Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par konstitucionālo vērtību stiprināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.2011., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/236997

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sarunām ar 11.Saeimā ievēlētajām partijām

Vēl šajā numurā

30.09.2011., Nr. 155

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par konstitucionālo vērtību stiprināšanu

Atzīmējot Latvijas Republikas Satversmes tiesas dibināšanas 15.gadadienu, Latvijas Republikas Satversmes tiesa sadarbībā ar Venēcijas komisiju 29. un 30.septembrī organizē starptautisku konstitucionālo tiesību konferenci "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā", kuras atklāšanā 29.septembrī piedalījās Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (attēlā), kas uzstājās arī ar atklāšanas uzrunu. Konferencē, pārrunājot aktuālus jautājumus par konstitucionālo vērtību aizsardzību un stiprināšanu, uzstājas gan pašmāju, gan ārvalstu konstitucionālo tiesu priekšsēdētāji, tiesneši un konstitucionālo tiesību speciālisti. Divu dienu gaitā tiek apspriestas konstitucionālās vērtības krīzes periodā, to izpratne un aizsardzība, citu valstu tiesas prakses izmantošana nacionālo konstitucionālo vērtību stiprināšanā, valsts varas atzaru sadarbība konstitucionālo vērtību stiprināšanā, kā arī konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā dažādu Eiropas valstu pieredzē Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

 

Ministru prezidents  Valdis  Dombrovskis:

Cienījamās tiesneses un godātie tiesneši!

Kolēģi valdībā un Saeimā!

Klātesošie juristi!

Satversmes tiesas 15.gadskārtai veltītā konference par konstitucionālo vērtību stiprināšanu notiek zīmīgā laikā – pēc 11.Saeimas vēlēšanām, kuru rezultāti radījuši pamatu jaunas politiskās kultūras iedibināšanai Latvijā. Šajā vērtību sistēmā tiesiskuma principam ir izšķirīga loma.

Tāpēc šodien vēlos uzsvērt, ka tiesiskuma nostiprināšana nav tikai politiķu un parlamenta uzdevums. Tas ir kopīgs visu varas atzaru mērķis, lai vairotu sabiedrības pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti.

Vispirms vēlos atkārtot Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra teikto: "Tiesiskuma princips ir tik skaidrs, nepārprotams un būtisks, ka tas ne tikai ietekmē juristu profesionālo dzīvi, bet arī visu cilvēku kā konkrētas sabiedrības locekļu dzīvi. Un tieši juristi ir tie, kas sargā, stiprina un attīsta demokrātijas pamatprincipus – tas ir viņu profesionālais pienākums. Tiesiskuma ignorēšana no atsevišķu personu puses apdraud šā principa nozīmi un līdz ar to arī demokrātiju visā sabiedrībā."

Cienījamie klātesošie!

Mūsu Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. No demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā skaidri pateikts: "Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim."

Tiesiskuma princips ir netieši ietverts Satversmes arī 92.pantā, kurš paredz ikviena tiesības aizstāvēt tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, kā arī tiesiskuma princips ir viens no vispārējiem tiesību principiem, kas tiek piemērots administratīvajā procesā, un tā būtība ir – iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Redzam, ka tiesiskuma princips nepārprotami ir nostiprināts normatīvos aktos, taču šodien lielā daļā sabiedrības joprojām nav pārliecības, ka praksē valsts institūcijas un tiesas konsekventi ievēro tiesiskuma principu. Ir bažas par lēmumiem, kas kalpo tikai atsevišķu indivīdu interesēm.

Tieši tiesiskuma principa neievērošana bija par pamatu 10.Saeimas atlaišanai tautas referendumā. Vēlos uzsvērt atkārtoti – šobrīd, pēc 11.Saeimas vēlēšanām, ir jārada jauna politiskā kultūra, kur tiesiskuma principam būs izšķirīga loma.

Mūsu kopīgs uzdevums ir nodrošināt turpmākajos gados tādas pārmaiņas visu trīs varas atzaru – likumdevēja varas, izpildvaras un tiesu varas – darbībā, kas vairotu sabiedrības pārliecību par tiesiskuma principa konsekventu īstenošanu.

11.Saeimas vēlēšanu rezultāti nepieļauj nekādus kompromisus par likumdevēja principialitāti, nostiprinot tiesiskumu. Un tiesu varas loma ir izšķirīga – tas, kā tiesu praksē tiek realizēta likuma vara un īstenota tiesu varas neatkarība no ārējas ietekmes, rada sabiedrībā pārliecību par tiesiskuma principa ievērošanu.

Cienījamie juristi!

Satversmes tiesa savos 15 gados ir relatīvi jauna institūcija. Ievērojot Satversmes tiesas īpašo statusu un specifisko darbības jomu, tās sadarbība ar valsts pārvaldi pārsvarā izpaudusies kā atbildes raksta vai paskaidrojuma sniegšana pēc tiesas pieprasījuma. Tai pašā laikā Satversmes tiesas spriedumiem ir ļoti liela valstiska nozīme un vistiešākā ietekme uz valsts procesiem kopumā.

Tiesu varas neatkarība ir svarīgs konstitucionālais princips, kas nosaka attiecības starp tiesu varu, izpildvaru un likumdevēja varu. Tas nenozīmē, ka tiesu varai jānorobežojas no procesiem, kas notiek sabiedrībā, vai jābūt izolētai no sabiedrības kontroles un kritikas.

Lai vairotu sabiedrības uzticību, vispirms nepieciešama konstruktīva sadarbība kopīga mērķa vārdā starp visiem trīs varas atzariem – likumdevēja varu, izpildvaru un tiesu varu.

Mēs visi pieredzējām, kā Latvijas valsts maksātspējas nodrošināšanai nācās īstenot bezprecedenta pasākumus valsts budžeta izdevumu samazināšanai. Tai skaitā notika valsts pārvaldes strukturālā optimizācija, izraisot ievērojamus darbinieku skaita un atlīdzības samazinājumus.

Vispārējā valdības sektorā 2010.gadā strādāja pēdējos 12 gados mazākais nodarbināto skaits – tikai 183,2 tūkstoši, salīdzinoši 2008.gadā 212 tūkstoši un 2009.gadā 195 tūkstoši. Šā gada pirmajā ceturksnī vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja tikai 68 tūkstoši nodarbināto, kas ir par 25% mazāk nekā 2008.gadā un par 11% mazāk nekā 2009.gadā.

Būtiski sarucis arī valsts pārvaldē strādājošo atalgojums – 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu atlīdzības samazinājums bijis vairāk nekā 283 miljonu latu apmērā, bet salīdzinājumā ar 2008.gadu – vairāk nekā 647 miljoni latu. Šie skaitļi apliecina, ka visvairāk budžeta konsolidācija ir skārusi tieši valsts pārvaldi.

Krīzes novēršanā izpildvara strādāja cieši kopā ar likumdevēju, un tas ļāva operatīvi ierobežot valsts budžeta izdevumus.

Tā kā arī tiesu varai piekritīgās institūcijas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, valsts sektorā ieplānotie atlīdzības ierobežojumi nevarēja neskart tiesnešu un tiesu darbinieku atlīdzību.

Diemžēl jāatzīst, ka tiesu varai piekritīgo iestāžu amatpersonas nevēlējās atbalstīt izpildvaras un likumdevēja varas kopīgo darbu valsts maksātspējas nodrošināšanai, iesniedzot atbilstošas konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesā.

Pašreiz ir vismaz divi ar tiesnešu atalgojumu saistīti Satversmes tiesas spriedumi, kuros norādīts uz Satversmes pārkāpumiem atalgojuma samazināšanā. Nav ne mazāko šaubu, ka šie spriedumi ir juridiski korekti. Taču tie ir pretrunā ar izpildvaras un likumdevēja varas kopīgi īstenoto valsts budžeta taupības politiku, kas bija vitāli svarīga valsts pasargāšanai no maksātnespējas. Un tieši šo pretrunu grūti saprast sabiedrībai.

Cienījamās tiesneses un godātie tiesneši!

Tiesnesis – tā nav tikai profesija. Tiesiskā valstī tiesnesis ir taisnīguma, godaprāta un augstākās atbildības simbols. Šobrīd arī viens no būtiskiem balstiem, lai nostiprinātu Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju.

Tiesiskuma nostiprināšana ir 11.Saeimas un nākamās valdības uzdevums, kompleksi pilnveidojot tiesu darbību ar mērķi panākt lietu ātrāku izskatīšanu, ieviešot sākumdeklarēšanu un ikgadēju ieņēmumu deklarēšanu, legālās prezumpcijas principu un mediju īpašumtiesību caurredzamību. Būtiski nostiprināt Prokuratūras kapacitāti smagu noziegumu izmeklēšanā, KNAB darbības neatkarību un efektivitāti. Satversmē nepieciešams nostiprināt arī fiskālās disciplīnas normu – valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros – un valsts pienākumu nodrošināt latviešu valsts nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

Aicinu jūs šodien uz diskusiju par jaunām tendencēm Satversmes tiesas darbībā un novatorismu sadarbībā ar pārējiem valsts varas atzariem. Valsts varas dalīšanas princips valsts pastāvēšanā ir uzskatāms par pamatu. Taču jāatceras, ka visi trīs varas atzari ir valsts sastāvdaļas. Un tikai likumdevēja varas, izpildvaras un tiesu varas konstruktīva sadarbība ir priekšnoteikums tiesiskas Latvijas veiksmīgai attīstībai un sabiedrības uzticības vairošanai.

Lai šī konference jums izvēršas par atbildīgu un auglīgu diskusiju, kuras rezultātos noteikti ieklausīsies arī valdība.

Par tiesisku valsti!

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna starptautiskās konstitucionālo tiesību konferences "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā" atklāšanā 29.septembrī

 

Piedaloties konferencē (attēlos no kreisās): Venēcijas komisijas prezidents Džanni Bukvikjo un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis; Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš         Par konferenci arī žurnālā "Jurista Vārds" – 04.10.2011.              Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!