• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.10.2011., Nr. 156 https://www.vestnesis.lv/ta/id/237157

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrija: Par Latvijas pētnieku grāmatas nominēšanu prestižai balvai

Vēl šajā numurā

04.10.2011., Nr. 156

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Ringolds Balodis. Labas pārvaldības princips Uzņēmumu reģistra darbā

Šajā “Jurista Vārda” numurā tiek publicēts kopskaitā jau četrdesmitais Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmums, kuru komentē pazīstami un autoritatīvi juristi praktiķi, kas vienlaikus ir arī tiesībzinātnieki. Vēlos ne vien pateikties visiem līdzšinējiem ekspertiem par viņu ieguldījumu (iestādes lēmumu atziņu komentāriem) Uzņēmumu reģistra tiesību prakses veidošanā, bet arī vienlaikus norādīt uz vienu no būtiskākajiem principiem – labas pārvaldības principu, ko īstenojam savā praksē, akcentējot galvenās tā izpausmes reģistra darbā. Uzņēmumu reģistrs vienmēr ir bijis orientēts uz sniegto pakalpojumu augsto kvalitāti un caurskatāmību lēmumu pieņemšanā. Tādēļ iestāde jau kopš tās izveidošanas ir centusies attīstīties, pastāvīgi uzlabojot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, ātrumu un pieejamību. Faktiski Uzņēmumu reģistrs kā viens no pirmajiem praksē ir īstenojis labas pārvaldības principu, kas ietver procedūru vienkāršošanu, padarot tās pieejamākas un ērtākas katram indivīdam. Neesmu utopists un domāju, ka brīdis, kad klientiem nebūs nevienas kritiskas piezīmes par valsts reģistrācijas procesu, lēmumu pieņemšanas ātrumu, nepienāks nekad, jo nekad nevar būt tik labi, lai nebūtu vēl labāk.

Agnese Priedīte intervijā Sannijai Matulei. Mīti un stereotipi par ārpustiesas parādu piedziņu

Atbilstoši senākiem plāniem jau šā gada sākumā vajadzēja stāties spēkā likumam, kurš reglamentētu ārpustiesas parāda piedziņas jautājumus. Vairāku gadu laikā šī iecere likuma spēku nav guvusi, taču likumprojekta formā idejas par nepieciešamā regulējuma saturu gan ir izkristalizējušās. Turklāt tieši minētā normatīvā akta izstrāde bijusi par pamudinājumu Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšanai 2010.gada pavasarī, kurā apvienojušies sākotnēji pieci, bet šobrīd jau septiņi, kā paši saka, nozares vadošie uzņēmumi. Stāstot par minētās asociācijas iecerēm un plāniem, arī cerībām jau drīzumā sagaidīt Parāda atgūšanas likuma spēkā esamību, organizācijas valdes priekšsēdētāja, juriste Agnese Priedīte uzsver, ka minētā nozare ir apvīta ar daudziem mītiem un stereotipiem, kurus gribētos mainīt. Asociācijas rašanās vēsture faktiski ir saistīta ar Parāda atgūšanas likumprojekta izstrādi. Šim nolūkam pirmā darba grupa tika izveidota jau 2009.gada rudenī, un tad vienkopus sanāca lielākie nozares spēlētāji. Strādājot pie likumprojekta, secinājām, ka ir nepieciešama nozari apvienojoša organizācija, lai pārstāvētu un kopīgi paustu mūsu viedokli.

Evija Eglīte. Personas datu apstrādes tiesiskie aspekti

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā saistībā ar atsevišķiem personas datu apstrādes pārkāpumiem ir aktualizējusies diskusija par fiziskas personas datiem, to izmantošanu, pieejamību un nodošanas trešajām personām tiesiskumu. Lai arī galvenais normatīvais akts, kas regulē fiziskas personas datu apstrādi, – Fizisko personu datu aizsardzības likums – ir spēkā jau 11 gadus, valsts pārvaldēm par tā piemērošanu vēl joprojām nav vienotas nostājas. Tieši šis ir uzskatāms par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ būtu jāapzina valdošie viedokļi, kā arī jāveido prakse, kas nodrošinātu Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietverto tiesību normu vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. Vienotu personas datu apstrādes vadlīniju izstrāde un izmantošana visā valsts pārvaldē savukārt varētu būt instruments, ar kā palīdzību nākotnē novērst iespējamos Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus. Raksta mērķis ir analizēt personas datu apstrādes galvenos elementus saistībā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertajām tiesību normām, vienlaikus rosinot diskusiju par strīdīgajiem jautājumiem.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!