

25. Ja 1.–6.reģistrā iekļautās personas visas rakstveidā atteikušās īrēt dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt Noteikumu 7. reģistrā minētām personām reģistrācijas secībā.

26. Sociālo dzīvokļu vai sociālo dzīvojamo telpu izīrēšana (turpmāk – sociālā dzīvojamā telpa):

26.1. neizīrētu sociālo dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt maznodrošinātām personām reģistrācijas secībā. Ja tās rakstiski atsakās vai nav sniegušas atbildi piedāvājumā norādītajos termiņos, dzīvojamo telpu piedāvā izīrēšanai citām 6.reģistrā iekļautajām personām reģistrācijas secībā;

26.2. sociālo dzīvojamo telpu īres līgumu noslēdz uz laiku līdz 6 mēnešiem;

26.3. personai, kura īrē dzīvojamo telpu sociālajā mājā un ievēro iekšējās kārtības noteikumus, ir tiesības uz īres līguma pagarināšanu. Personai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms īres līguma termiņa beigām jāiesniedz Pārvaldei dokumentus, kas apliecina personas tiesības turpināt īrēt dzīvojamās telpas sociālajā mājā;

26.4. ar pensijas vecumu sasniegušām personām un 1.grupas invalīdiem īres līgums var tikt pagarināts uz nenoteiktu laiku.

27. Komisija var atteikt pagarināt īres līgumu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi:

27.1. pārkāpj sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus;

27.2. neievēro Sociālās mājas iekšējās kārtības noteikumus;

27.3. vairāk nekā 3 mēnešus nemaksā īres maksu vai maksu par pamatpakalpojumiem.

28. Sociālo dzīvojamo telpu īrnieks pēc sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas maksā 1/3 no dzīvojamās telpas īres maksas, bet par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās pilnā apmērā.

29. Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, tiek piedāvātas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas piedāvājuma izteikšanas dienā, ievērojot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 18. pantā noteikto kārtību.

30. Ja persona atteikusies no trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī nav sniegusi Pārvaldei atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem norādītajā termiņā, šī persona pārreģistrējama palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru, izņemot Noteikumu 19.6. un 19.7. apakšpunktā paredzētos gadījumus.

V. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMS

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Jelgavas pilsētas pašvaldības 2005.gada 24.novembra saistošos noteikumus Nr.108 "Jelgavas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība".

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks V.Ļevčenoks

 

 

Jelgavas pilsētas pašvaldības 2011.gada 28.jūlija saistošo noteikumu Nr.11-21
"Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Ņemot vērā to, ka spēkā esošie Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.108 "Jelgavas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība" ir morāli novecojuši un normatīvajos aktos, kas regulē minētās palīdzības sniegšanu ir veikti vairāki grozījumi, nepieciešams izdot jaunus Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošos noteikumus par palīdzības sniegšanu personām dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā.

2. Īss projekta satura izklāsts

2.1. Saistošie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 14.panta trešo daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 6.panta otro daļu, 7.panta piekto un sesto daļu, 14.panta septīto daļu, 15.pantu, 24.panta pirmo daļu un 26.pantu, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta ceturto daļu, 6.pantu, 9.panta ceturto daļu, 10.panta otro daļu un 12.pantu.
2.2. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
2.3. Saistošie noteikumi nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tā tiek sniegta. Lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem Jelgavas pilsētas domes pilnvarota institūcija.
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nav attiecināms

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav attiecināms
5. Informācija par administratīvajām procedūrām Persona, kura ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, iesniedz Jelgavas pilsētas pašvaldības Informācijas aģentūrā iesniegumu, pievienojot dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt minēto palīdzību.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas ar privātpersonām nav notikušas.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks V.Ļevčenoks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!