Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 15.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.09.2011., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/236323

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību, attīstību un drošības izaicinājumiem Eiropas Savienībai un NATO

Vēl šajā numurā

20.09.2011., Nr. 148

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 15.septembrī

EM: Par izstāšanos no Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Tūrisma organizācijas

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi un 15.septembrī iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai likumprojektu “Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu”, kas paredz Latvijas izstāšanos no Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Tūrisma organizācijas (ANPTO).

EM ir izvērtējusi ieguvumus no Latvijas dalības ANTPO atbilstoši ikgadējās biedra naudas apmēram un uzskata turpmāku dalību šajā organizācijā par nelietderīgu. Diskusija ar tūrisma nozari par dalības nepieciešamību organizācijā tika sākta jau 2010.gadā un pieņemtajam lēmumam atbalstu pauda Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes un Tūrisma attīstības valsts aģentūras konsultatīvās padomes biedri, norādot, ka finanšu līdzekļus lietderīgāk būtu novirzīt tūrisma mārketinga aktivitāšu īstenošanai, tostarp Latvijas prioritārajos tūrisma mērķa tirgos.

Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka dalības turpināšana ANPTO nav izšķiroša, lai Latvija īstenotu izvirzītos mērķus un uzdevumus tūrisma nozares attīstībai, jo starptautiskā līmenī Latvijas interešu pārstāvniecība tūrisma jomā pamatā tiek nodrošināta, piedaloties Eiropas tūrisma institūciju darbā. Latvija regulāri piedalās Eiropas Komisijas Tūrisma konsultatīvās komitejas darbā, kurā tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības vienotās tūrisma politikas ietvaru, kā arī dalībvalstu iniciatīvām un sadarbības koordināciju tūrisma sektorā Eiropā un pasaulē. Tuklāt Latvija ir biedrs arī Eiropas Ceļojumu komisijā, kas nodarbojas ar Eiropas un arī Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanu. Savukārt tūrisma komersanti, izglītības iestādes un citas ieinteresētās puses var kļūt par ANPTO asociētajiem biedriem, apmeklēt organizācijas rīkotos pasākumus, saņemt informatīvos materiālus neatkarīgi no tā, vai attiecīgā valsts ir vai nav pilntiesīgais ANPTO biedrs.

2011.gadā Latvijas dalības maksa ir 41 903 lati (59 623 eiro), kas ir viena no lielākajām iemaksām, ko EM veic no valsts budžeta līdzekļiem par Latvijas dalību kādā no starptautiskajām organizācijām.

Latvija ANPTO uzņemta 2003.gada 20.oktobrī, bet par pilntiesīgu biedru kļuva 2005.gada 1.janvārī. Dalība šajā organizācijā Latvijai dod iespēju piedalīties starptautiska mēroga tūrisma pasākumos, kā arī piedalīties dažādu projektu realizēšanā. Tā kā ANPTO, veicinot tūrisma attīstību pasaulē, īpašu uzmanību pievērš attīstības valstu interesēm tūrisma jomā, lielākā daļa organizācijas pasākumu ir orientēti uz attīstības valstu (Rietumu un Dienvidāfrikas, Centrālamerikas un Āzijas) jautājumiem tūrisma jomā un bieži vien nav aktuāli Latvijas tūrisma nozarei.

Līdz šim Latvija galvenokārt ir izmantojusi ANPTO pakalpojumus, kas saistīti ar informācijas ieguvi un izziņu – elektroniskās un drukātās publikācijas, kā arī bezmaksas statistikas datubāzi.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas

 

FM: Par administratīvā sloga samazināšanu mazajām alus darītavām

Lai samazinātu administratīvo slogu akcīzes nodokļa maksātājiem, turpmāk komersantiem, kuriem ir piešķirts patstāvīgās mazās alus darītavas statuss, lai piemērotu samazināto akcīzes nodokļa likmi par pirmajiem 10 tūkstošiem hektolitru alus (kas kalendāra gadā saražoti patstāvīgajā mazajā alus darītavā un izvesti no tās), iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam akcīzes nodokļa deklarāciju, nebūs nepieciešams pievienot tai mazās alus darītavas sertifikāta kopiju.

To paredz 15.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum.

No minētajiem Ministru kabineta noteikumiem tiek svītrotas normas, nosakot, ka turpmāk patstāvīgas mazās alus darītavas statusu piešķirs Valsts ieņēmumu dienests, nevis Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisija.

Noteikumu projektu vēl skatīs Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par administratīvā sloga samazināšanu detektīvdarbības un iekšējo drošības dienestu reģistrācijas procesā

15.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekti, kas paredz, ka detektīvdarbības speciālajā atļaujā (licencē) netiks vairs norādīts detektīvsabiedrības reģistrācijas apliecības numurs, bet gan komersanta reģistrācijas numurs, kā arī to, ka, reģistrējot iekšējās drošības dienestu, iesniegumam nevajadzēs pievienot komersanta vai organizācijas reģistrācijas apliecības kopiju. Paredzētie grozījumi samazinās administratīvo slogu iestādēm, komersantiem un organizācijām. Gan Administratīvā procesa, gan arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir ietverts princips: ja informācija, kas nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.

Jaunā kārtība vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par stipendiju piešķiršanas kārtību ārzemniekiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka stipendijas piešķiršanas nosacījumus, administrēšanas kārtību un kritērijus, pēc kādiem augstskolai vai koledžai tiek piešķirti līdzekļi stipendijas nodrošināšanai ārzemnieka studijām un starptautiskajām vasaras skolām. Ministru kabineta noteikumu projekts “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem” 15.septembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai valdībā. 

Noteikumu projekts paredz, ka ārzemnieks var pieteikties stipendijai, ja starp valsts valdību vai par izglītību atbildīgo ministriju, kuras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs viņš ir, un Latvijas Republikas valdību vai IZM ir noslēgta starptautiska starpvaldību vai starpresoru vienošanās izglītības jomā, kuras ietvaros paredzēta stipendiju piešķiršana attiecīgās valsts iedzīvotājiem studijām Latvijas augstākās izglītības institūcijās, vai ārzemnieks ir no valsts, kura ietilpst mērķa valstu sarakstā.

Šobrīd starptautiskas starpvaldību vai starpresoru vienošanās izglītības jomā, kuras ietvaros ir paredzēta stipendiju piešķiršana partnervalsts iedzīvotājiem, Latvijas Republikas valdība vai Izglītības un zinātnes ministrija ir noslēgusi ar daudzām valstīm – ar Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Ēģiptes, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Indijas, Itālijas, Izraēlas, Kipras, Ķīnas, Lielbritānijas, Lietuvas, Meksikas, Mongolijas, Moldovas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Turcijas, Ungārijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas, Vjetnamas valdību vai par izglītību atbildīgo ministriju.

Noteikumu projekts paredz, ka stipendijai var pieteikties ārzemnieki, lai studētu gan valsts, gan privātpersonu dibinātu Latvijas augstākās izglītības institūciju studiju programmās, kas tiek īstenotas valsts vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.

Stipendiju piešķiršanu administrēs Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kura pieņems iesniegumus un saskaņā ar noteikumu projektā noteiktajiem administratīvajiem un kvalitatīvajiem kritērijiem tos izvērtēs. VIAA arī noteiks stipendijas apmēru, kas ietver līdzekļus ārzemnieka studijām, kā arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšanai, kā arī stipendijas apmēru ārzemnieka dalībai vasaras skolā.

 

IZM: Par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2012.gadā

Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs sākt no 2012.gada 11.jūlija – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2012.gadā.

Lai visām augstskolām un koledžām nodrošinātu vienādas iespējas sākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, MK katru gadu nosaka termiņu, no kura var sākt reģistrēt reflektantus, kā arī uzņemt augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Šis termiņš noteikts saskaņā ar MK 2010.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.335 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kas paredz, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsniedz piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām.

12.klašu skolēniem mācību gads beidzas 2012.gada 22.jūnijā, un VISC ir noteicis, ka 2011./2012.mācību gada centralizēto eksāmenu sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības pārvaldēm izsniegs 2012.gada 10.jūlijā.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2012.gadā” 15.septembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

 

IZM: Par pedagogu profesiju un amatu saraksta papildināšanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par pedagogu profesiju un amatu sarakstu, kas paredz papildināt pedagogu profesiju un amatu sarakstu ar pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta amatu, saskaņojot to ar Profesiju klasifikatoru.

Ministru kabinets 2011.gada 26.jūlijā pieņēma noteikumus Nr.579 “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību””. Tas nozīmē, ka jāveic pedagogu profesiju un amatu saraksta aktualizēšana un saraksts jāsaskaņo ar jaunu Profesiju klasifikatoru, iekļaujot tajā pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta amatu.

Pēc jauno amatu aktualizēšanas pedagogu profesiju un amatu sarakstā un saskaņošanas ar Profesiju klasifikatoru IZM plāno sagatavot grozījumus arī Pedagogu darba samaksas noteikumos, nosakot pirmsskolas izglītības metodiķa, skolotāja mentora un pedagoga karjeras konsultanta zemākās mēneša darba algas likmes un pedagogu darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei. Līdz ar to skolām būs iespēja izveidot šādas amata vietas un tās tarificēt.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumos Nr.354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”” 15.septembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu

Lai novērstu situāciju, ka valsts kapitālsabiedrībām ir jāmaksā dividendes no peļņas, kas nav saistīta ar reāliem ienākumiem, paredzēts mainīt tiesisko regulējumu.

Tāpēc ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu”, kas 15.septembrī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Lai tie stātos spēkā, grozījumi vēl jāpieņem valdībā.

Izstrādātais projekts paredzēs dividenžu iemaksu valsts budžetā no peļņas, kas ir saimnieciskās darbības un pozitīvas komercdarbības rezultāts, nevis no peļņas, kas ir ar saimniecisko darbību nesaistīts naudas plūsmas atspoguļošanas kārtības finanšu pārskatos rezultāts.

Tādējādi tiks novērstas nepilnības tiesiskajā regulējumā un valsts kapitālsabiedrībām maksājumu veikšanai par valsts kapitāla izmantošanu nevajadzēs piesaistīt kredītlīdzekļus dividenžu maksāšanai par “papīra” peļņu.

Pašlaik noteikumi paredz maksāt dividendes procentuāli attiecīgās kapitālsabiedrības tīrajai peļņai. Taču tīrā peļņa ietver daudzus ar naudas plūsmu un reāliem ieņēmumiem nesaistītus elementus, piemēram, ieņēmumus no valsts dotācijām vai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma aktīvu iegādei, ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījumu regulāras pārvērtēšanas, aktīvu pārvērtēšanu reorganizācijas vai mantiskā ieguldījuma veikšanas gadījumā un ieņēmumus no ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazināšanās reversa.

Līdz ar to pēc katra finanšu gada valsts kapitālsabiedrībām ir jāgatavo dokumenti valdībai un jālūdz samazināt dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, jo uzņēmuma rīcībā nav pietiekamu naudas līdzekļu, lai izmaksātu tik augstu peļņas daļu dividendēs.

 

SM: Par Sociālās drošības tīkla stratēģijā pieejamo līdzekļu pārdali sabiedriskā transporta dotēšanai

15.septembrī valdība atbalstīja Sociālās drošības tīkla stratēģijā pieejamo līdzekļu pārdali, kas ļauj šogad novirzīt papildu 2,19 miljonus latu zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem.

Zaudējumu kompensēšanai par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā tiks pārdalīti 1,9 miljoni latu, savukārt par pasažieru ar invaliditāti pārvadāšanu republikas pilsētās – 296 tūkstoši latu.

“2011.gadā Sociālās drošības tīkla stratēģijā šim mērķim paredzētais finansējums bija 8,6 miljoni latu, tas segtu aptuveni 83% no šajā gadā prognozētajiem pārvadātāju zaudējumiem. Papildus piešķirtie līdzekļi ļaus kompensēt pārvadātāju negūtos ieņēmumus, pārvadājot pasažierus, kam pienākas braukšanas maksas atvieglojumi,” norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Zaudējumu atlīdzināšana pārvadātājiem notiek, pamatojoties uz faktiski pārvadāto pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem skaitu un attiecīgi konstatējot nesaņemtos ieņēmumus katrā braucienā.

To paredz informatīvais ziņojums par Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu finansējuma pārdali un nepieciešamo papildu finansējumu 2011.gadā, ko 13.septembrī skatīja valdība.

 

SM: Par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem

Paredzēts, ka reklāmas un informācijas objektus krustojumos varēs izvietot 25 metru, nevis pašlaik noteikto 30 metru attālumā.

Tāpat par trīs gadiem (līdz 2014.gada 31.decembrim) plānots pagarināt pārejas periodu, kura laikā jau esošie reklāmas objekti jāpārvieto vismaz 25 metru attālumā no krustojumiem.

Šāds attālums ir nepieciešams, lai ceļu krustojumu pieejās izvietotā informācija nenovērstu autovadītāju uzmanību no transportlīdzekļa vadīšanas, kā arī lai netiktu aizsegtas ceļazīmes un netiktu apdraudēta satiksmes drošība.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos “Par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana”, ko 15.septembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības regulējumu

15.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas un Patentu valdes (PV) sagatavoto likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma likums”. Tā mērķis ir skaidri noteikt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (RĪAP) un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesisko regulējumu, noteikt PV valsts aģentūras statusu, kā arī precizēt rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procedūras.

Nosakot PV valsts aģentūras statusu, tiks atrisināta pastāvošā situācija, kad par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības maksājamām valsts nodevām tiek uzturētas arī ar šo aizsardzību nesaistītas valsts funkcijas, savukārt PV finansējums ir nepietiekams attīstībai. Valsts aģentūras statuss un pašfinansēšanas sistēma ļaus PV efektīvāk un lietderīgāk izlietot līdzekļus, iesaistoties starptautisko organizāciju projektos, kā arī stratēģiski plānojot tās attīstību.

Likumprojekts noteiks vispārīgu regulējumu par rūpnieciskā īpašuma tiesību jomu, PV uzturēto reģistru, pieteikuma un reģistrācijas lietu kārtošanas un to publiskumu, kā arī RĪAP procedūras.

Likumprojekts nodrošinās PV Apelācijas padomes reorganizāciju un paredz RĪAP izveidošanu, kas nebūs PV struktūrvienība. RĪAP nodrošinās ātrāku un objektīvu lietu izskatīšanu, turklāt padomes locekļu amata pretendenti kārtos eksāmenu. Likumprojekts nodrošinās PV pakalpojumu lietotājiem efektīvu strīdu ārpustiesas izskatīšanas kārtību un mazinās tiesu noslodzi.

Likumprojekts noteiks prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par profesionālo patentpilnvarnieku, profesionālās ētikas noteikumus, Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas izveidi.

Pašlaik maksājumus par rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību Latvijā iemaksā valsts budžetā, piešķirot PV budžeta dotāciju, kas sastāda tikai daļu no kopējā – no valsts nodevām un maksas pakalpojumiem iemaksāto līdzekļu apjoma. Visās Eiropas attīstītajās valstīs, kā arī ASV maksājumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iestāžu veicamajām funkcijām tiek iemaksāti šīs iestādes budžetā, tādējādi ļaujot iestādei veikt nepieciešamās funkcijas un attīstīt rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomu.

Likumprojekts vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistru

15.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Uzņēmumu reģistra (UR) sagatavoto koncepciju par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju. Tās mērķis ir nodrošināt vienotu publiskā sektora subjektu uzskaiti un aktuālas informācijas pieejamību subjektiem vienuviet, kā arī radīt priekšnoteikumus efektīvas un pilnvērtīgas publiskā sektora subjektu klasifikācijas veikšanai.

Koncepcijā UR piedāvā divus variantus. Pirmais paredz izveidot jaunu publisko personu un iestāžu sarakstu, kura vešanu nodrošinātu UR. Šāds saraksts nodrošinātu gan vienotu valsts iestāžu uzskaiti, gan aktuālās informācijas par sarakstā ierakstītajiem subjektiem uzskaiti un pieejamību vienuviet. Otrais variants paredz nemainīt esošo situāciju ar vairākiem sarakstiem, kuros ietverta dažāda informācija par publiskā sektora subjektiem un kas pielāgota atsevišķu iestāžu vajadzībām, ne sabiedrībai kopumā. Tas gan nozīmē, ka ir iespējams prognozēt sagaidāmās sekas, kas kopumā atstās negatīvu iespaidu uz valsts ekonomisko rādītāju un institucionālo vienību pārskatāmību. Pirmā varianta ieviešanai ir nepieciešami 72 tūkstoši latu.

Veicot normatīvā regulējuma izpēti, kā arī noskaidrojot speciālistu un ekspertu viedokli, UR secināja, ka nav jāmaina pašreizējā saimnieciskās darbības veicēju uzskaite. Tas saimnieciskās darbības veicējiem radītu lieku administratīvo slogu, kā arī pašreizējais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu efektīvu valsts funkciju izpildi šajā jomā.

Pašlaik Latvijā nepastāv publisko personu un iestāžu vienota reģistrācija, bet tiek veikta to administratīvā uzskaite un klasifikācija atsevišķu institūciju vajadzībām.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!