• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas valstīm pasaulē. Partnerēm un konkurentēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.04.1999., Nr. 116/118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23634

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par piemiņas plāksni Lielbritānijas vēstniekiem

Vēl šajā numurā

16.04.1999., Nr. 116/118

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas valstīm pasaulē.

Turpinājums no 1.lpp.

Divi Latvijas pārstāvji — ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers un Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Inna Šteinbuka — bija vienisprātis, ka, kaut arī pašlaik vairāki Latvijas ekonomiskās attīstības rādītāji ir noslīdējuši ievērojami zemāk par divu iepriekšējo gadu līmeni, Krievijas un globālās ekonomiskās krīzes radītās sekas radījušas tikai īstermiņa grūtības, kas dažu gadu laikā varētu tikt pārvarētas.

Kā atzina I.Šteinbuka, par spīti ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājumam, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 1999. gadā Latvijā varētu būt 2 – 3 procentu robežās, kas tāpat kā 1997. un 1998. gadā pārsniegtu Eiropas Savienības valstu vidējos rādītājus. Turklāt vairāki ekonomiskie rādītāji liecina par nelielām ekonomiskās aktivitātes pieauguma tendencēm, piemēram, kaut arī nedaudz, tomēr martā uzlabojusies nodokļu iekasēšana.

Eiropas Komisijas viedokli par triju Baltijas valstu ekonomisko situāciju foruma dalībniekiem izklāstīja Eiropas Komisijas III Industrijas ģenerāldirektorāta vadītājs Filips Džīns.

Salīdzinot triju Baltijas valstu dažādu tautsaimniecību nozaru konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū, par labāko viņš atzina situāciju Igaunijā, Latviju ierindojot trešajā vietā — vēl aiz Lietuvas.

Pēc Filipa Džīna domām, par konkurētspējīgām var uzskatīt tikai dažas Latvijas tautsaimniecības nozares — pakalpojumu sfēru, mežrūpniecību, lauksaimniecības produktu pārstrādi, dzērienu un tekstilrūpniecību. Citās tautsaimniecības nozarēs būtu jāveic daudz pasākumu konkurētspējas celšanā, jo pretējā gadījumā, kā atzina F. Džīns, tirgus attiecībām ar Eiropas Savienību kļūstot aizvien liberālākām, Latvija var nonākt Grieķijai līdzīgā situācijā — šajā valstī pēc iestājas Eiropas Savienībā sākās un vēl joprojām nav beigušies smagi dezindustrializācijas jeb ražojošās sfēras sabrukšanas procesi. Šādu parādību Grieķijā izraisījusi nespēja konkurēt ar Eiropas Savienības ražojumiem un šī riska faktora nenovērtēšana pirms lēmuma par iestāšanos šajā valstu savienībā.

Savu redzējumu uz Lietuvas un visas Baltijas ekonomikas attīstības problēmām foruma dalībniekiem piedāvāja arī bijusī Lietuvas premjerministre, tagad — Seima deputāte un Ekonomikas komisijas locekle Kazimira Prunskiene.

Pēc viņas domām, kritums Lietuvas rūpniecības apjomos ir apstājies, pašlaik rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopprodukta radīšanā veido vairs tikai vienu trešdaļu. Kopš sākušās izmaiņas ekonomikā, strauji pieaugusi infrastruktūras loma — tā veido jau vairāk nekā pusi no Lietuvas IKP vērtības.

Pēc ekonomiskās krīzes Krievijā un NVS dalībvalstīs ievērojamas izmaiņas notikušas Lietuvas tirdzniecības bilancē, par svarīgāko tirdzniecības partneri kļūstot Eiropas Savienībai.

Tomēr joprojām aktuāla saglabājas tekošā konta lielā deficīta problēma — 1998. gada beigās imports Lietuvā pārsniedzis eksportu par 13,5 procentiem. Līdzīga, kaut arī ne tik asa problēma ir aktuāla arī pārējās Baltijas valstīs — Igaunijā tekošā konta deficīts samazinājies līdz 9 procentu līmenim.

Iespējams, būtu jālemj par lita piesaistes vienību. Tas, ka līdz šim Lietuvas naudas vienība bijusi stingri piesaistīta ASV dolāram, bet svarīgākās tirdzniecības partneres ir Eiropas Savienības valstis, kur norēķini notiek ar eiro, kas turklāt zaudējis jau desmit procentus no savas sākotnējās vērtības, izraisījis eksporta grūtības.

Par valdības nestabilitātes pamatu pašlaik kļuvusi nespēja izpildīt solījumu pirmo reizi Lietuvā realizēt bezdeficīta budžetu. Kaut arī šāds likums pieņemts, tomēr prognozes, kas liktas budžeta ieņēmumu pamatā, izrādījušās pārāk optimistiskas — tas, ka budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 1998. gadu, par 10 procentiem nepalielināsies un IKP pieaugums nesasniegs 5 procentu līmeni, kļuvis skaidrs jau tagad. Jau izskanējis opozīcijas priekšlikums pārskatīt budžeta likumu.

Tāpat kā Latvijā un Igaunijā, arī Lietuvā aktuāla ir uzņēmumu konkurētspēja.

Šīs problēmas savienojumā ar nestabilitāti un biežajām izmaiņām likumdošanā, joprojām lielais ēnu ekonomikas īpatsvars IKP, arī domstarpības Ignalinas AES turpmākās darbības jautājumos, nepabeigtā valsts monopolu privatizācija ir argumenti, kas no Eiropas Komisijas puses izskanējuši, atsakot Lietuvai pirmajā sarunu grupā par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Vērtējot abu pārējo Baltijas valstu panākumus desmit gadus ilgušajā ekonomikas pārveides ceļā, K. Prunskiene atzina, ka cieņu pelna Igaunijas pieredze, tomēr atgādinot, ka arī Lietuvā un Latvijā bijušas nozares, kur reformas bijušas ļoti veiksmīgas.

Katra Baltijas valsts reformu ceļu gājusi savā īpašā veidā, tomēr visas par savu stratēģisko mērķi formulējušas iestāju Eiropas Savienībā. Diemžēl, kā atzina K. Prunskiene, integrācija dažādās ES struktūrās arī bijusi gandrīz vienīgā joma, kur triju valstu sadarbība bijusi patiesi cieša.

Tomēr, kā uzsvēra K. Prunskiene, tieši visu Baltijas valstu ekonomiska integrācija var kļūt par šī reģiona konkurētspējas pamatu. Vienota Baltijas ekonomiskā telpa, līdzīgi likumdošanas nosacījumi un nodokļu režīms, vienai valūtai vai valūtas grozam piesaistītas nacionālās valūtas, triju valstu kopējais iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī tirgus lielums, pēc K. Prunskienes atzinuma, ir nosacījumi, kas varētu piesaistīt stabilu investoru interesi Baltijas valstīm un līdz ar to nodrošināt reģiona stabilu izaugsmi un konkurētspēju ar pārējām Eiropas valstīm.

Tēlaini savu vērtējumu pašreizējai Baltijas valstu ekonomiskajai situācijai izteica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs — pēc "Potjomkina sādžu" sabrukuma Baltijas valstīm ir radusies iespēja piesaistīt sev Krievijas un NVS tirgū vīlušos investoru līdzekļus un kļūt par starpniekiem Rietumu un Austrumu ekonomiskajām attiecībām.

Kā atzina V. Kulbergs, šādai iespējai labvēlīgs ir Baltijas valstu ģeogrāfiskais izvietojums, jau izveidojušies kontakti un spēja saprasties ar abām pusēm, kam pievienojas arī tradicionālā uzņēmība un Ziemeļeiropas tautām raksturīgais darbīgums. Ja to visu papildinātu valdības atbalsts, rūpes par korupcijas un birokrātijas samazināšanu, kā arī visu triju Baltijas valstu veidota vienota politiska un ekonomiska telpa, reģions varētu kļūt par "kaklu", caur kuru pasaulei ir pieejama "pudele" — 160 miljonu cilvēku lielais Krievijas tirgus.

Par īpaši svarīgu, līdzīgi citiem referentiem, V.Kulbergs atzina reālas Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu, pašreizējo politisko un militāro savienību papildinot ar Brīvās tirdzniecības līguma praktisku iedzīvināšanu, kā arī ar sadarbību daudzās citās jomās nolūkā atvieglot ārvalstu investoru un vietējo uzņēmēju darbību Baltijā. V. Kulbergs minēja iespēju veidot vienotu robežkontroles mehānismu, kā arī vienotu uzņēmumu reģistra sistēmu.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

1.JPG (21074 BYTES)2.JPG (21726 BYTES)
3.JPG (24958 BYTES)4.JPG (22530 BYTES)
Krievijas Federācijas vēstniecības Tirdzniecības padomnieku nodaļas vadītājs Jevgēnijs Tihonovs, Baltkrievijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Mihails Mariničs, Lietuvas Republikas Rūpnieku konfederācijas viceprezidents Vaclovs Šleinota; Lietuvas Republikas Seima Ekonomikas komisijas locekle Kazimira Prunskiene, Latvijas Republikas finansu ministrs Ivars Godmanis; Latvijas Republikas Biznesa skolas prezidents Aleksandrs Ļebedevs, Ukrainas Tirdzniecības un ekonomikas misijas vadītāja vietas izpildītājs Valerijs Žovtenko; Igaunijas Republikas Biznesa asociācijas izpilddirektors Jāks Sārnīts, Igaunijas Republikas Darba devēju un rūpnieku konfederācijas izpilddirektors Henns Parns un Zviedrijas Karalistes Stokholmas Tirdzniecības kameras prezidents Pēters Egarts Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!