Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Imants Lancmanis ar kundzi Ievu pie gleznas "Dāvana manai sievai"

Vakar Zinātņu akadēmijas namā tika atklāta

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa

Dr. habil. art. Imanta Lancmaņa gleznu izstāde

Sveicot autoru un uzrunājot viņa iztēles un krāsu pasaules cienītāju kuplo pulku, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Jānis Stradiņš uzsvēra, ka, iespējams, šajās sienās patlaban ir skatāma Imanta Lancmaņa talanta varbūt pat labākā puse. Kaut arī mākslinieks pazīstams gan ar darbu muzejā, gan ar grāmatu "Rundāles pils", gan ar monogrāfijām un rakstiem par mākslu, tomēr te atklājas, ka visupirms Imants Lancmanis ir gleznotājs, kas redz un tēlo ļoti plaši. Tas izpaužas gan Kalētu ciklā, kas būtībā ir Latvijas vēsture, gan citās gleznās.

Akadēmiķis Viktors Hausmanis atgādināja, ka savulaik Rainis centās it kā norakstīt no sevis smagās problēmas — tā tapa luga "Jāzeps un viņa brāļi". Un, šķiet, to pašu ceļu iet arī Imants Lancmanis ar savu mākslu, savām gleznām.

LZA goda locekle gleznotāja Džemma Skulme atzina, ka izstādes autoram ir brīnišķīga glezniecība, kas ir bijusi absolūti gatava visos laikos un vienādā mērā, ka Imantam Lancmanim nekad nekas nav bijis jāmeklē un jālauž savs ceļš.

Plašu runu, raksturojot savas daiļrades attīstību un ceļu mākslā, teica Imants Lancmanis:

"Man ir pavisam īpašas izjūtas, stāvot pie savām gleznām tieši šajā namā, var teikt, zinātnes templī. Jo šī vieta it kā īpaši pasvītro un iezīmē to šķietamo divdabību, kādā man ir gandrīz visu mūžu nācies dzīvot un strādāt. Valda ļoti iesakņojies uzskats, ka māksla un zinātne ir vairāk vai mazāk šķirtas lietas, ka tās ir neapvienojamas lietas vai varbūt pat viena otru izslēdz. Un man ir nācies visu apzinīgo mūžu atrasties šajā dīvainajā balansa stāvoklī starp vienu un otru, nedodot kaut kam priekšroku. Tajā pašā laikā, tieši būdams šajā labilajā stāvoklī, esmu atklājis ļoti lielu spēka avotu.