Cūku audzētāju satraukumu izraisa strauji pieaugošais lētas cūkgaļas imports. Tāpēc mūsu zemniekiem zaudējumus rada pat visekonomiskākā ražošana. No Eiropas Savienības valstīm Latvijā tiek ievesta cūkgaļa, kuras cena ir 3–4 reizes zemāka nekā Latvijā ražotās gaļas pašizmaksa. Cūkgaļas importa apjoms kopš gada sākuma ir pieaudzis gandrīz divkārt. Janvārī tika ievestas 400 tonnas gaļas, bet martā ievedums sasniedza rekordskaitli — 700 tonnas. Vēl gan nav konkrētu aprēķinu, cik lielus zaudējumus cietuši Latvijas cūkgaļas ražotāji. Tomēr skaidrs, ka realizācijas ieņēmumi par pārstrādei nodotajām cūkām (vidējā cena janvārī un februārī — 565 lati par tonnu) vairs nesedz to ražošanas pašizmaksu (600–700 latu par tonnu). Savukārt Latvijas cūku audzētāju asociācijas jaunākie aprēķini rāda, ka 100 kilogramus smagas cūkas teorētiska pašizmaksa intensīvas ražošanas apstākļos ir 59,43 lati, bet subsidētā importa cūkgaļa pārstrādei tiek pārdota ievērojami lētāk. Pēc speciālistu atzinuma, Latvijā lētāk cūku nav iespējams izaudzēt. Tātad, ja šeit ieved cūkgaļu par 20 santīmiem kilogramā, tad skaidrs, ka tā ir subsidēta. Pēdējā laikā vislētākā cūkgaļa importēta no Polijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Šo valstu piegādātā produkcija vidēji maksā 20–30 santīmus par kilogramu. Pašlaik mūsu zemnieki, lai realizētu savu produkciju, cūkas pārdod pat par 35 santīmiem kilogramā, šī cena ir apmēram par 40 procentiem zemāka nekā iepriekšējā gadā.

Lai mazinātu pašmāju ražotāju zaudējumus, Zemkopības ministrija jau kopš aizvadītā gada rudens subsīdijās par katru pārdoto cūku maksā 8 latus. Šī piemaksa bija paredzēta līdz maijam. Zemkopības ministrijā pieņemts lēmums, ka cūku audzētājiem šīs izmaksas — 8 lati par realizēto cūku — netiks pārtrauktas līdz laikam, kamēr būs sakārtots iekšējais tirgus.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše atgādināja, ka jau ilgāk nekā mēnesi spēkā ir likums par iekšējā tirgus aizsardzību. Taču, lai tas reāli darbotos, vispirms jāpierāda, ka cūkgaļas ražošana Latvijā tiešām ir apdraudēta. Jāpiebilst, ka par to liecina gan Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija, gan arī sanitārās robežinspekcijas un Muitas statistikas dati.

— Mēs esam meģinājuši veikt dažādus tirgus aizsardzības pasākumus, tomēr tie nav bijuši sekmīgi. Galvenais iemesls — šie priekšlikumi pamatos neatbilst attiecīgajiem likumdošanas nosacījumiem un Starptautiskajiem līgumiem. Zemkopības ministrija vēlētos ļoti precīzi ievērot likumu par iekšējā tirgus aizsardzību. Kaut gan, šķiet, šis likums tomēr ne tik viegli un ne tik drīz varēs darboties, jo speciāla komisija vēl pētīs, vai Latvijā tiešām ir krīzes situācija cūkgaļas nozarē, kādi ir zaudējumi ražotājiem un pārstrādātājiem, — sacīja J.Lapše.

Savukārt cūku audzētāji ierosinājuši, ka viens no tirgus aizsardzības pasākumiem varētu būt importa kvotu un muitas tarifu noteikšana.

Ministru kabinetā apstiprināšanai ir iesniegti jaunie gaļas ievešanas noteikumi, kuros paredzēti apmēram 20 dažādi ierobežojumi gaļas importam. Turklāt šie ierobežojumi būs attiecināmi arī uz Lietuvu un Igauniju. Līdz šim noteikumi paredzēja zināmas atlaides Baltijas valstīm. Cerams, ka jaunie noteikumi vismaz daļēji sekmēs iekšējā tirgus aizsardzību.