• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Islande un Latvija. Tuvībā un atbalstā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.1999., Nr. 121/122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23713

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai Latvija ir pievilcīga Eiropas naudasmakam

Vēl šajā numurā

21.04.1999., Nr. 121/122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Islande un Latvija. Tuvībā un atbalstā

Vakar, 20.aprīlī, turpinājās Valsts prezidenta valsts vizīte Islandē

I1.JPG (19872 BYTES)

Islandes Republikas prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons un Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Rīgā 12.06.1998. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vizītes pirmajā dienā, 19.aprīlī

"Kaut arī Islande atrodas ģeogrāfiski tālu no Latvijas, mēs jau kopš 90.gadu sākuma esam dažādos starptautiskos forumos atbalstījuši Latviju tās centienos atjaunot savu valstisko neatkarību," teica Islandes parlamenta spīkers Oulafurs Einarsons. "Islande arī pirmā atzina Latvijas valstisko neatkarību, un mēs joprojām esam lepni par to."

Savukārt, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzrunājot Islandes parlamentāriešus, teica, ka islandiešiem vēsture lēmusi ne reizi vien būt kādā jomā pirmajiem pasaulē. Islandieši jau 930.gadā pirmie pasaulē nodibināja parlamentu. Islandieši arī pirmie atklāja Ameriku un vieni no pirmajiem nodibināja transatlantiskos kontaktus. Un Islande arī pirmā pasaulē atzina Baltijas valstu neatkarību.

Šim vēsturiskajam notikumam bija veltīta arī svinīga pieņemšana Reikjavīkas mērijas viesu namā — ēkā, kur 1986.gada oktobrī tikās divu tobrīd pasaules varenāko valstu — ASV un PSRS — prezidenti Reigans un Gorbačovs. Par šo notikumu joprojām atgādina ASV un nu jau pagātnei piederošais PSRS karodziņš, ko "Latvijas Vēstneša" pārstāvis atrada vēsturiskās ēkas pagraba stāvā.

"Grūti ticēt, ka kopš šīs tikšanās pagājis tikai trīspadsmit gadu", uzsvēra Latvijas prezidents Guntis Ulmanis. "Tik ļoti kopš tā laika ir izmainījusies pasaule."

Runājot Islandes parlamentā, G.Ulmanis uzsvēra: pagātnei pieder laiks, kad lielai cilvēces daļai NATO tika iztēlota kā mieram naidīga organizācija. Viņš uzsvēra, ka Vašingtonas sanāksme būs solis uz priekšu NATO attīstībā un stabilitātes nostiprināšanā pasaulē.

Saviļņojoši Latvijas delegācijai bija brīži, kad Reikjavīkas mērs Ingeborga Solruna Gisladotira piedāvāja noskatīties videofilmu par vēsturisko Baltijas valstu un Islandes hartas parakstīšanas ceremoniju 1991.gada augustā Reikjavīkā. Uzrunājot Latvijas delegāciju, I.S.Gisladotira uzsvēra, ka tieši šeit, Reikjavīkas mērijas viesu namā, 1986.gada oktobrī Reigana un Gorbačova tikšanās iezīmējusi aukstā kara sabrukuma sākumu un jaunu pagriezienu pasaules vēsturē. Guntis Ulmanis savā atbildes runā teica, ka šeit, Reikjavīkā, sācies "pavasaris pēc aukstā kara". "Vienīgi lepni un brīvi cilvēki spēj tik drosmīgi lemt pasaules valstu likteņus," teica Latvijas valsts prezidents, uzsverot, ka par Latvijas pateicību Islandes tautai mūžam atgādinās mūsu valsts dāvinātais piemiņas akmens Reikjavīkas centrā. Prezidents Ulmanis arī uzsvēra, ka pašlaik Latvijas un Islandes sadarbības dienasvērtību nosaka mūsu valsts stratēģiskā virzība uz NATO un Eiropas Savienību.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš savā uzrunā atzīmēja Latvijas un Islandes galvaspilsētu sekmīgo sadarbību, atzīmējot Islandes uzņēmēju līdzdalību Rīgas ostas attīstībā, kas ir būtisks ieguldījums arī Latvijas un Rīgas labklājībā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!