Par mazumtirdzniecības apgrozījumu

Jau ceturto mēnesi pēc kārtas mazumtirdzniecības apgrozījums turpina palielināties. Šā gada augustā mazumtirdzniecība pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās ir pieaugusi par 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet faktiskajās cenās – pat par 3,5%.

“Šie dati vēlreiz apliecina, ka ekonomikas rādītāji (ieskaitot IKP pieaugumu) trešajā ceturksnī būs augstāki, nekā prognozēts, – aug patēriņš, uzlabojas nodarbinātības rādītāji,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un palielinoties pieprasījumam, šā gada augustā, salīdzinot ar 2010.gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās ir audzis par 7,4%, bet faktiskajās – pat par 11,4%. Faktiskajās cenās gandrīz vienlīdz ātri audzis apgrozījums gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, tai skaitā nedaudz lēnāk, bet audzis apgrozījums arī degvielai.

Taču cita aina paveras, aplūkojot mazumtirdzniecības apgrozījumu, neņemot vērā inflācijas ietekmi. Pārtikas preču apgrozījuma pieaugumu faktiskajās cenās ir noteikusi tikai inflācija – nopirktais pārtikas preču daudzums augustā ir līdzīgs, kā tas bija gadu iepriekš (palielinājums tikai par 2,0%). Savukārt degvielas pārdošanas apjoms, gada laikā cenām augot par 18,6%, turpina samazināties (-11,0% šā gada augustā, salīdzinot ar 2010.gada augustu), tai pašā laikā automobiļu un motociklu tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par vairāk nekā 50%. Citādi ir ar pārējām nepārtikas precēm – gada laikā strauji pieaudzis to mazumtirdzniecības pārdošanas apjoms arī salīdzināmajās cenās (+10,1%).

No iepriekš minētā var secināt, ka iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski uzlabojas, augot nodarbinātībai un vidējai darba samaksai. Lai gan cenas ir augušas, iedzīvotāji ir saglabājuši gandrīz nemainīgu pārtikas produktu patēriņa apjomu, kā arī spējuši palielināt citu preču iegādi. Visticamāk, ka iedzīvotāji ir veikuši līdz šim atliktos pirkumus, jo, piemēram, gada laikā apgrozījums elektroprecēm audzis par 96,6%, mājas labiekārtošanas precēm (tapetes, paklāji) par 46%, datoriem un to iekārtām par 54,4%.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu nosaka ne tikai iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās, bet arī iedzīvotāju attieksme pret patēriņu un uzkrājumiem. Šā gada laikā iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansiālo un valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, sasniedzot labāko patērētāju konfidences rādītāja vērtību pēdējo 3,5 gadu laikā.

Kopējo mazumtirdzniecības apgrozījumu palielina arī pieaugošais ārvalstu tūristu skaits Latvijā. Par to liecina par piektdaļu pieaugušais viesnīcu noslogojums gada laikā. Straujāk ir pieauguši arī ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā. FM aprēķini liecina, ka 2011.gada pirmajā pusē aptuveni 10% no mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma deva ārvalstu ceļotāju izdevumu palielinājums Latvijā.

Paredzams, ka arī septembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums turpināsies. Par tirdzniecības aktivitātes iespējamu pieaugumu, salīdzinot ar šā gada augustu, liecina gan PVN un akcīzes nodokļu ieņēmumu palielinājums, gan iedzīvotāju gatavība tērēt vairāk – patērētāju konfidences rādītāji arī septembrī Latvijā turpināja uzlaboties atšķirībā no ES valstīm, kur tie pēdējos trīs mēnešos samazinājās.

Savu ieguldījumu var dot arī novērotā ārvalstu tūristu aktivitāte, arī pirmajā rudens mēnesī apmeklējot Latviju. Taču nākamajos mēnešos iespējami apgrozījuma gada pieaugumu tempu samazinājumi. Atšķirībā no patērētājiem tirgotāji ārējās vides nenoteiktības pieauguma iespaidā kļūst aizvien piesardzīgāki – līdzīgi kā visā ES arī Latvijā mazumtirdzniecības konfidences rādītājs septembrī turpināja samazināties, sasniedzot šā gada zemāko līmeni. To nosaka uzņēmēju optimisma zudums, novērtējot esošo un plānoto pārdošanas apjomu.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa